To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

“Multibanka” pauž neizpratni par ASV Valsts kases paziņojumu, ar kuru banka minēta kā finanšu iestāde, kas rada primāras bažas par naudas atmazgāšanu. "Multibanka” pilnībā noliedz publiski pausto viedokli par bankas iespējamo iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, jo bankas rīcībā nav pieprasījumu no tiesībsargājošām institūcijām, kas norādītu par šādu faktu esamību, Db informēja bankas valdes priekšsēdētāja Svetlana Dzene. "Multibanka" apliecina, ka tā savā darbā stingri ievēro starptautisko organizāciju rekomendācijas, LR likumdošanas normas, FKTK normatīvās prasības un bankas procedūras, kas vērstas uz to lai novērstu iespēju izmantot bankas sniegtos pakalpojumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, Bankai nav neviena neidentificēta klienta. Identifikācija tiek veikta atbilstoši pastāvošajām likumdošanas prasībām. Tāpat bankai nav kodēto norēķinu kontu pakalpojumu, visi klientu veiktie maksājumi satur pilnu un likumdošanai atbilstošu identificējošo informāciju par maksātāju un maksājuma mērķi. Bankas klientu - nerezidentu apkalpošana atbilst vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei, bankas iekšējām procedūrām, kuras izstrādātas, vadoties no spēkā esošās likumdošanas. Bankas rīcībā līdz šim nav nekādu konkrētu faktu vai informācijas par to, ka tās klients varētu būt iesaistīts kādā finanšu krāpšanas sfērā. Komentēt “primārās bažas” attiecībā uz “Multibanka” darbību bez faktiskiem un konkrētiem materiāliem nav iespējams. Patreizējie apgalvojumi pausti pamatojoties uz pieņēmumiem, kuri rada būtiskus draudus ”Multibanka” reputācijai. “Multibanka” turpina savu darbību ikdienas darba režīmā un informēs savus klientus par turpmākiem rīcības pasākumiem savu un klientu interešu aizsardzības nodrošināšanai.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006.gadā ievērojami pieaugusi graudaugu kopējā sējumu platība – salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu - par 42.9 tūkst. ha jeb 9.1%. Nelabvēlīgie laika apstākļi visā veģetācijas periodā ietekmējuši graudaugu ražību. 2006.gadā novākti 1.2 milj.tonnu graudu, kas ir par 155.6 tūkst. tonnu jeb par 11.8% mazāk nekā 2005.gadā.

Graudaugu vidējā ražība samazinājusies no 28.0 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 22.6 cnt 2006.gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ziemāju graudaugu kopraža sarukusi par 16.2 tūkst. tonnu jeb 2.6%, kaut gan 2006.gadā ar ziemāju kultūrām apsētas ievērojami lielākas platības – par 23.4 tūkst.ha jeb par 12.5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Sējumu platības pieaugušas visām ziemāju kultūrām, izņemot tritikāli. 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, iesēts par 20.3 tūkst.ha jeb par 15.4% vairāk ziemas kviešu. To īpatsvars kopējā graudaugu sējumu platībā pieaudzis līdz 29.8%, bet graudu kopievākumā līdz pat 39.8%. Tai pat laikā, samazinoties vidējai ziemas kviešu ražībai no 37.7 cnt no 1 ha 2005.gadā līdz 30.3 cnt no 1 ha 2006.gadā, kopraža kritusies par 36.4 tūkst.tonnu jeb par 7.3%.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Pēdējā gada laikā pasaulē pelnošākā modele bija brazīliete Žizele Bundčena (Gisele Bundchen), kas nopelnījusi 35 miljonus USD, ziņo China Daily.

Otra pelnošākā modele bijusi vāciete Heidija Kluma, kas nopelnījusi 14 miljonus USD. Viņai seko skandalozā britu modele Keita Mosa, kas pēdējos 12 mēnešos nopelnījusi 7.5 miljonus USD.

Ceturtajā vietā ierindojusies brazīļu modele Andriāna Lima ar 7 miljoniem USD, piektajā holandiete Dozena Krosa (Doutzen Kroes) ar 6 miljoniem USD.

Šīm modelēm seko čehiete Karolina Kurkova, kas nopelnījusi 5 miljonus USD, krievu modele Natālija Vodianova ar 4.8 miljoniem USD un amerikāniete Karolina Mērfija, kas nopelnījusi 4.5 miljonus USD.

Devītajā vietā ierindojusies kanādiešu modele Darija Verbovija, kas pagājušajā gadā nopelnījusi 3.8 miljonus USD, bet desmitajā vietā ir brazīliešu modele Isabella Fontana, kas nopelnījusi 3 miljonus USD.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007. gada janvārī – jūnijā kravu apgrozība ostās bija 31,4 milj. t kravu, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

No ostām nosūtīja 27,6 milj. t kravu, kas ir par 0,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. No ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms pieauga par 32,9 % un veidoja 2,8 milj.t. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies 2,4 reizes, sasniedzot 0,7 milj. t. No ostām nosūtīto naftas produktu apjoms veidoja 10,7 milj. t, kas ir par 1,9 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – jūnijā. Šā gada 1. pusgadā no ostām nosūtīja 2,2 milj. t kokmateriālu, kas ir par 3,6 % mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 6 mēnešos bija 7 milj. t, kas ir par 12 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

2007. gada 1.pusgadā ar dzelzceļa transportu Latvijā pārvadāja 25,5 milj. t kravu, kas ir par 0,1 % mazāk nekā 2006. gada 1. pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāja 0,9 milj. t kravu, kas ir par 19,8 % mazāk nekā 2006.gada janvārī - jūnijā. Starptautiskajos pārvadājumos - 24,6 milj. t kravu - par 0,8 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. 77,6 % no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Uz ostām ar dzelzceļa transportu pārveda 18,4 milj. t kravu, kas ir par 2,2 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Savukārt no ostām ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir palielinājies par 8,2 % un veidoja 0,7 milj. t kravu.

2007. gada 1. pusgadā ir palielinājušies kravu pārvadājumi ar autotransportu. Ar to 2007. gada pirmajos sešos mēnešos pārvadāja 29,4 milj. t kravu, kas ir par 5,3 milj. t jeb 22 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - jūnijā. Lielāko daļu (86,1 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 25,3 milj. t kravu, kas ir par 20,4 % vairāk nekā 2006. gada 1. pusgadā. Būtiski palielinājušies arī starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu. 2007. gada pirmajos sešos mēnešos starptautiskajā satiksmē ar autotransportu pārvadāja 4,1 milj. t kravu, kas ir par 33,5 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No starptautiskajā satiksmē pārvadātajām kravām visvairāk pieauga importa kravu pārvadājumi.

Lai arī pagājušajā gadā jaunu automašīnu reģistrāciju skaita ziņā līderpozīcijas saglabājuši tādi zīmoli kā Volkswagen, Toyota un Peugeot, Latvijā reģistrēts arī ievērojams skaits premium klases automašīnu, un vislielākos panākumus premium klasē 2012. gadā guva Bentley zīmols.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrētas 20 jaunas Bentley zīmola automašīnas, tostarp 18 jaunas Bentley Continental GT/GTC automašīnas. Tādējādi Bentley kupeju, kabrioletu un rodsteru premium klasē Latvijā aizņem 32,7% tirgus daļas. Otru lielāko tirgus daļu (16,4%) šajā klasē aizņem BMW Coupe/Convertible, trešo un ceturto vietu ar tirgus daļu 9,1% apmēā aizņem Mercedes-Benz E Coupe/Cabriolet un Porsche 911, savukārt piektajā vietā pēc tirgus daļas apjoma (5,5%) ierindojas BMW 1 Coupe/Convertible modeļi.

Ņemot vērā Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) datus par 2012. gadā Latvijā reģistrētiem jauniem automobiļiem, Db.lv piedāvā aplūkot pagājušajā gadā Latvijā reģistrēto dārgāko automašīnu topu. Saraksts veidots, izmantojot ražotāja ieteikto mazumtirdzniecības cenu 2012. gada auto modelim.

2018. gada pirmajā pusgadā «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 71,5 miljonus eiro, bet peļņa - 6,7 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Koncerna apgrozījums 2018. gada pirmajā pusgadā bija 71,5 milj. eiro, kas ir par 3,3 milj. eiro vai par 5% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada pirmajā pusgadā bija 6,7 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 0,25 milj. eiro vai par 4%.

Bruto peļņas rentabilitāte 2018. gada pirmajā pusgadā bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9%. 2018. gada pirmajā pusgadā Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 75 pasaules valstīm kopumā par 65,7 milj. eiro, kas ir par 4,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada pirmajā pusgadā.

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

AS Grindeks apgrozījums 2016. gada pirmajā pusgadā bija 46,4 miljoni eiro, kas ir par 2,6 miljoniem eiro vai par 5,9% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2016. gada pirmajā pusgadā bija 4,2 miljoni eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu, ir palielinājusies par 1,0 milj. eiro jeb 32,4%. Bruto peļņas rentabilitāte 2016. gada pirmajā pusgadā bija 51,1%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 9,2%. 2016. gada pirmajā pusgadā koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 64 pasaules valstīm kopumā par 41,5 milj. eiro, kas ir par 1,7 milj. eiro vai par 4,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā.

Grindeks gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2016. gada pirmajā pusgadā bija 42,5 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo pusgadu, par 3,4 milj. eiro vai 8,7%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2016. gada pirmajā pusgadā sasniedza 23,8 milj. eiro, kas ir par 0,3 milj. eiro vai 1,2% vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Novērtējot iespējamos valūtas riskus, „Grindeks” savu darbību Vidusāzijas valstīs šī gada pirmajā pusgadā ierobežoja, tādējādi, samazinot eksporta apjomu uz šīm valstīm. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Krievijā par 25%, Uzbekistānā par 18%, Moldovā par 17% un Turkmenistānā par 15%.

2004. gada sešos mēnešos konstatēti 846 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi – valsts mežos 176, pārējo īpašnieku mežos 670 gadījumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopā tas ir par 25% mazāk kā pērn šādā pat laika posmā, kad tika konstatēts 1121 patvaļīgas koku ciršanas gadījums (valsts mežos – 164, pārējo īpašnieku mežos – 957).Salīdzinot ar 2003. gadu, kopā visos mežos samazinājies gan nelikumīgi izcirstās koksnes apjoms, gan mežam nodarīto zaudējumu apjoms: - 2004.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 39,21 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 129,6 tūkst. Ls - 2003.g. 1. pusgadā patvaļīgi izcirsts 56,86 tūkst. m3, kopējie zaudējumi 1 373,6 tūkst. Ls Neraugoties uz situācijas uzlabošanos, patvaļīgās koku ciršanas rezultātā šajā pusgadā valstij nodarīto zaudējumu apjoms ir 1 129,6 tūkst. Ls. - 2004.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 129,6 tūkst. Ls, (valsts mežos – 375,4 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 754,2 tūkst. Ls). - 2003.g. 1. pusg. zaudējumi – 1 373,6 tūkst.Ls, (valsts mežos – 67,50 tūkst. Ls, pārējo īpašnieku mežos – 1 306,06 tūkst. Ls) 2004. gada sešos mēnešos tieši pārējo īpašnieku mežos situācija uzlabojusies un konstatēti 670 koku patvaļīgas ciršanas gadījumi, tajā pašā periodā 2003. gadā tika konstatēti 957 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi. Pirmajā pusgadā 2004. gadā pārējo īpašnieku mežos patvaļīgi izcirsti 28,8 tūkst. m3 koksnes, nodarot meža videi 754,2 tūkst. Ls lielus zaudējumus, turpretī 2003. gada pirmajā pusgadā patvaļīgi izcirstās koksnes apjoms pārējo īpašnieku mežos bija 52,47 tūkst. m3 un nodarītā zaudējumu summa sastādīja 1 306,1 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Patvaļīgas koku ciršanas gadījumu „smaguma centrs” ir pārvietojies uz valsts mežiem, kur 2004. gada sešos mēnešos patvaļīgi izcirsts 10,4 tūkst. m3 koksnes, kopīgo zaudējumu summa sastāda 375,4 tūkst. Ls,norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.. Salīdzinot, 2003. gada pirmajā pusgadā konstatēti patvaļīgi izcirsti 4,4 tūkst. m3 koksnes un aprēķinātie zaudējumi bija 67,5 tūkst. Ls, norādīts Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.