Ar likumu ierobežota iespēja sabiedrībai pārliecināties par pašu ievēlēto politiķu godaprātu; amatpersonas pārbauda VID un KNAB

Amatpersonu deklarācijas ļauj sekot līdzi dažādu valstu un pašvaldību darbinieku ieņēmumiem, uzkrājumu audzēšanai vai deldēšanai dažādās kredītiestādēs, taču par to, kurās bankās viņi krāj parādus vai arī no kādām fiziskām vai juridiskām personām naudu aizņēmušās – par to publiski visi interesenti informāciju gūt nevar. Deklarāciju publiskojamās daļas parāda vien parādu summas. Šī informācija gan ir pieejama iestādēm, kas uzrauga amatpersonu finanšu darbību.

Grimst parādos

Amatpersonu deklarāciju izpēte ļauj secināt, ka daudzas valsts amatpersonas grimst parādos, kas būtiski pārsniedz viņu kopējos gada ienākumus. Lielāki vai mazāki parādi ir vairāk nekā pusei ministru, no tiem lielākie - ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš deklarējis teju 176 tūkst. eiro lielas parād- saistības, kuras izveidojušās vēl pirms iesaistīšanās politikā. Jāpiebilst, ka viņš nav pirmais ekonomikas ministrs, kurš ieslīdzis parādos. Arī viņa priekštecis Daniels Pavļuts bija pamatīgos mīnusos – beidzot pildīt ministra pienākumus viņš deklarēja parādsaistības vairāk nekā 183 tūkst. eiro apmērā. Lai gan parādu summu viņš sāka audzēt, jau strādājot Kultūras ministrijā, summa dubultojās periodā, kad D. Pavļuts nebija valsts amatpersona. 2011. gadā, kļūstot par ekonomikas ministru, viņš jau deklarēja milzīgo parādu, vienlaikus atzīstot sarežģījumus ar tā atmaksu. «Informēju, ka attiecībā uz manām kredītsaistībām pret a/s DNB Banka ir panākta vienošanās ar aizdevēju par kredīta pamatsummas maksājumu atlikšanu uz gadu, veicot tikai procentu maksājumus. Šāds risinājums atbilst bankas standarta procedūrai gadījumos, kad samazinās klienta ienākumi. Procentu maksājumi ir atbilstoši maniem šībrīža ienākumiem. Plānoju gada laikā pārdot daļu no nekustamiem īpašumiem un samazināt saistību apjomu vai risināt ar aizdevēju sarunas par pamatsummas atmaksas termiņa pagarinājumu,» toreiz viņš rakstīja deklarācijā. Arī aizejot no ekonomikas ministra amata, deklarācijā norādīts, ka spēkā ir vienošanās ar banku par pamatsummas atmaksas atlikšanu līdz šim rudenim. Ievērojami lielākas ir atsevišķu Saeimas deputātu parādsaistības. Līderis ir Imants Parādnieks, kurš 2013. gadā deklarējis teju 820 tūkst. eiro lielus parādus. Arī viņš pie tik lieliem parādiem ticis pirms aktīvas politiskās karjeras uzsākšanas, kad darbojās biznesā. I. Parādniekam paralēli pamatīgām parādsaistībām ir ļoti nopietni aizdevumi – 2013. gada deklarācijā fiksēti 6 aizdevumi vairāk nekā 652,5 tūkst. eiro vērtībā. Parādsaistības deklarējusi apmēram trešdaļa deputātu, daļai tās ir salīdzinoši nelielas, liecina DB izpēte.

Lai gan Latvija pēdējā laikā ir izpelnījusies starptautiskas uzslavas par veiksmīgu krīzes risināšanu, parādos slīgstošajām eiro zonas valstīm šī Baltijas valsts nebūt nav labs piemērs, kā uzlabot savu ekonomiku, pirmdien raksta britu avīze Guardian.

Lai gan Latvija pēdējā laikā tiek minēta kā spilgts piemērs finanšu problēmās nonākušām valstīm, ekonomiskā situācija šajā Baltijas valstī ne tuvu nav rožaina, un būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai tautsaimniecība atjaunotos 2007.gada līmenī, sacīts publikācijā ar nosaukumu «Latvija nesniedz maģisku risinājumu parādos nonākušām ekonomikām».

Publikācijas autori Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss uzdod retorisku jautājumu, vai eiro zonas valstīm patiešām būtu jāklausa vairāku ekonomistu un analītiķu ieteikumiem un jāīsteno Latvijai līdzīgi bargi taupības pasākumi, lai atrisinātu savas ekonomiskās nedienas.

Tā dēvēto sms aizdevumu dzimtenē Somijā, līdzīgi, kā Latvijā, cilvēki pārvērtē savas spējas un iedzīvojas milzīgos parādos. Taču Somijā kredītu parādos iestigušajiem palīdz pašvaldības, baznīcas un nevalstiskās organizācijas, vēsta LTV1 raidījums DeFacto.

Somijā darbojas aptuveni simts ātrās kreditēšanas uzņēmumu, un 2011. gadā tika izsniegts pusotrs miljons ātro aizdevumu, un tiem, kas savus parādus nespēj atmaksāt, palīdz Helsinku pilsētas pašvaldība.

«Jūs nevarat iedomāties, cik daudz cilvēku šajā istabā ir raudājuši! Bieži esmu pirmais, ar kuru parādos nonākušie izrunā savu situāciju,» stāsta Helsinku pašvaldības palīdzības dienesta konsultants.

«Mans uzdevums ir paskaidrot, ka kopīgi varam atrast risinājumu. Nesen biju palīdzējis 18 gadus vecai skolniecei, kura vēlējas sarīkot dzimšanas dienas ballīti un kopumā aizņēmās 64 dažādus ātrus kredītus, desmit tūkstošu eiro vērtībā. Paies vēl 15 gadi līdz viņa spēs pilnībā norēķināties – šādā veidā mēs zaudējam aktīvus pilsoņus – cilvēki vienkārši neredz jēgu pelnīt, jo tik un tā lielu daļu algas atņems piedzinēji,» skaidro konsultants.

Neskatoties uz brīdinājumiem un preventīviem pasākumiem, fiktīvo laulību upuru skaits turpina augt. Pērn tikai sabiedriskajā organizācijā Patvērums. Drošā māja vien pēc palīdzības vērsās 86 meitenes - šogad dažos mēnešos to jau ir 35.

Pēc diviem gadiem fiktīvā laulībā Dublinā uz mājām kādā no Kurzemes pilsētām atbēgusi latviete Anna. Viņas stāsts ir līdzīgs daudzu latviešu sieviešu piedzīvotajam, kas devušās meklēt labāku dzīvi uz Īriju, vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga.

Arī Annai kāds paziņa ekonomiskās krīzes laikā solījis, ka Dublinā atradīšot darbu. Parādos iestigusī Anna, paņēmusi piecus gadus veco meitu, devās uz Īriju. Lidostā viņu sagaidījuši divi pakistāņi, kas aizdevuši uz māju, kur dzīvojuši vēl astoņi vīrieši.

Sākumā pakistāņi viņu ēdinājuši. Meitai atraduši skolu. Darba atrašanu apgrūtināja fakts, ka Anna nezināja angļu valodu. Pēc pāris mēnešiem viņai pakistāņi likuši parakstīt papīrus un paziņojuši, ka ar vienu no viņiem būs jāprecas. Laulību pēc tam varēšot šķirt un par darījumu viņa saņemšot naudu.

Pieci Itālijas uzņēmēji novilkuši bikses un protestējuši ārpus parlamenta, izrādot savu nepatiku pret nodokļu iekasēšanas aģentūru, kuru viņi vaino cilvēku pašnāvībās, ziņo Reuters.

Vīrieši bija ģērbušies vien kreklos un apakšbiksēs un nesa zīmes ar tekstiem: «Jūs nogalināt tūkstošiem darbavietu.»

Viņu biznesa lobijs Cobas Imprese ir viena no divām grupām, kas pieprasa referendumu, lai likvidētu Equitalia, aģentūru, kas iekasē nodokļus un soda naudas. Viņi to apsūdz ekonomiskās krīzes saasināšanā, vajājot parādos esošos grūtībās nonākušo uzņēmumu īpašniekus.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lego boss Jirgens Vigs Knudstorps (Jorgen Vig Knudstorp), pateicoties kuram, ikoniskais rotaļlietu zīmols atsāka pelnīt, sacījis, ka Eiropai jāatzīst skarbā ekonomiskā realitāte, ziņo CNN.

Pēc Knudstorpa domām, neskatoties uz trīs gadus ilgušo pasaules finanšu krīzi, eiropieši uzskata, ka ir turīgāki nekā patiesībā ir.

Krīzei turpinot negatīvi ietekmēt tirgus un destabilizēt banku sektoru, «mums visiem jāatzīst, ka esam zaudējuši mazliet no bagātības», viņš akcentējis.

Lego zaudēja savu ceļu pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās un ieslīga dziļos parādos, taču, Knudstorpam pārņemot vadību, atgriezās pie izaugsmes.

Knudstorps rosina Eiropas finanšu ministriem mācīties no Dānijas ražotāja pieredzes. «Mans padoms būtu: skatieties patiesībai acīs.»

Saskaņā ar Knudstorpa teikto Lego slīga pārāk lielos parādos, kā tas noticis arī Eiropā. Viņš uzskata, ka Eiropai jānoraksta daļa parāda, lai izvairītos no stagnējošas ekonomikas nākamajā desmitgadē. Pēc viņa domām, pārāk liela aizņemšanās bijusi vērojama gan valdību, gan mājsaimniecību līmenī, turklāt vairākus desmitus gadu.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Uzņēmējs Gunārs Ķirsons vērsies tiesā ar maksātnespējas pieteikumu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Tā vēstī, ka uzņēmējs pieteikumu iesniedzis Ogres rajona tiesā, kas piektdien ierosinājusi viņa maksātnespējas procesu.

Ķirsona maksātnespējas procesa administratora kandidāts ir Normunds Uļjanskis, taču viņš līdz 1.novembrim no šiem pienākumiem var atteikties.

Portāls "pietiek.com" šonedēļ vēstīja, ka Ķirsons ir vēl lielākos parādos, nekā domāts iepriekš. Bankās ieķīlāta ne tikai viņam piederošā Latvijas lielākā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma "Lido" kustamā un nekustamā manta, bet arī citi uzņēmējam piederošie īpašumi.

Atsaucoties uz tiesā apstiprināto "Lido" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu, portāls informēja, ka ieķīlāta visa uzņēmuma kustamā un nekustamā manta, tostarp milzīgs daudzums trenažieru un luksusa klases automašīnas "Audi Q7", "Lexus LX470" un "Lexus RX 300".

Kamēr tika filmēti reklāmas klipi kustībai Par Labu Latviju, solot, ka uzņēmēji ar saviem nodokļiem un cītīgu darbu izvilks valsti no krīzes, viens no PLL dibinātājiem Gunārs Ķirsons darbojies gluži pretēji.

Jūlijā, kad Rīgā tika priekšā stādīti apvienības PLL deputātu kandidāti, Kiprā reģistrēts ofšors Chiltera Limited, kas dažas dienas pēc vēlēšanām kļuva par vienas no Ķirsona firmas LIDO Latvija vienīgo īpašnieku, vēsta raidījums Nekā personīga.

Raidījums ari norāda, ka G. Ķirsona firmas ir starp tiek uzņēmumiem, kas saņēmuša Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) izsniegtos aizdevumus, taču pēc tam tām ierosināts maksātnespējas process vai ierosināta tiesiskā aizsardzība.

Vislielāko summu – divarpus miljonus (2 485 957 Ls) starp šaubīgajiem aizdevumiem veido Gunāra Ķirsona firmām LIDO un Lido dizaina rūpnīca, kas ražo saliekamās mājas, izsniegtās garantijas.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Brazīliešu miljardieris un līdz šim viens no valsts veiksmīgākajiem uzņēmējiem Eike Batista (Eike Batista), kas uzbūvējis industriālu impēriju EBX, pašlaik slīgst parādos un zaudē aptuveni 50 miljonus ASV dolāru dienā, ziņo Reuters.

Divus miljardus vērtajā EBX kompleksā 300 kilometru attālumā no Riodežaneiro atrodas dzelzs rūdas un naftas termināls, kuģu būvētava un industriālais parks, un kopumā tā platība izmēros pārspēj Manhetenu. Tomēr, ņemot vērā ieguldīto darbu un to, ka komplekss izveidots valstī, kurā ir ostu un tamlīdzīgas infrastruktūras trūkums, investori uzskata, ka trīs EBX kompānijas ir teju nulles vērtībā. Piecas no sešām EBX akciju sabiedrībām zaudējušas vairāk 90% no savas vērtības to ziedu laikos. Kopumā EBX grupā ietilpst vairāk nekā desmit kompānijas, bet sešas no tām ir akciju sabiedrības, kas kotējas biržā.

Pagājušajā gadā, kad Forbes novērtēja EBX izveidotāja E. Batistas bagātības kā septītās lielākās pasaulē, viņš pauda, ka kļūs par pasaulē bagātāko cilvēku. Tomēr gada laikā viņa bagātība sarukusi par vairāk nekā 20 miljardiem ASV dolāru, kas ir ekvivalenta summa apmēram 50 miljoniem ASV dolāru dienā. Pašlaik E. Batista meklē pircējus visiem 27% dzelzsrūdas ieguves kompānijas MMX Mineracao e Metálicos SA akciju, kā arī vēlas pārdot 62% akciju ogļu ieguves uzņēmumā CCX Carvão da Colombia SA, vēsta Reuters.

Labāk zīle rokā nekā mednis kokā - tā vēsta sena tautas paruna, un šo teicienu ļoti lielā mērā var attiecināt uz Saeimas lēmumu veikt tā dēvēto nodokļu parādu sodu amnestiju.

Proti, nodokļu parādos iekūlušies uzņēmumi varēs samaksāt valstij uzkrājušos nodokļu parādu, pretī saņemot 100% kavējuma naudas un 90% soda naudas atlaidi. Iespējams, var teikt, ka tādējādi valsts atsakās no zināmas daļas naudas, kas tai pēc visas godības pienāktos, tomēr nav arī nekāds noslēpums, ka vairumā gadījumu šī nauda ir iluzora.

Teorētiski uzņēmēji soda un kavējuma naudas veidā valstij šobrīd parādā ir daudzus miljonus latu. Liela daļa no šīs summas ir uzkrājusies ekonomiskās krīzes gados, kad daudziem uzņēmumiem katastrofāli trūka apgrozāmo līdzekļu un tie nespēja pildīt savas saistības pret valsti. Bija uzņēmēji, kuriem nācās izšķirties - maksāt nodokļus valstij vai uzreiz pārtraukt savas gaitas uzņēmējdarbībā. Taču praktiski, šo soda naudu neatlaižot, valsts nedabūtu neko, ieskaitot pamatsummu. Vienkārši ļoti lielai daļai to uzņēmumu, kuriem ir šādi parādi, nemaz nav un, iespējams, nekad arī nebūs tik lielas naudas, cik Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim ir uzrēķinājis. Tāpat jau nevajadzētu būt naiviem un uzskatīt, ka minēto soda naudas amnestijas iespēju izmantos visi 110 tūkstoši uzņēmumu, kam teorētiski šāda iespēja pienāktos. Pirmkārt, daļai šo uzņēmumu joprojām nav iespēju segt arī parāda pamatsummu. Otrkārt, domājams, ka daļas uzņēmumu eksistence šobrīd ir vairs tikai «uz papīra». Tādējādi šobrīd sākt rēķināt, cik miljonus latu valsts varētu iegūt šā soļa rezultātā, būtu visai utopiski.

Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri ir piekrituši atvēlēt 30 miljardu eiro kā aizdevumu problēmās nonākušo Spānijas banku glābšanai.

Nenoliedzami tā ir laba ziņa gan attiecīgajām finanšu kompānijām, gan spāņiem kopumā, it īpaši gadījumā, ja viņi šo iespēju spēs izmantot, lai atveseļotos, nevis demonstrēs tādas muļķības, kā to jau ilgstoši dara Grieķija, kas vispirms prasa superizmēra aizdevumus, bet pēc tam - divu gadu atelpu, lai varētu neko nedarīt savas saimniecības sakārtošanai.

Tajā pašā laikā ES un īpaši eirozonas valstīs arvien vairāk iezīmējas kāda būtiska tendence - pārtikušo valstu neapmierinātība ar parādos grimstošajām. Pareizāk gan šajā situācijā būtu teikt - savu saimniecību sakārtot spējušo valstu neapmierinātība ar tām valstīm, kas diez ko neizprot pamatpatiesību, ka tērēt var tikai to, kas ir nopelnīts. Principā ES valstis šobrīd var iedalīt trīs kategorijās. Vieni ir dienvidnieki, kuri cer, ka viņus mūždien kāds pabaros. Otri - tādi kā mēs, kas paspējuši sastrādāt daudz muļķību, gauži nodarot pāri savai ekonomikai, tajā pašā laikā vajadzības gadījumā itin labi pakļaujoties noteiktam diktātam no malas. Trešās - valstis, kas domā ar savu galvu, spēj analizēt pāris soļu uz priekšu un pašu spēkiem ir gatavas izdarīt visu nepieciešamo, lai pietiekami solīdi izdzīvotu. Ir tikai loģiski, ka trešajiem ir apnikuši pirmie. Ko tad paredz iecerētais Eiropas glābšanas plāns - nevis to, ka katra valsts dzīvos atbilstoši savai rocībai (process, ko realizēja Latvija), bet gan speciālu fondu veidošanu krīzē nonākušo glābšanai. Vienkāršāk sakot, tiek paredzēts, ka tie, kam ir nauda, to dos tiem, kuras tās nav, galvenokārt to attiecinot uz eirozonas valstīm. Var saprast Somiju, Nīderlandi un arī Vāciju, kuras ir skeptiski noskaņotas pret šādu plānu - ir taču zināms, ka daudz efektīvāk ir nepaēdušajam dot makšķeri, nevis zivi.

Pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā ekonomikas ministram Artim Kamparam vienpersoniski piederošais uzņēmums Ronis, ciešot smagus zaudējumus, spējis no nezināmas personas saņemt aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ekonomikas ministra firmas nav prasījis aizdevuma procentus, raksta portāls pietiek.com.

Faktu, ka SIA Ronis 2009.gadā kā bezprocentu aizdevumu no nezināmas personas saņēmusi 22 tūkst. eiro, apliecinot uzņēmuma gada pārskats, kurā šī summa minēta kā bezprocentu aizņēmums sabiedrības apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, kura atmaksas termiņš ir 2012.gada novembris.

Pats A.Kampars neesot vēlējies atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo aizdevumu. Arī pēc atkārtotiem jautājumiem ministrs tikai paziņojis, ka viņam nav ko slēpt, taču nevēlējies pieminēt viņa uzņēmuma saņemto bezprocentu kredītu, tā vietā runājot par publiski joprojām neatklāto personu, ar kuru noslēdzis līgumu par zaudējumos un parādos grimstošā Roņa kapitāldaļu pārdošanu, un norādot, ka pats ar Roņa operatīvo pārvaldību nenodarbojoties jau kopš 2002. gada.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Vācijas kanclere Angela Merkele vēlreiz noraidījusi eirozonas parādu krīzes parādu risināšanas iespēju ar kopēju eirozonas obligāciju izlaišanu un mudināja tā vietā veicināt konkurētspēju Eiropas Savienībā (ES). «Vienotu eiroobligāciju nebūs, kamēr es dzīvoju,» viņa norādīja. Savukārt Francijas prezidents Fransuā Olands ir pārliecināts, ka tieši kopējām eiroobligācijām būtu jāglābj parādos slīgstošās valstis, vēsta pasaules mediji.

Ieteikums radīt kopējas eiroobligācijas ir pretrunā ar Vācijas konstitūciju, pauda A. Merkele. «Mēs strādājam, lai pārrautu parādu krīzes un ES noteikumu pārkāpšanas apburto loku,» viņa norādīja Vācijas parlamentam, kas šo izteikumu sveica ar aplausiem.

Vairāki ES vadītāji, piemēram, nesen ievēlētais Francijas sociālistu pārstāvis F. Olands, izteikuši piedāvājumu izlaist kopējas eirozonas obligācijas, kas garantētu atsevišķu valstu parādus, tomēr A. Merkele norādīja, ka tas nav pareizais ceļš, jo tas nebūtu produktīvs, vēsta BBC.

«Ir svarīgi, ka mēs nesolām lietas, ko nevaram piedāvāt,» norādīja Vācijas kanclere. Viņa norādīja, ka «solidāra atbildība var tikt nodrošināta tikai ar pietiekamu kontroli».

Spānijas ekonomika, kas jau iestigusi recesijā, šā gada otrajā ceturksnī turpinājusi sarukt, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, ziņo BBC.

Laika posmā no aprīļa līdz jūnijam ekonomika samazinājusies par 0,4%. Iepriekšējos trīs mēnešos tika reģistrēts IKP kritums par 0,3%, liecina Instituto Nacional de Estadistica dati.

Raugoties gada griezumā, Spānijas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 1,3%.

Jāatgādina - joprojām cirkulē baumas, ka valstij būs nepieciešama pilna apmēra finanšu palīdzība no ārpuses.

Jūnijā Spānija lūdza aizdevumu 100 miljardu eiro apmērā no eirozonas glābšanas fonda, lai palīdzētu atbalstīt tās bankas.Nesen Madride paziņoja par izdevumu samazināšanu un nodokļu paaugstināšanu, kas ienesīs 65 miljardus eiro.

No 1. decembra visiem auto Latvijā pēc likuma jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, taču sniegs, sals un apledojušie ceļi nozīmē to, ka, lai veiksmīgu pārlaistu ziemu kopā ar savu automašīnu, nepieciešams papildus inventārs. Kā vislabāk aprīkot automašīnu, lai bez liekām problēmām būtu gatavs ziemai, lasi raksta turpinājumā.

Ziema jau ir klāt, kas nozīmē to, ka ir jādomā par mazlietotu auto kvalitatīvu aprīkošanu, lai kopā ar to pārziemotu. Brīžiem ziema kļūst barga un auksta, bet brīžiem snieg pamatīgi, tāpēc ir vēlams, lai mazlietota auto bagāžniekā būtu viss nepieciešamais, kas krīzēs situācijās ļautu nepalikt uz ceļa.

Kāds ir ideālais aprīkojums ziemā?

Ziema pieprasa būt uzmanīgākam uz ceļa nekā vasaras sezonā. Pirmkārt, līdz 1. decembrim ir jānomaina vasaras riepas uz ziemas riepām un tas ir jādara obligāti. Tomēr pārbaudi, vai tām ir nepieciešamais protektora dziļums un vai tās nav pārāk nodilušas, citādi braukšana ziemas apstākļos tik un tā būs sarežģīta. Tomēr jāņem vērā vēl vairāki svarīgi faktori, par kuriem uzzināsi raksta turpinājumā.

Lielo pilsētu vadītāju rocību lielā mērā nosaka speciālās ekonomiskās zonas klātesamība pilsētā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vairāk nekā 46 tūkst. eiro par darbu Rīgas brīvostas valdē un 27,1 tūkst. eiro par galvaspilsētas vadīšanu – tādi ir Nila Ušakova 2014. gada ienākumi. Ļoti līdzīga attiecība vērojama arī viņa vietnieka, brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika deklarācijā – 26,5 tūkst. eiro viņam izmaksājusi pašvaldība, 48,5 tūkst. eiro – brīvostas pārvalde. Tiesa gan, vislielākos ienākumus – 60,8 tūkst. eiro apmērā – viņam nodrošinājušas obligācijas. Jāpiebilst, ka A. Ameriks ar 1,16 milj. eiro uzkrājumiem, 155 tūkst. eiro lieliem aizdevumiem un 534,7 tūkst. eiro vērtām obligācijām (jau ziņots, ka viņš 2013. gadā iegādājās ātro kredītu kompānijas 4finance obligācijas) ir viens no turīgākajiem vīriem pie lielo pilsētu stūrēm. Neizkonkurējams gan ir Ventspils ilggadējais saimnieks Aivars Lembergs, kurš pērn pacenties nopelnīt 450,6 tūkst. eiro – par 141,5 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. 17,2 tūkst. eiro lielā alga par pašvaldības vadīšanu veido niecīgu daļu viņa ienākumu. Pat 47 tūkst. eiro, kas saņemti Ventspils brīvostas pārvaldē, nestāv ne tuvu deklarētajam atalgojumam par prezidenta pienākumu pildīšanu Ventspils attīstības aģentūrā un Biznesa attīstības asociācijā, kā arī saimnieciskās darbības ienākumiem no a/s Valters un Rapa.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas (RAKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē ceturtdien valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Imants Paeglītis, kurš pašlaik ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis, informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Undīne Šulca.

Atklātā konkursā uz RAKUS valdes priekšsēdētāja amatu tika iesniegti deviņi pieteikumi. Ņemot vērā nominācijas komisijas locekļu sniegtos kandidātu izvērtējuma rezultātus, komisija vienbalsīgi nolēmusi izvirzīt valdes priekšsēdētāja amatam Paeglīti, kurš ieguva augstāko punktu skaitu.

«Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums būs nodrošināt uz iedzīvotāju vērsta pakalpojumu pieejamību lielākajā valsts slimnīcā. Finanšu disciplīna, nepieciešamo cilvēkresursu piesaiste un ārstniecības pakalpojumu pieejamības uzlabošana pacientiem ir galvenie izaicinājumi, ar ko I.Paeglīša kungam un viņa komandai būs jāsaskaras un jārod risinājumi,» pēc tikšanās ar I.Paeglīti norādīja veselības ministre Anda Čakša.

Jau fakts vien, ka parādsaistības ievērojami pārsniedz kādas valsts amatpersonas gada ienākumus, met šaubu ēnu uz konkrētā ministra vai deputāta spēju neatkarīgi un objektīvi rīkoties

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā var aplūkot to cilvēku ieņēmumus un parādus, kas pieņem valstiski svarīgus lēmumus. Ar Latvijas ministru un lielāko parādnieku topu LR Saeimā var iepazīties arī DB 25.08.2014. numurā. Tiesa, publiski pieejamā informācija par valsts amatpersonām nav pilnīga, jo netiek atklāts, kurš naudu konkrētai amatpersonai ir aizdevis. KNAB gan ir noteicis, ka amatpersonām pašām jāizvērtē sava rīcība, iespējamā nonākšana interešu konfliktā un no lēmumu pieņemšanas savās interesēs jāatturas, bet cilvēki, kā zināms, nereti ir vāji, parādu akmens kaklā smags un, kā dzīvē pierādījies, arī godīguma slieksnis ne visiem ir vienāds.

Aizvadītajā nedēļā vismaz uz brīdi radās sajūta, ka esam pamanījušies atgriezties tā saucamajos treknajos gados. Tas bija brīdī, kad Centrālā statistikas pārvalde publiskoja datus par gada inflācijas rādītājiem martā - pieaugums 4,2%.

Proti, arī «treknajos» gados plašsaziņas līdzekļi vismaz reizi mēnesī ziņoja par to, ka inflācijas rādītāji ir kārtējo reizi pieauguši. Raugoties no šā skatpunkta, šobrīd situācija ir stipri vien līdzīga. Februārī gada inflācijas pieaugums bija 3,8%, bet martā - jau 4,2%. Tomēr starp, piemēram, 2007. un 2011. gadu ir kāda būtiska atšķirība…

Toreiz inflācija vistiešākajā mērā palielinājās tāpēc, ka uzņēmēji bija spiesti regulāri celt algas, valsts un pašvaldību sektorā atalgojums bija vienkārši uzpūsts, bet bankas izsniedza lielāku vai mazāku kredītu burtiski katram, kam nebija slinkums atraut sēžamvietu no dīvāna un aiziet līdz kredītiestādei, lai uzrakstītu iesnegumu, noteiktā ailītē ierakstot, cik vajag. Šobrīd nekā tāda nav! Toties ir nepārtraukti augoši nodokļi un energoresursu cenas. Turklāt nav ne mazākā pamata iedomām, ka turpmākajos mēnešos inflācijas rādītāji neturpinās palielināties. Turpinās, un vēl pamatīgāk nekā pirmos divus šā gada mēnešus. Pirmais nepatīkamais pārsteigums būs jau maijā, kad būs jāsāk apmaksāt jaunie Latvenergo tarifus par saņemto elektroenerģiju. Tas nevar nepalielināt patēriņa preču un pakalpojumu cenas. Ne mazāk atraktīvi cenas turpinās mainīties vasaras mēnešos, kad pieaugs akcīzes nodoklis benzīnam, tiks atcelta samazinātā PVN likme dabasgāzei utt. Tātad, kā redzams, augsne inflācijas turpmākajai augšanai ir sagatavota uz goda.