Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir atdzīvinājis ideju pāriet uz norēķiniem rubļos par izejvielu eksporta piegādēm un nospraudis uzdevumu pastiprināt «rubļa kā vienas no starptautisko norēķinu valūtām» lomu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Ar Eiropu tas diezin vai ir iespējams tuvākajos gados, skeptisks ir Gazprom pārstāvis. Sākotnēji uz rubļiem varētu pāriet eksportā uz NVS. Ar Baltkrieviju šādi norēķini varētu sākties jau nākamgad. Par piegādēm uz bijušajām PSRS valstīm Gazprom 2007.gadā ieņēma 255 mljrd. rubļu jeb 23% no kopējiem eksporta ieņēmumiem (līgumi ir ASV dolāros un eiro). Pāreju uz līgumiem rubļos ar ārvalstu patērētājiem aplēš arī naftas milži Rosņeftj un LUKoil, tomēr uzsverot, ka tas nav vienas kompānijas, bet gan kopīgs valsts uzdevums. «Ja valdība pieņems šādu lēmumu, LUKoil veiks pāreju uz rubļiem,» vēstī kompānijas preses dienessts. Rosņeftj arī norāda, ka rubļa izmantošana «būs atkarīga no ekonomiskā izdevīguma». Norēķini rubļos iespējami arī par eletroenerģijas piegādēm. Krievijas enerģētikas ministrija jau uzdevusi elektroenerģijas eksporta-importa operatorkompānijai Inter RAO izskatīt «tuvākajos pāris mēnešos» iespēju pāriet uz līgumiem rubļos, paziņoja enerģētikas ministrs Sergejs Šmatko. Sākotnēji uz norēķiniem rubļos iecerēts pāriet ar NVS valstīm, bet pēc tam par to runāt ar citiem partneriem, aģentūrai Interfax teicis Inter RAO pārstāvis. Pērn kompānija uz tā dēvētajām tālajām ārzemēm, tostarp Somiju, Latviju, Lietuvu, Ķīnu, Mongoliju un Norvēģiju, eksportēja 12,7 mljrd. kilovatstundu elektroenerģijas, ziņo Interfax.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Par Krievijas gāzi, kuru it kā nesankcionēti piesavinājusies Ukraina, valstij nāksies maksāt pēc tirgū noteiktās cenas - 450 ASV dolāri par katriem 1 000 kubikmetriem. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Gazprom priekšsēdētājs Aleksandrs Medvedevs, atsaucoties uz Interfaks, ziņo Lenta.

Gazprom vadītājs arī aicinājis Ukrainu atgriezties pie sarunām par tālākām piegādēm, piebilstot, ka Ukrainai jāuzvedas kā demokrātiskai valstij, nevis kā valstij - šantāžistei, kas diktē noteikumus gan Krievijai, gan Eiropas valstīm.

Tajā pašā laikā Newsru ziņo, ka Kijevas apgabala tiesa aizliegusi valstij piederošajai akciju sabiedrībai Naftogaz izpildīt Krievijas dabasgāzes tranzītu Ukrainas teritorijā par noteikto cenu 1.6 ASV dolāri par 1 000 kubikmetriem uz 100 kilometriem. Tā norādījusi Ukrainas Degvielas un enerģētikas ministrija.

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Valdība otrdien atbalstīja 10 miljonu eiro pārdali no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma uz iemaksām starptautiskās organizācijās Ukrainas atbalstam.

Finansējums pārdalīts, lai atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumam veiktu granta iemaksu nošķirti Ukrainas atbalstam Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmas īpašajā ietvarā Ukrainas un Moldovas atbalstam astoņu miljonu eiro apmērā un granta iemaksu Pasaules Bankas Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā divu miljonu eiro apmērā.

Finanšu ministram uzdots normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par apropriācijas izmaiņām, un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas izmaiņas.

Latvijai ir nozīmīgi palīdzēt kaimiņiem un tuvākajiem partneriem sarežģītos ekonomiskos apstākļos, tomēr patlaban nav precīzi skaidrs, cik un kāds finansējums no Eiropas Savienības puses tiks piešķirs Grieķijai un Ukrainai, saka Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji.

Grieķijas un tā sauktās Troikas (Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Eiropas Komisija (EK)) vidū patlaban notiek asas diskusijas par to, cik papildus naudas nepieciešams Grieķijas banku sektoram, raksta Financial Times. SVF ir draudējis publicēt savas aplēses, kas ir nepilni 20 miljardi eiro, ja Grieķija turpinās minēt 6 miljardus eiro. Kāds Grieķijas baņķieris gan sacījis, ka valdības aprēķini ir bāzēti uz faktu, ka bankas nākamajā gadā atgriezīsies peļņā, taču ES pārstāvji uzskata, ka šīs prognozes ir pārmērīgi optimistiskas. Ja šis strīds ieilgs, tas samazinās Grieķijas spēju šogad mainīt ekonomiku un bremzēs banku vēlmi izsniegt jaunus kredītus, vairāk domājot par kapitalizācijas paaugstināšanu.

«Dialogs būtu vislabākā pozīcija sadarbībā ar Baltijas valstīm,» tā noradīja Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz Lietuvas Rytas uzdoto jautājumu: kā viņš saredz turpmāko attiecību attīstību ar Baltijas valstīm.

Maskavā notiekošajā Eiropas un Āzijas mediju forumā D.Medvedevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un runājot par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, atzina, ka Krievija, protams, gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm būtu labākas un tādas kļūtu ne tikai uz papīra, dokumentos nostiprinātas, bet arī reālā dzīvē: apmainoties ar precēm, aktivizējot tūrismu, runājot augsta līmeņa delegāciju līmenī utt.

Aizvadītajā laikā šīs attiecības nav bijušas pārāk labas, norādīja D. Medvedevs, uzsverot, ka mums būtu jāpiemirst tas, kas bijis, un jāsāk skatīties nākotnē. Šobrīd šo situāciju varētu raksturot kā savstarpējas sadarbības, saskarsmes punktu meklējumus, un, atrodot svarīgāko, kas mūsu valstis apvieno, tas arī būtu pamats auglīgām sarunām, teica D. Medvedevs.

Krievijā valsts sniegtā atbalsta cīņai ar krīzi pienācīgu izlietošanu garantēs Federālais drošības dienests. Šādu uzdevumu – uzraudzīt izsniegtās naudas pareizu un efektīvu izmantošanu – specdienestam devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Lenta.

Interfaks raksta, ka specdienests naudas tērēšanas uzraudzīšanā iesaistīts Krievijas augstā korupcijas līmeņa dēļ. D. Medvedevs norāda, ka "uzdzīvoties uz krīzes rēķina ir divreiz nosodāmāk".

V. Putins jau pērn oktobrī norādīja, ka ir svarīgi, lai valsts izsniegtais atbalsts netiktu izvests no valsts un netiktu ieguldīts valūtu tirgos.

2008. gada novembrī D. Medvedevs paziņoja, ka valdība cīņai ar krīzi atvēlēs vairāk nekā 5 triljonus rubļu (200 miljardus ASV dolāru).

Latvijas Banka otrdien, 30.maijā, izlaidīs divu eiro piemiņas monētu "Saulespuķe Ukrainai", informē Latvijas Bankā.

Monētas nacionālajā pusē ir attēlota saulespuķe un ietverts uzraksts "Slava Ukrainai!".

Monētas "Saulespuķe Ukrainai" tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos būs 400 000 eksemplāru, savukārt "Brilliant Uncirculated" kvalitātē suvenīriesaiņojumā -15 000 eksemplāru.

Divu eiro piemiņas monētas būs pieejamas iegādei suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos, kurā ir 25 monētas, tikai tīmekļvietnē "e-monetas.lv" no 30.maija plkst.12. Veikto pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (monētu tīstokļi tiek piegādāti tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Bezdelīgu ielā 3, Rīgā.

Cena monētām suvenīriesaiņojumā būs 15 eiro.

Neskatoties uz to, ka obligāciju tirgos valda prieks par iespējamo Rietumu palīdzību Ukrainai, lielie investori aizvien bažījas, cik ātri Kijeva var saņemt šo palīdzību un vai Starptautiskā Valūtas fonda finansējums var pārstrukturizēt tās parādus, raksta Reuters.

Tādi fondi kā Templeton, Fidelity, Amundi, ING un Stone Harbor Investment Partners pērnā gada nogalē atkal atsāka ticēt Ukrainas spējai atmaksāt aizdevumu investoriem, ņemot vērā Krievijas piedāvāto finansējumu 15 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat pēdējo dienu laikā tirgus dalībnieku ticība, ka darījums ar SVF izdosies, palīdzēja augt Ukrainas dolāru obligāciju cenām par 5-9 centiem, samazinot ienesīgumu. Tas arī uzlaboja obligāciju turētāju noskaņojumu, jo daļa investoru šogad jau ir vīlusies jaunattīstības valstu rādītājos un ieguldījumos, turklāt Ukraina un Venecuēla ir uzrādījušas šā gada vissliktākos rezultātus obligāciju tirgū.

Ungārija ir atsākusi dabasgāzes piegādes kaimiņvalstij Ukrainai, kuras tā septembrī bija pārtraukusi uz nenoteiktu laiku, svētdien paziņoja Ungārijas gāzes cauruļvadu tīkla operators FGSZ.

«Es varu apstiprināt, ka ir sākusies gāzes piegāde Ukrainai no Ungārijas,» e-pasta vēstulē ziņu aģentūrai AFP pavēstīja FGSZ preses sekretāre Edina Lakatoša. Viņa apstiprināja, ka sestdien tika piegādāti apmēram 2,6 miljoni kubikmetru gāzes.

FGSZ 25.septembrī apturēja gāzes transportēšanu uz Ukrainu uz nenoteiktu laiku. Ukrainas valsts naftas un gāzes kompānija Naftogaz Ukraini kritizēja šādu rīcību kā «negaidītu un neizprotamu», jo ir spēkā FGSZ un Ukrainas gāzes transporta sistēmas operatora Ukrtransgaz kontrakts, kas regulē gāzes plūsmu starp Ukrainu un Ungāriju abos virzienos.

Gāzes piegādes Ukrainai no Ungārijas tika pārtrauktas dažas dienas pēc tam, kad Budapeštā tikās Krievijas koncerna Gazprom vadītājs Aleksejs Millers un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš ir bieži brīdinājis nekaitēt tirdzniecības sakariem ar Krieviju.

Eiropas Komisija Eiropas Savienības (ES) vārdā šodien izmaksāja Ukrainai 600 miljonu eiro aizdevumu. Tas ir pirmais maksājums jaunajā makrofinanšu palīdzības programmā, kurai paredzēti pavisam 1,8 miljardi eiro, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Ar šo programmu Eiropas Savienība piešķir Ukrainai steidzami nepieciešamo finansējumu, tādējādi atbalstot valsts ekonomikas stabilizāciju. ES makrofinanšu palīdzība arī ļaus Ukrainas valdībai ieviest svarīgas reformas tādās sfērās kā valsts finanšu uzraudzība, pārvaldība un atklātība, enerģētikas sektors, sociālās drošības sistēma, uzņēmējdarbības vide un finanšu sektors. Atbalstot Ukrainas valdības iecerētās reformas šajās jomās, ES vēlas palīdzēt Ukrainai veikt priekšdarbus, lai valsts varētu atgriezties pie stabilas ekonomikas izaugsmes.

«Šodienas maksājums liecina par ES stingro apņemšanos palīdzēt Ukrainai šajos grūtajos laikos. ES priecājas ar šo maksājumu atbalstīt valdības iecerētos drosmīgos reformu plānus. Esmu pārliecināts, ka šo vērienīgo reformu ieviešana palīdzēs Ukrainai pilnībā izmantot savas iespējas panākt strauju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, no kuras iegūs visi Ukrainas iedzīvotāji,» saka Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga lietās Valdis Dombrovskis.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februāri atkārtoti iebruka Ukrainā.

"Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams," sacīja EK prezidente.

"Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni," viņa uzsvēra.

ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē jaunnedēļ.

Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.

Krievijai un Ukrainai otrdien notikušajās sarunās nav izdevies panākt vienošanos gāzes jautājumā, un nākamnedēļ, 29.oktobrī, paredzētas jaunas sarunas.

Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers gan norādīja, ka sarunās tomēr izdevies panākt ievērojamu progresu.

«Mēs ceram, ka nākamnedēļ varētu tikt panākta vienošanās,» viņš piebilda.

Kā vēstīts, Krievija gāzi Ukrainai nav piegādājusi jau kopš jūnija, piegāžu pārtraukšanu skaidrojot ar Ukrainas nenomaksātajiem parādiem 5,3 miljardu dolāru apmērā.

Tāpat Krievija februārī ievērojami palielināja Ukrainai pārdodamās gāzes cenu.

ES jau kopš maija kā vidutājs piedalās Ukrainas un Krievijas sarunās, tādējādi cenšoties novērst iespējamo apdraudējumu gāzes piegādēm Eiropai.

Etingers un Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks pēc otrdien notikušajām sarunām norādīja, ka abas puses panākušas vienošanos par gāzes cenu 385 dolāru apmērā par 1000 kubikmetru.

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprināja pirmā maksājuma 500 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Ukrainai no jaunās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmas, lai valsts spētu stabilizēt tās ekonomiku, teikts EK publiskotajā paziņojumā.

Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) kopš 2014.gada Ukrainai MFA programmas ietvaros piešķīrusi 3,3 miljardus eiro, kas ir lielākais MFA apjoms, kāds jebkad piešķirts valstij ārpus ES.

«ES nodrošinājusi pastāvīgu politisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. Šodienas EK lēmums par līdzekļu piešķiršanu pieņemts nozīmīgā laikā, kad Ukrainai un tās cilvēkiem draud jauna Krievijas agresija un nepieciešama starptautisko partneru solidaritāte. Šāda agresīva uzvedība mūsdienu Eiropā nav pieņemama,» norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Eiropas Parlaments un Eiropadome jūlijā apstiprināja jaunu MFA programmu Ukrainai, valstij nodrošinot līdz vienam miljardam eiro.

Ukrainas valsts pārstāvji ceturtdien, 27. februārī, vērsušies pie Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), lūdzot finansiālu palīdzību, apstprina SVF vadītāja Kristīne Lagarda (Christine Lagarde), vēsta Bloomberg.

«Mēs esam gatavi rīkoties, un tuvākajās dienās uz Kijevu dosies SVF pārstāvji, lai veiktu sākotnējo dialogu ar Ukrainas varas iestādēm,» sacīja Lagarde, skaidrojot, ka tas ļaus fondam veikt tā ierasto vērtējumu par ekonomisko situāciju valstī, kā arī vienlaicīgi apspriest ar valsts pārstāvjiem iespējamās reformas, kas varētu kalpot par pamatu SVF atbalstītai starptautiskā aizdevuma programmai.

Jau ziņots, ka Ukrainas parlaments ceturtdien premjerministra amatā apstiprināja līdz šim opozīcijā bijušās partijas Batkivščina (Tēvzeme) parlamenta frakcijas līderi Arsēniju Jaceņuku.

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.