Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Krievijas bankas un kompānijas, kas veikušas ieguldījumus parādu krīzes nomocītajā Kiprā, riskē zaudēt miljardiem dolāru, ja Vidusjūras valsti piemeklēs maksātnespēja, prognozējusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Lai gan Kipra un Eiropas Savienības (ES) valstis uzsākušas sarunas par starptautisko palīdzību aptuveni 17 miljardu eiro apmērā, Moody’s uzskata, ka valsts maksātnespējai ir augsta iespējamība vai arī Kipras valdība varētu tikt piespiesta izmantot jebkuru instrumentu parādu kalnu samazināšanai, tostarp radot zaudējumus privātajam sektoram, vēsta Reuters.

Moody’s aplēsusi, ka Krievijas bankas un kompānijas Kiprā ieguldījušas aptuveni 30 līdz 40 miljardus ASV dolāru. Savukārt Kipras bankās izvietoti noguldījumi 12 miljardu ASV dolāru apmērā no Krievijas. Saskaņā ar Moody’s aprēķiniem, pastāv liela iespēja, ka aptuveni 19 miljardus ASV dolārus no šīs naudas Krievija nevarēs atgūt.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Naftas cenas pasaules tirgū šogad saglabāsies zemas, taču tās nesniegs atbalstu globālās ekonomikas izaugsmei, ņemot vērā eirozonas, Ķīnas, Japānas un Krievijas nedienu negatīvo ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, prognozē starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

«Zemām naftas cenām vajadzētu sniegt ievērojamu stimulu pasaules ekonomikas izaugsmei, taču vairāki faktori kompensēs ieguvumus no lētākas enerģijas,» norāda Moody’s.

Aģentūra prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1%, reģistrējot gandrīz identisku izaugsmi kā pērn, bet 2016.gadā tā palielināsies par 1,3%.

«Eirozonā naftas cenu kritums tiek piedzīvots nelabvēlīgā ekonomikas vidē, kurā ir augsts bezdarbs, zemas vai negatīvas procentu likmes un politiskā neskaidrība atsevišķās valstīs,» teikts Moody’s ziņojumā.

Moody’s saglabāja nemainīgu iepriekš izteikto prognozi, ka G20 valstu ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad veidos nedaudz zem 3%, kas ir gandrīz tikpat, cik pērn.

Latvijas valsts energokompāniju Latvenergo un Igaunijas Eesti Energia apdraud riski saistībā ar patlaban notiekošo integrāciju Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, atzīst starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Ziņojumā, kurā Moody’s salīdzina abus uzņēmumus un norāda uz draudošajiem riskiem, teikts, ka Eesti Energia un Latvenergo aizvien vairāk ietekmē enerģijas cenas Ziemeļvalstīs.

Pieaugot Baltijas valstu integrācijai Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, ko nosaka jaunu starpsavienojumu izmantošana, elektroenerģijas cenas Baltijas reģionā kritušās un turpinās kristies, norāda Moody‘s.

Ziemeļvalstīs tiek veikta zemu izmaksu un zemu oglekļa dioksīda izmešu hidroelektroenerģijas ražošana. Vēsturiski enerģijas tirgi Baltijas valstīs nav tikuši pilnībā integrēti Ziemeļvalstu tirgū, ņemot vērā ierobežoto starpsavienojumu. Pēdējos gados pārrobežu ražotspēja starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgiem ir palielinājusies, tādējādi samazinot enerģijas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vēsta aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service nolēmusi anulēt Krievijas valsts lokālos reitingus, ko piešķīrusi Moody’s Interfax Rating Agency un slēgt šo aģentūru, informē Moody’s.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas un potenciālos ierobežojumus biznesam, nodrošinot Krievijai piemērotos reitingus, kā arī gaidāmās prasības attiecībā uz strukturālo un darbības neatkarību, kas varētu ierobežot Moody’s Interfax Rating Agency iespējas izmantot Moody’s globālos resursus.

Moody’s un Interfax sadarbība ilga 12 gadus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Banku sektora riski ar kuriem saskaras Latvija ir principiāli citādāki nekā tie, kas pastāvēja Kiprā pirms šī valsts saņēma starptautisko aizdevumu, uzskata kredītreitingu aģentūra Fitch.

Nesenie notikumi Kiprā, kas sekoja pēc tam, kad noguldījumiem, kas lielāki par 100 tūkstošiem eiro tika piemērota nodeva, pievērsuši uzmanību Latvijai, kuras banku sektorā arī ir liels nerezidentu naudas apjoms, uzsver Fitch.

Aģentūra norāda, ka nerezidentu noguldījumi varētu padarīt bankas neaizsargātas negaidītā kapitāla aizplūšanas brīdī. Latvijā nerezidentu noguldījumi sasniedz 49% no visiem noguldījumiem, kas ir augstāks rādītājs nekā bija Kiprā (37%). Tomēr tajā pašā laikā tie veido tikai 40% no iekšzemes kopprodukta, turpretī Kiprā šī attiecība bija 140% apmērā.

Latvijā ir augstākā kredītu un noguldījumu attiecība Eiropas jauno valstu vidū – pērn tā bijusi 196% apmērā (salīdzinājumam – Kiprā 123%), taču Latvijas banku sektors ir daudz mazāks nekā Kipras un valsts ekonomika ir mazāk atkarīga no finanšu sektora. Latvijā finanšu sektors veido 3,5% no IKP, kamēr Kiprā tas ir 9% apmērā.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's ir apstiprinājusi AS «Latvenergo» kredītreitingu, novērtējot to kā Baa2, stabils. Reitings ir saglabāts nemainīgi stabils jau vairākus gadus, apliecinot uzņēmuma darbības drošumu un finansiālo uzticamību, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Moody’s, pārapstiprinot AS «Latvenergo» kredītreingu, ir ņemusi vērā nesen veikto jaudas maksājumu pārstrukturēšanu un ar to saistīto pamatkapitālu samazināšanu. Kā Latvenergo koncerna stiprās puses Moody’s īpaši uzsver tā darbību ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā; augsti efektīvo un videi draudzīgo hidroelektrostaciju īpatsvaru ražošanas portfelī; regulēto sadales un pārvades segmentu darbību, kā arī labu finanšu situāciju, kas palīdzētu nodrošināties pret nelabvēlīgām tirgus izmaiņām.

AS «Latvenergo» ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ārpus finanšu sektora piešķirts «Moody's Investors Service» investīciju pakāpes reitings. Starptautiski atzītu kredītreitinga aģentūru noteikto kredītreitingu izmanto vietējās un starptautiskās finanšu institūcijas un citas ieinteresētas puses, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar kredītreitinga saņēmēja finanšu stabilitāti, uzticamību un nākotnes perspektīvām. Kopš 2004.gadā Moody’s katru gadu ir noteikusi AS «Latvenergo» kredītreitingu un kopš 2015.gada februāra tas ir Baa2 ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service, Inc. (Moody’s) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no Baa1 uz A3, nosakot stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi (Stable Outlook).

Reitinga palielinājums uz A3 investoriem signalizē, ka ieguldījumu veikšana Latvijā ir ar vēl augstāku drošības pakāpi, un apliecina Latvijas pozīciju nostiprināšanu A reitinga grupā. Tas ir nozīmīgs Latvijas sasniegums, jo pēdējā laikā mēs esam stiprinājuši valsts ekonomiskās un fiskālās pozīcijas. Valdība iepriekšējos gados ir izlēmīgi rīkojusies, reaģējot uz krīzes situācijām, un stiprinājusi valsts fiskālo disciplīnu. Tāpat šo panākumu pamatā ir intensīvais darbs pie nodokļu iekasēšanas pilnveidošanas, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

Moody’s kredītreitinga paaugstinājumu pamato ar ilgtspējīgām valsts finansēm un risku samazināšanos banku sektorā.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu – Baa2, stabils, informē AS Latvenergo.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s uzsver, ka uzņēmumam ir izdevies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu, neskatoties uz zemajām elektroenerģijas cenām un risku, ka tās varētu šādā līmenī arī saglabāties.

Atbilstoši Moody’s datiem, laika periodā no 2015. gada novembra līdz 2016. gada februāra sākumam vidējās elektroenerģijas cenas Nord Pool Spot biržā kritušās par 26%. Lai arī Moody’s uzskata, ka ilgākā laika periodā cenas stabilizēsies, tomēr ilgstošais zemo cenu periods negatīvi ietekmēs elektroenerģijas ražotājus Ziemeļvalstu un tādējādi arī Baltijas elektroenerģijas tirgū.

Pasaules ekonomikas lielākais drauds ir eirozonas valstis pārņēmusī parādu krīze, pavēstījusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s. Savukārt otrs lielākais apdraudējums saistīts ar jaunattīstības valstu «cietās piezemēšanās» iespējamību.

«Galvenos riskus sagādā eirozonā valdošā recesija, kas izrādījusies smagāka nekā iepriekš bija prognozēts,» teikts jaunākajā aģentūras makroekonomisko risku apkopojumā.

Nopietni riski ir saistīti arī ar tādu ekonomiku kā Indija, Brazīlija un Ķīna «cieto piezemēšanos», naftas cenu krasām izmaiņām, kuras var izraisīt ģeopolitiski riski, kā arī iespēja, ka ASV notiks «negaidīta un asa» fiskālā konsolidācija 2013. gadā.

Tāpat Moody’s norādīja, ka jaunattīstības valstu ekonomikas pašlaik nomoka ārējie apstākļi un zemāks iekšzemes pieprasījums, kas izraisījis izaugsmes palēnināšanos. «Mēs paredzam, ka attīstīto valstu ekonomiku izaugsmes kritums un gaistošās kapitāla plūsmas nomāks izaugsmi jaunattīstības valstīs,» norāda Moody’s.

Kipras starptautiskais aizdevums, kura ietvaros ar nodevu paredzēts aplikt noguldījumus, ietekmēs Eiropas bankām piešķirtos kredītreitingus, brīdinājusi starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Moody’s uzsver, ka starptautiskais aizdevums Kiprai ir samazinājis tūlītējus draudus valsts ekonomikai un atspoguļo eirozonas politiķu vēlmi izvairīties no valsts maksātnespējas. Tomēr tas arī rada briesmas, kas citās parādu skartajās eirozonas valstīs, no bankām varētu sākt aizplūst kapitāls, norādīja reitingu aģentūra.

Janvārī Moody’s samazināja Kipras reitingu par trīs pakāpēm – no B3 līdz Caa3, par iemeslu nosaucot pieaugošās valdības parādsaistības. Aģentūra arī norādīja, ka Kipras parādsaistību pieaugums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs un tāpēc valsti, iespējams, var piemeklēt maksātnespējas iestāšanās.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service novērtējusi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ar kredītreitingu Baa2, stabils, liecina AS Latvenergo paziņojums Nasdaq Riga.

Vienlaicīgi aģentūra ir arī apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu šī gada februārī piešķirtajā kredītreitinga līmenī Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu. Tādējādi AS Latvenergo emitētās zaļās obligācijas ir arī pirmās zaļās obligācijas Centrālajā un Austrumeiropā, kam piešķirts starptautiskas kredītreitinga aģentūras kredītreitings.

Obligācijas ir emitētas 2015.gada 10.jūnijā AS Latvenergo otrās obligāciju piedāvājuma programmas 100 miljonu eiro apmērā ietvaros, to fiksētā kupona likme ir 1,9% un dzēšanas termiņš ir 2022.gada 10.jūnijs.

Āris Žīgurs, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs uzsver, ka zaļo obligāciju emitēšana bija ambiciozs, taču racionāli pamatots solis. Mūsu vadošās atjaunīgo resursu izmantojošās ražotnes - hidroelektrostacijas - Moody’s ir izcēlis arī koncerna kredītreitinga pamatojumā.

Starptautiskā kredītreitingu un tirgus pētījumu aģentūra Moody's, kas par mājvietu savam jaunākajam Eiropas birojam izraudzījusies Viļņu, tajā varētu nodarbināt 100 līdz 200 speciālistu, otrdien vēsta Lietuvas biznesa ziņu laikraksts Verslo žinios.

Sākotnējais projekts bija atvērt Viduseiropas un Austrumeiropas centru ar 100-200 cilvēkiem un izveidot cilvēkresursu, mārketinga operāciju, tehniskā atbalsta un IT komandas. Darbiniekiem būs vajadzīgas Rietumeiropas valstu valodu zināšanas, izteicies laikraksta avots.

Moody's šonedēļ apstiprinājusi, ka jauno biroju veidos Lietuvas galvaspilsētā. Par šo investīciju Viļņa sacentās ar Portugāles, Spānijas, Čehijas un Polijas pilsētām, bet noslēguma posmā izvēle bijusi starp Poliju, Čehiju un Lietuvu, norādījuši konsultanti, kas strādāja ar šo projektu.

Verslo žinios avoti uzsvēruši, ka tas ir pirmais Lietuvas uzvarētais projekts, kas tiešā veidā saistīts ar Breksitu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's atkārtoti ir apstiprinājusi AS Latvenergo kredītreitingu - Baa2, stabils.

Saņemtais reitings apliecina, ka AS Latvenergo ir stabils un drošs aizņēmējs, nodrošinot iespējas piesaistīt aizņēmumus uz izdevīgiem nosacījumiem, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Apstiprinot AS Latvenergo kredītreitingu Baa2, stabils, Moody’s kā Latvenergo koncerna stiprās puses īpaši uzsver uzņēmuma spēcīgās pozīcijas vietējā tirgū, tā īpašumā esošās efektīvās un videi draudzīgās hidroelektrostacijas, regulēto sadales un pārvades segmentu darbību un labus finanšu rādītājus.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s paredz, ka uzņēmumam arī turpmāk izdosies saglabāt pašreizējam kredītreitingam atbilstošu pozitīvu finansiālo profilu Latvijas elektroenerģijas tirgus turpmākas attīstības un izaugsmes apstākļos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service trešdien pirmo reizi pēdējo gandrīz 30 gadu laikā samazināja Ķīnas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar bažām par valsts pieaugošajām parādsaistībām un ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Aģentūra Ķīnas kredītreitingu samazināja no Aa3 uz A1, īstenojot pirmo pazeminājumu kopš 1989.gada beigām.

Vienlaikus gan Moody's paaugstināja valsts kredītreitinga nākotnes perspektīvu no negatīvas, kur tā bija atradusies kopš 2016.gada marta, uz stabilu.

«Kredītreitinga samazināšana atspoguļo Moody's prognozes, ka Ķīnas finanšu stāvoklis turpmākajos gados pasliktināsies, parādsaistībām ekonomikas mērogā turpinot pieaugt izaugsmes tempa palēnināšanās dēļ,» skaidro aģentūra.

Ķīnas parādsaistību apjoms pērn pieauga līdz 260% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un Starptautiskais Valūtas fonds brīdinājis, ka parādsaistību krīze valstī var negatīvi ietekmēt globālo finanšu stabilitāti.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s līdz investīcijām nepiemērotiem (junk) samazinājusi pieciem Spānijas reģioniem piešķirtos reitingus. Šādu lēmumu aģentūra skaidrojusi ar reģionu slikto finanšu stāvokli un lielajām parādsaistībām.

Trijiem Spānijas reģioniem – Katalonijai, Kastīlijai-Lamančai un Mursijai piešķirtais reitings samazināts līdz Ba3, Andalūzijas kredītreitings samazināts līdz Ba2, bet Estremaduras reģiona reitingu Moody’s samazinājusi līdz Ba1.

Moody’s skaidro, ka visiem pieciem Spānijas reģioniem ir ierobežotas naudas rezerves un pārlieku liela atkarība no īstermiņa kredītlīnijām. Savukārt Katalonijai, Andalūzijai un Mursijai drīzumā jāatmaksā ievērojamas parādsaistības.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s samazināja Spānijai piešķirto kredītreitingu līdz Baa3, atstājot to tikai vienu pakāpi virs «miskastes» statusa.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service apstiprinājusi Igaunijas A1 kredītreitingu un stabilo nākotnes perspektīvu. Aģentūra norāda, ka Igaunijas finanšu stabilitātes rezerves joprojām ir augstas.

Igaunijas valdība demonstrējusi spēju īstenot konservatīvu budžeta politiku laikā, kad pastāv izaicinoši makroekonomiski apstākļi, norāda aģentūra. Tāpat Igaunijai panākusi zemu valsts parāda līmeni un nodrošinājusi ievērojas fiskālās rezerves.

Neskatoties uz eirozonas krīzes saasināšanos, ārēju satricinājumu ietekmi uz Igaunijas ekonomiku Moody’s vērtē kā zemu.

Tomēr aģentūra prognozē, ka 2012. gadā Igaunijas izaugsme palēnināsies, jo kritīsies iekšējais pieprasījums. Moody’s prognozē, ka Igaunijas ekonomika šogad augs par 1,7 procentiem.

Moody’s Latvijai piešķīrusi Baa3 kredītreitingu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's trešdien samazināja Grieķijas kredītreitingu, šādu lēmumu skaidrojot ar aizvien lielākām neskaidrībām attiecībā uz valsts spēju laikus panākt vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem.

Aģentūra Grieķijas kredītreitingu samazināja par vienu pakāpi - līdz Caa2, kas ir vien divas pakāpes virs līmeņa, kas liecina par nenovēršamu maksātnespēju jeb defoltu.

Moody's valsts kredītreitingam noteica arī negatīvu nākotnes perspektīvu, norādot uz iespēju kredītreitingu pazemināt atkārtoti.

Aģentūra skaidro, ka smagās pārrunas starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem neliecina par tūlītējām iespējām panākt vienošanos par jaunu finansēšanas programmu.

Moody's norāda, ka šo pārrunu iznākums galvenokārt tiks noteikts politiskā līmenī Eiropas un Grieķijas pusēs.

Taču aģentūra piebilst, ka šādu lēmumu iznākums ir visai neskaidrs un iespējamība par politisko katastrofu, kurā Grieķija piedzīvotu parādsaistību, tostarp Eiropas Centrālās bankas īpašumā esošo vērstpapīru maksātnespēju, ir palielinājusies.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu par divām pakāpēm - no B1 uz Ba2. Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir Ba2 ar pozitīvu nākotnes novērtējumu, informē bankas pārstāvji.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu “Moody’s” skaidro ar bankas īstenoto stratēģiju attīstīt darbību Baltijas valstīs, kā arī palielināto bankas kapitālu un uzlaboto aktīvu kvalitāti. “Moody’s” pozitīvi vērtē bankas straujo attīstību un paredz, ka Citadeles stratēģiskais fokuss paplašināt darbību Baltijas valstīs uzlabos aktīvu kvalitāti un bankas reitingu nākotnē.

Tik ievērojams reitinga palielinājums ir apliecinājums, ka Citadele ir stabili nostājusies uz attīstības ceļa un virzās pareizajā virzienā. Mūsu uzdevums un ambīcijas ir turpināt uzlabot bankas finanšu rādītājus, lai sasniegtu vēl labāku līmeni, saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.