Teju ceturtā daļa jeb 22% nodarbināto veic valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas (360 eiro) vai no summas, kas mazāka par minimālo algu. Tas nozīmē, ka šo strādājošo nākotnes pensijas arī varētu būt visai niecīgas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Šo cilvēku vidū ir gan minimālās algas saņēmēji, gan pašnodarbinātie, kā arī radošo profesiju pārstāvji un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Tas nozīmē, ka šo strādājošo nākotnes pensijas arī varētu būt visai niecīgas, jo pašreizējā sociālās apdrošināšanas sistēma paredz, ka pensijas apmēram (kopā gan pirmais, gan otrais līmenis) jābūt līdzvērtīgam 40% no strādājošo vidējiem darba mūža ienākumiem. Tas izvirza jautājumu, vai šajā situācijā nav nepieciešama radikāla valsts rīcība, jo nākotnē lielais maznodrošināto pensionāru skaits var būt būtisks slogs pašvaldībām, kam būs jāspēj sniegt sociālo atbalstu.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem tiem strādājošajiem, kuri pensionējas šogad un laika posmā no 1996. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim visu laiku veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas no minimālās algas un kuru apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada 31. decembrim ir 23 gadi vai vairāk, aprēķinātā vecuma pensija ir aptuveni 120 eiro mēnesī. Tā kā likuma Par valsts pensijām pārejas noteikumu 33.punkts paredz atvieglojumu personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un sākuma kapitāla aprēķinam piemēro valstī vidējo algu, no kuras tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas, tad reālais šādiem cilvēkiem piešķirtais vecuma pensijas apmērs varētu būt aptuveni 230 eiro mēnesī.

Lai gan par zināmu daļu iemaksu veicēju no minimālās algas varētu būt aizdomas, ka līdztekus tiek saņemta arī aplokšņu alga, tādi noteikti nav visi, turklāt daļa ir nodarbināti publiskajā sektorā, kur aplokšņu algu esamība faktiski nav iespējama. Līdz ar to skaidrs, ka tikai ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumi vien nemazinās risku, ka jau tuvā nākotnē lielai daļai patlaban strādājošo vecuma pensijas būs niecīgas.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), taujāts, vai šī situācija jāpieņem kā nemainīga un, tā teikt, katrs pats savas laimes kalējs, norāda, ka valsts nopietni domā par iespējamiem risinājumiem. «Labklājības ministrija pērn izstrādājusi koncepciju par minimālā ienākuma līmeni. To paredzēts izmantot kā sociālekonomiski pamatotu rādītāju, kas būtu mainīgs atkarībā no ekonomiskās izaugsmes, lai veidotu adekvātu atbalsta sistēmu maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Līdz ar to minimālā ienākuma līmenim tiks piesaistītas arī vecuma pensijas. Tas nozīmē, ka tiks noteikts slieksnis, par kuru zemāka vecuma pensija nedrīkstēs būt neatkarīgi no veikto iemaksu apjoma,» izklāsta U. Augulis.

Plašāk lasiet rakstā Nākotnes pensionāri zemo algu gūstā cetrutdienas, 5.marta laikrasktā Diena (8.,9.lpp)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra