Par menedžeri plānotajiem holdingfonda līdzekļiem ap 200 milj. eiro varētu kļūt Hipotēku banka, kura iebilst pret šo funkciju nodošanu Eiropas institūcijām. Ja pārvaldi uzticētu vienam no iespējamiem pretendentiem - Eiropas investīciju fondam - tas administrācijas izmaksās varētu prasīt līdz 2% no fonda aktīviem, kas ir ap 4 milj. Ls, zināja teikt Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis.
Ja topošā holdingfonda pārvaldi uztic ārvalstu institūcijām, tad programmu apguvējiem un līdz ar to uzņēmējiem jārēķinās ar lielu birokrātiju un ilgāku līdzekļu apguvi, arī valsts apliecinās savu nespēju ekonomiski efektīvi izmantot tai paredzētos ES struktūrfondus un valsts budžeta līdzfinansējumu. Kopumā iesaistītās institūcijas apsveic atbildīgo ministriju ieceri vienā holdingfondā apvienot daļu (aptuveni trešdaļu) no uzņēmumiem domātajiem ES struktūrfondu līdzekļiem 2007.-2013. gadam - ap 200 milj. eiro. Paredzēts, ka holdingfondā ieskaitīs līdzekļus, lai no tā kā vienota finanšu resursu avota līdzekļus novirzītu operacionālo programmu ietvaros paredzēto programmu realizācijai, piem., riska investīciju, garantiju, aizdevumu un pilsētattīstības fondos. ·ādu iespēju paredz ES Komisijas regula, un par to atbilde Latvijas valstij jāsniedz jau līdz aprīlim.
Nezināms pārvaldītājs
Pašreizējā diskusijā starp Finanšu un Ekonomikas ministrijas speciālistiem nav vienota uzskata par holdingfonda turētāju. Ir zināmi vairāki priekšlikumi: uzticēt fonda turēšanu Eiropas investīciju fondam, kas tiek uzskatīts par profesionāli šajā jomā un kam ir augsti reitingi, vai vietējām institūcijām: Hipotēku bankai, Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) un Valsts kasei, kura esot atteikusies no šādas iespējas. Gana asi pret fonda pārvaldes uzticēšanu ārvalstu institūcijām iestājas Hipotēku bankas vadītājs Inesis Feiferis, kuram vēl nav zināma Latvijas nostāja šajā jautājumā. Ja fonda pārvaldi uzticētu EIF, tad tā, iespējams, veidotu Rīgas nodaļu, kurā strādātu arī vietējie speciālisti, saņemot Briseles cienīgu un gana augstu atalgojumu. Vietējām institūcijām pietiktu ar nepilnu 1% no fonda aktīviem, domā I. Feiferis. FM ES fondu departamenta pārstāve Lita Kokale Db informēja, ka Latvija izvērtējusi visas iespējas un par piemērotāko (lai būtu efektīvāka pieeja finansējumam, kā arī atvieglotu finansējuma administrēšanu) tiek uzskatīta iespēja par holdinga fonda menedžeri noteikt Hipotēku banku. Lai mehānismu iedarbinātu, nepieciešams holdinga fonda menedžeri integrēt ES fondu vadības sistēmā, EM veiktu atbildīgās institūcijas funkcijas, LIAA varētu veikt sadarbības iestādes funkciju. ES fondu vadošā iestāde - FM - seko līdzi, kā Hipotēku bankas restrukturizācijas kontekstā tiks nošķirtas bankas kā holdinga fonda apsaimniekotājas un bankas kā finansējuma saņēmējas funkcijas, kas tālāk izsniedz kredītus, garantijas, tā L. Kokale. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods pauda personisko viedokli, ka fonda pārvalde, ja ir tāda iespēja, jāuztic vietējām struktūrām un nepieciešamības gadījumā jāpiesaista ārvalstu eksperts. "Ja ko var veikt Latvijā, tad tas jādara Latvijā," tā viņš. Izdevīgāk ir fonda pārvaldi uzticēt Valsts kasei, bet par citiem variantiem ministram pagaidām nav viedokļa.
Paliek banka
EM struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora v.i. Mārtiņš Jansons norādīja, ka svarīgi, lai ieguldījumu fonda pārvaldītājam būtu atbilstoša kapacitāte, lai pilnveidotu finanšu instrumentus un izstrādātu jaunus atbilstoši izmaiņām finanšu tirgū un pieprasījumā, kā arī nodrošinātu, lai programmu ieviešana atbilstu EK prasībām. I. Feiferis pārliecināts, ka banka ar savu kapacitāti spēs šādu fondu pārvaldīt. "Daudziem ir iespaids, ka bankas kapacitāti atspoguļo tās ietvaros esošā Atbalsta programmu pārvalde. Tā taču tas nav, jo bankā ir vairāk nekā 600 speciālistu, no kuriem daļu var novirzīt holdingfonda vajadzībām. Viss ir atkarīgs no tā, kādu scenāriju realizēs banka, transformējoties par pilna spektra attīstības banku," tā viņš. I. Feiferis uzskata, ka savukārt LGA nav nepieciešamās kapacitātes. "Tāpēc jau arī ir svarīgi izskatīt iespēju integrēt banku un LGA, veidojot koncernu, nevis rūpēties par savu resorisko interešu ievērošanu pēc principa - nevienam savu LGA nedošu! Nu nav taču tas tik svarīgi - zem kādas ministrijas atrodas institūcijas. Svarīga ir spēja īstenot uzdevumus, kurus formulē valdība un attiecīgās ministrijas, saskaņojot visu atbildīgo ministriju pozīcijas. Skaidrs, ka labāk ir vienlaicīgi lemt jautājumu par holdingfonda izveidošanu, bankas un LGA apvienošanu. ·obrīd ir ceļā RAPLM priekšlikums par līdzīga fonda izveidošanu. Vai tad nebūtu lietderīgi to visu skatīt kopā?" jautā I. Feiferis. LGA vadītāja Lita Kalniņa Db atzina, ka neredz iespēju risināt jautājumu par fonda pārvaldes uzticēšanu LGA, jo ar to būtu saistītas dažādas juridiskas u.c. problēmas, t.sk. arī interešu konflikts, jo aģentūra vienlaikus ir arī galvenais instrumentu ieviesējs. Lai no tā izvairītos, būtu jādomā par atsevišķa meitas uzņēmuma dibināšanu. Viena no iespējām ir ieviešanu uzticēt citiem, bet par šādu variantu nekas nav dzirdēts. Tādējādi LGA īsti nepretendē uz fonda pārvaldnieka statusu, tomēr ļoti pozitīvi vērtē holdingfonda izveidi, jo būtu iespējams strādāt efektīvāk un, pieņemot, ka arī informācijas apmaiņa būtu caur holdingfondu, varētu izvairīties no birokrātijas, kāda ir patlaban, varētu veltīt laiku kārtējiem darbiem, turklāt fondu vadītu profesionāli cilvēki, tā L. Kalniņa.
Sāk apjaust Eiropas Savienības finanšu instrumentu vērtību
Lai gan iepriekš finanšu instrumentus piedāvājošās programmas piemeklēja neveiksmes, tagad pieprasījums sācis augt. Iepriekšējā plānošanas periodā par Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) piedāvātajiem produktiem bizness zināja maz un pret tiem izturējās ar visnotaļ lielu skepsi.
Latvijas konsultantu asociācijas vadītājs Dainis Locāns norāda, ka bija jūtams informācijas trūkums par piedāvātajiem produktiem: "Iespējams, tas ir akmens administrētāju dārziņā, taču uzņēmējiem nereti ierobežoto laika resursu dēļ nav bijis iespēju uzzināt par šiem instrumentiem," stāsta D. Locāns. Viņš skaidro, ka saviem klientiem konsultanti iesaka vērsties pie LGA, ja banka atsaka finansējumu, jo, piemēram, trūkst nodrošinājuma. Kā citu argumentu uzņēmēju pasivitātei ES finanšu instrumentu izmantošanā D. Locāns min faktu, ka uzņēmumi iespēju robežās nevēlas savai uzņēmējdarbībai piesaistīt vēl kādas institūcijas, kurām būtu jāatskaitās par savu darbu. Turklāt biznesā projektu realizācijai finansējumu nepieciešams piesaistīt ātri, taču jebkādas papildu formalitātes ar garantiju saņemšanu šo procesu kavē. Arī Mazo un vidējo uzņēmumu amatniecības padomes priekšsēdētāja vietniece Silvija Greste norāda, ka arī bankas bijušas pasīvas sadarbībā ar LGA - jau minēto papildu formalitāšu dēļ. Turklāt pēc S. Grestes teiktā LGA sadarbojas tikai ar jauniem projektiem, proti, negarantē jau darbojošos projektus, kas vēlas pārfinansēties - arī tas atbaidījis uzņēmumus. Taču nākotnē viņa raugās cerīgi: "Ieceres ir labas. Ja instrumenti kļūs pieejamāki, pieprasījums būs." Taču, kā informē Ekonomikas ministrija, drīz pēc izmaiņām atbalsta programmmā ""Aizdevumu garantijas pieprasījums gana strauji audzis - izsniegtas garantijas 1.5 milj. Ls apmērā, pārpildot" investīciju plānu.
Izdarot izmaiņas programmā, LGA piedāvā uzņēmumiem garantijas 80% no aizdevuma. Sākotnēji garantijas piedāvātas tikai vai nu sākotnējām investīcijām uzņēmumā - pamatlīdzekļu, ēku un iekārtu iegādei vai nemateriāliem ieguldījumiem - patentu iegūšanai un tehnoloģiju apgūšanai ar mērķi palielināt uzņēmuma konkurētspēju, taču pirmā darbības gada laikā bija redzams, ka ir arī pieprasījums pēc apgrozāmā kapitāla garantēšanas, lai uzņēmums, kuram vairs nav ko ieķīlāt, lai saņemtu kredītu bankā, varētu iegūt arī līdzekļus praktiskas darbības uzsākšanai. Kā cits jauninājums LGA pakalpojumu klāstā tika ieviestas līzinga garantijas, jo, kā liecina prakse, nereti bankas uzņēmumiem nepieciešamās iekārtas un tehniku vēlas noformēt kā līzingu, nevis kredītu, tāpēc LGA izveidojusi jaunu produktu. Maksa par šo pakalpojumu ir 1-2% no garantētās summas.
Līdz 2008. gada augustam uzņēmumiem būs pieejami vairāk nekā 13 milj. Ls. Taču nākamajā septiņgadē kā finanšu instrumenti būs pieejami ap 200 milj. eiro. Kā jau vairākkārt uzsvērts, turpmāk uzņēmēji atbalstu galvenokārt varēs gūt finanšu instrumentu veidā, nevis kā tiešo atbalstu. Līdz šim neizmantoti palikuši līdzekļi ar LGA atbalstu veidotajos riska kapitāla fondos - ņemot vērā strīdus par konkursa rezultātiem, šīs naudas apgūšana ievērojami kavējās un pastāvēja risks, ka tā vispār paliks neapgūta. Tieši tāpēc būtisks ir moments, kas ļaus holdingfonda pārvaldītājiem elastīgi rīkoties ar līdzekļiem, pārdalot tos starp programmām, ja kādā apguve ir zema.
