Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Parex Asset Management

Pēc divu nedēļu cenu samazinājuma, WTI jēlnaftas kontrakta cena pieauga par 2 USD/Bbl, jo ASV benzīna patēriņš saglabājas ļoti augts, un ASV jēlnaftas un benzīna krājumi samazinās. Šāds jēlnaftas cenas līmenis tomēr nav pārāk pārliecinošs, jo tirgū likviditāte nebija pārāk augsta un cenas kāpums var būt pārspīlēts. Neskatoties uz to, mēs saglabājam savu īstermiņa skatījumu, ka naftas cena nākošajā nedēļā varētu atrasties virs 60 USD/Bbl atzīmes.

Pagājušo nedēļu jēlnaftas cena noslēdza uz spēcīgas nots, pārtraucot cenas kritumu pēdējo divu nedēļu laikā. WTI kontrakta cena pieauga par 1.52 USD/Bbl, līdz 58.65 USD/Bbl, bet Brent jēlnafta cena pakāpās par 1.86 USD/Bbl, līdz 57.58 USD/Bbl. Šādu cenu kāpumu izraisīja visticamāk īso pozīciju aizvēršana pirms nedēļas nogales, jo nekādas ziņas netika publicētas, kas atbalstītu šādu cenu līmeņa palielinājumu. Arī benzīna cena pieauga pārsteidzoši labi – 4.70 centi galonā, līdz 172.80 centiem galonā. Destilātu cenas pakāpās nedaudz pieticīgāk – kurināmās degvielas cena pieauga par 1.30 centiem galonā un dīzeļdegvielas cena pakāpās par 8 USD/tonnā.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Parex Asset Management

Pēdējās viesuļvētras naftas ieguves un pārstrādes procesos pārāk jūtamus traucējumus nav radījušas. Papildus tam, pieaugošais skepticisms par naftas patēriņa pieauguma tempiem ASV un Ķīnā šī gada otrajā pusē nospieda jēlnaftas kontraktu cenas uz leju par 2 USD/Bbl. Neskatoties uz to, mēs joprojām uzskatam, ka naftas cenas samazināšanās risks ir neliels un sagaidām, ka WTI jēlnaftas cenas koridors tuvākajās dienās būs 56-60 USD/Bbl.

Piektdien naftas un naftas produktu kontraktu cenas palielinājās, jo tirgus dalībnieki atgriezās tirgū pēc cenu samazinājuma, saistībā ar to, ka viesuļvētra Emīlija neradīja draudus ASV naftas infrastruktūrai. Cenu kāpumam palīdzēja arī īso pozīciju pievēršana pirms brīvdienām. Tomēr tehnisku faktoru ietekmē – 5,8 un 13 dienu vidējie mainīgie pretestības līmeņi izrādījās spēcīgi un cenas pieauga tikai nedaudz. Brent jēlnaftas cena pakāpās par 0.65 USD/Bbl, līdz 57.61 USD/Bbl, bet WTI jēlnaftas cena palielinājās par 0.29 USD/Bbl, līdz 58.09 USD/Bbl. Arī destilātu cenas pieauga: dīzeļdegvielai par 7.5 USD/tonnā un kurināmajai degvielai par 0.52 centiem galonā. Tomēr benzīna cena samazinājās par 0.52 centiem galonā.

Parex Asset Management

Arī pagājušās nedēļas iznākumu naftas tirgos noteica nedēļu iepriekš pieņemtais negaidītais OPEC lēmums par gandrīz vienu miljonu barelu dienā samazināt naftas ieguves kvotu. Eiropas Brent naftas fjūčera cena uzkāpa par 5.44%, līdz 28.09 dolāriem; Urālu naftas cena uzlēca par 4.75%, līdz 27.10 dolāriem, savukārt 95 benzīna cena Eiropā uzšāvās par 8.78%, līdz 285.00 dolāriem par tonnu. Naftas cenas uz doto momentu atrodas mēneša augstākajos līmeņos, bet OPEC naftas groza cena ir kārtējo reizi pietuvojusies karteļa nospraustā cenu koridora augšējai robežai -28 dolāriem par barelu.

Pagājušajā nedēļā naftas tirgos dominēja izteikta cenu pieauguma tendence. Melnā zelta cenu kāpumu vēl joprojām noteica pagājušajā nedēļā pieņemtais OPEC lēmums, no 1. novembra par 3.5% samazināt naftas ieguves kvotu. Tirgus dalībniekiem bažas rada tuvojošās apkures sezona un patreiz zemie kurināmā krājumi. ASV mazuta krājumi uz doto momentu ir aptuveni 10% zem pērn reģistrētajiem līmeņiem. Pirms OPEC lēmuma tirgus cerēja, ka saglabājoties stabilam naftas piegāžu apjomam naftas pārstrādes uzņēmumi spēs atjaunot kurināmā krājumus un pienācīgos sagatavoties apkures sezonai, kad pieprasījumam pēc naftas ir tendence pieaugt. Bez tam cenu pieaugumu stimulēja arī ziņas, ka kartelis vēlas panākt naftas ieguves apjomu samazināšanu arī OPEC neietilpstošās valstīs: Krievijā, Meksikā, Norvēģijā u.c. Nedēļas izskaņā Norvēģija gan paziņoja, ka neatbalstīs naftas ieguvju samazināšanu, jo cenas jau tā ir pietiekoši augstas un tas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Atzīto uzņēmumu saraksts produkcijas eksportam uz Krievijas Federāciju Uzņēmuma nosaukums Darbības veids SIA Sabiedrība IMS Zvejas produktu apstrāde SIA Saiva 1 Zvejas produktu apstrāde SIA Rānda Zvejas produktu apstrāde SIA Antares Latgale Zvejas produktu apstrāde SIA Mežmaļi M Zvejas produktu apstrāde SIA A3 Zvejas produktu apstrāde SIA Stema International Zvejas produktu apstrāde SIA Ulmes Zvejas produktu apstrāde A/s Ventspils ZKK Zvejas produktu apstrāde SIA Grants & Ko Zvejas produktu apstrāde SIA Unda Zvejas produktu apstrāde A/s Brīvais vilnis Zvejas produktu apstrāde A/s Korall plus Zvejas produktu apstrāde SIA Dagi Zvejas produktu apstrāde SIA Piejūra Zvejas produktu apstrāde SIA N Stars Zvejas produktu apstrāde SIA Ariols Gaļas izstrādājumu ražošana A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts Kautuve, gaļas sadale SIA Daers Gaļas izstradājumu ražošana Z/s Senlejas Kautuve, gaļas sadale A/s Balticovo olu pulvera ražošanas cehs Olu pulvera ražošana A/s Balticovo olu produktu ražošanas cehs Olu produktu ražošana SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca Dzīvnieku barības ražošana SIA Mapeteks Dzīvnieku barības ražošana A/s Siera Nams Stelpes ražotne Piena produktu ražošana SIA Daugavpils saldējuma fabrika Piena produktu ražošana A/s Rankas piens Piena produktu ražošana A/s Limbažu piens Piena produktu ražošana A/s Lazdonas piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Rīgas piena kombināts Piena produktu ražošana A/s Rīgas Piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Talsu piensaimnieks Piena produktu ražošana A/s Smiltenes piens Piena produktu ražošana A/s Jaunpils pienotava Piena produktu ražošana Avots: Pārtikas un veterinārais dienests

Parex Asset Management

Piektdien naftas cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi, un tad sākās vispārēja peļņas fiksācija. Tās rezultātā jēlnaftas cenas saruka par 7% - WTI jēlnaftas kontrakta vērtība samazinājās no 67.10 USD/Bbl līdz 62.25 USD/Bbl. Mēs sagaidām, ka īstermiņā naftas cena saglabāsies virs 60 USD/Bbl atzīmes, jo tirgus fundamentālie rādītāji joprojām runā par labu augstām naftas cenām, ņemot vērā pasaules naftas patēriņa tempus, kapacitātes ierobežojumus naftas pārstrādes rūpnīcas un pastāvīgu stresu uz ģeopolitiskās skatuves.

Piektdien benzīna cenas bija pakāpušās virs 2 USD/galonā atzīmes, jo tirgus dalībnieku noskaņojums ir diezgan pesimistisks saistībā ar ASV naftas pārstrādes rūpnīcu kapacitāti. Pirmdien, kad iepriekšējās nedēļās slēgtās naftas rūpnīcas pamazām atsāka darbu, benzīna cenas sāka slīdēt lejup. Cenu kustību uz leju sekmēja arī spekulatīvo fondu aktivitātes, fiksējot peļņu. Otrdien kārtējās ziņas par problēmām naftas pārstrādes rūpnīcās stiprināja benzīna cenu, kamēr pārējo naftas un naftas produktu kontraktu cenas turpināja samazināties, nogaidot ziņojumu par ASV naftas krājumu rezervēm.

Kopš jūlja vidus nafta ir kļuvusi par apmēram divām trešdaļām lētāka, par ko var priecāties tās importētāji un autovadītāji. Taču ilgtermiņā tas var novest pie melnā zelta deficīta, brīdina eksperti, raksta laikraksts Dienas bizness.

Patlaban zemās naftas cenas ir atvieglojums patērētājiem un kompānijām, kas cieš no pasaules finanšu un ekonomikas krīzes. Taču, ja cenas saglabāsies tik zemā līmenī ilgstoši, tas kaitēs visiem, vēstī aģentūra Reuters. Pirmām kārtām tas novedīs pie investīciju samazināšanās naftas rūpniecībā, tādējādi arī cietīs piegādes. Lēta nafta arī mazina vēlmi taupīt enerģiju, kā arī ieguldīt alternatīvajos enerģijas avotos, tādējādi palielinot atkarību no melnā zelta un citiem ogļūdeņražiem. Lēta nafta arī destabilizē valstis, kuras ir atkarīgas no naftas eksporta, palielinot naftas tirgu svārstību iespēju nākotnē. «Protams,tagad būtu grēks neizmantot zemās naftas cenas. Tās ir kā nodokļu atlaides un kompensācija par recesiju pasaules ekonomikā. Taču nākotnē lēta nafta var novest pie krasas piegāžu samazināšanās,» Reuters citē bankas Societe Generale pārstāvi Maiku Vitneru.

Parex Asset Management

Naftas cenu straujo nepastāvību ietekmē viesuļvētru sezonas laika apstākļu prognozes. Kopumā WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 3 USD/Bbl pēc tam, kad viesuļvētras Dennis radītās briesmas bija garām un neskaidrības par viesuļvētras Emīlija trajektoriju bija novērstas. Mēs saglabājam savu pozitīvo vidēja termiņa skatījumu uz cenu pieaugumu, bet sagaidām, ka cenu nepastāvīgums saglabāsies.

Piektdien naftas cenu līmenis saruka, galvenokārt, tāpēc, ka tika veikta peļņas fiksācija pirms nedēļas nogales brīvdienām. Neskatoties uz to, visu kontraktu cenas nedēļu noslēdza ar pozitīviem rezultātiem. WTI jēlnaftas cena noslīdēja par 1.10 USD/Bbl, līdz 59.63 USD/Bbl. Brent jēlnaftas kontrakta cena samazinājās par gandrīz tikpat daudz, līdz 58.20 USD/Bbl. Kurināmās degvielas un benzīna cenas samazinājās attiecīgi par 5.68 un 4.22 centiem galonā. Tikai dīzeļdegvielas cena pieauga par 3.75 USD/tonnā.

Sekojot līdzi naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, pēdējo divu mēnešu laikā benzīna cenas mazumtirdzniecībā Latvijā ir samazinājušās par 6 centiem, stāsta Statoil Degvielas produktu attīstības departamenta direktors Viesturs Astičs.

Viņš uzsver, ka būtisks (bet ne vienīgais) degvielas mazumtirdzniecības cenas ietekmējošais faktors ir degvielas produktu cenas pasaules biržās. Degvielas produktu cenas pasaules biržās vienlaicīgi ietekmē virkne dažādu faktoru, kas var veicināt gan to pieaugumu, gan samazinājumu (pasaules lielāko ekonomiku izaugsmes rādītāji, naftas produktu rezervju līmenis pasaulē, centrālo banku pieņemtie lēmumi par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem), tāpēc nav iespējams viennozīmīgi prognozēt tālāko degvielas produktu cenu attīstības dinamiku pasaules biržās un līdz ar to arī mazumtirdzniecībā.

Salīdzinājumam – gada sākuma benzīna cena pasaules biržās bija vidēji 947 USD/tonnu, benzīna cena mazumtirdzniecībā Latvijā tajā laikā bija – 1,330 EUR/l (ar PVN). Šobrīd benzīna cena pasaules biržās ir apm. 948 USD/tonnu, bet mazumtirdzniecībā Latvijā – 1,32 EUR/l (ar PVN). Līdz ar to Latvijā šobrīd ir vienas no zemākajām degvielas mazumtirdzniecības cenām Eiropā.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Christel McLoughlin

Izejvielu tirdzniecības vadītāja

Fundamentālas izmaiņas naftas tirgū lika naftas cenām nokrist par 12% no pagājušās nedēļas augstumiem. Pieaugošais naftas piedāvājums pasaules tirgū, ko nodrošina OPEC ražošanas apjomu palielinājums, un pietiekošās ASV naftas krājumu rezerves mazina bažas par nespēju apmierināt patērētāju pieprasījumu pēc naftas. Mēs sagaidām, ka cenas īstermiņā turpinās samazināties.

Aizvadītajā piektdienā jēlnaftas cenas turpināja kritumu, jo tirgus dalībnieki pirms brīvdienām vēlējās iziet no garajām pozīcijām. Šādu sentimentu izsauca iepriekšējā dienā pieredzētā spekulatīvo fondu rīcība, kas ļoti lielos daudzumos pārdeva kontraktus. Brent jēlnafta dienās beigās maksāja 52.89 USD/Bbl, 1.15 USD/Bbl kritums vienā dienā. WTI jēlnaftas kontrakta cena saruka par 0.79 USD/Bbl, līdz 53.32 USD/Bbl.. NYMEX biržā produktu cenas uzrādīja ļoti vājus rezultātus, samazinoties par 3 centiem galonā. Lielāko kritumu piedzīvoja dīzeļdegvielas cena –25 USD/tonnā, līdz 484.50 USD/tonnā.

Parex Asset Management

Pagājušajā nedēļā kopumā naftas cenas īpaši neizmainījās, lai gan nedēļās laikā bija vērojama strauja cenu mētāšanās. Eiropas Brent naftas fjūčera cena pakāpās par 0.21%, līdz 29.09 dolāriem; Urālu naftas cena pieauga par 2.07%, līdz 28.61 dolāram, savukārt 95 benzīna cena Eiropā uzkāpa par 0.87%, līdz 390 dolāriem par tonnu. OPEC naftas groza cena jau 11 dienas pēc kārtas atrodas ārpus karteļa nospraustā cenu koridora - virs 28 dolāriem par barelu.

Būtiskākie faktori, kas noteica naftas cenu svārstības aizvadītajā nedēļā bija Amerikas Naftas Institūta (API) un Enerģētikas Departamenta (DOE) iknedēļās atskaites par ASV naftas un naftas produktu komerckrājumu izmaiņām un tirgū valdošās bažas par naftas pietiekamību ziemas mēnešos un pieaugošais pieprasījums pēc kurināmā.

Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.

Vācu automobilistu klubs ADAC ik gadu pirms ziemas iestāšanās testē riepu ražotāju jaunākos modeļus vairākās kategorijās. Ziemas riepas tiek vērtētas uz braukšanu sausā laikā, lietus laikā, sniega un ledus apstākļos kā arī riepu braukšanas skaļumu, ripošanas pretestību, nodiluma pakāpi, cena Vācijā, uc. Ziemas riepu reitings – 185/60 R14 1. Michelin Alpin A2 – īpaši ieteicamas (cena: 70-100 eiro) 2. Semperit Winter Grip – īpaši ieteicamas (cena: 49-76 eiro) 3. Bridgestone Blizzak LM 18 – īpaši ieteicamas (cena: 56-85 eiro) 4. Vredestein Snowtrac 2 – īpaši ieteicamas (cena: 55-80 eiro) 5. Continental W.Cont. TS 780 – ieteicamas (cena: 62-89) 6. Dunlop Wintersport M3 – ieteicamas (cena: 57-85 eiro) 7. Pirelli W 190 Snowcontrol – ieteicamas (cena: 58-89 eiro) 8. Uniroyal MS plus 5 – ieteicamas (cena: 51-78 eiro) 9. Goodyear Ultra Grip 6 – nosacīti ieteicamas (cena: 65-96 eiro) 10. ESA+Tecar Supergrip 6 – nosacīti ieteicamas (cena: 54-85 eiro) 11. Fulda Kristall Montero – nosacīti ieteicamas (cena: 44-70 eiro) 12. Gislaved Euro-Frost 2 – nosacīti ieteicamas (cena: 43-62 eiro) Ziemas riepu reitings – 195/65 R15 1. Goodyear Ultra Grip 6 – īpaši ieteicamas (cena: 70-109 eiro) 2. Michelin Alpin A2 – īpaši ieteicamas (cena: 75-111 eiro) 3. Dunlop Wintersport M3 – īpaši ieteicamas (cena: 65-93 eiro) 4. Maloya Cresta 220 – īpaši ieteicamas (cena: 62-64 eiro) 5. Bridgestone Blizzak LM 18 – īpaši ieteicamas (cena: 66-95 eiro) 6. Continental W.Con.TS 790 – ieteicamas (cena: 74-102 eiro) 7. Vredestein Snowtrac 2 - ieteicamas (cena: 65-91 eiro) 8. Nokian WR - ieteicamas (cena:65-73 eiro) 9. Semperit Sport-Grip - ieteicamas (cena: 58-90 eiro) 10. Uniroyal MS plus 55 - ieteicamas (cena: 62-98 eiro) 11. Firestone Winterhawk - ieteicamas (cena: 65-86 eiro) 12. Pirelli W 190 Snowcontrol - ieteicamas (cena: 69-101 eiro) 13. Fulda Kristall Montero - ieteicamas (cena: 55-82 eiro) 14. Marshal I’zen KW 15 – nav ieteicamas (cena: 57-66 eiro) Ziemas riepu reitings – 225/45 R17 1. Dunlop Wintersport M3 - nosacīti ieteicamas (cena: 167-230 eiro) 2. Michelin Pilot Alpin PA2 - nosacīti ieteicamas (cena: 198-265 eiro) 3. Bridgestone Blizzak LM 22 - nosacīti ieteicamas (cena: 163-230 eiro) 4. Continental W.Cont.TS 790 - nosacīti ieteicamas (cena: 184-260 eiro) 5. Goodyear Eag. UG GW 3 - nosacīti ieteicamas (cena: 167-246 eiro) 6. Pirelli W 240 Snowsport - nosacīti ieteicamas (cena: 186-264 eiro) Avots: Eiropa.lv, ADAC.de