To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot pēdējo trīs gadu KASKO apdrošināšanas atlīdzību statistiku par negadījumiem, kuros cietuši motociklu vadītāji vai radīti bojājumi motocikliem, secinājusi, ka visbiežāk – 25 % no visiem pieteikumiem – negadījumos iekļuvuši Honda markas motociklu vadītāji. Līdzvērtīgā skaitā – 17 % no visiem pieteiktajiem negadījumiem – cietuši Kawasaki un Yamaha markas motociklu vadītāji. Visbiežāk motociklisti cietuši ceļu satiksmes negadījumos Rīgā, Rīgas reģionā un Kurzemē.

Saskaņā ar biedrības Auto Asociācija sniegto informāciju šī gada pirmajā pusgadā motociklu pirmreizējo reģistrāciju skaits ir sasniedzis 384 vienības, kas ir par 14 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, kad tika reģistrēti 336 motocikli. Populārākie reģistrētie motociklu zīmoli šogad bijuši BMW, Harley Davidson un Honda.

Analizējot informāciju par pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem, kuros cietuši motociklisti vai radīti bojājumi motociklam, BTA secinājusi, ka visbiežāk – 67 % no visiem motociklu KASKO atlīdzību pieteikumiem – negadījumi notikuši, motociklam saskrienoties ar automašīnu. 13 % gadījumu motociklam radīti bojājumi, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, 7 % gadījumu, iebraucot bedrē un 3 % gadījumu, apgāžoties.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

«Dzirdu, ka Latgalē staigājot aģitatori, prasot tantiņām - vai zināt krievu valodu? Tagad Latvijā būs divvalodība - angļu vai krievu, balsojiet par krievu, lai nebūtu angļu!» intervijā izdevumam Ir stāstījusi filoloģijas doktore, Saeimas deputāte Janīna Kursīte - Pakule.

«Iestāsta, ka referendums būs par krievu un latviešu draudzību. Kurš tad Latgalē būs pret? Cilvēki tiek ar čekas metodēm iespaidoti. Ļoti izkopta, mērķtiecīga dezinformācija, ar kuru pirms neilga laika jau sastapās Gruzija, Ukraina, Igaunija. Un tagad mēs. Pašiem jādomā, ko darīt, lai būtu mazāk lētticīgu cilvēku, kuri nesaprot, ka nevar sabāzt vienā maisā pašreizējās valsts ekonomikas problēmas ar valodu - vērtību, kas paliks nākamajām paaudzēm,» stāstījusi Kursīte - Pakule.

Vaicāta, kas rada lētticību, viņa sacījusi: «Pirmkārt padomju laiki, kas medijos mērķtiecīgi izplatīja melus. Tā bija maģijas forma. Ja tev visu laiku melus atkārto, ar laiku tie pielīp. Pārmaiņu laikos nāca klāt neapmierinātība ar materiālo statusu.»

Izstrādāti priekšlikumi valsts budžetā ieskaitāmo nodevu un maksas pakalpojumu ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd piemēroto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus, norāda FM.

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Karstajās vasaras dienās īpaši daudz darba ir Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuri vienlaikus uzrauga, lai viss būtu kārtībā Rīgas peldvietās, kā arī patrulē ar laivām Rīgas akvatorijā, informē RPP.

Pagaidām šovasar nav konstatēts daudz pārkāpumu, taču karstajās dienās gan Ķīšezerā, gan Daugavā parādās arvien vairāk atpūtnieku, tādēļ patrulēt nepieciešams biežāk. Vislielākās problēmas sagādā tieši vienas dienas atpūtnieki, kuri ar laivu vai kuteri izbrauc vien reizi vai divas reizes gadā.

Viens no biežākajiem pārkāpumiem ir nepietiekams glābšanas vestu skaits, tāpat bieži gadās, ka vecāki savus bērnus nav ieģērbuši glābšanas vestēs, lai gan likums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam veste kuģošanas laikā jānēsā obligāti. Mēdz būt arī atpūtnieki bez kuģošanas līdzekļa tiesībām, taču šādu pārkāpēju skaits pēdējos gados ir sarucis.

Latvijas motociklisti piedāvā nodokļu reformu, pēc viņu domām transporta nodoklim vajadzētu tikt iekļautam degvielas cenā, nevis aprēķinātam pamatojoties uz transportlīdzekļa svaru un tipu. Finanšu ministrijas amatpersonas ir piekritušas šo priekšlikumu izskatīt, ziņo Telegraf.

Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Motokluba asociācijas (MCA) biedri organizēja atvērta tipa diskusiju, kurā tika apspriesta transportlīdzekļu nodokļu tālākā attīstība. Diskusijā piedalījās Latvijas Valsts ceļi priekšsēdētājs Ivars Paže, CSDD vadītājs Andris Lukstiņš un Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri centās motociklistiem izskaidrot valdības nostāju. Tomēr motociklisti situācijas risināšanai piedāvāja citu priekšlikumu– transporta nodokli iekļaut degvielas cenā.

MCA vadītājs un Vēja Brāļu līderis Aivars Freimanis atzina, ka piedāvātā ideja ir pavisam vienkārša –jo vairāk brauc, jo vairāk jāmaksā, līdz ar to patērējot vairāk degvielas tiek maksāti lielāki nodokļi. A.Freimanis informēja, ka lielākajā daļā Eiropas valstu pastāv šāda sistēma, līdz ar to arī ārvalstu viesi, kas ieradīsies Latvijā un izmantos Latvijas ceļus, maksās nodokli. Viņš arī piebilda, ja līdz aprīlim valdība šo ierosinājumu nesadzirdēs, pavasarī tiks rīkots protests, pēc A.Freimaņa vārdiem «tad troksnis būs liels».

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību katastrofālajai situācijai uz autoceļiem un valdības nevērībai pret finansējumu šai nozarei, otrdien, 1. oktobrī, Latvijas motociklistu klubi rīkos parādes braucienu, pavadot finanšu ministru Andri Vilku un viņa ceļu nozarei tukšo budžeta portfeli uz Saeimu.

Šodien, 1. oktobrī, saskaņā ar likumu finanšu ministrs iesniegs sagatavoto nākamā gada budžeta projektu Saeimā, un tas tiks darīts, simboliski nododot budžeta portfeli Saeimas priekšsēdētājai. Motociklisti pie Finanšu ministrijas ēkas Smilšu ielā 1 sāk pulcēties jau no rīta, lai plkst. 16.00 sagaidītu A.Vilku un pavadītu viņu ceļā uz Saeimu.

«Ikviens motociklists šajā vasarā ir mērojis tūkstošiem un desmitiem tūkstošu kilometru pa Latvijas ceļiem un labi zina, ka tiem nekavējoties nepieciešami būtiski uzlabojumi. Tā nav taisnība, ka Latvijā ir slikts asfalts – ir ceļi, kas nav remontēti gadus divdesmit - trīsdesmit. Nav jābrīnās, ka tie ir bedraini, jābrīnās, ka uz tiem vispār vēl ir asfalts. Mēs kā pieredzējuši braucēji arī pa šādiem ceļiem kaut kā izbrauksim, bet, vai pa tiem izbrauks arī ātrā palīdzība, ir liels jautājums. Tāpēc prasīsim izbeigt atrunāties ar naudas trūkumu visam, kas nav airBaltic vai Liepājas Metalurgs, un ķerties pie brūkošo ceļu remonta,» skaidro Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Aivars Freimanis, plašāk pazīstams kā rokeris Frīdis.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Kā «savilkt galus» - tas pēdējo gadu laikā ir būtisks jautājums ne tikai valstij, bet arī faktiski katrai Latvijas pašvaldībai. Redzot, ka jau esošo nodokļu un nodevu ienākumi nedod plānotos rezultātus, gan vieni, gan arī otri domā, kādus vēl maksājumus varētu ieviest, diemžēl nereti neaizdomājoties par to, ka šāds solis var dot arī pretējo efektu.

Šobrīd viena otra pašvaldība ir atminējusies, ka vispār jau lielās Eiropas pilsētas mēdz iegūt papildu līdzekļus, ar atsevišķu nodevu apliekot, piemēram, bankomātus, azartspēļu vietas, taksometrus utt.

Principā jāatzīst, ka teorētiski ar nodevu var aplikt pinīgi jebko, taču būtisks ir jautājums, kāds tam būs praktiskais rezultāts. Iespējams, varētu nerasties īpaši lielas problēmas, ja šadas nodevas saprātīgā apmērā tiktu piemērotas, piemēram, jau minētajām azartspēļu zālēm, diskotēkām vai taksometriem. Tiesa, tas būtu nepatīkami konkrētajā nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, tomēr te runa ir par tām jomām, kas iedzīvotājiem ikdienā nav nepiecešamas. Pat apsveicama ir to pilsētu rīcība, kas ir ieviesušas nodevu par reklāmas bukletu izvietošanu pastkastītēs. Diez vai šāds solis radītu papildu ienākumus pilsētu budžetā, taču tādējādi varētu pasargāt iedzīvotājus no pastkastīšu piesārņošanas ar šādu drazu, it īpaši priekšvēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā par pieņemamu diez vai var nosaukt, piemēram, Briseles soli, ieviešot nodevu bankomātiem. Vismaz Latvijas gadījumā rezultātu šādai rīcībai prognozēt ir viesai viegli - jaunās izmaksas segtu gala patērētājs. Jāteic gan, ka tālu no šāda varianta mēs neesam jebkurā gadījumā, ņemot vērā ES intensīvi apspriesto ideju par vienota kredītiestāžu nodokļa ieviešanu nākotnē.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) nākusi klajā ar paziņojumu, kurā apšauba Rīgas reklamēšanai atvēlētās milzīgās naudas summas godīgu un lietderīgu tērēšanu.

Neparasti lielā summa, konkursa dīvainā norise un tā uzvarētājs reklāmas nozares pārstāvjiem liek izdarīt minējumus, ka Rīgas tēla popularizēšanai atvēlētie līdzekļi faktiski var tikt izmantoti partiju priekšvēlēšanu kampaņai, šodien vēsta Diena.

«Pieņemu, ka patiesā labuma guvējs nav ārvalstu kompānija, kas ir vidēja, reālajā biznesā lokāla Vācijas aģentūra. Nav grūti ieskatīties Latvijas aģentūru sarakstā un atrast to saikni ar Berlīni. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka tas ir zems novērtējums Latvijas reklāmas nozarei, - drīzāk tas ir apliecinājums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja nespējai uzraudzīt politisko reklāmas kampaņu patiesās naudas plūsmas,» portālā nozare.lv citēts LRA prezidents Ģirts Ozols. Viņš norāda, ka 2010.gadā RTAB domes solītie pieci miljoni latu ir 10 procenti no nākamgad paredzamā Latvijas mediju reklāmas tirgus. Arī Rīgas reklamēšanai nekad agrāk tik liela summa nav bijusi atvēlēta. Šīs lietas kūrētāja A.Šlesera viedokli par šādām aizdomām otrdien laikrakstam nav izdevies iegūt.

Transportlīdzekļa nodeva turpmāk būs nodoklis. Likmes paliks iepriekšējās. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie dokumenti, kuri precizē transportlīdzekļu nodevu piemērošanu un iekasēšanu.

Tā kā maksājums, ko ik gadu transportlīdzekļu īpašnieki maksā nodevas veidā, nav sasaistīts ar autoceļu uzturēšanai piešķirto finansējumu, bet gan veido valsts pamatbudžeta ieņēmumus, Satiksmes ministrija rosinājusi nodevu pārveidot par nodokli un izstrādājusi likumprojektu Transportlīdzekļu ikgadējā nodokļa likums.

Likumprojektā netiek mainīts ar nodokli apliekamais objekts un nodokļu likmes, bet ir precizēti nosacījumi attiecībā uz nodokļu atvieglojumu 50% apmērā piemērošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un atzītai akvakultūras saimniecībai par kravas automobili un piekabi, kas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai. Likumprojektā iekļauts papildinājums, ka I un II grupas invalīdi ir atbrīvoti no nodokļa maksāšanas par vienu šo personu īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu motociklu, triciklu vai kvadriciklu.

No nākamā gada valdība ir iecerējusi paaugstināt ikgadējo nodevu vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kā arī noteikt izmaiņas maksājumu periodiskumā, kas nozīmē, ka nodeva būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis būs veicis valsts tehnisko apskati vai nē.

Nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs maksāta un transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskaitē Latvijā. Šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz senāku laiku kā 2010. gadu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neatbild par nodokļu un nodevu politiku valstī, kā arī nav šīs nodevas ierosinātājs. Nodevas iekasēšanu un atmaksāšanu administrē VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt CSDD piedāvā iespēju nodevu samaksāt jebkurā no savām nodaļām visā Latvijā.

CSDD skaidro kā rīkoties, lai ikgadējās nodevas izmaksas atbilstu patiesajai transportlīdzekļu izmantošanai. Transportlīdzekļu reģistrā šobrīd ir daudz transportlīdzekļu, kas, spriežot pēc tehniskās apskates datiem, jau sen vairs nepiedalās ceļu satiksmē, bet joprojām reģistrā atrodas uzskaitē.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).