Finanses

Naudas tirgus indeksi Libor 24. novembrī

Laura Hofmane, 24.11.2003

Jaunākais izdevums

Periods Libor USD Libor EUR 1 mēnesis 1.11750% 2.07000% 3 mēneši 1.17000% 2.14388% 6 mēneši 1.23000% 2.19650% 12 mēneši 1.47000% 2.35750% Indeksu Libor vēsturiskās vērtības

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Augošās dolāra Libor likmes sagādā galvassāpes aizņēmējiem visā pasaulē

Dienas Bizness, 21.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa finansējuma tirgi sāk just augošā ASV dolāru Libor ietekmi, raksta Bloomberg.

Pēdējo nedēļu laikā pieredzētajam Libor pieaugumam varētu būt tehniski iemesli, kas nozīmē, ka tas visdrīzāk neraida brīdinājuma signālus, kā tas bija kredītu krīzes laikā. Tajā pašā laikā tas padara finansējumu dārgāku daļai aizņēmēju ārpus ASV.

Trīs mēnešu Libor likme otrdien pieauga līdz 2,25%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada. Pašreizējās tirgus dalībnieku bažas ir par to, ka šis Libor izrāviens varētu turpināt līdzšinējo tendenci, tādējādi aizņēmēji un amatpersonas dažādos pasaules finanšu tirgos patlaban sāk raudzīties uz šo faktu ar piesardzību.

«Patlaban ir vairāku faktoru kopums, kas padara stingrākus finansiālos nosacījumus,» norāda Russ Certo, piebilstot, ka bankām aizvien ir ārkārtīgi liela likviditāte, taču nu jau par dārgāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru Libor strauji pārlēcis pāri 2% barjerai

Tirgus dalībniekiem gaidot augstāku inflāciju un tai sekojošu attiecīgu reakciju no pasaules ietekmīgāko centrālo banku puses, pēdējā laikā visai strauji palielinājusies starpbanku likmju Libor USD vērtība. Piemēram, trīs mēnešu Libor USD no pagājušā gada decembra vidus 1,6% nu ir uzlēkusi virs 2% atzīmes un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada. Vēl 2015. gadā trīs mēnešu Libor USD likmes vērtība atradās pie 0,3% atzīmes, bet 2014. gadā tā bija tuvāk 0,2%.

Šīs likmes palielināšanās nozīmē, ka maksājumi pieaug visiem tiem, kuriem šai likmei piesaistīti aizdevumi. Augstāk ceļo arī citu termiņu šo likmju vērtība, un, piemēram, 12 mēnešu Libor USD šobrīd pārsniegusi 2,5%. Šāds Libor likmju kāpums atgādina to, ka rekordzemo likmju laiki kļūst par pagātni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) varasiestādes iecerējušas skandālu skartās starpbanku likmes Libor uzraudzību nodot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) pārziņā.

Eiropas Komisija izstrādājusi ierosinājumus, saskaņā ar kuriem ESMA pārziņā tiks nodoti arī dažādi citi Eiropas līmeņa indeksi un likmes, vēsta BBC. Komisijas ieceres, kuru prezentācija paredzēta šovasar, paredzētas, lai «nodibinātu labas pārvaldības noteikumus, kas radīs caurspīdīgumu, pārvaldītu interešu konfliktus un nodrošinātu indeksu reprezentativitāti».

Patlaban Libor tiek noteikts Londonā, savukārt saskaņā ar Komisijas ierosinājumu tas nonāktu Parīzē bāzētas organizācijas pārziņā. Avoti Lielbritānijas valsts kasē BBC norādīja, ka britu valdība attiecībā uz šādiem plāniem noskaņota pielaidīgi, jo apzinās, ka tā ir visas pasaules problēma. «Libor gadījumā jautājums par to, kas to pārraudzīs, radās tikai tāpēc, ka Lielbritānija uzņēmās vadību un ātri rīkojās, lai likmi reformētu,» klāstīja anonīmie avoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Royal Bank of Scotland Libor skandālā «atpērkas» ar 610 miljoniem

Jānis Rancāns, 07.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka Royal Bank of Scotland (RBS) piekritusi maksāt vairāk nekā 610 miljonu ASV dolāru lielu soda naudu, lai panāktu mierizlīgumu ar ASV un Lielbritānijas banku regulatoriem apsūdzībās par Libor likmes fiksēšanu.

RBS jau ir trešā banka, kas atzinusi, ka tās darbinieki centušies manipulēt ar Libor starpbanku likmēm, vēsta The Wall Street Journal. ASV regulatori norāda, ka RBS veikusi simtiem mēģinājumu manipulēt ar Libor likmēm.

Noziedzīgās darbības veiktas laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam. RBS lielākā daļa – 80% - pieder Lielbritānijas valdībai, kas banku nacionalizēja, kad tā finanšu krīzes laikā nonāca sabrukuma priekšā.

ASV regulatori gan neatklāja kā RBS manipulējis ar Libor likmēm un kāda šīm darbībām bija ietekme. Varasiestādes apsūdzējušas RBS darbiniekus sadarbībā ar citu skandālā iesaistīto banku un brokeru kompāniju darbiniekiem, lai tādējādi panāktu manipulāciju ar likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Satiksmes ierobežojumi svētkos

, 15.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar svinīgiem pasākumiem 17. un 18. novembrī, atbilstoši Rīgas domes sniegtajai informācijai.

Sakarā ar Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta iesniegumu, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumu un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts protokola iesniegumu ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17. novembrī no plkst. 10.40 līdz plkst. 12.30 Ārlietu ministra, Ekonomikas ministra un Ministru prezidenta svētku uzrunas Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13;

• 17. novembrī no plkst.12.45 līdz plkst. 14.15 Ministru prezidenta pieņemšana Rīgas Latviešu biedrības namā;

• 17. novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.40 Ārlietu ministra pieņemšana Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a;

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Informē par satiksmes ierobežojumiem 18.novembrī

, 13.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ierobežojumi sakarā ar valsts svētku pasākumiem

, 13.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabank Markets naudas tirgus apskats 4.-8. jūnijā

Valters Paiders [email protected], 08.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kristiāna Ķiete

Hansabank Markets analītiķe

Pagājušās nedēļas sākumā latu naudas tirgū tika novērota visu termiņu latu procentu likmju samazināšanās. RIGIBOR ON nedēļas laikā samazinājās par 4 b.p., līdz 2.43%. Tas zināmā mērā skaidrojams ar labo likviditātes nodrošinājumu banku sektorā. Nedēļas beigās termiņnoguldījumi Latvijas bankā sasniedza 88.7 miljonus latu, bet virsrezervēs atradās vēl papildus 40.7 mlj. latu. Visvairāk nedēļas laikā samazinājums vidēja un garāka termiņa latu procentu likmes. 3 mēn RIGIBOR samazinājās līdz 2.70% (-10 b.p.), 6 mēn. RIGIBOR – līdz 2.78% (-8 b.p.), bet 12 mēn RIGIBOR nokritās uz 2.88% (-14 b.p.). Garākā termiņa latu procentu likmju kritumu var skaidrot ar līdzšinējās tendences – latu konverģemces ar eiro procentu likmēm, turpinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Wall Street Journal: Iespējams, ka bankas melo

, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no vissvarīgākajiem pasaules "finansiālās veselības" barometriem LIBOR, kas ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss, iespējams, raida kļūdainus signālus, ziņo Wall Street Journal.

Baņķieri, finansisti un tirgotāji visā pasaulē aizvien vairāk sāk izteikt šaubas par Londonas starpbanku tirdzniecības kredītu likmes indeksa uzticamību.

Britu Baņķieru asociācijas noteiktais LIBOR indekss ir pasaulē visplašāk izmantotais īstermiņa procentu likmju indekss. Londonas starpbanku tirgus likme (LIBOR, London Interbank Offered Rate) ir procentu likme, ar kādu bankas aizņemas līdzekļus Londonas starpbanku tirgū. To katru dienu nosaka, ņemot vērā vismaz astoņu banku procentu likmes.

Vadoties pēc LIBOR indeksa var noteikt banku finansiālo stāvokli; ja indekss palielinās, tad skaidrs, ka bankām ir problēmas.

Pēdējo mēnešu finanšu krīze, kuru izraisīja problēmas ar hipotekārajiem aizdevumiem, ir "kārtīgi sakratījusi" bankas un LIBOR indekss ir strauji palielinājies. Taču pieaugošās aizdomas par LIBOR patiesumu liek domāt, ka banku problēmas varētu būt lielākas nekā bankas to ir gatavas atzīt, norāda Wall Street Journal.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru Libor ceļo arvien augstāk; Euribor pagaidām uz vietas.

Kopsolī ar ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) soļiem monetārās politikas sabardzināšanas ziņā uz arvien augstākiem līmeņiem tiecas dolāru starpbanku likmes. Piemēram, trīs mēnešu termiņa ASV dolāru Libor likmes vērtība šonedēļ pakāpusies līdz 2,45% atzīmei, kas ir augstākais līmenis 10 gadu laikā. Pirms iepriekšējās globālās finanšu krīzes šīs likmes vērtība gan bija krietni augstāka – 2007. gada augustā tā atradās pie 5,6%. Kopš tā brīža gan bija vērojams ASV dolāra starpbanku likmju brīvais kritiens. Pakāpeniski tās sāka palielināsies vien 2015. gadā, kad trīs mēnešu Libor bija pietuvojies 0,2% atzīmei.

Neskatoties uz regulatoru alkām pēc skandāla ar Libor manipulēšanu šai likmei meklēt aizvietotāju, šīm likmēm pasaulē joprojām ir milzīga nozīme. Libor likmēm piesaistīts milzīgs skaits un apjoms jau esošu finanšu instrumentu, kas kādu pāreju uz kaut ko jaunu padara sarežģītu. Tā joprojām ir galvenā likme, kas tiek piemērota ASV dolāru aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sveicot visus lasītājus Valsts svētkos, db.lv iesaka pasākumus, kurus vērts apmeklēt svētku dienās. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumi Rīgā

14. — 18. novembrī no plkst. 18.00 līdz 23.00 Rīgas centrā gaismas festivāls Staro Rīga 2008

Izveidoti trīs pastaigu maršruti. Maršruts, kas iezīmēts sarkanā krāsā, sāksies uz AB dambja un noslēgsies Brīvības bulvārī, ļaujot apskatīt 14 izgaismotus objektus pilsētas centrā un Vecrīgā. Zilais maršruts sāksies 11.novembra krastmalā un, metot līkumu caur Kronvalda parku, staigātājus aizvedīs uz Vērmanes dārzu, iekļaujot 12 gaismas objektus, savukārt Zaļais maršruts ļaus apskatīt desmit izgaismotus objektus no Centrāltirgus Spīķeriem līdz Alberta ielai.

Četrus vakarus no 14. līdz 17.novembrim piemērotos laika apstākļos izgaismoto Rīgu būs iespējams apskatīt no kuģīša Maria, kas dosies braucienos pa Daugavu no plkst.16 līdz 23.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Hansabank Markets naudas tirgus apskats 20.06.-01.07.

Valters Paiders [email protected], 04.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Pagājušo divu nedēļu laikā latu naudas tirgū vienīgās izmaiņas tika novērotas īsākā termiņa procentu likmēs: RIGIBOR ON pakāpās par 11 b.p līdz 2.47%. Šobrīd banku sektorā likviditātes nodrošinājums ir apmierinošs. Nedēļas beigās termiņnoguldījumi Latvijas Bankā sasniedza 58.0 miljonus latu, un virsrezervēs vēl bija papildus 8.8 milj. latu. Pārējo termiņu procentu likmes palika nemainīgas.

Īsākā termiņa EUR LIBOR likmes pēdējo divu nedēļu laikā palika nemainīgas, bet neliels pazeminājums bija vērojams 6 mēnešu (-2 b.p.) un 12 mēnešu EUR LIBOR (-5 b.p.). Pēdējo divu nedēļu laikā īsākā termiņa dolāra procentu likmes turpināja pieaugt. ON USD LIBOR pakāpās par 29 bāzes punktiem līdz 3.33%, kas daļēji skaidrojams ar 29.-30. jūnija FRS monetārās sanāksmes lēmumu paaugstināt dolāra bāzes procentu likmi līdz 3.25% (+25 b.p.). Mērens kāpums bija novērojams arī 1 mēn. USD LIBOR (+7 b.p.) un 3 mēn. USD LIBOR (+9 b.p.), kamēr 6 mēn. un 12 mēn. USD LIBOR samazinājās, attiecīgi, par 9 un 4 bāzes punktiem. Pēc sava ziņojuma FRS, raksturojot inflāciju valstī kā paaugstinātu, liek noprast, ka gaidāma arī tālāka bāzes procentu likmju paaugstināšana. Kā uzskata ekonomisti, FRS pašreiz atrodas ļoti sarežģītā situācijā. No vienas puses, FRS māc raizes par iespējamo strauji augošā ASV nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanu, kura ierobežošanai būtu nepieciešama tālāka bāzes procentu likmes paaugstināšana. No otras puses, pārlieku augstas procentu likmes var bremzēt valsts ekonomisko izaugsmi. Nākamā FRS monetārā sanāksme gaidāma 9. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpina samazināties trīs mēnešu starpbanku likme Libor un eiro starpbanku likme Euribor, liecina dati.

Trīs mēnešu dolāru likme Libor turpina krist jau 14. dienu pēc kārtas, raksta Bloomberg. Vakar tā samazinājusies par 2 bāzes punktiem līdz 0.51 %. Tāpat zem 1 % līmeņa nokrities eiro Libor trīs mēnešu likme, sasniedzot 0.9925 %.

Likmju samazinājums ir laba ziņa kredītņēmējiem, jo līdz ar likmju kritumu samazinās maksājums par kredītu, norāda eksperti.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas centrālās bankas taktika samazināt likmi līdz rekordzemam līmenim un tirgū iepludināt līdzekļus ir palīdzējusi Euribor kopš rudens samazināt par vairāk nekā 4 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Valsts svētku laikā noteikti satiksmes ierobežojumi

, 31.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumiem ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

10. novembrī plkst. 14.30 vainagu nolikšanas ceremonijas ģenerālmēģinājums Rīgas Brāļu kapos;

11. novembrī plkst. 9.00 ekumēniskais dievkalpojums Svētā Pētera luterāņu baznīcā; plkst. 11.00 vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos; plkst. 13.00 Rīgas Garnizona vienību militārā parāde Brīvības pieminekļa laukumā; plkst. 14.00 Goda sardzes svinīgā maiņas ceremonija Rīgā, pie Valsts prezidentes pils; plkst. 15.00 atceres pasākums Rīgas atbrīvotājiem Sudrabkalniņā;

17. novembrī plkst. 20.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11. Novembra krastmalā;

18. novembrī plkst. 10.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie pieminekļa O.Kalpakam; plkst. 11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas preču eksporta vērtība augusi par 0,7%

Db.lv, 11.01.2021

Eksportējusi Latvija 2020.gada novembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 197,857 miljonu eiro vērtībā (15,8% no kopējā eksporta), kas ir par 3,2% mazāk nekā oktobrī, bet par 14,7% vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 12,033 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,7% jeb 88,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 13,647 miljardiem eiro, kas ir kritums par 6% jeb 870,1 miljonu eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tādējādi 2020.gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās veidoja 25,68 miljardus eiro, kas ir par 3% jeb 781,9 miljardiem eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp novembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,251 miljarda eiro apmērā, kas ir par 4,6% jeb 60 miljoniem eiro mazāk nekā oktobrī, bet par 9,1% jeb 104,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī. Savukārt importētas preces novembrī 1,328 miljardu eiro apmērā, kas ir par 4,4% jeb 60,4 miljoniem eiro mazāk nekā pirms mēneša, bet par 4,1% jeb 52,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2019.gada novembrī.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka salīdzinājumā ar 2019.gada novembri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 47,4% līdz 48,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,3 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,5% vairāk nekā 2016. gada novembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 15,3% un importa vērtība – par 8,3% lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Novembrī Latvija eksportēja preces 1,1 miljarda eiro apmērā, bet importēja par 1,2 miljardiem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 47,8% (2016. gada novembrī – 46,2%).

2017. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 23,26 miljardus eiro – par 2,66 miljardiem eiro jeb 12,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,44 miljardus eiro (palielinājums par 1 miljardu eiro jeb 10,2 %), bet importa – 12,83 miljardus eiro (pieaugums par 1,69 miljardiem eiro jeb 15,2 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2017.gada novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri eksporta vērtība bija par 14,9 % un importa par 9,6 % lielāka, bet, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports pieauga par 5,8 % un imports – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Hansabank Markets» Latvijas naudas tirgus apskats 15.-22. aprīlī

Valters Paiders [email protected], 25.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabank Markets

Kā gaidīts, tad latu procentu likmes ir iegājušas stabilizācijas fāzē. Aizvadītajā nedēļā vidējā termiņa latu procentu likmju indeksi vairs nemainījās. 3 mēnešu RIGIBOR indekss šobrīd ir 2.91%, bet 6 mēnešu – 3.03%. Attiecībā pret eiro procentu likmēm, tas ir tikai par 75- 90 bāze punktiem virs atbilstošā termiņa EUR LIBOR indeksiem. Savukārt īsākā termiņa - ON RIGIBOR indeksa dinamika šonedēļ bija augšupejoša. ON RIGIBOR palielinājās no iepriekšējās nedēļas 2.37% līdz 3.66%, ko var skaidrot ar rezervju mēneša izskaņu 23.aprīlī. Lai gan kopumā banku sistēmā ir pārlikviditāte, īstermiņā daži spēlētāji saskārās ar nepietiekamiem rezervju uzkrājumiem, kas arī veicināja resursu cenas pēkšņo palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru