Kalnozols celtniecība mazākuma akcionāri uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu uzskata par nelikumīgu, jo tā notikusi bez viņu ziņas. Db jau pērn ziņoja, ka Kalnozols celtniecība (KC) palielinājusi pamatkapitālu no 487,55 tūkst. Ls uz 1,94 milj. Ls, līdz ar to par lielāko uzņēmuma īpašnieku kļuvusi Ranka K. Savukārt tās lielākais īpašnieks ir SIA KV un Partneri, kuras 91,5 % pieder Valda Kalnozola dēlam Kristapam Kalnozolam.
KC mazākuma akcionāri apstrīdējuši Uzņēmumu reģistrā (UR) veiktās izmaiņas palielināt pamatkapitālu, bet UR lēmums tiek gaidīts šonedēļ. Ja UR atstās spēkā lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu, tad mazākuma akcionāri apsvērs iespēju vērsties tiesā arī pret nelikumīgas sapulces sasaucējiem.
Sūtīja vēstules
Kopš pagājušā gada pavasara KC mazākuma akcionāri - Gundars Spalis, Nils Treijs, Dzintars Znotiņš un Raivis Ozoliņš - līdz ar vēstulēm no uzņēmuma valdes sāka saņemt dīvainas ierakstītas vēstules, kurās bija nebūtiska informācija, piemēram, dažāda statistika un reklāmas. Šādas vēstules pagājušajā gadā saņēmu ap 50, stāstīja G. Spalis. Viņš klāstīja, ka pērn pamīšus vēstulēm ar nebūtisku informāciju tika saņemtas arī vēstules uz kompānijas dalībnieku sapulcēm, kas tika rīkotas dažkārt pat trīs reizes nedēļā. Viņi pilnvaroja arī juristu, lai pārstāvētu mazākuma akcionāru intereses. "Mēs ieradāmies uz visām sapulcēm bez izņēmumiem, savukārt bija gadījumi, kad lielākais uzņēmuma akcionārs neieradās uz sapulcēm, ko pats bija izsludinājis. Savukārt novembra sākumā saņēmām ārkārtīgi dīvainu vēstuli, kurā atspogoļots, ka it kā ir notikusi iepriekš izsludināta dalībnieku sapulce, bet neviens no četriem mazākuma akcionāriem nav saņēmis uzaicinājumu, visi tā vietā saņēmuši vēstules ar reklāmas satura informāciju," uzsvēra G. Spalis.
Bija informēti
Kompānijas KC mārketinga nodaļas vadītāja Irēna Simplinska norādīja, ka visi uzņēmuma dalībnieki bijuši informēti par sapulci, kurā tika pieņemts lēmums par KC pamatkapitāla palielināšanu. Viņa norādīja, ka tā tika sasaukta atbilstoši Komerclikuma 214. pantam - uzņēmuma valdes priekšsēdētājs izsūtīja visiem sabiedrības dalībniekiem ierakstītā sūtījumā paziņojumus par dalībnieku sapulci, norādot gan dalībnieku sapulcē izskatāmo jautājumu, gan pievienojot paziņojumam pielikumā lēmuma projektus. "Mums nav zināmi iemesli, kāpēc atsevišķi sabiedrības dalībnieki neieradās uz dalībnieku sapulci," uzsvēra viņa. Savukārt mazākuma akcionāri ir pārliecināti, ka vienīgā šādu vēstuļu sūtīšanas jēga bijusi sagatavot viltus pierādījumus UR vai tiesā, lai pierādītu, ka sūtīts uzaicinājums uz sapulci, un tie, ignorējot uzaicinājumu, uz sapulci nav ieradušies.
Mainās daļas
G. Spalis uzskata, ka pamatkapitāla palielināšanas mērķis bijis samazināt viņa un N. Treija procentuālo ietekmi uzņēmumā. Savukārt V. Kalnozola un ar viņu saistīto personu, radinieku daļu skaits uzņēmumā KC esot ievērojami palielinājies. Mazākuma akcionāri jau vairākus gadus ar V. Kalnozolu ir pārrunājuši daļu pārdošanu, esot bijušas panāktas mutiskas vienošanās un juristi sagatavojuši parakstīšanai līgumus, bet pēdējā brīdī V. Kalnozols izvairījies parakstīt līgumus. Pēdējoreiz V. Kalnozols šādi izrīkojies pērn. "Jebkurš darījums ir noslēgts brīdī, kad dalībnieki ir vienojušies par būtiskajām sastāvdaļām. Šajā gadījumā vienošanās par būtiskajām sastāvdaļām nav pastāvējusi, tad arī nekāda akciju atpirkšana no V. Kalnozola puses nav bijusi," minēja I. Simplinska. Lai gan esot bijuši arī piedāvājumi no citām kompānijām par daļu atpirkšanu, investori esot pārdomājuši dažādu iemeslu dēļ. Ja mazākuma akcionāriem būs tāds piedāvājums, kas viņus apmierina, uzņēmuma daļas tikšot pārdotas, tā G. Spalis.
Kompāniju īpašnieku strīdos iejauc Uzņēmumu reģistru
Kad uzņēmumu dalībnieki nespēj vienoties un tiek pieņemti konkrēti lēmumi, kuri ir jāfiksē, šajos kašķos tiek ierauts Uzņēmumu reģistrs.
To liecina, gan Db iepriekšējo gadu publikācijas un arī paša Uzņēmumu reģistra (UR) vadība. "Sūdzību nav īpaši daudz, taču lielais vairums no tām ir dalībnieku (akcionāru) strīdu rezultāts, kur katrs cenšas pierādīt savu taisnību," norāda UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka pie šiem gadījumiem šobrīd ir pieskaitāms arī SIA Kaln- ozols celtniecība (KC) dalībnieku strīds. "1. novembrī dalībnieku pilnsapulce nolēma palielināt uzņēmuma pamatkapitālu, 11. decembrī šis lēmums tika reģistrēts Komercreģistrā, bet 20. decembrī jau tika iesniegta mazākumakcionāru sūdzība, par kuru tuvāko dienu laikā tiks pieņemts galvenā valsts notāra lēmums," uzsver J. Endziņš. Mazākumakcionāri savā sūdzībā kā vienu no iemesliem ir norādījuši, ka dalībnieku pilnsapulcē, kurā lemts par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, nav piedalījušies, jo par tādu nav zinājuši. UR ir nosūtījis pieprasījumu pašai KC. "Ja kādu no strīdā iesaistītajām pusēm neapmierinās UR lēmums, tad pastāv iespējas to apstrīdēt Administratīvajā tiesā," uzsver J. Endziņš un piebilda, ka Administratīvā tiesa vērtēs, vai UR valsts notārs ir pieņēmis pareizu lēmumu, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem, taču nevērtēs dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas faktiskos apstākļus. "Komerclikums dod tiesības 3 mēnešu laikā celt prasību tiesā par dalībnieku sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošu," tā J. Endziņš. UR kompetencē nav pārbaudīt, kā tika izziņota dalībnieku sapulce, taču šis fakts var noderēt tiesā.