Finanses

Meņģelsone: Jādara viss, lai varētu izmaksāt pēc iespējas lielākas algas

Aļona Zandere, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Pat ja līdz ar solidaritātes nodokļa ieviešanu fiskāli iegūstam lielāku summu, ilgtermiņā un pat vidējā termiņā pazaudējam tās lojālās vistas, kas dēj zelta olas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņasprāt Latvijai jāpārstāj lepoties kā zema atalgojuma valstij un jādara viss, lai varētu izmaksāt pēc iespējas lielākas algas.

Fragments no intervijas

Kādā zīmē uzņēmēji aizvadīja 2016. gadu?

Nozares labi turpināja iesākto gan eksporta tirgu atklāšanā, gan jaunu eksporta produktu radīšanā. Taču varēja just, ka sākas neskaidrība par to, kas būs tālāk. Bija jomas, kurās varēja just izteiktu pesimismu. Premjers Māris Kučinskis jau uzreiz paziņoja, ka ir gatavs strādāt ar mums kopā, un to arī varēja just. Savā ziņā ar šo valdību mums ir bijusi labākā sadarbība, kādu esam pieredzējuši. Komunikācija bija konstruktīva, atvērta un vienkārša. Šajā ziņā tas bija ļoti labs un vērtīgs gads.

Izdevums The Banker Danu Reiznieci - Ozolu nosauca par gada labāko finanšu ministri Eiropā. Kā viņu vērtē mūsu uzņēmēji?

Pozitīvais ir tas, ka viņa ir ieinteresēta un atvērta, ātri izprot un iedziļinās jomās, kas ir viņas atbildības sfērā. Bet brīdī, kad notiek koalīcijas sarunas, sākas grūtības. Kad mēs runājām par visiem 2017. gada aktuālajiem budžeta jautājumiem, par kuriem jau bija panākta vienošanās gan ar finanšu ministri, gan premjeru, koalīcijā daudzi jautājumi sāka buksēt. Man, protams, ir grūti teikt, vai šeit pie vainas būtu popularitāte vai nepopularitāte, bet nevienu no loģiskajām un atbildīgajām idejām īsti nepalaida.

Sacījāt, ka uzņēmējiem bija laba komunikācija ar valdību. Tad jau tā ir kāda sociālo mediju radīta ilūzija, ka ir sasniegts kritiskais punkts, jo tā vien liekas, ka arvien vairāk uzņēmēju draud ar pārcelšanos uz Igauniju?

Šeit jānodala uzņēmumi pa segmentiem - lielie un mazie, tādi, kas atrodas Rīgas reģionā, tādi, kas ārpus tā. Ir ražojoši, un ir pakalpojumus sniedzoši. Protams, noskaņojumi ir dažādi, katram ir sava sāpe un konkrētā problemātika. Ja runājam par uzņēmumiem, kas maksā lielus nodokļus un to dara labticīgi, bija atsevišķas lietas, kas attieksmi pret valsti pasliktināja. Protams, tas nemainīja viņu uzvedību, bet noskaņojums mainījās. Tas notika brīdī, kad bija skaidrs, ka ieviestais solidaritātes nodoklis paliks. No vienas puses tiek teikts - jā, tas ir slikts precedents un nerada nekādas labvēlīgas sekas, izņemot ieņēmumus valsts kasē. Tajā pašā laikā nekādas tādas rīcības pretī nav.

Visu interviju Zelta olas jāpatur pašiem lasiet trešdienas, 18.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK vērtē aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.

Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.

LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Jauno Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu

LETA, 03.10.2022

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) 14.Saeimu cer redzēt nacionāli un rietumnieciski vērstu, atklāja organizāciju vadītāji.

LTRK vadītājs Jānis Endziņš pauda, ka organizāciju pašreizējie vēlēšanu rezultāti apmierina, tas esot ļoti līdzīgs tam rezultātam, uz kādu tā bija cerējusi. Vienlaikus Endziņš sacīja, ka vēlēšanu rezultāti liecina arī par Latvijas iedzīvotāju vēlmi pēc pārmaiņām, jo pietiekami lielu vēlētāju atbalstu ieguvuši arī salīdzinoši jauni politiskie spēki, piemēram, "Apvienotais saraksts", "Progresīvie" vai "Latvija pirmajā vietā".

"Faktiski mūsu gaidas sakrīt ar to, par ko Latvija ir nobalsojusi. Latvija ir nobalsojusi par Rietumu kursu, aizsākto ģeopolitisko virzību, kas bija šajās vēlēšanās pats svarīgākais," sacīja LTRK vadītājs.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Taujāts par pārsteigumiem, kurus sagādājušas 14.Saeimas vēlēšanas, Endziņš teica, ka zināms izbrīns ir par partijas "Saskaņa" neiekļūšanu Saeimā. Viņa ieskatā šāds pavērsiens liecina par vēlētāju prioritāšu maiņu - nevis izvēlēties partiju pēc tautības, bet gan izteiktajiem solījumiem, darāmo darbu sarakstu un ideoloģiju.

Tāpat Endziņu pārsteidzis pārliecinošs atbalsts Zaļo un zemnieku savienībai, jo reitingos šai partijai iepriekš bijuši kritumi, tāpat tā zaudējusi virkni redzamu un spēcīgu politiķu līdz ar Latvijas Zaļā partijas aiziešanu. "Droši vien, ka tas ir Lemberga faktors," piebilda Endziņš.

Komentējot izaicinājumus, ar kuriem būs jāsastopas jaunajam Saeimas sasaukumam, LTRK vadītājs uzsvēra, ka organizācijā sagaida lielāku sociālo partneru iesaisti stratēģisko lēmumu pieņemšanā. LTRK, līdz ar citām tautsaimniecības nozari pārstāvošām organizācijām, pirms vēlēšanām partijām izsūtījusi rekomendācijas un pārrunājusi turpmāko sadarbību un, lai arī sociālo partneru un topošās valdības pārstāvju ieskati vairākos jautājumos sakrituši, Endziņš uzsver, ka būtiskākais ir lūkot, lai šie solījumi sakrīt ar darbiem.

Endziņš atzīmēja, ka viena no rekomendācijām partijām ir ciešāka sadarbība un konsultācijas ministru kabineta komplektēšanā, it īpaši jautājumā par Ekonomikas un Finanšu ministriju vadītāju kandidātiem. LTRK cer, ka jaunais ekonomikas ministrs turpinās līdzšinējo praksi regulāri tikties ar sociālajiem partneriem un pārrunāt tā brīža aktualitātes. Tāpat Endziņš pauda cerību, ka šāda sadarbība varētu tikt sākta arī ar finanšu ministru.

Taujāts par labvēlīgāko ministru kabineta sastāvu, Endziņš atturējās no konkrētu uzvārdu saukšanas, piebilstot, ka LTRK priekšroka ir "Apvienotā saraksta", "Jaunās vienotības" un Nacionālās apvienības politiķiem. "Provizoriski šie trīs spēki varētu būt koalīcijā un veidot koalīciju. Ja tas tā būs, tad šīs mūsu gaidas būs piepildījušās," iestarpināja Endziņš.

Viņš arī piebilda, ka, izvēloties ministru sastāvu, būtiski būtu ņemt vērā vēlētāju viedokli, tas ir, sarakstos veiktās atzīmes.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauda, ka provizoriskie vēlēšanu rezultāti kopumā atbilst LDDK un citu sociālo partneru interesēm. "Galvenais ir rietumnieciskais kurss, Latvija kā NATO dalībvalsts, kur drošības komponente ir numur viens," uzsvēra LDDK vadītāja.

Arī viņa uzsvēra, ka būtiski raudzīties, vai jaunā Saeima ņems vērā sociālo partneru rekomendācijas tautsaimniecības jomā, un vai šie ieteikumi tiks integrēti tālākajos lēmums. Tajā pašā laikā, lai tautsaimniecības nozare spētu pārdzīvot pašreizējo krīzi, patlaban lielākā uzmanība jaunajai valsts vadībai būs jāvelta tieši uz energoresursu pietiekamību un maksātspēju.

"Un tālāk jau, protams, ir visas tēmas, kas saistītas ar konkurētspēju, nodokļiem un Latvijas spēju, ja ne apsteigt, tad vismaz panākt Lietuvu un Igauniju," atzīmēja Meņģelsone.

Taujāta par partijām, kas pēc pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem nav sasniegušas pietiekamu balsu sakaitu, Meņģelsone skaidroja, ka šis ir gana interesants brīdis, kad notiek zināmas izmaiņas, it īpaši krieviski runājošo vēlētāju pusē. "Tas nozīmē, ka vēlētājs bija apmulsis. Tas nozīmē, ka svarīgi partijām ir definēt savu nostāju par ļoti svarīgām lietām, jo vilcināšanās un koķetēšana, un diplomātijas meklēšana ir sliktākais, ko var darīt šādos ģeopolitiskajos apstākļos," uzsvēra LDDK vadītāja.

Līdzīgi kā Endziņš, arī Meņģelsone norādīja, ka tautsaimniecības nozarei pašlaik svarīga ir sadarbība ar Ekonomikas un Finanšu ministrijām, nepieciešamas diskusijas ar sociālajiem partneriem par kandidātu atbilstību amatiem. "Ļoti svarīgi, lai Saeimas koalīcija būtu nacionāla, rietumnieciski noskaņota," atzīmēja LDDK vadītāja.

Kā ziņots, saskaņā ar pašreiz Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, "Jaunā vienotība" (JV) nākamajā Saeimā varētu būt ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 16, "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) - pa 13, "Stabilitātei!" (S) un "Progresīvie" (P) - pa 10, bet "Latvija pirmajā vietā" (LPV) - deviņus mandātus.

Tikmēr "Attīstībai/Par" (AP) un "Saskaņas" rezultāti pašlaik ir ļoti tuvi 5% barjerai: AP pašlaik savākusi 5,02% balsu, kas parlamentā ļautu iegūt sešus mandātus, kamēr "Saskaņa" ar 4,77% ir tūlīt aiz strīpas. Vēl atlicis saskaitīt gana daudz balsu, lai gan AP varētu izkrist no Saeimas, gan arī "Saskaņa" iegūt minimālu pārstāvniecību, tādējādi būtiski mainot kopējos rezultātus un mandātu sadalījumu.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja kopumā 59,33% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru sapulcē piektdien par LDDK prezidentu ievēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite, sociālajā vietnē "Twitter" informē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Bite nomainīs Vitāliju Gavrilovu, kurš LDDK prezidenta amatā bija kopš 1998.gada.

Kariņš izsaka pateicību Gavrilovam par līdzšinējo sadarbību un ieguldījumu sociālā dialoga sekmēšanā un Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai LETA sacīja, ka prezidenta vēlēšanās bija divi kandidāti - Gavrilovs un Bite, un Bite saņēmis vairāk balsu.

Meņģelsone stāstīja, ka Bites redzējums par veicamajiem uzdevumiem LDDK prezidenta amatā saskan ar LDDK vidējā termiņa un ilgtermiņa virzienu, kura galvenais mērķis patlaban ir novērst kara Ukrainā un energoresursu cenu krīzes ietekmi uz Latvijas uzņēmumiem, kā arī novērst traucējumus, kurus rada pārrāvumi piegāžu ķēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: MUN likmes celšana daļēji risinātu negodīgo konkurenci, bet veids, kā to dara, ir nepieņemams

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Labākajiem darba devējiem pasniedz LDDK gada balvas

Žanete Hāka, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā ceremonijā Melngalvju namā trešdien, 16. novembrī, pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada Balvas, godināti reģionu un visas Latvijas labākie darba devēji, kā arī jau trešo gadu par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegta gada tautsaimnieka balva.

Gada tautsaimnieka balvu šogad saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Mārtins Talijs (John Martin Tully) un valdes loceklis Arnis Riekstiņš.

«Gada tautsaimnieka balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā sadarbībā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas, dod pienesumu tautsaimniecībā un vienlaikus rod iespēju ieguldīt inovācijās, zinātnes attīstībā un palīdzēt arī tiem, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Mikrotīkls vadītāji ar savu rīcību veido mūsdienīga un atbildīga uzņēmēja kodu,» par balvas saņēmējiem pauž LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aizvadīta otrā kontaktbirža Latvijas un Ukrainas uzņēmumu/nozaru pārstāvjiem.

"Ja pirmajā kontaktbiržā, ko organizējām septembrī, mūsu uzņēmējiem un darba devējiem bija iespēja nodibināt vispārēju sadarbību ar Ukrainas Darba devēju federācijas pārstāvēm, kuras līdz novembra vidum strādā LDDK, tad šoreiz tikšanās jau bija fokusētas. Šajā nedēļā pie mums uzturas desmit Ukrainas eksperti un uzņēmumu pārstāvji dabas resursu ieguvē, metālapstādē un loģistikā, stādu audzēšanā, pārtikas un lopbarības ražošanā, lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnisko ierīču un transporta līdzekļu ražošanā, farmācijā u.c.," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikpat interesentu no LDDK biedru vidus tikās ar Ukrainas puses pārstāvjiem, lai nodibinātu kontaktus potenciālai sadarbībai. "Mūsu draugi Ukrainā, par spīti karam, spītīgi un mērķtiecīgi ne tikai domā, bet jau atjauno valsti, kur tas iespējams un aicina sadarboties ar mūsu uzņēmējus. Šajā kontekstā nav runa par ziedošanu vai atbalstu, bet sadarbību, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk atjaunotu gan infrastruktūru, gan pakalpojumus. Ukrainas puse ir ļoti ieinteresēta partneru piesaistē un meklēšanā Latvijā, īpaši, ņemot vērā mūsu valsts sniegto atbalstu līdz šim, un arī mūsu uzņēmēji un darba devēji mērķtiecīgi un fokusēti meklē sadarbības iespējas. Mēs, LDDK, sniedzam šo platformu, savedot abas puses kopā pie viena galda miera apstākļos. Pēc kontaktbiržas sarunām redzam, ka perspektīva varētu būt sadarbība tehniskajās specialitātēs, transports, loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, metālapstrāde," papildina L.Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja to dara pakāpeniski un izsvērti

LETA, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji atbalstītu minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, ja valdība to dara pakāpeniski un izsvērti, konsultējoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā to viedokli un rosinājumus, pauda aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka likumdevējiem kopā ar uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem ir jāstrādā pie tā, lai palielinātu strādājošo un visas sabiedrības sociālo nodrošinājumu. Pēc viņas teiktā, ir satraucoši, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 300 000 cilvēku ir bez jebkādas sociālās apdrošināšanas. Tāpēc šis jautājums ir jārisina neatliekami. Svarīgi, lai ikviens strādājošais būtu ar sociālo apdrošināšanu vismaz minimālā apmērā.

LDDK uzskata, ka ir jāmeklē risinājums, lai cilvēki bez sociālās apdrošināšanas nenonāktu nevienlīdzīgā un pat neapskaužamā situācijā, piemēram, slimības gadījumā vai, sasniedzot pensijas vecumu. Viens no variantiem ir atgriezties pie ierosinājuma par minimālo sociālie iemaksu, taču tikai ar nosacījumu, ka to attiecina uz personām ar pilnu darbspēju un personām bez attaisnojamiem sociāliem iemesliem strādāt nepilnu darba laiku. Minimālās sociālās iemaksas nedrīkst attiekties, piemēram, uz studentiem, pensionāriem, jaunajām māmiņām vai audžuvecākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā (OVG) tiek vērtēta iespēja samazināt dienu skaitu, kas Covid-19 kontaktpersonām būtu jāpavada pašizolācijā, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenrāldirektore Līga Meņģelsone.

Pēc viņas teiktā, priekšlikuma samazināt pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām mērķis ir nodrošināt, lai darbaspēka akūta trūkuma gadījumā būtu, kas strādā. "Otrs [variants], protams, ir attālinātais darbs, bet, kā zināms, ir ļoti daudzas nozares, kurās tas vienkārši nav iespējams," norādīja Meņģelsone.

Jautāta, vai pašizolācijā pavadāmo dienu skaitu kontaktpersonām varētu samazināt, piemēram, no desmit līdz piecām, LDDK vadītāja atbildēja, ka OVB par šo jautājumu debatēja, bet pie gala slēdziena vēl nenonāca. "Tā būtu kopīga debate gan ar epidemiologiem, gan Veselības ministriju, bet šobrīd arī citas valstis tā rīkojas, ka būtiski samazina [pašizolācijas dienu skaitu Covid-19 kontaktpersonām]," norādīja Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: LM piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) piedāvā pārāk strauju lēcienu minimālās algas palielināšanā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

LM piedāvā, ka minimālā alga varētu būt puse jeb 50% no iepriekšējā gada vidējās algas. Attiecīgi 2023.gadā minimālā alga pašreizējo 500 eiro vietā būtu 640 eiro.

Sākotnēji ministrija bija izstrādājusi piedāvājumu minimālo algu nākamgad celt līdz 640 vai 700 eiro, tomēr tagad esot kļuvis skaidrs, ka palielinājums līdz 700 eiro būtu pārāk straujš.

Savukārt LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone aģentūrai norādīja, minimālajai darba algai valstī jābūt 42% līdz 45% no iepriekšējā perioda vidējās algas. LM piedāvātais kāpums ir aptuveni par 28% lielāks.

Viņa norādīja, ka, lai nodrošinātu samērīgumu, minimālo atalgojumu būtu jāaktualizē ik gadu pēc noteiktiem kritērijiem, piemēram, vienojoties par to, cik procenti no iepriekšējā perioda vidējās algas vai konkrētajam gadam prognozētās vidējās algas tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Meņģelsone: Nav pārliecības par Latvijā līdz detaļām izstrādātu energoneatkarības plānu

LETA, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav pārliecības par Latvijā līdz detaļām izstrādātu energoneatkarības plānu, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

"Tuvākā ziema un, iespējams, nākamie divi gadi būs sarežģīti, jo mēs neesam pilnībā pārliecināti, ka energoneatkarības plāns ir izstrādāts līdz detaļām, ka mums ir scenārijs A, B, C - no sliktākā līdz optimālajam," teica Meņģelsone.

Viņa arī atzīmēja, ka valdība šobrīd ir izdarījusi daudz attiecībā uz mājsaimniecībām, tostarp izveidojot buferi straujajam energoresursu cenu kāpumam, bet attiecībā uz lielajiem ražotājiem plāna un skaidrības vēl īsti nav, proti, nav skaidrs, vai rudenī visiem pietiks resursu un ražotāji ar to varēs izdzīvot. "Katra situācija, īpaši lielajiem ražotājiem, ir savādāka," uzsvēra Meņģelsone.

Tāpat viņa pauda viedokli, ka Latvijas valdībai būtu ļoti cieši jāsadarbojas ar Lietuvas valdību par gāzes izsoles nosacījumiem, lai būtu pārliecība, ka mēs šo gāzi varēsim iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji topošajiem darbiniekiem profesionālās iemaņas šogad visvairāk iesaka apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), liecina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un karjeras portāla "prakse.lv" veidotais pieprasītāko augstskolu un profesiju saraksts.

Vēl starp "Top 5" uzņēmēju ieteiktākajām augstskolām ir Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Banku augstskola un "Biznesa augstskola "Turība"".

Savukārt darba devēju ieteiktākā studiju programma ir LU bakalaura studiju programma "Datorzinātne".

Tāpat darba devēji iesaka izvēlēties RTU programmu "Datorsistēmas", Banku augstskolas programmu "Finanses", Juridiskās koledžas studiju programmu "Tiesību zinātne" un "Stockholm School of Economics in Riga" studiju programmu "BSc in Economics and Business".

Starp koledžām darba devēju ieteiktākā studiju izvēlei ir Rīgas Tehniskā koledža.

Darba devēji iesaka arī studijas Latvijas Kultūras koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā, Alberta koledžā un Juridiskajā koledžā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LDDK: Vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam

Db.lv, 18.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās dienās pieredzētais elektroenerģijas cenas kāpums "Nord Pool" biržā kritiski ietekmē ražošanas uzņēmumus, kuriem pēc līguma ar tirgotāju maksa par elektrību ir piesaistīta biržas cenām.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadība aicina Ekonomikas ministriju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju u.c. institūcijas un kapitālsabiedrības iesaistīties šīs situācijas kontrolē un noregulēšanā, pretējā gadījumā sekas var būt uzņēmumu darbības apturēšana uz laiku vai pat slēgšana, norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Elektrības cena biržā 4000 eiro/MWh "izslēdz" ražotājus 

Elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro...

"Kopš ģeopolitiskajiem satricinājumiem Eiropā, energoresursu pieejamība un to cenu kāpuma izbalansēšana ir teju ikviena ražošanas uzņēmuma dienaskārtībā. Arī mēs, LDDK, valdības un ministriju gaiteņos pieprasām risinājumus darba devējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu energodrošību un virzītos uz energoneatkarību. Ja iepriekšējās nedēļās galvenais risināmais jautājums bija gāzes pieejamība, tad pēdējo dienu elektrības cenu straujais lēciens ir radījis jaunus jautājumus, kuriem atbildes un risinājumi jāmeklē strauji un nekavējoties. Elektrības cena šajās dienās rada sajūtu, ka situācija ir izgājusi ārpus kontroles. Tas ir šokējis daļu ražošanas uzņēmumu, kam vienas dienas elektrības patēriņa izmaksas līdzinās viena mēneša rēķinam iepriekš. Tas ir satraucoši un rada riskus, ka būs ražotāji, kuri ilgstoši nevarēs amortizēt šo izdevumu sadaļu un nāksies ražošanu apturēt vai, iespējams, pat slēgt," norāda L.Meņģelsone.

Viņa piebilst, ka uz valdošo partiju akceptētajiem atbalsta pasākumiem energokrīzes pārvarēšanai (OIK likvidēšana, sadales tarifa kompensēšana, granti) diemžēl vēl jāgaida līdz augusta beigām, kad tos paredzēts izskatīt valdībā. Taču energoresursu krīze pieņemas apmēros un katra diena Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu.

DB jau rakstīja ka 17.augustā elektroenerģijas stundas cenai Latvijā sasniedzot Nord Pool biržas griestus - 4000 eiro par MWh -, energoietilpīgi ražotāji bija ierobežojuši un pat pārtraukuši ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar esošajiem valdības pārstāvjiem komunikācija notiek atklātāk un aktīvāk

LETA, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta darbības 100 dienas, kas aprit šodien.

"Pozitīvi ir tas, ka dienaskārtībā ir nonācis jautājums, ka ir vajadzīga ekonomikas transformācija. Beidzot runājam par to, kā audzēt ekonomiku, lai kopumā varētu apmierināt tās komforta un drošības vajadzības, kuras mums kā valstij ir," norādīja Bite.

Tāpat viņš sacīja, ka Ministru prezidents ir noformulējis jēdzienu "ekonomikas transformācija" un LDDK cenšas saprast, ko premjers domā ar šo jēdzienu, kā arī sniedz informāciju par to, kā LDDK šo jēdzienu saprast, tādējādi cenšoties atrast kopīgu pasākumu plānu, kā panākt ekonomikas transformāciju.

Bite norādīja, ka nepieciešams ekonomikas uzrāviens, lai attīstības tempi būtu ātrāki nekā kaimiņiem un lai zināmā laika periodā ekonomikas labklājībā izdotos noķert kaimiņvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) plāna investīciju projektus, secinājusi, ka lielai daļai plānoto pasākumu nav nodefinēti konkrēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, tāpēc neatbalsta tā tālāku virzību esošajā redakcijā.

Darba devēji aicina uzsākt atkārtotu konsultāciju procesu starp ministrijām un sociālajiem partneriem par katru RRF komponenti.

LDDK jau vairākkārt ir norādījusi uz plāna nepilnībām un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tomēr priekšlikumi nav ņemti vērā, kā arī lielam skaitam plānoto publisko investīciju ir neskaidra atdeve publiskajā sektorā, un tām nav sniegts visaptverošs ekonomiskais izvērtējums.

LDDK aprēķini liecina, ka esošajā plānā atbalstāmi ir tikai 33% izmaksu, savukārt 53% ir būtiskas nepilnības. Sociālo partneru ieskatā pilnībā būtu jāpārskata izmaksas 14% apmērā, kuras paredzētas pasākumiem bez skaidriem ieviešanas mehānismiem un izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem. Kopumā vēl ir nepieciešamas plašākas diskusijas par RRF plāna izmaksām, kuru kopējais apjoms ir aptuveni 910 miljoni euro jeb 67% no kopējā RRF plāna finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Energoresursu piegādes līgums nesniedz 100% garantiju par to saņemšanu

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Iespējams, daļa uzņēmumu līdz galam neapzinās, ka šajos apstākļos arī noslēgts energoresursu piegādes līgums nesniedz 100% garantiju par to piegādi un saņemšanu. Tāpēc arī uzņēmējus aicinām izvērtēt esošo situāciju un potenciālos riskus," pēc Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdes norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, to vidū LDDK vadību, pārrunātu pasākumus enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, kā arī nepieciešamos pasākumus tautsaimniecības stabilitātes un konkurētspējas nodrošināšanai, otrdien, 2. augustā, norisinājās Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēde.

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai 

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē...

Tajā ekonomikas ministre Ilze Indriksone iepazīstināja ar pasākumiem valsts energodrošības nodrošināšanai un energoneatkarības veicināšanā.

“Energoresursu pieejamības jautājums nākamai sezonai, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu nodrošinājums ražošanas nepārtrauktībai, kļūst aizvien būtiskāks. Daļā komersantu valda neziņa. Tas atspoguļojas gan uzņēmēju noskaņojumā, gan lēmumos par attīstību un izaugsmi, kas jau tā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā bremzē ekonomiku. Svarīgi, lai Ekonomikas ministrijai ir pilnīga skaidrība, veidojot gāzes rezerves, kāds ir nepieciešamais apjoms un absolūtas krīzes laikā tās būtu pieejamas uzņēmējiem. Tāpat aicinām Ekonomikas ministriju izmantot visas pieļaujamās iespējas, lai parūpētos par energoresursu rezervēm Latvijai un to pieejamību nepieciešamības gadījumā arī mūsu ražošanas uzņēmumiem. Iespējams, daļa uzņēmumu līdz galam neapzinās, ka šajos apstākļos arī noslēgts energoresursu piegādes līgums nesniedz 100% garantiju par to piegādi un saņemšanu. Tāpēc arī uzņēmējus aicinām izvērtēt esošo situāciju un potenciālos riskus,” norāda L.Meņģelsone.

Tautsaimniecības padome ir Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK: Atteikšanās no solidaritātes nodokļa pārskatīšanas ilgtermiņā radīs zaudējumus Latvijas tautsaimniecībā

Žanete Hāka, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija pauž nožēlu, ka valdība līdz galam nav izpildījusi šovasar ar sociālajiem un sadarbības partneriem parakstīto vienošanos, kurā bija pausta apņēmība jau 2017. gada valsts budžeta kontekstā pārskatīt solidaritātes nodokli, informē LDDK.

Ilgtermiņa problēmu risināšana tautsaimniecībā ar īstermiņa piedāvājumiem dod pilnīgi pretēju efektu un dati par solidaritātes nodokļa iekasēšanu šī gada astoņos mēnešos liecina, ka ilgākā laika posmā tas tikai radīs zaudējumus, šodien kopīgā preses konferencē ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pauda LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, valdības sociālie un sadarbības partneri šovasar ar valdības pārstāvjiem parakstīja vienošanos ar virkni veicamo darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu politikas priekšlikumi apdraud vairāku nozaru pastāvēšanu

Db.lv, 03.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru