Potenciālais celulozes rūpnīcas investors Metsaliitto joprojām uztur spēkā savu prasību par ikgadējo apaļkoksnes ieguvi 0.4 — 0.6 milj. m3 apmērā ieguvi no valsts mežiem 100 km rādiusā ap celulozes ražotni. Tā liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.Šo Metsaliitto precizēto priekšlikumu koksnes piegāžu jautājumā šodien paredzēts apspriest Ministru prezidenta biedra A. Šlesera vadītās darba grupas sarunas ar potenciālo celulozes rūpnīcas investoru par celulozes rūpnīcas izveidei nepieciešamo atbalstu. Metsaliitto savu apetīti uz koksnes resursu ieguvi gan ir mazinājis (sākotnēji — 2001. gadā tika prasīti pat 1.2 milj. m3 jeb faktiski 500 000 ha valsts mežu nodošana celulozes rūpnīcas kontrolē). Db jau rakstīja, kad 2001. gadā A. Bērziņa vadītā valdība noraidīja jebkādu mežu nodošanu celulozes rūpnīcai to aizstājot ar papīrmalkas piegādēm (arī pašreizējais vicepremjers A. Šlesers ir uzsvēris, ka nevar būt nekādu runu par meža nodošanu vai kādu īpašu privilēģiju pieškiršanu). Savulaik — 2001. gada vasarā — šī iemesla dēl investori bija neapmierināti un faktiski sarunas par projekta īstenošanu tika iesaldētas. Investors joprojām vēlas, lai celulozes ražotājs a/s Baltic Pulp ar Latvijas valsti noslēgtu vispārēju koksnes piegāžu līgumu. Investorprāt šī līguma termiņam minimums būtu jābūt noslēgtam vismaz uz 20 gadiem. Līgumā tiktu noteikts, ka Baltic Pulp ik gadu iegādātos par tirgus cenu valsts mežos augošu koku cirsmas 80 — 100 % apmērā no kopējā apaļkoku piegādes apjoma, bet līdz 20 % no šī apjoma varētu iegādāties apaļo kokmateriālu sortimentu realizācijas modeļa ietvaros. Šī prasība tikai vēlreiz apliecina jau savulaik vairāku kokrūpnieku pausto viedokli, ka Metsaliitto ir vajadzīga kontrole par valsts mežu resursiem, nevis saņemt no valsts mežiem tajos iegūto papīrmalku. Tiesa, Metsaliitto gan paudusi gatavību šo apaļkoksni pirkt par tirgus cenu (nav gan iespējams šobrīd prognozēt, kā šo cenu noteiks un kāda tā varētu būt pēc vairākiem gadiem, kad darbu sāktu celulozes rūpnīca). Investors vēlas, lai augošu koku cirsmas valsts mežos 100 km rādiusā ap celulozes ražotni sasniegtu 30 % no kopējā Latvijas valsts mežu koksnes pārdošanas apjoma konkrētajā reģionā. Tāpat ir izteikta vēlme slēgt ikgadējos līgumus, lai konkretizētu visus minētos jautājumus un ilgtermiņa līgumā tiktu paredzēti galīgie šo ikgadējo līgumu noslēgšanas termiņi. Iespējams, ka šī iemesla dēļ arī Metsaliitto joprojām nav noslēdzis (vai arī, ja ir, tad ļoti maz) nodomu protokolus par papīrmalkas un celulozes šķeldas piegādi topošajai celulozes rūpnīcai. Kokrūpnieki uzskata, ka celulozes rūpnīcai nepieciešamā papīrmalka ir jāpērk tirgū par tirgus cenām un tās kontrolē nav jānodot konkrēti valsts mežus vai cirsmas, jo mežā ir ne tikai papīrmalka, bet arī zāģbaļķi, sīkbaļķi, kuri nebūt nav nepieciešami celulozes ražošanai. Jāņem vērā, ka Metsalliito papildus minētajam vēlas iegūt valsts mežu nomas tiesības gadījumā, ja tiek nomātas jekādas jaunas valsts mežu platības vai arī tiktu atjaunoti līgumi (visticamāk, domāti ilgtermiņa mežizstrādes līgumi), kuru darbības laiks tuvojas beigām. Pirmpirkuma tiesības uz minētajiem līgumiem, pēc Metsaliitto priekšlikuma, būtu jādod arī tajā laikā Latvijā pastāvošajai meža industrijai. Investors arī vēlas, lai celulozes rūpnīcai izejmateriālu piegādi veiktu Baltic Pulp ar autotransportu un arī pa dzelzceļu.

Zviedru kompānija Sodra ir nopirkusi Metsaliitto meža īpašumus Latvijā, kuru kopējā platība ir 4 800 hektāru, Dd.lv informēja Metsaliitto pārstāve.

Sodra īpašumu iegādi Latvijā uzskata par labu papildinājumu citām zviedru meža industrijas grupas finanšu investīcijām. "Ar šo pirkumu mēs turpinām palielināt mūsu kompānijai piederošo meža zemju apjomu," norāda Mats Sandgrens, Sodras meža nozares uzņēmuma Sodra Skog prezidents.

Metsaliitto Latvijas meža īpašumu pārdošana ir daļa no Metsaliitto Grupas stratēģijas koncentrēt visu uzmanību uz uzņēmuma pamatdarbības veidiem. "Šis darījums ir loģisks turpinājums Metsaliitto piederošās meža zemes pārdošanai Igaunijā, kas tika realizēta šā gada jūnijā. Metsaliitto meža īpašumu pārdošana Latvijā nekādā ziņā neietekmēs mūsu darbību koksnes sagādes jomā," uzsver Heikki Karhunens, Metsaliitto Kooperatīva Baltijas valstu koksnes sagādes direktors.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Joprojām nav zināms, kuras potenciālā celulozes rūpnīcas investora Metsaliitto izvirzītās prasības būtu atbalstāmas, kuras kategoriski ne un kuros jautājumos būtu jāmeklē kompromiss.Šāda skaidrība pēc Db rīcībā esošas informācijas nav iegūta arī piektdien notikušajā darba grupas sarunām ar celulozes rūpnīcas potenciālajiem investoriem sēdē. «Darba grupā vēlreiz apspriedīs Somijas investora izvirzītās prasības, konsultēsies ar nozares uzņēmējiem un tad vēlreiz runās ar Metsaliitto pārstāvjiem,» situāciju skaidroja Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una. Ulme - Sila. Viņa norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs pilnīga skaidrība par to, ko valsts var un ko nevar notiks šo nosacījumu un izpildes iespēju apspriešana. Db jau rakstīja, ka Metsaliitto savās jaunajās prasībās lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80 % apmērā uz 20 gadiem (pašreizējā Latvijas normatīvie akti tādu neparedz), pieprasa no Latvijas puses vairāk nekā 110 miljonu eiro investīcijas infrastruktūrā, kā koksnes nodrošinājuma veidu vēlas noteikt garantētas papīrmalkas piegādes no valsts mežiem, un prasa, lai visu izejmateriālu, ieskaitot papīrmalkas, loģistika tiktu nodota a/s Baltic Pulp. Pēdējais ir nosacījums, par kura iespējamo realizācijas mehānismu vislielāko interesi ir izrādījuši meža nozres uzņēmēji. Jāņem vērā, ka Metsaliitto norādīja, ja notiktu ilgtermiņa meža nomas (ilgtermiņa mežizstrādes) līgumu nodošana, Latvijā esošai meža rūpniecībai būtu pirmpirkuma tiesības uz šādiem līgumiem. Pašlaik valsts mežu apsaimniekotājs ir atteicies no ilgtermiņa mežizstrādes jaunu līgumu slēgšanas un esošo pagarināšanas. Šā gada janvārī valdība pieņēma lēmumu par izstāšanos no celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp un tādējādi projektu pašlaik Metsaliitto plāno īstenot viena. Jāatgādina, ka sākotnēji Metsaliitto prasīja valsts mežu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumu nodošanu celulozes rūpnīcas pārziņā. Latvijas valsts un Metsaliitto sarunas par celulozes rūpnīcas izveides nosacījumiem ilgst jau kopš 2000. gada, bet pie jaunas celulozes rūpnīcas projekta tiek strādāts jau kopš pagājuša gadsimta deviņdesmito gadu sākuma. Lai izveidotu jaunu celulozes rūpnīcu, kuras ražošanas jauda būtu 600 000 t celulozes gadā, ir nepieciešamas investīcijas ap 1 miljardu eiro.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Latvijas valsts potenciālajams celulozes rūpnīcas investoram Metsaliitto nepiešķirs ne prasītos ilgtermiņa mežu nomas līgumus, ne arī augošu koku cirsmas ar ikgadējo apjomu 0.4 - 0.6 milj. m3, bet gan tikai garantēs ap 0.2 milj. m3 lielas papīrmalkas piegādes par tirgus cenām. Tā pēc tikšanās ar Metsaliitto pārstāvjiem paziņoja darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītājs vicepremjers Ainārs Šlesers un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Metsaliitto vairs neuzstāj ne uz valsts mežu nodošanu, ne uz ilgtermina mežu nomas līgumu piešķiršanu, ne arī uzcitu nosacījumu, kas varētu kropļot tirgu,» uzsvēra A. Šlesers. Savukārt M. Roze norādīja, ka celulozes rūpnīcai nav nekāda pamata ik gadu piešķirt augošu koku cirsmas 0.4 — 0.6 milj. m3, kā to vēlējās investors, bet gan tikai garantēt to papīrmalkas apjomu piegādes uz komerciāliem nosacījumiem, kuru pietrūkst. Līdz ar to no valsts mežiem celulozes rūpnīcai varētu ik gadus tikt garantētas papīrmalkas piegādes ap 200 000 m3, un nav pamata piešķirt atsevišķas augošu koku cirsmas, skaidroja M. Roze. «Valsts vēlas sniegt atbalstu celulozes rūpnīcas izveidei, nevis konkrētam investoram, tāpēc nav pieļaujams, ka vienā paketē ar celulozes ražotni tiktu sasietas kādas citas investora vēlmes saistībā ar koksnes mehānisko pārstrādi Latvijā,» uzsvēra M. Roze. Pārējās koksnes resursu iegādē Metsaliitto ir brīvas rokas strādāt ar tādiem nosacījumiem, kādi ir tirgū, norādīja zemkopības ministrs. Viņš atzina, ka viss jautājums, kas saistīts ar valsts atbalstu celulozes ražotnes tapšanai tiks skatīts kompleksi, lai nebūtu tā, ka investoram rūpnīcas celtniecībai paredzētā zeme tiek nodota, valsts atbalsts tiek piešķirts, bet rūpnīca netiek celta. Gan Latvijas valdības pārstāvji, gan arī Metsaliitto viceprezidents stratēģiskās plānošanas jautājumos Ero Kitola (Eero Kytola) atzina, ka notiks tehnisko jautājumu risināšana, kas saistīta ar papīrmalkas piegādēm no valsts mežiem.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Latvijas valdības un Somijas kompānijas Metsäliitto sarunās ir panākta konceptuāla vienošanās (izņemot peļņas nodokļa atlaidi) par iespējamo valsts atbalstu jaunās celulozes rūpnīcas izveidē. To pēc piektdien notikušajām sarunām apliecināja gan Latvijas darba grupas sarunām par celulozes rūpnīcas īstenošanas nosacījumiem vadītāja vietnieks zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan Metsäliitto vecākais viceprezidents stratēģijas jautājumos Ēro Kītola (Eero Kytola). Pēc M. Rozes provizoriskām aplēsēm valdībā jautājumu par iespējamo valsts atbalstu 900 miljonu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai varētu skatīt pēc trim nedēļām. Tiesa, joprojām pilnībā nav atrisināti jautājumi, kas skar uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielumu, ilgumu un piemērošanu, kā arī iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Darba grupai uzdots sagatavot reālos peļņas nodokļa atvieglojuma apjomus (latos) un kā tie korelē ar investīcijām un citu nodokļu ieņēmumiem budžetā (arī pašvaldības), norāda M. Roze. Šādi aprēķini ir nepieciešamai, lai valdība redzētu iespējamo atlaižu ietekmi uz budžetu. Db jau rakstīja, ka Metsäliitto lūdz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā uz 20 gadiem, taču pēc M. Rozes teiktā pietiekoši lielas summas uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide varētu akumulēt īsākā laikā, nekā šobrīd prasa investors. Paralēli šim darbam tiek gatavots arī celulozes rūpnīcas īstenošanas līgumprojekts. M. Roze uzsvēra, ka valsts atbalsts būs spēkā tikai tad, ja to apstiprinās valdība un ja celulozes rūpnīca saņems pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu. Nekādu atlaižu piesārņojuma nodoklī, kā arī prasībās saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem celulozes rūpnīcai nebūs, taču netiks ieviesti arī jebkādi speciāli maksājumi celulozes ražotājam, skaidroja M. Roze. «Ja investors izpilda visus nosacījumus, tad arī Latvijas pusei nebūs pamata nepildīt vienošanos,» uzsver M. Roze. Viņš arī atzīst, ka Metsäliitto projekta realizācijai vairs neprasa ne mežus, ne ilgtermiņa mežizstrādes līgumus valsts mežos, ne arī garantētas koksnes piegādes no valsts mežiem, likvidējot vienu no būtiskākajiem šķēršļiem celulozes ražotnes būvei Latvijā. Tiesa, investors vēlas saņemt garantijas, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts mežos ik gadu tiks izcirsti 4 miljoni m3 koksnes, kā arī iestrādāt nosacījumu: prioritāte koksnes resursu iegādē tiek dota tiem uzņēmumiem, kuriem ir koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Tāpat pēc investora lūguma tiks izstrādāta Meža politika, kuras uzmetums, pēc M. Rozes domām, varētu tapt līdz šā gada nogalei.

Plānots, ka valdība par iespējamo valsts atbalstu Somijas kompānijas Metsaliitto 900 milj. eiro vērtajai celulozes rūpnīcas īstenošanai Latvijā diskutēs šā gada oktobrī. Šāds iespējamais termiņš ticis nosprausts Ministru prezidenta Einara Repšes tikšanās laikā ar Metsaliitto vecāko viceprezidentu Eiro Kitolu (Eero Kytola) un projekta kompānijas a/s Baltic Pulp izpilddirektoru Juku Laitinenu. Pēc premjera domām, pašlaik svarīgākais ir celulozes rūpnīcas iespējamās ietekmes uz vidi izvērtēšana un tādu ražošanas tehnoloģiju izvēle, kas būtu videi visdraudzīgākās. E. Repše uzskata, ka Latvijai būtu jāuzstāj, lai iecerētajā celulozes balināšanā nemaz netiktu izmantoti hlora savienojumi. Jāņem vērā, ka bezhlora balināšanas metode palielina celulozes ražošanas izmaksas. Pēc Db rīcībā esošās neoficiālās informācijas, valdībā diskusija par šī projekta valsts atbalsta paketi netiks uzsākta, pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs nebūs izsniedzis vides atļauju, kurā būs noteicis rūpnīcā izmantojamo celulozes balināšanas metodi. Sakarā ar nesen Somijā notikušo avāriju UPM Kymmene celulozes ražotnē tiek izteikta versija par to, ka valdībai, piešķirot valsts atbalstu šim projektam kā obligāts nosacījums jāizvirza prasība par šīs rūpnīcas radīto kaitējumu apdrošināšanu. Jāņem vērā, ka, pēc Metsaliitto domām, 100 % a/s Baltic Pulp akciju būtu jāpieder celulozes ražošanas kompānijai Metsa Botnia, kur 53 % pieder Metsaliitto un 47 % minētajam UPM Kymmene. Lai izbeigtu spekulācijas par rūpnīcas iespējamo kaitējumu videi pēc vicepremjera A. Šlesera teiktā, ar Metsaliitto ir panākta vienošanās par Latvijas delegācijas braucienu uz Somiju, lai kopā ar vides speciālistiem izpētītu to, kādu ietekmi uz vidi atstāj Somijā jau strādājošās celulozes rūpnīcas.

«2003. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, kas principiāli mainīja koksnes pārdošanas veidus un nosacījumus valsts mežos,» norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš uzsver, ka valdība nolēma nepagarināt un neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes (IML), novērst koksnes pārdošanas cenu atšķirības starp IML un izsolēs, kā arī dubultoja (no 360 000 līdz 760 000 m3) apaļkoku ražošanas un pārdošanas apjomus. Lai izpildītu valdības rīkojumu 2004. gadā IML turētājiem koksnes pārdošanas cenu tuvināt tirgus cenai, tika izveidota darba grupa (LVM, Zemkopības ministrijas Latvijas Kokrūpniecības federācijā pārstāveto asociāciju pārstāvji), kura meklēja risinājumus, kā novērst cenu atšķirības dažādos koksnes pārdošanas veidos. Augošu koku cirsmas (noteiktā vietā ar konkrētu koksnes daudzumu) izsoles cena veidojas atkarībā no tirgus apstākļiem, kamēr IML koksnes pārdošanas cenas tiek fiksētas pirms 1 līdz 1.5 gadiem no reālā darījuma veikšanas brīža, skaidro R. Strīpnieks. Piemēram, fiksējot IML pārdošanas cenas 2003. gadam, tās tika noteiktas, vadoties pēc 2002. gada augusta tirgus cenām. 2002. gadā šī starpība starp IML un augošu koku izsoļu cenām bija 4.75 Ls/m3, bet 2003. gadā sasniedza jau 7.15 Ls/m3. Lai arī koksnes pārdošanas vidējās cenas IML pieauga par 27 %, bet augošu koku izsolēs — par 38 %. Tā rezultātā koksnes pircēji izsolēs maksāja par 48.3 % dārgāk nekā IML. «Koksnes cenu lēcienveida pieauguma cēloņi ir: Latvijā koksnes pārstrādes jaudas vairākkārt pārsniedz legāli izcērtamās koksnes apjomus, salīdzinoši nelielais to imports, IML maksājot mazākas cenas, ietaupīto naudu varēja ieguldīt augošu koku izsolēs, tādējādi ceļot to cenas, koksnes ciršanas apjoma kritums privātmežos,» skaidro R. Strīpnieks. Lai novērstu cenu atšķirību dažādos augošas koksnes pārdošanas veidos, tika nolemts saīsināt termiņus brīvā tirgus cenu pārnešanai uz IML. Tagad IML, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja IML koksni vēlēsies pirkt 2004. gada jūnijā, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās cenas konkrētajā reģionā maijā, aprīlī un martā, skaidro R. Strīpnieks.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.