Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Žurnāls Forbes Auto apkopojis sarakstu ar spēcīgākajām automašīnām pasaulē.

Top 10 ir sastādīts, mašīnas svaru izdalot ar mašīnas zirgspēkiem - iegūstot, cik mārciņas ir uz vienu zirgspēku. Kā zināms, mašīnas, kurām ir vismazākais svars uz vienu zirgspēku, pēc fizikas likumiem ir visdinamiskākās.

Forbes Auto TOP 10

Koenigsegg CCX

Mārciņas uz vienu zirgspēku - 3,22;

Mašīnas cena - 930 000 USD;

Zirgspēki - 806;

Mašīnas svars - 2 601 mārciņas

No nulles līdz 60 mp/h (97 km/h) - 3,2 sekundēs

Maksimālais ātrums - 258 mp/h (412 km/h).

Hansabank Markets

Procentu likmes pasaulē

Iepriekšējo gadu laikā, kad pasaules ekonomikā bija vērojama lejupslīde un stagnācija, vairums centrālo banku samazināja procentu likmes. Dažviet tās noslīdēja līdz vēsturiskajam minimumam. Šāds monetārais stimuls bija nepieciešams, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti. Bet šobrīd, parādoties pozitīvām iezīmēm pasaules ekonomikā, ir gaidāma procentu likmju pakāpeniska atgriešanās vēsturiski vidējos līmeņos, t.i. to kāpums. Zemo procentu likmju periods pasaulē ir beidzies, un šobrīd gandrīz visi lielākie reģioni ir vai nu procentu likmju pieauguma priekšvakarā, vai arī jau piedzīvo procentu likmju palielināšanu.

Mārciņas procentu likmes

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas Unibanka Otrdien 22. martā valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsolē tika pārdotas visas piedāvātās piecu gada obligācijas 16 miljonu latu vērtībā, bet to procentu likme sasniedza vēsturiski viszemāko līmeni. Izsolē piedalījās astoņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 54.9 miljonu latu nominālvērtībā. Obligāciju vidējā diskonta likme izsolē tika noteikta 3,3% apjomā, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā izsolē. Arī 23. martā valsts iekšējā aizņēmuma ilgtermiņa obligāciju nekonkurējošajā fiksētas likmes izsolē Latvijas Centrālajā depozitārijā tika pārdoti visi piedāvātie vērtspapīri kopumā četru miljonu latu apjomā. Izsolē piedalījās septiņas bankas, kuras pieprasīja vērtspapīrus 12.11 miljonu latu nominālvērtībā. Kopumā piecu gadu obligācijas šogad paredzēts pārdot 40 miljonu latu vērtībā, un pirmās izsoles par 20 miljoniem latu notika jau februārī. Tādējādi pēc marta šie vērtspapīri vairs netiks izsolīti. Pašlaik piecu gadu obligācijas ir apgrozībā 228 miljonu latu vērtībā. Latu likviditāte komercbanku sistēmā saglabājas augstā līmenī, tādēļ arī vienas nakts likme komercbanku sistēmā pārskata perioda laikā nav būtiski mainījusies. Komercbanku obligātās rezerves Latvijas Bankā pārskata perioda beigās bija LVL 273 miljonu apmērā un vēl LVL 30 miljoni bija izvietoti depozītos Latvijas Bankā, turpretī obligāto rezervju prasība ir tikai LVL 224 miljoni. Tādēļ sagaidāms, ka procentu likmes tuvākā mēneša laikā neaugs, savukārt to tālāku kritumu ierobežo apstāklis, ka par Latvijas Bankas depozītā izvietotajiem latu resursiem komercbankas var nopelnīt vismaz 2% atkarībā no depozīta termiņa. RIGIBOR vienas nakts likme pārskata perioda laikā samazinājās par 3 punktiem līdz 2.39% līmenim. Vienas nedēļas likme nokritās par 6 punktiem līdz 2.63%. RIGIBOR trīs mēnešu likme samazinājās par 21 punktu līdz 2.99%, un arī sešu mēnešu likme nokritās par 21 punktu līdz 3.19%. Savā 22. marta sanāksmē ASV centrālā banka paaugstināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2.75%. Tas bija jau septītais bāzes likmes paaugstinājums kopš 2004. gada jūnija, pa vienam katrā centrālās bankas sanāksmē. Daudz lielāka uzmanība finansu tirgos tika pievērsta centrālās bankas norādei, ka inflācija ASV pēdējo mēnešu laikā ir palielinājusies, kas varētu kalpot par ieganstu straujākai procentu likmju paaugstināšanai tuvāko ceturkšņu laikā (+50 bāzes punkti jūnija beigās paredzētajā sanāksmē). Lai arī Čikāgas Tirdzniecības Padomes nākotnes darījumi rāda, ka tirgus joprojām sagaida, ka gan maijā, gan jūnijā bāzes likme tiks paaugstināta par 25 bāzes punktiem, augstāki inflācijas rādītāji tuvāko 3 mēnešu laikā varētu likt ASV centrālajai bankai izlemt par straujāku likmju paaugstināšanu. Tā jau marta inflācijas rādītāji, kas tika publicēti pēc pēdējās ASV centrālās bankas sanāksmes, pārsniedza prognozes un krietni saviļņoja finansu tirgus. Katrā ziņā jāsaka, ka ASV centrālā banka ir spērusi pirmos soļus, lai sagatavotu finansu tirgus iespējamai straujākai procentu likmju paaugstināšanai. Tas ir licis arī tirgus dalībniekiem apsvērt, ka šī gada otrajā pusē bāzes likme varētu sasniegt 4%, kas pēc pēdējiem pētījumiem ir likmes “neitrālais līmenis”, pie kura procentu likmes nedz stimulē, nedz bremzē valsts ekonomisko izaugsmi. Savukārt eiro bāzes likme jau 21 mēnesi ir nemainīgā 2% līmenī. Eiropas Centrālās Bankas sniegtais reģiona ekonomisko risku novērtējums liecina, ka Eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempiem ir tendence samazināties, savukārt inflācijai – tieši pretēji, palielināties, kas saistāms arī ar patlaban zemo procentu likmju izraisīto naudas daudzuma palielināšanos. Tādēļ tirgus dalībnieki sagaida, ka šī gada trešajā ceturksnī bāzes likme varētu tikt palielināta par 25 bāzes punktiem un tam sekojošo divu ceturkšņu laikā – vēl par 25 bāzes punktiem.

Lielbritānijas mārciņas vērtība attiecībā pret ASV dolāru turpinājusi samazināties arī 21. janvārī, nokrītoties līdz 1.3716 dolāriem, kas ir zemākā mārciņas vērtība kopš 2001. gada vidus, ziņo BBC.

Mārciņas vērtības kritumu izraisījušas saasinājušās bailes par britu ekonomikas veselību (pareizāk sakot, neveselību). Anglijas valdības piedāvātais britu banku sektora glābšanas plāns 50 miljardu GBP mārciņu apjomā nav spējis sēt manāmu optimismu tirgus dalībnieku starpā, un šonedēļ strauji turpina krist britu banku akciju cenas. Papildus, nozares speciālisti lauza galvu, kā Anglijas valdība tiks galā ar saviem pēdējā laikā uzblīdušajiem tēriņiem. Mārciņas vērtību zemākos līmeņos dzen arī tas, ka, visticamāk, tuvākajā nākotnē strauji zemākos līmeņos dosies arī mārciņas bāzes likme (jau tagad tā atrodas visu laiku vēsturiski zemākajā līmenī – 1.5 %). To apliecināja arī šotrešdien publicētais iepriekšējās Anglijas CB sanāksmes protokols, kura laikā tika spriests par agresīvāku (nevis tikai 50 bāzes procentpunkti) mārciņas bāzes likmes samazinājumu. Anglijas CB vadītājs gan izteicies, ka britu ekonomikas atveseļošanai gan nepietiks tikai ar mārciņās likmes dzīšanu zemākos līmeņos. Trešdien mārciņai paspēja iespert arī britu darba tirgus dati. Apvienotajā Karalistē bezdarba līmenis pieaudzis līdz 6.1 % turklāt dati atklāja, ka jaunu bezdarba vietu pieteikumu skaits pieaudzis jau 11. mēnesi pēc kārtas.

Uzņēmums Akciju atpirkšanas piedāvājums Akcijas cena uz 26.09.2003, Ls/akciju BIRŽAS OFICIĀLĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Latvijas Gāze Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 5.92 Latvijas Kuģniecība Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.34 Ventspils nafta Lauzts akcionāra līgums. Iepriekš Latvijas Naftas tranzīts samazināja dalību uzņēmumā 1.33 BIRŽAS OTRĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Ditton pievadķēžu rūpnīca Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.26 Grindeks Samazināta dalība uzņēmumā 0.90 Kaija Samazināta dalība uzņēmumā 0.21 Latvijas balzams Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 1.10 Liepājas metalurgs Samazināta dalība uzņēmumā 0.72 NORD/LB Latvija Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 3.50 Olainfarm Samazināta dalība uzņēmumā 0.32 Rīgas kuģu būvētava Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.56 Rīgas Transporta flote Samazināta dalība uzņēmumā 0.19 Valmieras stikla šķiedra Samazināta dalība uzņēmumā 0.86 BIRŽAS BRĪVĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Baloži Samazināta dalība uzņēmumā 0.08 Būvmehanizācija Samazināta dalība uzņēmumā 0.11 Firma UBAK Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.26 Grobiņa Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.51 Gutta Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.17 Jelgavas būvmateriālu kombināts Nav, jo ierosināts maksātnespējas process Akciju tirdzniecība ir apturēta Jūras medicīnas centrs Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.49 Kalceks Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.30 Kinostudija Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.12 Kurzemes atslēga 1 Samazināta dalība uzņēmumā 0.29 Kvadra Pak Samazināta dalība uzņēmumā 0.34 Latvijas tilti Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.65 Liepājas autoparks Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.20 Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca Uzņēmuma darbība ir apturēta 0.05 Lode Samazināta dalība uzņēmumā 1.15 Lokomotīve Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.22 Metālserviss Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.19 Narūta Uzņēmums tiks likvidēts 0.08 Ogre Samazināta dalība uzņēmumā 0.06 Olaines kūdra Samazināta dalība uzņēmumā 0.13 Ostas elevators Atpirkšanas piedā

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.2313 EUR/USD Zemākais kurss: 1.2027 EUR/USD Pārskata nedēļas laikā EUR/USD kurss svārstījās 290 punktu intervālā. Šajā laikā kursa vērtība palielinājās par 1.6 centiem. Kā galvenais iemesls, kas izraisīja dolāra kritumu no pēdējo sešu nedēļu augstākajiem līmeņiem pret eiro, jāmin jūlija nodarbinātības datu publikācija. Pārskata nedēļa gan sākās ar nelielu dolāra vērtības kāpumu, kas saistāms ar jauno bezdarbnieku pabalstu prasītāju skaita samazināšanos līdz 336,000 (iepriekšējais – 347,000; prognoze – 340,000). Tomēr mazās EUR/USD kursa svārstības perioda pirmajā dienās ir attiecināmas uz tirgus nogaidošo attieksmi pirms nozīmīgā jūlija nodarbinātības ziņojuma. Ziņojums par jūlijā ASV ekonomikā radīto vietu skaitu gan radīja vilšanos uz pozitīvu rādītāju noskaņotajiem tirgus dalībniekiem. Reuters aptaujāto ekonomistu vidējā prognoze bija 228,000 jauno darba vietu, taču izrādījās, ka jūlijā ir radīts tikai 32,000 darba vietu. Arī maijā un jūnijā radīto darba vietu skaita novērtējums tika samazināts kopā par 61,000. Kontekstā ar šo rādītāju strauju kritumu piedzīvoja arī dolāra vērtība, jo tirgus vājo nodarbinātības rādītāju interpretēja kā lēnākas ekonomiskās izaugsmes pazīmes. Tādēļ tika pieļauts, ka ASV centrālā banka varētu paaugstināt bāzes likmi lēnākā tempā nekā prognozēts, un tirgus sāka šaubīties, ka centrālās bankas septembra sanāksmes laikā bāzes likme netiks paaugstināta. Sekojošās pāris dienas pirms ASV centrālās bankas sanāksmes 10. augustā tirgus pavadīja nogaidošā gaisotnē, kas izpaudās kā nelielas EUR/USD valūtu pāra svārstības. Lai arī nelabvēlīgie jūlija nodarbinātības rādītāji nebija mazinājuši tirgus pārliecību, ka 10. augusta sanāksme laikā centrālā banka paaugstinās bāzes likmi par 25 punktiem, ar daudz lielāku interesi tika gaidīts bankas komentārs par ASV ekonomiskajiem apstākļiem. Gluži kā prognozēts, ASV centrālā banka savas augusta sanāksmes laikā paaugstināja bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 1.5% līmenim. Lēmumu pavadošajā komentārā tā atkārtoja savu pārliecību, ka patreizējais ekonomikas izaugsmes tempu palēninājums ir tikai īslaicīga parādība un nākotnē ASV sagaida straujāka izaugsme. Šāds ekonomiskais novērtējums stiprināja arī tirgus pārliecību par ekonomikas stiprumu, atjaunoja tirgus pārliecību, ka procentu likmes tiks paaugstinātas arī septembrī un izraisīja dolāra vērtības kāpumu. Augstākais kurss: 1.8459 GBP/USD Zemākais kurss: 1.8202 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 260 punktu robežās, un tā vērtība pieauga par 50 punktiem. EUR/GBP kurss svārstījās 100 punktu robežās, un tā vērtība pieauga par 70 punktiem. Pārskata nedēļas sākumā Anglijas Banka veica kārtējo procentu likmju paaugstināšanu, palielinot bāzes likmi par 25 bāzes punktiem līdz 4.75% līmenim. Tomēr mārciņas reakcija uz šo lēmumu bija visai nenozīmīga, jo likmes paaugstināšana jau iepriekš bija prognozēta un iekļauta mārciņas vērtībā. Procentu likmju lēmumu pavadošajā ziņojumā Anglijas Banka piebilde, ka sagaida mājokļu tirgus buma mazināšanos un inflācijas kritumu tuvākajā laikā. Šo piebildi daļa tirgus uztvēra kā norādi, ka drīzumā varētu beigties procentu likmju paaugstināšanas cikls, un tas izraisīja nelielu mārciņas vērtības samazināšanos. Straujāko kustību GBP/USD un EUR/GBP valūtu pāros izraisīja vājie ASV nodarbinātības dati, kas izpaudās attiecīgi kā mārciņas un eiro kāpums. Savukārt pārskata nedēļas otrajā pusē lielākā ietekme uz mārciņas vērtību bija jūlija inflācijas rādītājam. Patēriņa cenas jūlijā bija samazinājušās par 0.3%, kā rezultātā arī gada inflācija samazinājās līdz 1.4% līmenim, attālinoties no 2% inflācijas mērķlieluma. Šāda inflācijas samazināšanās mazina nepieciešamu pēc tālākiem procentu likmju paaugstinājumiem un izraisīja mārciņas kritumu gan pret dolāru, gan pret eiro. Mārciņai negatīva bija arī ziņa par tirdzniecības bilances defi

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Tirgus dalībnieki testē Japānas CB un eiropiešu pacietību. Eiro jauni rekordi un arī Āzijā dolāra cena sasniegusi zemāko līmeni kopš 2000. gada janvāra. Dienas vidū Latvijā eiro cena svārstījās zem 51.5 santīmu līmeņa. Atgriezties pie šīs atzīmes palīdzēja tirgus dalībnieku nervozitāte un novērotā peļņas fiksēšana pret mārciņu, eiro un jenu. Tomēr kopumā attieksme pret dolāru nav mainījusies, to pārdod. Tagad klāt vienīgi nāk piesardzība pret to, kā uz situāciju reaģēs pasaules Centrālās Bankas. Āzijā dolāra cena šodien uz brīdi nokļuva zem 102 jenu atzīmes, kas par nākamo mērķi uzstāda 100 jenu atzīme sasniegšanu. Japānas CB gan būtu sakāmi skarbi vārdi par šādu ideju Ė no tā arī tirgus baidās. 1.3383 dolāri ir pēdējais lieliskais eiro sasniegums. Latvijā pagaidām izdevies atzīmēties nedaudz virs 68.7 santīmu atzīmes. Eiro cenas kāpšanu Latvijā joprojām bremzē straujā mārciņas vērtības izaugsme. Vēl otrdien eiro maksāja 0.70 mārciņas, bet šodien tika sasniegts 0.687 mārciņu līmenis. Eiro zaudējis vairāk kā 3% no savas vērtības mārciņās, ko ar grūtībām nākas kompensēt attiecībās ar dolāru. Dienas vidū Latvijā eiro cena starpbanku tirgū svārstījās nedaudz zem 68.6 santīmu līmeņa. Vai korekcijas ieviesīs rīt gaidāmie ASV nodarbinātības dati? Tirgū novērotais latu pirkšanas vilnis šodien pietuvināja lata vērtību savai maksimālajai atzīmei pret SDR valūtu grozu. Situācija latu resursu tirgū gan liek domāt, ka nākamajās nedēļās tirgū varētu parādīties arvien lielāka interese pārdot latus, ja latu likviditāte saglabāsies pašreizējā līmenī. Rekordi turpinās. Mārciņa dodas paritātes ar latu virzienā. Pasaulē mārciņas cena šodien sasniedza līmeņus virs 1.943 dolāru atzīmes. Pēdējo reizi mārciņas cena tik augstu bija pirms 1992. gada melnās trešdienas (16. septembris). Vismaz Džordžam Sorosam pašreizējais mārciņas cenu līmenis vieš patīkamas atmiņas. Kā nekā tieši melnajā trešdienā pēc britu izstāšanās no ERM uz mārciņas cenas straujo krišanu (dienas laikā vairāk par 10%) viņš nopelnīja vairāk kā 1 miljardu dolāru. Pašreiz aktuāla ir 2.00 dolāru atzīmes sasniegšana. Tieši šajos līmeņos atradās mārciņas cena pirms melnās trešdienas. Absolūtais mārciņas cenas rekords esot bijis 1980. gada novembrī, kad mārciņas cena sasniegusi 2.44 dolāru atzīmi. Latvijā mārciņas vērtība dienas vidū svārstījās nedaudz zem 99.5 santīmu līmeņa. Tirgū novērotā peļņas fiksēšana dienas vidū lika mārciņas cenai atkāpties pie 1.9300 dolāru līmeņa. Eiro cenai izdevās izlauzties virs 8.95 kronu līmeņa, kā rezultātā arī Latvijā, neskatoties uz jauniem eiro rekordiem pret dolāru, kronas cena samazinās. Dienas vidū kronas cena svārstījās pie 7.64 santīmu līmeņa. Ja skandināvi turpinās pirkt eiro pa kronām, Latvijā kronas cena tupinās svārstīties šajos līmeņos, jo zaudējumus pret eiro kompensē dolāra cenas krišana pasaulē.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada maijā veidoja 103,8 punktus, tādējādi tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīļa koriģēto rezultātu, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Sākotnējās aplēses liecināja, ka indekss aprīlī veidoja 103,7 punktus.

Analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka indekss maijā samazināsies līdz 103,5 punktiem.

EK norāda, ka ESI stabilizēšanos veicinājis pārliecības kāpums rūpniecības, pakalpojumu, mazumtirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē pieaugusi līdz mīnus trīs punktiem, salīdzinot ar mīnus 3,2 punktiem aprīlī.

Savukārt mazumtirdzniecībā pārliecības indekss palielinājies no mīnus 0,8 punktiem līdz 1,4 punktiem, bet celtniecības nozarē tas pieaudzis no mīnus 25,5 punktiem līdz mīnus 25 punktiem un pakalpojumu sektorā reģistrēts kāpums no septiņiem punktiem līdz 7,8 punktiem.

Eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada jūlijā negaidīti palielinājies līdz 104 punktiem, salīdzinot ar 103,5 punktiem jūnijā, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) paziņojumā.

Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada jūlija.

Šis kāpums pārsteidzis analītiķus, kuri bija prognozējuši, ka eirozonas ESI jūlijā samazināsies līdz 103,2 punktiem.

EK norāda, ka ESI kāpumu galvenokārt veicinājis pārliecības pieaugums rūpniecības, pakalpojumu, celtniecības un mazumtirdzniecības nozarēs.

Pārliecība rūpniecības nozarē jūlijā palielinājusies no mīnus 3,4 punktiem līdz mīnus 2,9 punktiem, bet pakalpojumu sektorā tā pieaugusi no 7,9 punktiem līdz 8,9.

Savukārt celtniecības nozarē pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 24,2 punktiem līdz mīnus 23,9 punktiem, bet mazumtirdzniecības sektorā reģistrēts kāpums no mīnus 1,3 punktiem līdz vienam punktam.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Otro gadu pēc kārtas Lielbritānijas pasts atzinis Rīgu par lētāko galamērķi britu atpūtas braucieniem nedēļas nogalēs, vēsta Lielbritānijas laikraksts Telegraph.

Salīdzinot naktsmītņu, sabiedriskā transporta, restorānu un kultūras aktivitāšu izmaksas, Lielbritānijas pasta pētījumā City Costs Barometer, Rīga ieguvusi pirmo vietu 23 pilsētu konkurencē. Saskaņā ar pētījumu, britu tūristam pavadot nedēļas nogali Rīgā, nāktos šķirties no vismaz 121 britu mārciņām (aptuveni 100 lati). Summā iekļauta viena nakts trīszvaigžņu viesnīcā, trīs ēdienreizes un sabiedriskā transporta izmaksas.

Nedēļas nogales pavadīšana ir salīdzinoši lēta arī Budapeštā (130 britu mārciņas), Tallinā (135 mārciņas), Varšavā (142 mārciņas) un Prāgā (145 mārciņas). Sestajā vietā iekļuvusi Belfāsta (173 britu mārciņas), septītajā - Dublina (174 mārciņas), astotajā - Lisabona (183 mārciņas), devītajā - Stambula (189 mārciņas) un desmitajā - Berlīne (195 mārciņas).

Liene Kūle

Hansabank Markets

Vecākā analītiķe

Nozīmīgākais notikums Latvijas naudas tirgū aizvadītajā nedēļā bija kārtējā valsts 10 gadu obligāciju izsole. Salīdzinot ar iepriekšējo izsoli, ienesīgums samazinājās un bija vairs tikai 4.89% pretstatā 4.97% iepriekš.

Lai gan pieprasījums no banku puses pēc šiem vērtspapīriem ir augsts, tika pārdoti vērtspapīri tikai nedaudz virs 6 milj. latu nominālvērtībā (piedāvāts 16 milj.latu). Tā kā arī šoreiz Valsts Kase noteica maksimālo ienesīguma likmi (šoreiz 4.97%), tad lielākā daļa banku pieprasījumu netika apstiprināti. Mazais izsolē pārdotais apjoms norāda uz to, ka bankas nebija gaidījušas, ka likme būs tik zema. Pašlaik valstij nav akūtas nepieciešamības pēc latu resursiem (valsts budžeta deficīts ir zemāks kā varētu gaidīt), tāpēc Valsts Kase ir ieinteresēta aizņemties lētāk, pat ja tas nozīmē nepārdot visu piedāvāto vērtspapīru apjomu. Izsolē par fiksēto cenu tika pārdots viss piedāvātais apjoms (4 milj. latu).

Hansabank Markets

Pasaules valūtu un naudas tirgu apskats

2003. gada oktobris

SATURS

• Dolāru procentu likmes

• Eiro procentu likmes

•Mārciņas procentu likmes

Kopš vasaras sākuma centrālo banku procentu likmju politika galvenajos industriālajos reģionos nav mainījusies - bāzes procentu likmes ir saglabājušās nemainīgas. ASV dolāru bāzes procentu likme ir 1% (pēdējo reizi mainīta jūnija beigās), eiro bāzes procentu likme ir 2% (pēdējo reizi mainīta jūnija sākumā), mārciņas bāzes procentu likme ir 3.5% (pēdējo reizi mainīta jūlijā), savukārt bāzes procentu likme Japānā turpina balansēt uz nulles robežas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Dolāra vērtība jau veselu nedēļu pamazām turpina samazināties. Šodien dolāra cena Latvijā sasniedza šā gada 19. jūlija līmeņus un dolāra vērtība ir tuvu pēdējo reizi aprīļa sākumā redzētajām atzīmēm. Tā kā šodien nav bijušas datu publikācijas, tad šodien novērotā dolāra vērtības samazināšanās tiek norakstīta uz tehniskiem faktoriem un kopējo vājo ASV ekonomikas attīstības bildi. Tekošā konta deficīts atkal tiek saukts par galveno vainīgo un, ja šajā frontē tuvāko mēnešu laikā situācija neuzlabosies, mēs varēsim novērot kaut ko līdzīgu 2003. gada decembrim, kad katru dienu dolāra cena samazinājās līdz jaunai rekorda atzīmei. Vakar mīnusos bija ASV akciju tirgus. Arī Āzijā dolāra cena pret jenu sasniegusi pēdējo trīs mēnešu zemāko atzīmi. Dolāram priekšā smagi mēneši. Eiro cena šodien Latvijā pārkāpa pāri 67 santīmu atzīmei. Līdz jaunai eiro rekorda cenai (eiro rekords 67.76 santīmi tika sasniegts 12. februārī) atlicis tikai nedaudz vairāk par pusi santīma. Pasaulē eiro cena šodien pietuvojās 1.26 dolāru līmenim, kas ir pēdējo vairāk kā septiņu mēnešu augstākā atzīme. Labi eiro klājas arī Eiropā. Pret mārciņu eiro cena šodien sasniegusi pēdējo deviņu mēnešu augstāko atzīmi. Tā nebūt nav, ka eiro zonā viss ir kārtībā, vienkārši tirgus dalībnieki ir negatīvi noskaņoti pret dolāru sakarā ar vājajiem ASV ekonomikas datiem un pret mārciņu, jo parādās pazīmes, ka mārciņas procentu likmes ir tuvu savam maksimumam. Lai atlikušajās 4 dienās bankas izpildītu rezervju prasību, tām Latvijas Bankā jātur vidēji 213 miljoni latu dienā. Vakar LB bankas turēja 176 miljonus un, lai nodrošinātu rezervju izpildi, bankas jau ir sākušas ņemt lombarda kredītus (vakar paņemtā summa bija 21.55 miljoni latu). Tā kā sistēmā vēl joprojām dienā vidēji trūkst 37 miljoni latu, latu īstermiņa offer puses likmes jau pārsniedz 5% līmeni. Valūtu tirgū lata vērtība pret SDR valūtu grozu svārstās pie savas maksimālās atzīmes. Skatoties uz strauji pieaugušajām latu īstermiņa procentu likmēm nav redzams pamats lata vērtības samazinājumam pret SDR valūtu grozu. Latvijā mārciņas cena šodien, neskatoties uz milzīgajām svārstībām pasaules tirgos, nav būtiski mainījusies. Mārciņas cena pret dolāru šodien pietuvojusies 1. oktobrī redzētajai 1.81 dolāru atzīmei, bet pret latu mārciņas vērtība nav pakāpusies, jo ieguvumus pret dolāru pilnībā apēda mārciņas vērtības straujā samazināšanās pret eiro. Mārciņas vērtība pret eiro ir sasniegusi šā gada janvāra sākuma līmeņus. Impulsu mārciņas vērtības krišanai pret eiro deva pēdējās Anglijas CB sanāksmes satura publicēšana. Lēmums nemainīt mārciņas bāzes procentu likmi pēdējā sanāksmē ticis pieņemts vienbalsīgi. Šāds balsojums atbalsta tirgus dalībnieku prognozes par mārciņas bāzes likmes nemainīšanos līdz gada beigām. Latvijā mārciņas cena dienas vidū bija pie 96.4 santīmu atzīmes. Eiro un kronas attiecības šodien nav būtiski mainījušās. Eiro cena pagaidām turpina svārstīties zem 9.09 kronu līmeņa un kronas vērtības augšanu Latvijā droši var norakstīt uz vispārējām antipātijām pret dolāru. Latvijā kronas cena šodien atgriezusies virs oktobra pirmajos datumos redzētās 7.38 santīmu atzīmes. Kamēr būtiski nemainās eiro un kronas attiecības un kamēr valda negatīvais noskaņojums pret dolāru, kronai ir izredzes Latvijā sasniegt 7.4 santīmu līmeni.

HANSABANK MARKETS analītiķe Liene Kūle Atveseļojoties ASV ekonomikai (pārliecinošas pazīmes novērotas jau 2003. gada otrajā pusē), ASV monetārā politika agrāk vai vēlāk tiks koriģēta. Ja līdz pat pērnā gada beigām ASV centrālā banka pārliecinoši ziņoja, ka zemas dolāru procentu likmes tiks saglabātas vēl ilgu laiku, tad janvāra beigās FRS paziņojumā varēja saklausīt noskaņojuma maiņu. Lai gan banka saglabāja dolāru procentu likmi nemainīgu (1%), šķiet, ka tā ir sākusi apsvērt dolāru procentu likmju palielināšanu. Jāuzsver, ka centrālās bankas skatījumā ASV vairs nesaskaras ar deflācijas (un inflācijas krituma) draudiem, arī ekonomiskie rādītāji norāda uz augšupeju. Taču kamēr ASV nav gaidāms inflācijas kāpums (resursu un jaudu izmantošana vēl atpaliek no potenciāla), tikmēr FRS nav spiesta koriģēt procentu likmes. Lai gan ar katru nākamo mēnesi FRS paziņojumi kļūs arvien pozitīvāki, mēs uzskatam, ka reālu FRS rīcību var sagaidīt tikai vasarā, kad arī visdrīzāk tiks uzsākta dolāru bāzes procentu likmes paaugstināšana. Likmes paaugstināšana notiks pakāpeniski, visticamāk par 25 bāzes punktiem pirmajā reizē. Starpbanku tirgus jau laikus reaģēs uz gaidāmajām ASV monetārās politikas izmaiņām, un USD LIBOR indeksi varētu sākt pieaugt jau vasaras pirmajā pusē. Gada laikā dolāru likmes varētu palielināties par 100 bāzes punktiem, kas nozīmē, ka nākamā gada pavasarī dolāru bāzes procentu likme būs vienā līmenī ar pašreizējo eiro bāzes procentu likmi (2%). Spriežot pēc tirgus noskaņojuma, dolāru procentu likmju palielināšanās būs pakāpeniska, un paies vairāki gadi līdz dolāru likmes atgūtu vēsturiski novērotos vidējos līmeņus (~5%). Eiro zonas ekonomiskā attīstība nav tik pārliecinoša kā ASV, sekojoši uz eiro procentu likmju palielināšanos būs jāgaida ilgāk. Pastāv viedoklis, ka eiro valūtas kursa kāpuma rezultātā ECB varētu būt spiesta pat vēl vairāk samazināt eiro procentu likmes, lai tādejādi atbalstītu eiro zonas ekonomiku. Mūsuprāt, eiro procentu likmes samazināšanas varbūtība ir visai zema, jo ECB ierobežo šādas stimulējošas monetārās politikas blakusefekts inflācija. Visa iepriekšējā gada garumā eiro zona ir nesekmīgi centusies samazināt inflāciju, un tikai decembrī inflācija ir pazeminājusies līdz mērķa līmenim (2%). Lai gan analītiķi prognozē, ka šogad eiro zonas inflācija būs zem 2%, ECB tik un tā rīkosies piesardzīgi un atturēsies no procentu likmes samazināšanas. Eiro procentu likmju kāpums varētu aizsākties gada nogalē, jo ECB rudens beigās varētu lemt par eiro bāzes procentu likmes korekciju augšup - ja arī ne tik ātri kā ASV, tomēr eiro zonas ekonomika atveseļojas. Gada laikā eiro likmes varētu palielināties par ~50 bāzes punktiem, un līdzīgi kā dolāru likmju gadījumā to pieaugums līdz novērotajiem vēsturiski vidējiem līmeņiem prasīs ilgāku laiku. Paredzams, ka Anglijas Banka jau tuvākajā ceturksnī turpinās procentu likmju palielināšanu, vēlākais vasaras sākumā palielinot mārciņas bāzes likmi vēl par 25 bāzes punktiem (līdz 4.25%). Ņemot vērā, ka relatīvi mārciņas procentu likmju līmenis ir augsts, tad atšķirībā no dolāra un eiro , lai sasniegtu vidējos vēsturiskos līmeņus mārciņas procentu likmēm nebūs vajadzīgs tik ilgs laiks. Jau nākamā gada pavasarī vai vasarā mārciņas likme varētu pietuvoties 5% līmenim. 3 mēnešu procentu likmju prognoze, %

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Vakar depozītos Latvijas Bankā izvietoti kārtējie miljoni, šoreiz 10 miljoni latu. Kopējais depozītu apjoms sasniedzis 70.3 miljonus. Valūtu tirgū Latvijā klusums uz ezera. Eiro cena savas pozīcijas nav mainījusi un starpbanku tirgū par vienu eiro maksā 0.01-0.02 santīmus vairāk nekā Latvijas Bankā. Eiro cena pasaulē pēdējās stundās ir saņēmusi vairākus triecienus. Pirmkārt, dolāram paaugstināja bāzes procentu likmi ar komentāriem par inflācijas draudiem ASV, otrkārt, šodien publicētie Vācijas IFO institūta biznesa indeksi bija vāji. Marta Vācijas biznesa vides indekss 94.0 (februārī 95.4), biznesa nosacījumu indekss 93.3 (februārī 94.5), nākotnes izredžu indekss 94.6 (februārī 96.4). Vēl šodien tika publicēti eiro zonas tekošā konta dati. Janvārī konts nonācis deficītā un sasniedzis -7.9 miljardu eiro apjomu (decembrī bija pārpalikums 7.3 miljardi). Vidējais tekošā konta stāvoklis pagājušā gada otrajā pusē bija +3.8 miljardi. Visi šie neiepriecinošie dati eiro cenu dienas vidū noveda pie 1.302 dolāru atzīmes (vēlāk gan eiro nedaudz atguvās, bet vai uz ilgu laiku). Kā jau tika gaidīts, ASV FOMC (Federal Open Market Committee) vakar par 25 bāzes punktiem paaugstināja dolāra bāzes procentu likmi (tagad tā ir 2.75%). Nordea analītiķi uzskata, ka nākamajā sanāksmē 3. maijā FOMC no sava paziņojuma dzēsīs vārdu ?measuredĒ attiecībā uz procentu likmju paaugstināšanas tempiem un ieņems nedaudz agresīvāku nostāju. Par to liek domāt ASV CB vakardienas paziņojumā izrādītais satraukums par pieaugošo inflāciju. Nordea analītiķi uzskata, ka dolāra procentu likmes šogad katrā no FOMC sanāksmēm var tikt paaugstinātas par 25 bāzes punktiem un 2005. gads var noslēgties pie 4.25% atzīmes. Mēs neizslēdzam iespēju, ka pieaugošā inflācijas spiediena dēļ un labu ekonomikas datu rezultātā likmes kādā no sanāksmēm tiek paaugstinātas par 50 bāzes punktiem. Tieši pateicoties komentāriem par inflāciju dolāra cena vakar vakarā pieauga. Šodien dolāra vērtība Latvijā rīta pusē svārstījās virs 53.2 santīmu līmeņa, bet pēc vājajiem eiro zonas datiem tā cena sasniedza 53.4 santīmu atzīmi. Tik dārgs dolārs pēdējo reizi bija 16. februārī. Uz klusumu tirgū grūti cerēt, jo šodien 15:30 publicēs ASV februāra inflācijas datus (vidējā prognoze +0.3%). Ja inflācijas dati atbalstīs vakar izskanējušās ASV CB bažas par inflācijas spiedienu uz likmēm, tad dolāra vērtība turpinās augt. Vēl šodien tiks publicēti februāra ASV hipotekāro kredītu un mājokļu tirgus dati. Rīt gaidām februāra ilglietošanas preču tirdzniecības datus un iknedēļas nodarbinātības rādītājus. Šodien publicēja galīgos Lielbritānijas pagājušā gada ceturtā ceturkšņa IKP datus. IKP pēdējā ceturksnī +0.7%, gadā izaugsme +2.9%. Nekādu pārsteigumu, dati saskanēja ar iepriekš izteiktajām prognozēm. Pateicoties dolāra vērtības augšanai, mārciņas cena dienas vidū svārstījās pie 1.880 dolāru atzīmes (uz brīdi šodien mārciņas vērtība bija sasniegusi 1.879 dolāru līmeni). Latvijā mārciņas cena turpina dzīvot virs 1 lata atzīmes, jo nav būtisku izmaiņu mārciņas un eiro attiecībās. Tā kā eiro ir nedaudz lielāks zaudētājs pret dolāru nekā mārciņa pret dolāru, tad mārciņas cenai Latvijā ir vērojama tendence nedaudz pieaugt. Jāuzmanās no britu ekonomikas datiem. Ja zudīs cerības uz augstākām mārciņas procentu likmēm, cietīs arī mārciņas vērtība. Eiro cena šodien atkāpusies no iepriekšējo dienu virsotnēm un mēģina pārbaudīt atbalstu 9.11 kronu līmenī. Šodien publicēja Zviedrijas ražotāju cenu indeksa februāra datus. Februārī cenas augušas 0.6%, gada pieaugums 2.8%. Martā patērētāju uzticības indekss Zviedrijā samazinājies līdz 10.7 punktu atzīmei (februārī 11.6). Kronas cenu šie dati būtiski neietekmēja (kaut iepriekš izteiktās prognozes bija nedaudz optimistiskākas). Dienas vidū kronas cena Latvijā svārstījās 7.63 santīmu līmenī. Vidējā

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Apvienotās Karalistes nepieciešamie budžeta deficīta samazinājumi liks Anglijas Bankai pagaidīt ar lēmumu par mārciņas bāzes likmes paaugstināšanu, liecina Reuters 61 tirgus ekonomista aptauja.

Šobrīd vairums analītiķu uzskata, ka mārciņas bāzes likme pirmo reizi tiks celta nākamā gada otrajā ceturksnī, kad tā sasniegs 0,75% atzīmi (šobrīd mārciņas bāzes likme ir 0,5% līmenī). Tikmēr 2011. gadu mārciņas bāzes likme noslēgšot pie 1% atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Vēl pagājušajā mēnesī vairums analītiķu norādīja, ka mārciņas bāzes likme tiks celta jau 2011. gada pirmajā ceturksnī.

Pašlaik vairāki ekonomisti uzsvēruši, ka valstu tēriņu pārāk strauja samazināšana var novest pie atkārtotas recesijas (te gan domas dalās, jo ir arī tādi ekonomisti, kas uzskata, ka pienācis laiks pārtraukt arī fiskālos un monetāros stimulus).

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.

Britu mārciņas vērtība otrdien kritās, ko noteica saspīlējums jautājumā par «Breksita» vienošanos, bet ASV un Eiropas pasaules biržu indeksi lielākoties pieauga.

Lielbritānijas parlaments otrdienas vakarā atkārtoti noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos.

Britu mārciņas vērtība pirms tam otrdien kritās, kad valdības augstākais tieslietu padomnieks Džefrijs Kokss paziņoja, ka Mejas pirmdien panāktas «Breksita» vienošanās izmaiņas nav mainījušas juridisko risku, ka Lielbritānija «uz nenoteiktu laiku un nebrīvprātīgi» iestrēgtu tā sauktajā pagaidu risinājumā Īrijas robežas jautājumā.

«Sterliņu mārciņa strauji kritās pēc Koksa paziņojuma,» sacīja «ThinkMarkets» analītiķis Naīms Aslams.

«Viņa viedoklis bija vissvarīgākais; tagad, kad viņš licis saprast, ka jaunākais darījums ir maznozīmīgs, durvis ir plati atvērtas sterliņu mārciņas kritumam.»