Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Vienlaikus ir secināts, ka vairākās jomās vērojams progress. Piemēram, iedzīvotāju nodarbinātības rādītājos - pērn vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem nodarbināti bijuši 70,7%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada, tāpat pērn iegūta 42.vieta 144 valstu konkurencē starptautiskajā globālās konkurētspējas indeksā. Pozitīvi vērtējams arī pieaugušo izglītības rādītājs, kas liecina, ka 2013.gadā augstāko izglītību ieguvuši 39,9% iedzīvotāju vecuma grupā no 30 līdz 34 gadiem, kas pārsniedz 2014.gada iecerētās prognozes un tuvojas 2020.gada mērķim - 40%.

Ziņojumā norādīts, ka progress vērojams arī iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanā sabiedrībā. Katru gadu stabili pieaug jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums. Labi rezultāti ir arī dzimstības rādītājiem - jau trešo gadu pēc kārtas Latvijā vērojams dzimstības pieaugums - no 18,8 tūkstošiem mazuļu 2011.gadā līdz 21,7 tūkstošiem pērn.

Pozitīvi ir novērtēta ekonomiskās spriedzes mazināšanās sabiedrībā - šie rādītāji pēdējos gados ir uzlabojušies, savukārt bažas rada iedzīvotāju skaita pieaugums nākotnē, kur dažādiem avotiem ir dažādas prognozes. Visnegatīvākās ir Eiropas Komisijas demogrāfiem, kas prognozē, ka Latvijā 2030.gadā iedzīvotāju skaits būs samazinājies līdz 1,6 miljoniem. Turklāt kardināli ir mainījušās iedzīvotāju domas par to, kāds ir ideālais bērnu skaits ģimenē, - jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem uzskata, ka ideālais skaits ir viens vai divi bērni. Eksperti secina, ka šī vecuma grupa sevi nākotnē neatražos. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra