Pirms sarunas Norvēģijas valsts aģentūras Innovation Norway vadītāja Anita Krona Traseta gadskārtējā Ziemeļvalstu un Baltijas biznesa forumā sniedza lekciju par līderību pārmaiņu laikos. Pēc lekcijas kāds ievērojams Latvijas investoru vides pārstāvis DB sacīja, ka lekcijā pārāk daudz figurējis vārds «pārmaiņas», lai saprastu, kas tieši mainās. Šai sarunā rodamā atbilde ir, ka Norvēģijā mainās viss, un A.K. Traseta izsaka piesardzīgas bažas, vai tas notiks gana strauji, lai norvēģi saglabātu ierasto labklājības līmeni.

X-diena Norvēģijā ir klāt?

Mums, kas strādājam ar inovācijām, krīze ir visbrīnišķīgākais laiks. Beidzot tas ir noticis! OECD 2014. gadā bija veicis uzņēmējdarbības mērījumus Norvēģijā, un tā ir aktualitāte 84% iedzīvotāju – visu laiku rekords. Parasti šis rādītājs ir ap 50%. Tā ka krīze beidzot ir ietekmējusi norvēģu domāšanu, ka viņi spēj arī kaut ko darīt un ražot.

Vai tas liecina par izmisumu, vai arī tiešām cilvēki krīzi uztver tik pozitīvi kā jūs?

Norvēģi ir tādi labsirdīgi, ne sevišķi mērķtiecīgi par katru cenu. Bet jaunā paaudze tomēr ir atšķirīga. Viņi grib radīt lietas. Tāpēc vecākajai paaudzei šī krīze tiešām ir zināma frustrācija, jo mainās ierastā kārtība un daudzi zaudē darbu. Bet gados uzņēmīgākā vidē jau parādās zināma kaislība par darāmo un entuziasms.

Pašreizējie faktori, kas ietver ārkārtas monetārās politikas pasākumus, negatīvas procentu likmes un obligāciju ienesīgumu, uzlabo ekonomisko izaugsmi, bet arī raisa daudz jautājumu, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viens no tādiem ir deflācijas risks, kas saglabāsies pat pēc naftas cenu atgūšanās. Pozitīvākas globālās ekonomikas perspektīvas, jo īpaši Eiropā, būs atkarīgas no tā, vai ASV vēlas un spēj uzturēt stiprāku dolāru, tādejādi atturoties no valūtas kara uzsākšanas. Tikmēr globālajā ekonomikā stabila ASV ekonomiskā aktivitāte un piesardzīga eirozonas atgūšanās jauksies ar atšķirīgām BRICS (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Dienvidāfrika) valstu perspektīvām.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu izaugsme šogad un nākamgad būs 2,6%, kas ir nedaudz augstāka par novembra prognozi (+1,9%). Tikmēr samazināta ir strauji augošo ekonomiku izaugsme. Rezultātā globālās ekonomikas izaugsme šogad būs 3,7% un 3,9% nākamgad. Labākas izaugsmes iespējas šobrīd lielā mērā līdzsvaro negatīvos riskus. Turklāt pasaules ekonomikas atveseļošanās potenciāls uzlabosies, ja ASV uzturēs stiprāku dolāru, tādejādi neiesaistoties notiekošajos valūtas karos, saka eksperts.

Reaģējot uz ceturtdienas Zviedrijas Bankas lēmumu pazemināt likmes un ieviest kvantitatīvo mīkstināšanu, pavājinājās kronas veselība, kas ir slikta ziņa Latvijas eksportam uz Zviedriju, norāda SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš.

Viņš norāda, ka Zviedrijas Bankas vakardienas lēmums ir tikai tests tam, kā strādās negatīvās procentu likmes, un likme varētu tikt pazemināta vēl vairāk marta vai aprīļa sanāksmē.

Kronas cena gan nesasniedza 16. decembrī redzētos cenu līmeņus, kad tirgū bija panika par rubli, naftas cenām un attiecīgi zaudējumus cieta arī Norvēģijas un Zviedrijas kronas.

Tomēr eksperts skaidro, ka lētāka krona paver papildus iespējas tūrismam uz Zviedriju un importam no Zviedrijas.

Ceturtdien eiro cena pakāpās virs 9,6 kronām.

Izmaksas, ceļojot pa Eiropu, var ievērojami atšķirties, tādēļ, pirms došanās uz kādu valsti, būtu jāuzzina, aptuveni ar kādu naudu nāksies rēķināties, dodoties ceļojumā.

Europe Backpaker Index jau piekto gadu apkopojis informāciju par izmaksām, ar kurām jārēķinās dodoties uz Eiropas valstīm.

Šajā gadā cenas lielā mērā ir ietekmējušas valūtas kursa izmaiņas. Eiro vērtība pret dolāru ir zaudējusi 15%, savukārt Norvēģijas krona – pat 20%. Ja ienākumi ir dolāros, ceļot pa Eiropu ir lētāk nekā iepriekš.

Veidojot indeksu, izmantotas sekojošas izmaksas: viena nakts lētākajā hostelī ar labu atrašanās vietu un labām atsauksmēm; divi braucieni dienā ar sabiedrisko transportu; viena populāra maksas atrakcija dienā; trīs ekonomiskās klases maltītes dienā; trīs lēti, vietējā alus vai vīna kausi/glāzes dienā.

Biznesa ārpakalpojumu sniedzēja SIA Runway apgrozījuma izaugsme 2017. gadā pārsniedz 10%, liecina operatīvie rezultāti

Tāpat plānots, ka uzlabosies peļņas rādītāji, pat neņemot vērā faktu, ka Norvēģijas krona, kas ir uzņēmuma pamata ienākumu valūta, pērn ir zaudējusi 8%, bet pēdējo piecu gadu laikā pat tuvu 25% no savas vērtības pret eiro. 2018. gada plānos ietilpst turpināt izaugsmi, kā arī ieviest jaunus pakalpojumus, stāsta SIA Runway valdes priekšsēdētājs Uldis Priedītis. SIA Runway ir māteskompānija visiem grupas uzņēmumiem citās valstīs – Runway International OÜ Igaunijā, Runway Kaunas UAB Lietuvā, Runway Espana S.L. Spānijā un Runway Ukraine LLC Ukrainā. 2016. gadā grupas apgrozījums bija 22,3 miljoni eiro, bet operatīvie dati par 2017. gadu liecina, ka apgrozījums palielinājies līdz 24,7 miljoniem eiro.