Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Parex Asset Management

Pēdējās viesuļvētras naftas ieguves un pārstrādes procesos pārāk jūtamus traucējumus nav radījušas. Papildus tam, pieaugošais skepticisms par naftas patēriņa pieauguma tempiem ASV un Ķīnā šī gada otrajā pusē nospieda jēlnaftas kontraktu cenas uz leju par 2 USD/Bbl. Neskatoties uz to, mēs joprojām uzskatam, ka naftas cenas samazināšanās risks ir neliels un sagaidām, ka WTI jēlnaftas cenas koridors tuvākajās dienās būs 56-60 USD/Bbl.

Piektdien naftas un naftas produktu kontraktu cenas palielinājās, jo tirgus dalībnieki atgriezās tirgū pēc cenu samazinājuma, saistībā ar to, ka viesuļvētra Emīlija neradīja draudus ASV naftas infrastruktūrai. Cenu kāpumam palīdzēja arī īso pozīciju pievēršana pirms brīvdienām. Tomēr tehnisku faktoru ietekmē – 5,8 un 13 dienu vidējie mainīgie pretestības līmeņi izrādījās spēcīgi un cenas pieauga tikai nedaudz. Brent jēlnaftas cena pakāpās par 0.65 USD/Bbl, līdz 57.61 USD/Bbl, bet WTI jēlnaftas cena palielinājās par 0.29 USD/Bbl, līdz 58.09 USD/Bbl. Arī destilātu cenas pieauga: dīzeļdegvielai par 7.5 USD/tonnā un kurināmajai degvielai par 0.52 centiem galonā. Tomēr benzīna cena samazinājās par 0.52 centiem galonā.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Christel McLoughlin

Parex bankas izejvielu tirdzniecības vadītāja

Pagājušajā nedēļā naftas cenas zaudēja vienotu virzienu un, iestājās stāvoklis, ko var saukt par salīdzinošu stabilitāti. Uz citu dienu fona izcēlās otrdiena, kad cenas strauji kāpa, jo komerciālie tirgus dalībnieki pievēra savas īsās pozīcijas, kas iepriekšējās divās nedēļās bija vērtas vaļā saistībā ar ziņojumiem par pieaugošo naftas piedāvājumu un pieprasījuma atslābumu. Ļoti iespējams, ka īstermiņā cenas varētu turpināt sarukt, bet jāatceras par ļoti spēcīgo atbalsta līmeni WTI jēlnaftai nedaudz virs 50 USD/Bbl.

Piektdien visā kontraktu spektrā bija vērojama cenu lejupslīde, turpinot jau iepriekšējās nedēļās iesākto tendenci. Jēlnaftas cena zaudēja vairāk nekā 0.60 USD/Bbl abās Atlantijas okeāna pusēs. WTI jēlnaftas maija kontrakta cena dienu noslēdza pie 50.49 USD/Bbl atzīmes, bet Brent jēlnaftas jūnija kontrakta cena apstājās pie 51.61 USD/Bbl. Naftas produktu kontraktu cenas sekoja jēlnaftas cenu piemēram.

Christel McLoughlin

Parex bankas izejvielu tirdzniecības vadītāja

WTI jēlnaftas kontrakta cena nedēļas laikā pieauga par gandrīz 3 USD/Bbl, līdz 51.70 USD/ Bbl. Kā jau tika sagaidīts, naftas pārstrādes rūpnīcu jaudu palielinājums un importētas naftas apjomu samazinājums rezultējās ASV jēlnaftas krājumu kritumā par 1.6 miljoniem barelu. Mūsu ilgtermiņa viedokli par naftas cenu kāpumu, atbalsta arī ekonomikas indikatori, kuri norāda uz veselīgu naftas pieprasījumu pasaules tirgos šā gada otrajā ceturksnī.

WTI jēlnaftas jūnija kontrakta termiņa beigas piektdien radīja diezgan volatīlu gaisotni. No rīta puses cena pieauga par 50 centiem, lai dienas beigās atkristu atpakaļ līdz 46.80 USD/Bbl. Neskatoties uz WTI jēlnaftas cenu svārstībām, IPE dīzeļdegvielas un Brent jēlnaftas kontraktu cenas dienu noslēdza augstāk. NYMEX benzīna cena saruka visvairāk, noslīdot par 1.73 centiem galonā. Tas saistīts ar ASV benzīna krājumu pieaugumu iepriekšējā nedēļā, neskatoties uz BP pārstrādes rūpnīcas aizvēršanu Teksasas pilsētā.

Christel McLoughlin

Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Kārtējais ASV naftas krājumu pieaugums diezgan nopietni atsaucās uz naftas cenām. WTI jēlnaftas jūnija kontrakta cena nedēļas laikā samazinājās par 1.30 USD/Bbl, bet kontango starp jūnija un jūlija WTI jēlnaftas kontraktiem palielinājās līdz gandrīz 2 USD/Bbl. Londonas dīzeļdegvielas un NYMEX kurināmās degvielas kontrakti bija vienīgie, kuru cenas nedēļas laikā pieauga, ko izraisīja negaidītais krājumu samazinājums. Īstermiņā WTI jēlnaftas cena var sasniegt 45-46 USD/Bbl līmeni, bet mēs joprojām pieturamies pie paredzējuma, ka ilgtermiņā cenas kāps.

Piektdienas rītā cenas turpināja samazināties, sekojot iesāktajai tendencei pēc ASV naftas krājumu paziņošanas un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojuma, kas apšaubīja Ķīnas pieprasījuma pieauguma noturīgumu. Aizverot īsās pozīcijas pirms nedēļas nogales, jēlnaftas cena nedaudz atguvās. WTI un Brent jēlnaftas kontraktu cenas pakāpās līdz attiecīgi 48.67 USD/Bbl līdz 48.66 USD/Bbl, bet produktu cenas saruka. Visvairāk samazinājās Londonas dīzeļdegvielas cena – par 7.25 USD/tonnā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Parex Asset Management

Piektdien naftas cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi, un tad sākās vispārēja peļņas fiksācija. Tās rezultātā jēlnaftas cenas saruka par 7% - WTI jēlnaftas kontrakta vērtība samazinājās no 67.10 USD/Bbl līdz 62.25 USD/Bbl. Mēs sagaidām, ka īstermiņā naftas cena saglabāsies virs 60 USD/Bbl atzīmes, jo tirgus fundamentālie rādītāji joprojām runā par labu augstām naftas cenām, ņemot vērā pasaules naftas patēriņa tempus, kapacitātes ierobežojumus naftas pārstrādes rūpnīcas un pastāvīgu stresu uz ģeopolitiskās skatuves.

Piektdien benzīna cenas bija pakāpušās virs 2 USD/galonā atzīmes, jo tirgus dalībnieku noskaņojums ir diezgan pesimistisks saistībā ar ASV naftas pārstrādes rūpnīcu kapacitāti. Pirmdien, kad iepriekšējās nedēļās slēgtās naftas rūpnīcas pamazām atsāka darbu, benzīna cenas sāka slīdēt lejup. Cenu kustību uz leju sekmēja arī spekulatīvo fondu aktivitātes, fiksējot peļņu. Otrdien kārtējās ziņas par problēmām naftas pārstrādes rūpnīcās stiprināja benzīna cenu, kamēr pārējo naftas un naftas produktu kontraktu cenas turpināja samazināties, nogaidot ziņojumu par ASV naftas krājumu rezervēm.

Christel McLoughlin

Parex bankas Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Aizvadītajā nedēļā jēlnaftas cena piedzīvoja spēju kritumu par 4.50 dolāriem barelā, noslīdot no otrdienas augstumiem 53.10 USD/Bbl līdz 48.52 USD/Bbl ceturdienas vakarā. ASV naftas krājumi ir pieauguši jau septīto nedēļu pēc kārtas, līdz augstākajam līmenim kopš 1999. gada. Spekulatīvo fondu aktivitātes, atbrīvojoties no jēlnaftas kontraktiem, tikai paātrināja cenas samazināšanās ātrumu. Tālāka jēlnaftas cenas atkāpšanās līdz 46 USD/Bbl ir pilnībā iespējama, lai gan vidējo 2005. gada WTI jēlnaftas cenu mēs sagaidām virs 50 USD/Bbl.

Pēc neliela cenu pieauguma ceturtdienas vakarā, optimistu pārliecība kļuva spēcīgāka un piektdien cenas turpināja kāpt. Pozitīvā attīstība benzīna cenai, kas palielinājās par 1.28 centiem galonā, līdz 147.92 centiem galonā, deva atbalstu arī jēlnaftai. WTI jēlnaftas kontrakta cena izlauzās virs piecu dienu vidējā mainīgā līmeņa un dienu noslēdza pie 50.38 USD/Bbl. Piektdien tirgus bija ļoti optimistisks, jo labāki nekā gaidīts ASV darba tirgus dati norādīja it kā uz to, ka augstās enerģijas cenas nav palēninājušas ekonomikas attīstības tempus. Visu dienu WTI jēlnafta tika tirgota virs piecu un astoņu dienu vidējo mainīgo cenu līmeņiem, bet nespēja pārraut 13 dienu vidējo mainīgo pretestības līmeni, kas sakrita ar piektdien sasniegto austāko cenas līmeni – 52.23 USD/Bbl. Šāda notikumu attīstība iedvesmoja arī produktu cenu kāpumu, kam priekšgalā atradās benzīna kontraktu cenas. Uz dienas beigām tika veikta peļņas fiksācija un visu kontraktu cenas nedaudz atkāpās.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Parex Asset Management

Naftas cenu straujo nepastāvību ietekmē viesuļvētru sezonas laika apstākļu prognozes. Kopumā WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 3 USD/Bbl pēc tam, kad viesuļvētras Dennis radītās briesmas bija garām un neskaidrības par viesuļvētras Emīlija trajektoriju bija novērstas. Mēs saglabājam savu pozitīvo vidēja termiņa skatījumu uz cenu pieaugumu, bet sagaidām, ka cenu nepastāvīgums saglabāsies.

Piektdien naftas cenu līmenis saruka, galvenokārt, tāpēc, ka tika veikta peļņas fiksācija pirms nedēļas nogales brīvdienām. Neskatoties uz to, visu kontraktu cenas nedēļu noslēdza ar pozitīviem rezultātiem. WTI jēlnaftas cena noslīdēja par 1.10 USD/Bbl, līdz 59.63 USD/Bbl. Brent jēlnaftas kontrakta cena samazinājās par gandrīz tikpat daudz, līdz 58.20 USD/Bbl. Kurināmās degvielas un benzīna cenas samazinājās attiecīgi par 5.68 un 4.22 centiem galonā. Tikai dīzeļdegvielas cena pieauga par 3.75 USD/tonnā.

Parex Asset Management

Arī pagājušās nedēļas iznākumu naftas tirgos noteica nedēļu iepriekš pieņemtais negaidītais OPEC lēmums par gandrīz vienu miljonu barelu dienā samazināt naftas ieguves kvotu. Eiropas Brent naftas fjūčera cena uzkāpa par 5.44%, līdz 28.09 dolāriem; Urālu naftas cena uzlēca par 4.75%, līdz 27.10 dolāriem, savukārt 95 benzīna cena Eiropā uzšāvās par 8.78%, līdz 285.00 dolāriem par tonnu. Naftas cenas uz doto momentu atrodas mēneša augstākajos līmeņos, bet OPEC naftas groza cena ir kārtējo reizi pietuvojusies karteļa nospraustā cenu koridora augšējai robežai -28 dolāriem par barelu.

Pagājušajā nedēļā naftas tirgos dominēja izteikta cenu pieauguma tendence. Melnā zelta cenu kāpumu vēl joprojām noteica pagājušajā nedēļā pieņemtais OPEC lēmums, no 1. novembra par 3.5% samazināt naftas ieguves kvotu. Tirgus dalībniekiem bažas rada tuvojošās apkures sezona un patreiz zemie kurināmā krājumi. ASV mazuta krājumi uz doto momentu ir aptuveni 10% zem pērn reģistrētajiem līmeņiem. Pirms OPEC lēmuma tirgus cerēja, ka saglabājoties stabilam naftas piegāžu apjomam naftas pārstrādes uzņēmumi spēs atjaunot kurināmā krājumus un pienācīgos sagatavoties apkures sezonai, kad pieprasījumam pēc naftas ir tendence pieaugt. Bez tam cenu pieaugumu stimulēja arī ziņas, ka kartelis vēlas panākt naftas ieguves apjomu samazināšanu arī OPEC neietilpstošās valstīs: Krievijā, Meksikā, Norvēģijā u.c. Nedēļas izskaņā Norvēģija gan paziņoja, ka neatbalstīs naftas ieguvju samazināšanu, jo cenas jau tā ir pietiekoši augstas un tas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Parex Asset Management

Līdz ar Atlantijas viesuļvētras sezonas sākšanos naftas cena šajā nedēļā šāvās augšup, sasniedzot jaunus rekordlīmeņus. Tomēr ceturtdien ACCESS elektroniskās tirdzniecības sistēmā sasniegusi vēsturiski augstāko līmeni 62.10 USD/Bbl, Londonas teroraktu iespaidā naftas cena strauji vēlās lejup, dažu minūšu laikā pazaudējot 5 USD/Bbl. Sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tirgū saglabāsies visai augsta volatilitāte.

Piektdien īso pozīciju slēgšana pirms garajām ASV Neatkarības dienas brīvdienām veicināja jēlnaftas cenas atgriešanos augstajos līmeņos. Neskatoties uz visai zemo apgrozījumu, WTI kontrakta cena uzrāpās atpakaļ uz līmeņiem, kur tā atradās pirms tika publicēti pēdējie ASV Enerģētikas departamenta dati. Dienas laikā WTI kontrakta cena pieauga par iespaidīgiem 2.25 USD/Bbl, līdz 58.75 USD/Bbl, savukārt Brent jēlnaftas cena uzkāpa par 2 USD/Bbl, līdz 57.54 USD/Bbl. Naftas produktu cenu pieaugums bija vēl iespaidīgāks. Kurināmās degvielas augusta kontrakta cena palielinājās par 7.5 centiem galonā (3.15 USD/Bbl), līdz 171.11 centiem galonā, kamēr IPE dīzeļdegvielas jūlija kontrakta cena uzkāpa par 15.25 USD/tonnā (2.05 USD/Bbl), līdz 540.50 USD/tonnā. Gaidāmais benzīna patēriņš garajās svētku brīvdienās, kad izbraukumos varētu doties rekordliels ASV iedzīvotāju skaits, veicināja iespaidīgu benzīna kontrakta cenas kāpumu. Dienas laikā cena palielinājās par 8.27 centiem galonā (3.47 USD/Bbl), līdz 164.85 centiem galonā.

Naftas cenas turpina sasniegt jaunus rekordus un pirmo reizi vēsturē pārsniegušas 135 USD par barelu.

Turklāt investori, kuri pārmetušies uz ienesīgāko izejvielu tirgu, tagad aktīvi interesējas par vidēja termiņa nākotnes darījumiem ar naftu vairākus gadus uz priekšu. Cenas uzkarsē arī bažas, ka netālā nākotnē šīs izejvielas ražošana nespēs tikt līdzi pieprasījumam. Šogad investori melnā zelta cenu gaida jau 150 dolāru līmenī.

Tirgu uzkarsē eksperti

Ļaunu joku ar naftas cenām izspēlēja arī ekspertu gaidas. Pagājušajā nedēļā lielās investīciju bankas mainīja prognozes naftas cenām līdz gada beigām paaugstināšanas virzienā - Goldman Sachs - par 34 USD, līdz 141 dolāram, Credit Suisse - par 14 USD, līdz 115 dolāriem par barelu, Societe Generale - par 29 USD, līdz 120 dolāriem par barelu. Kārtējais cenu uzliesmojums notika pēc tam, kad 20.maijā attiecīgajās aprindās pazīstamais investors miljardieris Būns Pekenss paziņoja, ka naftas cenas jau šogad pārsniegs 150 dolārus. Pēc Goldman Sachs vērtējuma, līdz 2010.gadam barels naftas var maksāt pat 200 dolārus.

Parex Asset Management

Aizvadīta vēl viena ļoti sekmīga tirdzniecības nedēļa, kuras laikā naftas cena sasniedza jaunus visu laiku augstākos līmeņus. Ziņas par ASV naftas krājumu apjomiem sagrāva OPEC cerības samazināt melnā zelta cenu, palielinot naftas ieguves apjomus par 500 tūkstošiem barelu dienā. WTI jēlnaftas cena sasniedza 57.50 USD/Bbl atzīmi, bet Brent jēlnaftas cena uzstādīja jaunu rekordu - 56.15 USD/Bbl. Arī benzīna cena beidzot izlauzās no lēnās attīstības dinamikas loka, uzrādot gandrīz 3 USD/Bbl cenas pieaugumu nedēļas laikā.

Piektdien cenu attīstība noritēja straujos tempos. Rīta stundās kontraktu cenas strauji samazinājās, turpinot jau iepriekšējās trešdienas pēcpusdienā iesākto attīstību, ko izraisīja ASV krājumu apjomu dati. Kontraktu cenas vidēji zaudēja 1 dolāru par barelu, līdz atsitās pret mainīgā astoņu dienu vidējās cenas līmeņa. Starptautiskā enerģijas aģentūra palielināja savu prognozi par pasaules naftas pieprasījuma pieaugumu par 290 tūkstošiem barelu dienā, līdz 1.81 miljonam Bbl/dienā, kas nozīmē, ka plānotais naftas patēriņš 2005. gadā sasniegs 84.3 miljonus barelu dienā. Visi kontraktu spektrā nedēļa tika noslēgta ar pozitīviem rezultātiem, atgūstot apmēram 2 USD/Bbl, kas ir trešdienas rīta cenu līmenī.

Naftas cenas oktobrī piedzīvojušas straujāko kritumu mēneša laikā pēdējos 25 gados, raksta laikraksts Dienas bizness.Cenu kritums sasniedz rekordu

Iepriekšējā mēnesī Amerikas vieglās naftas WTI cena nākotnes darījumiem pazeminājās par 32.6%, kas nav noticis kopš melnā zelta tirdzniecības sākuma Ņujorkas biržā 1983. gadā. Kā galvenais iemesls tam tiek minēts recesijas sākums ASV (sk.Db 3.11,), kā dēļ pieprasījums pēc ogļūdeņražiem to lielākajā patērētājekonomikā krītas. Naftas patēriņš rūk arī Eiropā.

Kā vēl viens iemesls krasajam naftas cenu kritumam oktobrī tiek minēta arī panika tirgū - investori masveidā izņem no tā naudu. "Problēmu avots ir spekulācijas ar naftu. Dažbrīd, kad naftas fiziskais piedāvājums bija 67 miljoni barelu dienā, tirdzniecības apgrozījums pārsniedza trīs miljardus barelu," nesen sašutumu pauda naftas karteļa OPEC ģenerālsekretārs Abdala al Badri. "Viņi pārdeva naftu, kuras nebija, un tas turpinājās vairākus gadus," viņš teica.

Christel McLoughlin

Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Fundamentālas izmaiņas naftas tirgū lika naftas cenām nokrist par 12% no pagājušās nedēļas augstumiem. Pieaugošais naftas piedāvājums pasaules tirgū, ko nodrošina OPEC ražošanas apjomu palielinājums, un pietiekošās ASV naftas krājumu rezerves mazina bažas par nespēju apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc naftas. Mēs sagaidām, ka cenas īstermiņā turpinās samazināties.

Aizvadītajā piektdienā jēlnaftas cenas turpināja kritumu, jo tirgus dalībnieki pirms brīvdienām vēlējās iziet no garajām pozīcijām. Šādu sentimentu izsauca iepriekšējā dienā pieredzētā spekulatīvo fondu rīcība, kas ļoti lielos daudzumos pārdeva kontraktus. Brent jēlnafta dienās beigās maksāja 52.89 USD/Bbl, 1.15 USD/Bbl kritums vienā dienā. WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 0.79 USD/Bbl, līdz 53.32 USD/Bbl.. NYMEX biržā produktu cenas uzrādīja ļoti vājus rezultātus, samazinoties par 3 centiem galonā. Lielāko kritumu piedzīvoja dīzeļdegvielas cena –25 USD/tonnā, līdz 484.50 USD/tonnā.

Christel McLoughlin

Parex Asset Management Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Aizvadītajā nedēļā, pirmo reizi četru mēnešu laikā, jēlnaftas kontraktu cenas viesojās zem 50 USD/Bbl atzīmes. Šāda notikumu attīstība ir saistīta ar ASV pieprasījuma samazināšanos, kā arī ar jēlnaftas krājumu palielināšanos. Tirgus īstermiņa perspektīvas ir miglā tītas, kaut pastāv cenu tālākas lejupslīdes risks. Sezonas līdera – benzīna cena turpina uzrādīt vājus rezultātus. Tomēr ilgtermiņā joprojām gaidām cenu kāpumu, ņemot vērā gan ceturtajā ceturksnī sagaidāmo pieprasījuma pieaugumu, gan pārstrādes rūpnīcu augošo patēriņu, gan ģeopolitisko nestabilitāti.

Pagājušajā ceturtdienā, pēdējo minūšu spurts izvilka WTI jēlnaftas cenu no dienas zemākā līmeņa pie 49.80 USD/Bbl. Naftas cena zaudēja 6 USD/Bbl no iepriekšējās nedēļas augstumiem, pateicoties ASV naftas krājumu papildinājumam par 5.4 miljoniem barelu un zemākam nekā cerēts ASV IKP pieaugumam šī gada pirmajā ceturksnī. Visu kontraktu cenas, izņemot dīzeļdegvielu, konsolidējās un noslēdza dienu ar dažu centu kāpumu. To veicināja arī ziņas no Krievijas, kuras ražošanas apjomi pieaugums bija tikai 2.4%, gaidīto 5% vietā. Piektdien NYMEX tirdzniecību uzsāka ar zemākām cenām, jo lēnāka izaugsme ASV tirgus dalībniekos atstāja nemierīgu noskaņojumu. Lielāko dienas daļu cenas lēnām dreifēja neizraisot nekādās straujās izmaiņas, līdz dienas beigās spekulatīvie fondi uzsāka strauju jēlnaftas pārdošanu. Cena izsita atbalsta līmeni pie 50 USD/Bbl, un apstājās tikai pie 49.50 USD/Bbl atzīmes. Benzīna un kurināmās dīzeļdegvielas maija kontraktu beigu termiņa tuvošanās, papildus ietekmēja šo kontraktu cenu kritumu līdz attiecīgi 0.1560 USD/galonā un 0.1250 USD/galonā.

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Parex Asset Management

Pagājušajā nedēļā naftas tirgus piedzīvoja pirmo cenu kāpumu pēdējā mēneša laikā. Eiropas Brent naftas fjūčera cena pakāpās par 3.86%, līdz 28.77 dolāriem, Urālu naftas cena uzlēca par 19.40%, līdz 30.47 dolāriem, savukārt 95 benzīna cena Eiropā pieauga par 1.80%, līdz 282.50 dolāriem par tonnu.

Tomēr nedēļas sākumā nekas vēl neliecināja par tuvojošos naftas cenu kāpumu, gluži pretēji tika saņemti vairāki tālāku cenu lejupslīdi veicinoši signāli. Tā, tirgū parādījās ziņas par naftas ieguves apjomu pieaugumu Krievijā un Irākā. Krievija oktobrī ieguva 8.8 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Līdz ar to, Krievija naftas ieguves apjomu ziņā ir pārspējusi līdzšinējo līderi Saūda Arābiju. Savukārt, atsaucoties uz ziņu aģentūras Bloomberg aprēķiniem, Irāka pagājušajā mēnesī pumpēja 1.86 miljonus barelu dienā, kas ir par 160 tūkstošiem barelu dienā vairāk nekā mēnesi iepriekš. Naftas ieguvju apjomu pieaugums Irākā pagājušajā mēnesī sekmēja arī kopējo OPEC naftas ieguves apjomu kāpumu par 350 tūkstošiem līdz 27.7 miljoniem barelu dienā, kas ir augstākais apjoms pēdējo 30 mēnešu laikā.

Christel McLoughlin

Parex Asset Management izejvielu tirdzniecības vadītāja

ASV jēlnaftas krājumu lēciens līdz trīs gadu maksimumiem saistībā ar pieaugušajiem OPEC eksporta apjomiem pagājušajā nedēļā izraisīja masīvu cenu kritienu. WTI naftas barela cena kopš piektdienas, 22. aprīļa virsotnes nokrita par 5 USD, savukārt benzīna cena barela ekvivalentā novēlās par 6 USD. Pie 50 USD/bbl acīmredzami atrodas spēcīgs atbalsta līmenis, bet nav izslēgti īslaicīgi kritieni zem tā. Tomēr ilgtermiņa fundamentālie faktori, mūsuprāt, joprojām runā par labu vēršiem.

Šī apskata atskaites periods bija iezīmīgs ar to, ka tā sākums sakrita ar cenu maksimumu, bet beigas – ar minimumu. Bet, par visu pēc kārtas. Piektdien, 22. aprīlī WTI jēlnaftas cenas uzlēca par veselu dolāru (līdz 55.39 USD/bbl), jo iepriekšējās nedēļas laikā notikušie atsevišķi mazi, bet kopumā nozīmīgi incidenti ASV naftas pārstrādes uzņēmumos uzturēja bažas par to, ka benzīna piedāvājums var būt nepietiekams, lai segtu pastiprināto pieprasījumu aktīvās autobraukšanas sezonas sākumā. Protams, ka benzīna cenas arī šoreiz skrēja visiem pa priekšu, pieaugot par 3.23 centiem galonā (tas pats, kas 1.36 USD barelu izteiksmē), līdz 165.23 centiem galonā.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.