2006.gada laikā pieaugusī Latvijas iedzīvotāju materiālā labklājība nav padarījusi viņus laimīgākus, liecina pētījumu centra SKDS 2006.gada decembra aptaujas dati. Sevi par materiāli nenodrošinātiem biežāk uzskata gados vecākie Latvijas iedzīvotāji, tikai pamatizglītību ieguvušie, algotu darbu nestrādājošie un lauku apvidos dzīvojošie.
Aptaujas dati liecina, ka gada laikā ir ievērojami pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata sevi par materiāli nodrošinātiem.
2005.gada decembrī tikai 32% aptaujāto iedzīvotāju uzskatīja, ka ir materiāli nodrošināti, bet 60% - sevi vērtēja kā materiāli nenodrošinātus. Savukārt šogad sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata jau par 14 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - kopumā 45%, bet par materiāli nenodrošinātiem - 48%. SKDS secina, ka gada laikā vismaz pašvērtējumu līmenī ir vērojams straujš sabiedrības materiālās labklājības pieaugums.
Analizējot dažādu sociālo un demogrāfisko grupu atbildes, redzams, ka caurmērā biežāk sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata augstāko izglītību ieguvušie respondenti (63%), privātajā sektorā strādājošie (56%), iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 34 gadiem (62%) un pierīgā dzīvojošie (49%).
Savukārt sevi par materiāli nenodrošinātiem caurmērā biežāk uzskata gados vecākie Latvijas iedzīvotāji (55 gadi un vairāk - 66%), tikai pamatizglītību ieguvušie (70%), algotu darbu nestrādājošie (65%), lauku apvidos dzīvojošie (54%).
Tomēr neskatoties uz labklājības pieaugumu, to iedzīvotāju īpatsvars kuri apgalvo, ka pašreizējais gads viņiem personiski ir bijis labāks par iepriekšējo, gada laikā nav īpaši mainījies. Ja 2005.gada nogalē tā uzskatīja 32% iedzīvotāju, tad šī gada decembrī tādi ir 34% (pieaugums tikai par diviem procentu punktiem).
Tomēr gada laikā ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri pašreizējo gadu sev personīgi vērtē kā sliktāku salīdzinot ar iepriekšējo: 2005.gadā tādi bija 25%, bet šogad - tikai 16% iedzīvotāju (samazinājums par 9 procentu punktiem).
Salīdzinot 2006.gada decembrī veiktās aptaujas datus dažādās sociālajās un demogrāfiskajās grupās, var secināt, ka pašreizējo gadu savā personīgajā dzīvē kā labāku par iepriekšējo biežāk nekā caurmērā vērtē aptaujātie vecumā no 18 līdz 34 gadiem (47%), iedzīvotāji ar augstāko izglītību (47%), privātajā sektorā strādājošie (40%), iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem (53%), kā arī Zemgalē (45%) un pierīgā (42%) dzīvojošie.
Savukārt vērtējumu, ka aizejošais 2006.gads viņiem personīgi ir bijis sliktāks nekā iepriekšējais, biežāk nekā caurmērā pauduši aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem (20%), iedzīvotāji ar pamatizglītību (26%), algotu darbu nestrādājošie (24%), aptaujātie ar zemiem ienākumiem (31%), Kurzemē (24%) un Latgalē (23%) dzīvojošie.
Savukārt iedzīvotāju izteiktās prognozes par to, kāds viņiem personīgi varētu būt 2007.gads liecina, ka kopumā 45% Latvijas iedzīvotāju paredz, ka 2007.gads viņiem personīgi būs labāks par pašreizējo 2006.gadu, tikai 14% domā, ka sliktāks, bet 25% uzskata, ka tas visdrīzāk būs tāds pats kā 2006.gads.
Aptaujas dati liecina, ka iedzīvotāju šogad sniegtās prognozes ir līdzīgas 2005.gada nogalē iegūtajām, kad 43% paredzēja, ka nākošais gads būs labāks, 14% - ka sliktāks, bet 27% - ka tāds pats kā pašreizējais.