AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Latvijā ražotām olu, zivju un gaļas produktu precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērots vidēji lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem konstatētas nepilnības, secināts Konkurences padomes (KP) veiktajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus izpētes noslēdzošajā sadaļā.

KP aicina iepircējus, tostarp arī mazumtirgotājus, neizmantot savu iepirkuma varu ļaunprātīgi, būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteikto godīgo tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP tirgus uzraudzībā konstatēja, ka Latvijā ražotai doktordesai, svaigam cālim un svaigām zivīm mazumtirdzniecības posmā tiek piemērots vidēji augstāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām līdzvērtīgām precēm. Piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotā doktordesa. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji 2,9 reizes lielāks salīdzinājumā ar importa cāli.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna neauditētā konsolidētā neto peļņa 2008. gada deviņos mēnešos pārsniedz 13.9 miljonus latu, savukārt koncerna konsolidētais neto apgrozījums veido 58,6 miljonus latu, liecina kompānijas paziņojums Rīgas Fondu biržai.

2008.gada augustā tika oficiāli atklāta a/s Ventspils nafta meitas uzņēmuma Baltijā lielākā poligrāfijas koncerna a/s Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Jāņsili. Jaunās rūpnīcas izveidē tika investēti 13.5 miljoni latu. Jaunās ražotnes jaudas tuvākajos gados ļauj palielināt grāmatu druku pat dubultā apjomā: no 250 000 - 350 000 grāmatu mēnesī līdz pat 500 000 - 700 000 grāmatu mēnesī.

A/s Ventspils nafta ir daudznozaru koncerna centrālā holdingsabiedrība, kuras darbības uzdevums ir ieguldījumu pārvalde vairākās meitas sabiedrībās. A/s Ventspils nafta koncerna darbība vērsta šādos virzienos: naftas un naftas produktu pārkraušana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; nekustamo īpašumu pārvalde un apsaimniekošana; poligrāfija un izdevējdarbība; kuģošanas bizness.

Ventspils nafta 2008. gadā strādājusi 40.2 miljonus latu lielu peļņu, ko lielā mērā izdevies sasniegt pateicoties aktīvu pārdošanai, kas nav saistīti ar tranzītbiznesu.

Par šīs peļņas izlietojumu, kurā atspoguļojas arī a/s Ventspils nafta koncerna restrukturizācijas rezultātā īstenotā pārdošanas darījuma ieņēmumi, a/s Ventspils nafta akcionāriem jālemj akcionāru kārtējā sapulcē. Db jau vēstīja, ka Ventspils nafta pārdeva praktiski visus savus nekustamos īpašumus, poligrāfijas biznesu u.c. aktīvus savai meitas kompānijai Latvijas kuģniecība – šis darījums finanšu ekspertos un ar nozari saistītos uzņēmējos izraisīja izbrīnu un neizpratni.

a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā peļņa atbilstoši a/s Ventspils nafta neauditētajam 2008.gada pārskatam pēc nodokļu nomaksas pārskata periodā veido 20.8 miljonus latu, un tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā budžeta prognozēs 2008.gadam, kur tā tika plānota 5,3 miljonu latu apjomā. A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums pārskata periodā saskaņā ar neauditēto 2008.gada pārskatu sasniedzis 78,5 miljonus latu, un tas ir par 18,5 miljoniem latu vairāk, nekā iepriekš plānotajā a/s Ventspils nafta konsolidētajā 2008.gada budžetā.

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

Norvik banka degvielas tirgotāja Ziemeļu nafta darbību pārņēmusi ļoti agresīvi, un tagad kompānijas darbība faktiski ir paralizēta, uzskata Ziemeļu naftas valdes pārstāve, kura nevēlējās atklāt savu vārdu. Viņa sacīja, ka Norvik banka apturējusi visu uzņēmuma struktūrvienību darbību. Savukārt Norvik banka uzskata, ka uzņēmums centies izvairīties no kredīta atmaksas bankai.

«Bez iepriekšēja brīdinājuma vienlaicīgi notikuši iebrukumi visās mūsu struktūrvienībās, kad bruņojušies Norvik bankas pārstāvji izdzina mūsu darbiniekus uz ielas, bet tvertnēm [degvielas] tika uzliktas ķēdes, tādējādi Ziemeļu naftas darbība pašreiz faktiski ir paralizēta» pastāstīja Ziemeļu naftas pārstāve. Viņa arī piebilda, ka formāla atsauce uz paziņojumu par darbības apturēšanu ir bijusi, bet degvielas tirgotāju pārstāvji paziņojumu nav saņēmuši.

Ziemeļu naftai ir parādsaistības pret Norvik banku, viņa atzina, izsakot gan sašutumu par veidu, kādā apturēta degvielas tirgotāju darbība, ‒ tas noticis bez tiesu izpildītāju klātbūtnes. Pašlaik ir izsaukti uzņēmuma apsardzes un Valsts policijas pārstāvji tālākai apstākļu noskaidrošanai, informēja kompānijā.

AS Latvijas naftas tranzīts lūdzis ģenerālprokuratūrai novērst AS Ventspils nafta (VN) valdes darbības, saistībā ar gaidāmo VN akcionāru sapulci.

AS Latvijas naftas tranzīts 2009. gada 14. oktobrī ir vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā novērst, pēc uzņēmuma domām, prettiesiskas AS Ventspils nafta valdes darbības pret AS Ventspils nafta akcionāriem sakarā ar 2009. gada 15. oktobrī sasaukto ārkārtas akcionāru sapulci.

«AS Ventspils nafta valde, pretēji likumā noteiktajam akcionāru līdzdalības akcionāru sapulcēs tiesiskajam režīmam, ir sacerējusi savas īpašas, ne ar ko nepamatotas procedūras, kuru neizpildes gadījumā jau vairākas dienas pirms akcionāru sapulces akcionāram tiek norādīts, ka viņa līdzdalība akcionāru sapulcē ir tiesiski apšaubāma,» teikts LNT paziņojumā.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

Akciju sabiedrība Ventspils nafta pirmoreiz saņems dividendes no SIA Ventspils nafta termināls – 0.7 miljonus latu.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu saviem īpašniekiem izmaksāt dividendēs 1.3 miljonus latu, ko veido 2008. gada peļņa 1.12 miljonu latu apjomā un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.

Kopš SIA Ventspils nafta termināls dibināšanas 2003.gadā dividendes tā īpašniekiem tiks izmaksātas pirmoreiz. A/s Ventspils nafta kā SIA Ventspils nafta termināls 51 % kapitāla daļu īpašniece dividendēs saņems gandrīz 0.7 miljonus latu.

2008.gadā SIA Ventspils nafta termināls nodrošinājis stabilu pārkraušanas apjoma līmeni, pārkraujot kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Uzņēmumā tika turpināta modernizācija, īstenojot uzlabojumus ekoloģijas jomā un visa veida resursu izmantošanas optimizācijā.

Tērvetē atklāta rekonstruētā “Astarte-Nafta” jauna koncepta degvielas uzpildes stacija, informē uzņēmums.

“Tērvete ir nozīmīgs centrs, gan tāpēc, ka te dzīvo un strādā daudz uzņēmīgu cilvēku, kurus pazīst visā Latvijā, gan tāpēc, ka tas ir Latvijas un ārvalstu tūristu iecienīts galamērķis ar Tērvetes dabas parku. Degvielas uzpildes stacija atrodas nozīmīgā krustojumā, kur satiekas ceļi uz Bausku, Dobeli, Jelgavu un Lietuvu pierobežas pilsētu Žagari,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Jaunā koncepta degvielas uzpildes stacija atrodas vietā, kur “Astarte-Nafta” darbojas jau kopš 1995.gada 11.jūlija, kad šajā vietā varēja iegādāties tikai 3 degvielas veidus un nelielajā kioskā arī auto piederumus.

“Kopš 1995.gada “Astarte-Nafta” degvielas uzpildes stacija vairākas reizes tika paplašināta, līdz 2021.gadā tika pieņemts lēmums to pilnībā rekonstruēt. 2022. gada 1. septembrī uzsākām celtniecības darbus. Tagad esam ļoti gandarīti ar paveikto,” stāsta “Astarte-Nafta” valdes loceklis Jānis Anspoks.

Ventspils naftas meitas sabiedrību – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls turpmāk vadīs Larss Panclafs (Lars Pantzlaff), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Jauna vadītāja iecelšana nemainīs SIA Ventspils nafta termināls akceptētās ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērstas uz termināļa kā Baltijas reģionā lielākā un modernākā šāda veida uzņēmuma pilnveidošanu, analizējot jaunas biznesa iespējas un ieviešot jaunus pakalpojumus, uzturot vides un kvalitātes vadības augstākos standartus, nodrošinot efektīvu personālpolitiku.

SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu īpašnieki atzinīgi vērtē uzņēmuma līdzšinējā valdes locekļa un ģenerāldirektora Ronalda Okera (Ronald Okker) ieguldījumu termināļa restrukturizācijas īstenošanā. Minēto amatu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos ar uzņēmuma īpašniekiem R.Okers ieņēma pusotru gadu – kopš 2008.gada februāra.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Degvielas tirgotājs Astarte-Nafta pērn strādāja ar 13,349 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 30% mazāk nekā 2008.gadā, un guva 193,7 tūkstošu latu peļņu, kas savukārt ir samazinājusies par 13,5%, liecina Lursoft datubāzē pieejamais kompānijas pagājušā gada finanšu pārskats.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2009.gadā Astarte-Nafta turpināja pārvarēt pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes izraisītās sekas, tostarp pieprasījuma kritumu, baumas par iespējamo banku krīzi un valūtas devalvāciju, kā dēļ bankas būtiski palielināja aizdevumu procentu likmes, valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī uzņēmumā valdīja satraukums par iespējamiem zaudējumiem, daļēju līdzekļu neatgūšanas gadījumā no debitoriem to maksātspējas un lata vērtības pazemināšanās gadījumā.

Peļņas samazināšanos Astarte-Nafta skaidro ar degvielas mazumtirdzniecības cenu kritumu ātrāk nekā samazinājās naftas produktu cenas pasaulē 2009.gada pirmajā ceturksnī.

Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite aicinājusi valsts mazumtirgotājus strauji necelt cenas, lai nepalielinātu jau tā pieaugušās mājsaimniecību izmaksas, ziņo BBN.

D. Gribauskaite, tiekoties ar mazumtirgotājiem, sacījusi, ka tiem jāizrāda «sociālā atbildība», jo «sava bēdu nasta ir jāuzņemas visiem». Gada griezumā pārtikas cenas gala patērētājiem Lietuvā palielinājušās par aptuveni 30 līdz 40 %, turklāt arī vēl pirms gada pārtikas cenas bijušas zemākas.

Tirgotāji pie cenu palielināšanās vainojuši pieaugošo izejvielu cenas, taču tajā pat laikā eksperti no Lietuvas Konkurences padomes norāda, ka šādu apstākļu cenu veidošanā nav novēroti.

Lietuvas prezidente iepriekš norādīja, ka mazumtirgotājus sagaida nepatikšanas gadījumā, ja tiks novērots, ka tie nepamatoti palielina cenas, tādējādi ļaunprātīgi izturoties pret patērētājiem.

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā būtiska problēma ir netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošana, kas saistīta ar mazumtirgotāju un to piegādātāju nelīdztiesīgām attiecībām, informē KP pārstāvji.

Tirgus uzraudzībā KP vērtēja sankciju piemērošanu mazumtirgotāju un piegādātāju ikdienas sadarbībā, balstoties uz KP konstatēto sankciju piemērošanas problemātiku Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā. Veicot izpēti, KP pieprasīja informāciju no astoņiem mazumtirgotājiem, analizējot iesniegtos piegādes līgumus, kas noslēgti starp mazumtirgotājiem un piegādātājiem, papildus gūstot informāciju arī no 13 piegādātājiem un piegādātāju asociācijām, kas apvieno lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājus.

Izpētē iegūtā informācija liecina, ka pastāv vairāki riski, kurus mazumtirgotājiem būtu jāizvērtē, lai to rīcība netiktu pakļauta negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL) noteiktajiem aizliegumiem. Galvenie no tiem ir saistīti ar pircēju un piegādātāju līguma sankciju piemērošanas nenoteiktību akcijas un ārpus akcijas precēm, neprecīza līgumsoda definējumu un vērtējamo pārkāpumu apstākļiem, saziņas iespējām līguma neizpildes gadījumos, kā arī atkārtotu līgumsodu piemērošanu.

«Patlaban, stājoties spēkā pavisam reālām sankcijām pret Latvijas uzņēmumiem, aicinu visus pāridarījumus nolikt malā un atbalstīt vienam otru, lai šo grūto posmu pārdzīvotu,» šodien tikšanās laikā ar ražotājiem un tirgotājiem uzsvēris ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (V).

Ekonomikas ministrijā informēja, ka Dombrovskis šodien ticies ar mazumtirgotājus pārstāvošajām asociācijām, lai pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas patērētājiem tiesības izvēlēties Krievijas noteiktā importa embargo skarto uzņēmumu preces.

Sarunā piedalījās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA), Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Konkurences padomes (KP) pārstāvji.

Tirgotāju pārstāvji apliecināja gatavību atbalstīt embargo cietušos pārtikas ražotājus, uzrunājot pircējus un aicinot iegādāties šo produkciju. LPTA pārstāvis uzsvēra, ka pašreizējos apstākļos svarīgi ir nešķirot, kuri ražotāji ir vairāk cietuši, bet gan atbalstīt kopumā Latvijas piena, gaļas, dārzeņu un augļu ražotājus un pārstrādātājus.

Starp lielākajiem degvielas tirgotājiem Latvijā minētā SIA Ziemeļu nafta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniegusi maksātnespējas pieteikumu.

Tiesa to pieņēmusi un ierosinājusi uzņēmuma maksātnespējas lietu. Par administratoru ierosināts iecelt Valdi Tīkmani, taču viņš no šiem pienākumiem vēl var atteikties, liecina šodien Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija.

LETA jau ziņoja, ka oktobrī, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistrā iesniegto paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu, AS Norvik banka pārņēma visu SIA Ziemeļu nafta, SIA Z nafta un SIA Ziemeļu degviela uzņēmumu kustamo mantu, biznesa portālu Nozare.lv informēja bankas Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciāliste Valda Ķipāne.

Viņa norāda, ka Ziemeļu naftas saistības ir nodrošinātas ar komercķīlu par labu bankai uz visu Ziemeļu naftas, Z naftas un Ziemeļu degvielas piederošo mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī tās nākamajām sastāvdaļām.

Investīciju holdings UP Invest OÜ, kam pieder ziņu aģentūru grupa Baltic News Service (BNS), ir iegādājies Latvijas lielāko informācijas aģentūru LETA, informē UP Invest OÜ valdes loceklis Svens Nūtmans.

«UP Invest ir ilgtermiņa skatījums uz Baltijas mediju tirgus attīstību, un LETA iegāde ir nozīmīgs solis šīs stratēģijas īstenošanā,» teica UP Invest valdes loceklis Svens Nūtmans. «Gan BNS, gan LETA zīmoli Latvijā tiks izmantoti arī turpmāk,» viņš piebilda.

Jaunās investīcijas un tirgus konsolidācija vēl vairāk uzlabos pakalpojumu kvalitāti, kas tiek sniegta profesionālajiem informācijas un ziņu lietotājiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, norāda uzņēmumu pārstāvji.

LETA joprojām būs neatkarīga no citām ar UP Invest saistītajām Latvijas mediju kompānijām.

«Astoņpadsmit gadu laikā kopš LETA privatizācijas un ziņu aģentūras darbības atjaunošanas mums ir izdevies atgūt aģentūras vēsturisko statusu un padarīt to par profesionālu informācijas pakalpojumu sniedzēju Latvijas medijiem, valdības institūcijām un Latvijas kompānijām. Mēs esam sasnieguši mērķus, kurus mēs sev izvirzījām pirms 18 gadiem, un tagad ir noslēdzies ļoti svarīgs periods mūsu biznesā. Mēs esam priecīgi par to, ko esam sasnieguši, un pateicamies LETA komandai, mūsu klientiem un sadarbības partneriem par labu darbu. Mēs redzam UP Invest kā uzticamu profesionālu mediju investoru ar ilgtermiņa biznesa stratēģiju, un esam pārliecināti, ka turpinās veiksmīga LETA attīstība,» komentē pašreizējais LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns.

A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 3.05 miljonus latu, koncerna konsolidētajam neto apgrozījumam gada pirmajos trīs mēnešos veidojot 20.5 miljonus latu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Ventspils naftas iepriekš publiskotā konsolidētās neto peļņas prognoze visam šim gadam ir ne mazāka kā 2 miljoni latu.

«Notikumi pasaules un Latvijas ekonomikā būtiski ietekmēja Ventspils naftas koncerna uzņēmumu darbību, jo tie, strādājot tranzītbiznesa jomā, vistiešākajā veidā izjuta gan globālo norišu sekas, gan arī Latvijas politiski ekonomisko lēmumu nozīmi vietējās uzņēmējdarbības vides līmenī. Gads ir ļoti sarežģīts, taču a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi ir spējuši pielāgoties savu klientu operatīvajām interesēm un nodrošināt stabilus darbības rezultātus,» uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Gaidot zaļo gaismu aģentūras LETA pirkumam, igauņu investori taisās pārdot nesen iegādāto BNS-Latvija

Tā var visai skaidri saprast no kompānijas UP Invest OÜ vadītāja un valdes locekļa Svena Nūmana, DB sazinoties ar viņu ekspresintervijai par izskanējušo darījumu starp UP Invest un Latvijas ziņu aģentūru LETA. Jau ziņots, ka Igaunijas investīciju holdings UP Invest OÜ, kam vairāku Baltijas aktīvu starpā pieder arī ziņu aģentūru grupa Baltic News Service (BNS), ir iegādājies LETA. Pirkuma summa netiek atklāta, un darījums vēl jāapstiprina Konkurences padomei.

Kompānijas izplatītajā informācijā par darījumu par nekādiem plāniem attiecībā pret BNS nav runas, tāpēc DB par igauņu uzņēmēja sniegto informāciju skaidrības labad pārvaicāja kādam pietuvinātam avotam. Tas sacīja, ka UP Invest plāns pārdot BNS, lai tiktu pie LETA, pastāv «kā scenārijs». Tas nozīmētu, ka esošais akcionārs pārdod aģentūru trešajai personai, «lai teorētiski pastāvētu divas aģentūras un varētu strādāt bez konkurences likumdošanas ierobežojumiem,» saka DB avots. Ja tas atbilst patiesībai, tad faktiski tas nozīmē, ka Igaunijas investori lielākā kumosa dēļ grasās upurēt BNS. Uzņēmumu reģistrā nekāds UP Invest darījums ar BNS aktīviem neparādās, tomēr sarunā ar DB S. Nūmans par to runā kā par notikušu faktu. «Mēs apzinājāmies, ka nevaram būt īpašnieki abām kompānijām, un pārdevām Latvijas BNS. Bija jāizvēlas, vai tūdaļ kļūt par tirgū lielākās kompānijas LETA īpašnieku, pārdodot BNS, un mēs nolēmām pārdot BNS un pirkt LETA.» Jautāts par darījumam izvēlēto laiku, uzņēmējs saka, ka «vispār esam bijuši sarunās ar LETA jau gadu, un apmēram jūnija beigās, jūlija sākumā nonācām pie kopējas sapratnes par pirkšanas–pārdošanas līgumu. Esam sagatavojuši un iesnieguši vajadzīgo dokumentāciju Latvijas Konkurences padomē, lai darījumu pabeigtu». No biznesa viedokļa «mums ir tirgū vadošās ziņu aģentūras Igaunijā un Lietuvā, tāpēc bijām visai ieinteresēti kļūt spēcīgāki arī Latvijā, tai skaitā tieši mediju monitoringa tirgū. Tāpēc šis risinājums mums šķita ļoti loģisks solis». Viņš apstiprina publiskoto informāciju par abu aģentūru turpmāku paralēlu darbību. «Sarunas ar akcionāriem nebija vieglas un tika apsvērts, kā šis darījums ietekmēs citas mūsu mediju kompānijas, bet, visdrīzāk, LETA turpinās darbu kā patstāvīga un no citām mūsu kompānijām neatkarīga aģentūra.» «Mums ir ļoti laba mediju monitoringa tehnoloģija, un LETA ir savējā, un kompānijas ikdienas līmenī nekādu lielo pārmaiņu nebūs,» par tuvākajā laikā gaidāmo saka S. Nūmans. «Būs, protams, jauni valdes locekļi, bet izpilddirektore un valdes locekle Una Klapkalne turpinās iesākto.» Jautāts par LETA biznesa rādītājiem, viņš saka: «Uzskatu, ka mēs varētu panākt labāku sniegumu. Mums vēl nav kontrole pār kompāniju un detaļas precizēsim vēlāk, kad būs atbilde no Konkurences padomes.» Uzņēmējs cer, ka tas notiks vēl augustā vai tuvākā mēneša laikā.

Lietuvas naftas un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu operators "Klaipedos nafta" līdz 2030.gadam plāno investēt 300 miljonus eiro, paredz uzņēmuma stratēģija 2023.-2050.gadam.

Vairāk nekā 45% no kapitālieguldījumiem domāti jaunas infrastruktūras un kompetenču veidošanai jaunu enerģijas veidu pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī ilgtspējības uzlabošanai un izmešu samazināšanai visās "Klaipedos nafta" darbībās, trešdien uzņēmums informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

Sākot no 2026.gada, "Klaipedos nafta" plāno ik gadu dividendēs plāno izmaksāt vismaz piecus miljonus eiro, un ienesīguma mērķrādītājs būs aptuveni 5%. Paredzams, ka 2031.-2050.gada periodā kopējais dividenžu maksājumu apjoms sasniegs vismaz 240 miljonus eiro.

Līdz 2030.gadam "Klaipedos nafta" plāno palielināt ieņēmumus par pusi.

"Klaipedos nafta" grupas mērķis ir no 2041. līdz 2050.gadam sasniegt vidējo gada peļņu pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas (EBITDA) 85 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,7 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Tās mērķis ir panākt par 172% lielāku EBITDA 2050.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu. Turklāt paredzams, ka EBITDA marža palielināsies no 45% 2022.gadā līdz 55% 2050.gadā.