Latvijā paredzama augstskolu konsolidēšanās, un dažas no tām varētu tikt slēgtas, LB gadskārtējā konferencē Latvija ceļā uz labklājību: izaugsmes potenciāls un vīzijas norādīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Augstskolas savā starpā konkurēs, vai nu sniedzot augstākas kvalitātes izglītību, vai ejot vieglāko ceļu - samazinot prasības, lai palielinātu studentu skaitu.
M. Hansena runa publicēta Latvijas Bankas (LB) biļetena Averss un Reverss speciālizlaidumā.
Ekonomikas augstskolas pārstāvis akcentē, ka "cilvēkkapitāla uzkrāšana ir būtiskākais, ja Latvija vēlas kļūt par augsti attīstītu valsti Eiropā".
Viņš norāda, ka Latvijā ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem ES 25 valstu vidū, bet IKP aug ļoti strauji, lai gan vēl ir daudz zemāks nekā Latvijā 20.gadsimta 60.-70.gados un Īrijā 20.gadsimta 80.gados.
Cilvēkkapitāls ir aplūkojams kvantitatīvā un kvalitatīvā aspektā, uzskata M. Hansens. Viņš norāda, ka Latvijā ir pietiekams studentu skaits; daudzās valstīs šis rādītājs ir zemāks. Tomēr, lai īstenotu Latvijas izaugsmes modeli, esot jāuzsver augstākās izglītības un cilvēkkapitāla kvalitāte - cik laba tā ir un kā to izmantot Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanai. Rādītāji neesot pārāk augsti - 0,4% no IKP paredzēti pētījumiem un attīstībai; mazāk par septīto daļu no Lisabonas kritērijos noteiktajiem 3%. "Protams, ne visas valstis izpildījušas šo kritēriju, bet, piemēram, Somijā, kuras tautsaimniecība tiek uzskatīta par konkurētspējīgu, šis rādītājs ir 8,5 reizes lielāks nekā Latvijā. Tas rada bažas," atzīmē M. Hansens.
Pārāk daudz esot absolventu sociālo zinātņu, uzņēmējdarbības un tieslietu jomā - Latvijā ir augstākais rādītājs ES (50%). Pārāk maz ir inovatīvo specialitāšu studentu. Augstskolās netiek sagatavots pietiekams zinātnes darbinieku, inženierzinātņu speciālistu un datorspeciālistu skaits. Pēc M. Hansena domām tas neveicināšot Latvijas konkurētspēju darba tirgū.
Latvijā saskaņā ar 2005.gada datiem 18 gadu vecumā bija 37-38 tūkstoši iedzīvotāju. Sešu un septiņu gadu vecu iedzīvotāju skaits ir vismazākais. Tas nozīmējot, ka pēc dažiem gadiem būs vērojamas nelabvēlīgas demogrāfiskās situācijas sekas - darbaspēka novecošana un izglītības kvalitātes neatbilstība darba tirgus prasībām, jo potenciālo studentu skaits salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju samazināises par 50%.
M. Hansens uzskata, ka konkurētspēja pazemināsies, jo pārāk daudz cilvēku nodarbosies ar uzņēmējdarbību un ekonomiku. Vairāk līdzekļu esot jāatvēl zinātnei un pētniecībai.
Augstākajām mācību iestādēm esot jārisina studējošo skaita samazināšanās problēma un jāiesaistās konkurences cīņā. Esot paredzama šo iestāžu konsolidēšanās, un dažas no tām, iespējams, tikšot slēgtas. Augstskolas savā starpā konkurēs, vai nu sniedzot augstākas kvalitātes izglītību, vai ejot vieglākās pretestības ceļu - samazinot prasības, lai palielinātu studentu skaitu.
Vēl M. Hansens atzīmē, ka Latvijā divas trešdaļas no visiem studentiem un augstskolu absolventiem esot sievietes.