Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas


Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Cik Latvijas uzņēmumu pašlaik ir kotēti biržā?

27 uzņēmumi. Taču jautājums nav tikai par uzņēmumu skaitu. Pats galvenais, lai tie būtu lieli un investoriem interesanti uzņēmumi. Tādēļ noteicošā ir nevis kvantitāte, bet kvalitāte. No lielajiem uzņēmumiem, kas kotējas biržā, var minēt Grindeks, Olainfarm, Ventspils naftu, Latvijas kuģniecību, SAF Tehniku, Valmieras stikla šķiedru un Latvijas balzamu.

Cik lielā mērā kapitāla tirgus attīstību mūsu valstī ietekmē ēnu ekonomikas īpatsvars?

Tas, protams, ir viens no klupšanas akmeņiem. Jo kapitāla tirgus sekmīgai attīstībai svarīgs ir caurspīdīgums un laba uzņēmumu korporatīvā pārvaldība. Lielais ēnu ekonomikas īpatsvars spēlē negatīvu lomu, jo uzņēmumi, kas strādā godīgi un caurspīdīgi, var izrādīties mazāk konkurētspējīgi nekā sāncenši, kuri varbūt strādā pēc ne tik godīgiem principiem.

Plašāk lasiet rakstā Pārāk atkarīgi no banku naudas ceturtdienas, 18.jūnija laikrakstā Diena (7.lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra