Finanses

Naudas tirgus indeksi Libor 12. augustā

Laura Hofmane, 12.08.2003

Jaunākais izdevums

Periods Libor USD Libor EUR 1 mēnesis 1.11000% 2.11925% 3 mēneši 1.13000% 2.13169% 6 mēneši 1.18875% 2.15438% 12 mēneši 1.37875% 2.24050% Indeksu Libor vēsturiskās vērtības

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Augošās dolāra Libor likmes sagādā galvassāpes aizņēmējiem visā pasaulē

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) varasiestādes iecerējušas skandālu skartās starpbanku likmes Libor uzraudzību nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārziņā.

Eiropas Komisija izstrādājusi ierosinājumus, saskaņā ar kuriem ESMA pārziņā tiks nodoti arī dažādi citi Eiropas līmeņa indeksi un likmes, vēsta BBC. Komisijas ieceres, kuru prezentācija paredzēta šovasar, paredzētas, lai «nodibinātu labas pārvaldības noteikumus, kas radīs caurspīdīgumu, pārvaldītu interešu konfliktus un nodrošinātu indeksu reprezentativitāti».

Patlaban Libor tiek noteikts Londonā, savukārt saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tas nonāktu Parīzē bāzētas organizācijas pārziņā. Avoti Lielbritānijas valsts kasē BBC norādīja, ka britu valdība attiecībā uz šādiem plāniem noskaņota pielaidīgi, jo apzinās, ka tā ir visas pasaules problēma. «Libor gadījumā jautājums par to, kas to pārraudzīs, radās tikai tāpēc, ka Lielbritānija uzņēmās vadību un ātri rīkojās, lai likmi reformētu,» klāstīja anonīmie avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Royal Bank of Scotland Libor skandālā «atpērkas» ar 610 miljoniem

Jānis Rancāns, 07.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) piekritusi maksāt vairāk nekā 610 miljonu ASV dolāru lielu soda naudu, lai panāktu mierizlīgumu ar ASV un Lielbritānijas banku regulatoriem apsūdzībās par Libor likmes fiksēšanu.

RBS jau ir trešā banka, kas atzinusi, ka tās darbinieki centušies manipulēt ar Libor starpbanku likmēm, vēsta The Wall Street Journal. ASV regulatori norāda, ka RBS veikusi simtiem mēģinājumu manipulēt ar Libor likmēm.

Noziedzīgās darbības veiktas laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam. RBS lielākā daļa – 80% - pieder Lielbritānijas valdībai, kas banku nacionalizēja, kad tā finanšu krīzes laikā nonāca sabrukuma priekšā.

ASV regulatori gan neatklāja kā RBS manipulējis ar Libor likmēm un kāda šīm darbībām bija ietekme. Varasiestādes apsūdzējušas RBS darbiniekus sadarbībā ar citu skandālā iesaistīto banku un brokeru kompāniju darbiniekiem, lai tādējādi panāktu manipulāciju ar likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabank Markets naudas tirgus apskats 4.-8. jūnijā

Valters Paiders [email protected], 08.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristiāna Ķiete

Hansabank Markets analītiķe

Pagājušās nedēļas sākumā latu naudas tirgū tika novērota visu termiņu latu procentu likmju samazināšanās. RIGIBOR ON nedēļas laikā samazinājās par 4 b.p., līdz 2.43%. Tas zināmā mērā skaidrojams ar labo likviditātes nodrošinājumu banku sektorā. Nedēļas beigās termiņnoguldījumi Latvijas bankā sasniedza 88.7 miljonus latu, bet virsrezervēs atradās vēl papildus 40.7 mlj. latu. Visvairāk nedēļas laikā samazinājums vidēja un garāka termiņa latu procentu likmes. 3 mēn RIGIBOR samazinājās līdz 2.70% (-10 b.p.), 6 mēn. RIGIBOR – līdz 2.78% (-8 b.p.), bet 12 mēn RIGIBOR nokritās uz 2.88% (-14 b.p.). Garākā termiņa latu procentu likmju kritumu var skaidrot ar līdzšinējās tendences – latu konverģemces ar eiro procentu likmēm, turpinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Wall Street Journal: Iespējams, ka bankas melo

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vissvarīgākajiem pasaules "finansiālās veselības" barometriem LIBOR, kas ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss, iespējams, raida kļūdainus signālus, ziņo Wall Street Journal.

Baņķieri, finansisti un tirgotāji visā pasaulē aizvien vairāk sāk izteikt šaubas par Londonas starpbanku tirdzniecības kredītu likmes indeksa uzticamību.

Britu Baņķieru asociācijas noteiktais LIBOR indekss ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss. Londonas starpbanku tirgus likme (LIBOR, London Interbank Offered Rate) ir procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū. To katru dienu nosaka, ņemot vērā vismaz astoņu banku procentu likmes.

Vadoties pēc LIBOR indeksa var noteikt banku finansiālo stāvokli; ja indekss palielinās, tad skaidrs, ka bankām ir problēmas.

Pēdējo mēnešu finanšu krīze, kuru izraisīja problēmas ar hipotekārajiem aizdevumiem, ir "kārtīgi sakratījusi" bankas un LIBOR indekss ir strauji palielinājies. Taču pieaugošās aizdomas par LIBOR patiesumu liek domāt, ka banku problēmas varētu būt lielākas nekā bankas to ir gatavas atzīt, norāda Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru Libor ceļo arvien augstāk; Euribor pagaidām uz vietas.

Kopsolī ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) soļiem monetārās politikas sabardzināšanas ziņā uz arvien augstākiem līmeņiem tiecas dolāru starpbanku likmes. Piemēram, trīs mēnešu termiņa ASV dolāru Libor likmes vērtība šonedēļ pakāpusies līdz 2,45% atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gadu laikā. Pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes šīs likmes vērtība gan bija krietni augstāka – 2007. gada augustā tā atradās pie 5,6%. Kopš tā brīža gan bija vērojams ASV dolāra starpbanku likmju brīvais kritiens. Pakāpeniski tās sāka palielināsies vien 2015. gadā, kad trīs mēnešu Libor bija pietuvojies 0,2% atzīmei.

Neskatoties uz regulatoru alkām pēc skandāla ar Libor manipulēšanu šai likmei meklēt aizvietotāju, šīm likmēm pasaulē joprojām ir milzīga nozīme. Libor likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu. Tā joprojām ir galvenā likme, kas tiek piemērota ASV dolāru aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabank Markets naudas tirgus apskats 20.06.-01.07.

Valters Paiders [email protected], 04.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Pagājušo divu nedēļu laikā latu naudas tirgū vienīgās izmaiņas tika novērotas īsākā termiņa procentu likmēs: RIGIBOR ON pakāpās par 11 b.p līdz 2.47%. Šobrīd banku sektorā likviditātes nodrošinājums ir apmierinošs. Nedēļas beigās termiņnoguldījumi Latvijas Bankā sasniedza 58.0 miljonus latu, un virsrezervēs vēl bija papildus 8.8 milj. latu. Pārējo termiņu procentu likmes palika nemainīgas.

Īsākā termiņa EUR LIBOR likmes pēdējo divu nedēļu laikā palika nemainīgas, bet neliels pazeminājums bija vērojams 6 mēnešu (-2 b.p.) un 12 mēnešu EUR LIBOR (-5 b.p.). Pēdējo divu nedēļu laikā īsākā termiņa dolāra procentu likmes turpināja pieaugt. ON USD LIBOR pakāpās par 29 bāzes punktiem līdz 3.33%, kas daļēji skaidrojams ar 29.-30. jūnija FRS monetārās sanāksmes lēmumu paaugstināt dolāra bāzes procentu likmi līdz 3.25% (+25 b.p.). Mērens kāpums bija novērojams arī 1 mēn. USD LIBOR (+7 b.p.) un 3 mēn. USD LIBOR (+9 b.p.), kamēr 6 mēn. un 12 mēn. USD LIBOR samazinājās, attiecīgi, par 9 un 4 bāzes punktiem. Pēc sava ziņojuma FRS, raksturojot inflāciju valstī kā paaugstinātu, liek noprast, ka gaidāma arī tālāka bāzes procentu likmju paaugstināšana. Kā uzskata ekonomisti, FRS pašreiz atrodas ļoti sarežģītā situācijā. No vienas puses, FRS māc raizes par iespējamo strauji augošā ASV nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu, kura ierobežošanai būtu nepieciešama tālāka bāzes procentu likmes paaugstināšana. No otras puses, pārlieku augstas procentu likmes var bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi. Nākamā FRS monetārā sanāksme gaidāma 9. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar Rīgas pilsētas svētkiem

, 14.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Rīgas domes Kultūras departamenta vēstuli ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka no 17. līdz 19. augustam notiks 2007. gada Rīgas svētku pasākumi.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

No 16. augusta plkst. 22.00 līdz 20. augusta plkst. 7.00:

" Doma laukumā;

" Jēkaba ielā, posmā no Doma laukuma līdz Smilšu ielai;

" Zirgu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Meistaru ielai;

" Šķūņu ielā, posmā no Doma laukuma līdz Amatu ielai.

No 17. augusta plkst. 8.00 līdz 20. augusta plkst. 8.00:

" 11. Novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai.

18. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00:

" Speķa ielā.

Nepieciešamības gadījumā policija pārvietos atstātos transportlīdzekļus uz tuvāko atļauto vietu.

Policija slēgs transportlīdzekļu satiksmi (izņemot pasākuma dalībnieku transportlīdzekļus ar 2007. gada Rīgas svētku caurlaidēm):

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Nedēļas nogalē Rīgā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valūtu kursu un resursu cenu apskats

Laura Hofmane, 27.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uģis LapiņšLatvijas Bankas noteiktās starpbanku likmes 26. augustā Indekss RIGIBID RIGIBOR Overnight 2.72 3.22 1 diena 2.72 3.22 7 dienas 2.70 3.22 1 mēnesis 2.77 3.42 3 mēneši 3.02 3.83 6 mēneši 3.24 4.04 12 mēneši 3.53 4.38 RIGIBID - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku noguldījumu likmes procentos, RIGIBOR - īstermiņa likmes, kas raksturo starpbanku kredītu likmes procentos Dati: Latvijas BankaNaudas tirgus indeksu vēsturiskās vērtības...Naudas tirgus indeksi Libor 25. augustā Periods Libor USD Libor EUR 1 mēnesis 1.11000% 2.12525% 3 mēneši 1.14000% 2.14525% 6 mēneši 1.20125% 2.17738% 12 mēneši 1.44750% 2.30375% Indeksu Libor vēsturiskās vērtībasIgaunijas bankas valūtu kursi 26. augustā, kronās ASV dolārs 14.409580 Eiro 15.646640 Lielbritānijas mārciņa 22.597830 Zviedrijas krona 1.686476 Japānas jena 0.122442 Latvijas lats 24.904250 Lietuvas lits 4.531580 Norvēģijas krona 1.877201 Dānijas krona 2.104818 Ukrainas grivna 2.702725 Šveices franks 10.160110 Kanādas dolārs 10.274944 Austrālijas dolārs 9.313632 Baltkrievijas rubelis 0.006870 Ungārijas forints 0.060954 Slovākijas krona 0.373199 Bulgārijas leva 8.038590 Ķīnas juaņs 1.740960 Kipras mārciņa 26.774440 Čehijas krona 0.483705 Honkongas dolārs 1.847607 Maltas lira 36.838100 Jaunzēlandes dolārs 8.322253 Polijas zlots 3.584475 Rumānijas leja 0.000425 Krievijas rublis 0.474390 SDR 19.774370 Singapūras dolārs 8.226524 Slovēnijas tolārs 0.066575 Turcijas lira 0.000010 Dati: Igaunijas banka

Lietuvas ban

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina samazināties trīs mēnešu starpbanku likme Libor un eiro starpbanku likme Euribor, liecina dati.

Trīs mēnešu dolāru likme Libor turpina krist jau 14. dienu pēc kārtas, raksta Bloomberg. Vakar tā samazinājusies par 2 bāzes punktiem līdz 0.51 %. Tāpat zem 1 % līmeņa nokrities eiro Libor trīs mēnešu likme, sasniedzot 0.9925 %.

Likmju samazinājums ir laba ziņa kredītņēmējiem, jo līdz ar likmju kritumu samazinās maksājums par kredītu, norāda eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas centrālās bankas taktika samazināt likmi līdz rekordzemam līmenim un tirgū iepludināt līdzekļus ir palīdzējusi Euribor kopš rudens samazināt par vairāk nekā 4 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabankas naudas tirgus apskats 18.-22. jūlijā

Valters Paiders [email protected], 22.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristiāna Ķiete

AS Hansabanka analītiķe

Aizvadītajā nedēļā latu naudas tirgū lielas izmaiņas netika novērotas. Īsākā termiņa latu procentu likmes palika nemainīgas 2.34% līmenī. Brīvo resursu apjoms Latvijas starpbanku sektorā joprojām bija apmierinošs. Dienu pirms atskaites perioda beigām (23.jūlija) banku termiņnoguldījumi Latvijas Bankā sasniedza 150.2 miljonus latu, bet virsrezervēs atradās vēl papildus 9.3 miljoni latu. Pagājušās nedēļas laikā nemainīgas palika arī vidējā un garākā termiņa latu procentu likmes. Vienīgās izmaiņas tika novērotas 1 mēneša RIGIBOR likmēs, kas nedēļas laikā pakāpās par 5 b.p. līdz 2.64%. 3 mēnešu RIGIBOR nedēļas laikā saglabājās 2.70% līmenī, 6 mēnešu RIGIBOR nedēļas beigās bija 2.78%, bet 12 mēnešu RIGIBOR nedēļu noslēdza nemainīgi pie 2.89% atzīmes. Nedēļā no 11.-15. jūlijam Latvijas Banka, pārdodot latus no komercbankām ir nopirkusi 4.4 miljonus eiro. Komercbanku nepieciešamību pārdot eiro var skaidrot ar banku klientu latu kredītu pārkreditēšanu uz eiro kredītiem, eiro kredītu īpatsvara un apjoma pieaugumu jaunajos kredītos līdz ar lata piesaisti eiro, kā arī investīciju ieplūdi un ES naudas apguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ierobežojumi Rīgā

, 31.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, kurā ņemts vērā, ka no 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana, ir izdarītas izmaiņas satiksmes ierobežojumos, kas noteikti sakarā ar filmēšanu.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Arhitektu ielā;

– pie ēkas Raiņa bulvārī 19;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.19.00:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets» Latvijas naudas tirgus apskats 15.-22. aprīlī

Valters Paiders [email protected], 25.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Kā gaidīts, tad latu procentu likmes ir iegājušas stabilizācijas fāzē. Aizvadītajā nedēļā vidējā termiņa latu procentu likmju indeksi vairs nemainījās. 3 mēnešu RIGIBOR indekss šobrīd ir 2.91%, bet 6 mēnešu – 3.03%. Attiecībā pret eiro procentu likmēm, tas ir tikai par 75- 90 bāze punktiem virs atbilstošā termiņa EUR LIBOR indeksiem. Savukārt īsākā termiņa - ON RIGIBOR indeksa dinamika šonedēļ bija augšupejoša. ON RIGIBOR palielinājās no iepriekšējās nedēļas 2.37% līdz 3.66%, ko var skaidrot ar rezervju mēneša izskaņu 23.aprīlī. Lai gan kopumā banku sistēmā ir pārlikviditāte, īstermiņā daži spēlētāji saskārās ar nepietiekamiem rezervju uzkrājumiem, kas arī veicināja resursu cenas pēkšņo palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīga svinēs svētkus

Aivars Mackevics [email protected], 11.08.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 18. līdz 23. augustam Rīga svinēs svētkus. Ikviens aicināts piedalīties dažādos pasākumos, kurus organizē un finansiāli atbalsta Rīgas dome. Svētku dienās rīdziniekiem būs iespēja būt klāt pirmuzvedumā Rīgas parkos “Rīgas rotaļas”, ko izspēlēs un izdziedās Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālā studija “Knīpas un Knauķi”(vadītājas Edīte Putniņa un Vita Siliņa). Studijas un pedagogu rosināti komponists Jānis Lūsēns un dzejniece Inese Zandere radījuši brīnišķīgu astoņu dziesmu ciklu, kuru dziedot un spēlējot, studijas bērni aicinās iesaistīties klausītājus un skatītājus. Šo ciklu iestudēt bērniem palīdzējusi režisore Dace Micāne-Zālīte. “Knīpas un Knauķi” būs kopā ar Rīgas svētku svinētājiem Vērmanes dārzā 20. augustā, Esplanādē un Kronvalda parkā 21. augustā, 11. Novembra krastmalā un pie Brīvības pieminekļa 22. augustā. Avots: Rīgas Dome No 18. augusta līdz 22. augustam Rīgas pasažieru ostā piestās Kultūras kuģis “Stubnitz”. No 18. augusta līdz 20. augustam no plkst. 12:00 bez maksas var apskatīt kuģi, kā arī no plkst. 12:00 līdz plkst. 18:00 noskatīties kino – animācijas filmas, ko piedāvā bērnu filmu studija “2 Annas”, Vides filmu studijas piedāvāto filmu par dabu un studijas “Acme film” piedāvāto mākslas filmu. Svētdien 22. augustā kuģis būs atvērts un filmas tiks izrādītas jau no plkst. 10:00. No 18. augusta līdz 20. augustam plkst. 21:00 sāksies nakts programma, uz kuru būs jāiegādājas biļetes. Muzicēs dažādas grupas no Latvijas, Krievijas, Vācijas. 18. augustā, lai atzīmētu pirmo vēsturiski dokumentēto cilvēka lidojumu Latvijā pirms 200 gadiem, ar īpašu akciju Doma laukumā sāksies gaisa balonu festivāls “Rīgas vīzijas”. 20. augustā no plkst. 22:30 varēs vērot balonu nakts uguņošanu 11. Novembra krastmalā. Līdz 22. augustam katru dienu paredzēti gaisa balonu lidojumi, taču visi gaisa balonu festivāla pasākumi varēs notikt tikai labvēlīgos laika apstākļos. 19. un 20. augustā “Rīgas foruma” ietvaros notiks divas nozīmīgas konferences - 19. augustā biznesa augstskolā “Turība” jauniešu konference “Jaunieši pilsētā, Latvijā, Eiropā”, 20. augustā viesnīcā “Radisson SAS Daugava” starptautiska konference “Moderna ostas pilsēta jaunajā Eiropā”. Rīgas svētkos 20. augustā skanēs Vecrīgas torņu mūzika. No plkst. 19:00 vienu stundu skanēs mūzika Vecrīgas baznīcās: Svētā Pētera baznīcā dziedās koris “Blagovest”, Svētā Jāņa baznīcā notiks Valsts Akadēmiskā kora “Latvija” labdarības koncerts 7. starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros, Svētā Jēkaba katedrālē dziedās Rīgas kamerkoris “Ave sol”, Anglikāņu baznīcā muzicēs ērģelniece Līga Ivāne un soprāns Inga Šļubobovska. Plkst. 20:00 mūzikas skanēs Vecrīgas torņos: Svētā Pētera baznīcā – profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”, Latvijas Radio balkonā – “Shady Brass Q”, Svētā Jēkaba katedrālē – pūtēju kvintets “5-atā”, Anglikāņu baznīcā – etniskas balsis un instrumenti, Rīgas pils Trīszvaigžņu tornī – etniskas balsis un instrumenti. No 20. augusta līdz 22. augustam Rīgā notiks Starptautiskais ziedu festivāls, kurā dalību pieteikuši floristi no ASV, Lietuvas, Kanādas, Vācijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Azerbaidžānas, Holandes, Taizemes, Filipīnām, Japānas, Indonēzijas, Dienvidkorejas. Pasākuma galvenās norises plānotas Rīgas Latviešu biedrības namā (jāiegādājas biļetes), taču ikviens rīdzinieks ir laipni aicināts 20. augustā uz 2. atklāto skolēnu floristikas konkursu Vērmanes dārzā, kura tēma ir “Mana puķe”, 21. augustā Doma laukumā vērot, kā top “Ziedu ugunskurs”, un plkst. 22:30 būt klāt tā atklāšanā, kā arī 22. augustā no plkst. 11:00 līdz plkst. 14:00 Bastejkalnā viesoties atklātajās floristikas darbnīcās. Visu festivāla laiku darbosies “Floristikas Meistardarbnīca”, kurā skatītājiem būs iespēja redzēt procesu, kā top ziedu pušķi, kompozīcijas un citu veidu ziedu mākslas darbi. Katru gadu augustā – šogad 21. un 22. augustā no plkst. 12:00 līdz plkst. 17:00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Kalēju dienas (biļetes – Ls 1.00; skolēniem, studentiem, pension

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sakarā ar filmēšanu ierobežos satiksmi

, 28.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00:

– Arhitektu ielā;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru