Kredītreģistrā iekļūs privātpersonu un uzņēmumu dati par bankās un to līzinga kompānijās saņemtajiem kredītiem, kas pārsniedz noteiktu slieksni, iespējams, 100 Ls vai vairāk.
Ja kāds būs iemanījies pa 100 Ls aizņemties no 10 bankām kopumā 1000 Ls, tad šis ir slieksnis, kuru bankas neredzēs - tomēr no finanšu stabilitātes viedokļa tik nelieli apjomi nav būtiski, Db atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Uldis Cērps, stāstot par izstrādāto kredītreģistra koncepciju, kas ietverta inflācijas apkarošanas plānā. Vienlaikus turpināsies arī informācijas apkopošana negatīvajā Parādnieku reģistrā, proti, līdz ar aktuālajām kredītsaistībām varēs redzēt arī kredītsaistību pārkāpumus. Patlaban vēl nav izlemts, cik bieži - reizi mēnesī vai ceturksnī - bankas sūtīs šo informāciju reģistram. Tomēr ir skaidrs, ka vēl kādu laiku bankas un līzinga kompānijas nezinās par iedzīvotāju saistību apmēru pret nebanku finansētājiem - tām kompānijām, kas nav pakļautas FKTK uzraudzībai. Tādējādi bankas un līzinga kompānijas varēs vieglāk un no riska viedokļa drošāk lemt, vai piešķirt pirmo vai kārtējo kredītu iedzīvotājiem, tomēr tām joprojām zināmā mērā būs jāpaļaujas uz kredītņēmēja godaprātu informēt par esošajām parādsaistībām neregulētās patēriņa kreditētājkompānijas, kuru skaits patlaban lēšams vairākos desmitos un kuru vid ir, piem., AM Credit,Baltijas izaugsmes grupa (BIG), Jūsu kredīts u.c. Amerikāņu izcelsmes kompānijas AM Credit fonda viceprezidents Džefrijs Gavleijs (Jeffrey Gawley), vērtējot iespēju kļūt par vienotā kredītreģistra dalībnieku, atzina, ka kompānija būtu ļoti iepriecināta par šādu iespēju. Līdz šim AM Credit vairākus gadus centās panākt, lai nebanku kompānijas nonāktu FKTK uzraudzībā. "Mēs gribētu saņemt informāciju no Parādnieku reģistra, kas attiecīgi vajadzīgs, strādājot Latvijā," tā Dž. Gavleijs. U. Cērps atzina, ka šobrīd notiek pēdējās diskusijas par koncepciju pārvērst patlaban esošo negatīvo Parādnieku reģistru uz pozitīvo kredītreģistru, notiek saskaņošana ar Latvijas Banku, kas būs reģistra turētāja. ·obrīd var runāt par koncepcijas projektu, kurš paredz, ka jaunais kredītreģistrs sāks darboties 1. janvārī. ·is būs pirmspēdējais solis vispārējā kredītreģistra izveidē - līdz šim esošajā negatīvajā Parādnieku reģistrā tika palielināts dalībnieku skaits, pievienojot apdrošināšanas kompānijas un banku meitas uzņēmumus - līzinga sabiedrības. Pēdējā posmā, kas nav paredzēts esošajā koncepcijā, tiks domāts, kādā veidā var pievienot nebankas - neviena neregulētus kredītdevējus.
Miglā tīti un bīstami
Par to, kā pievienot neregulētos kredītdevējus, pagaidām nav diskutēts, jo vēlme ir redzēt, kā izskatīsies praksē darbs ar pozitīvo kredītreģistru, atzina U. Cērps. "Es zinu, ka tādi ieteikumi [pievienot nebanku kreditētājus] ir. Galvenais ir atrisināt virkni problēmu, kas saistās tieši ar personas datu aizsardzību," tā viņš. Pēc U. Cērpa sacītā, atšķirībā no bankām, nebanku kompānijām nav noteikta kriminālatbildība par klientu datu izpaušanu. Ja nebanku pievienošana būtu ar mērķi iegūt precizitāti nevis 97 %, bet 99 % par cilvēku saistībām, tad no nebanku biznesa veicināšnas, piem., patēriņa kreditēšanas tas varētu būt būtiski. Lai pievienotu nebanku kreditētājus kopējā kredītreģistrā, būtu nepieciešams ieviest tādu pašu atbildību, kāda eksistē regulētajām finanšu sabiedrībām - kriminālā atbildība par klienta kontu noslēpumu izpaušanu trešām personām neautorizētā veidā. Tāpat būtu jāparedz kārtība, kādā veidā tiktu auditētas iekšējās sistēmas, lai pārliecinātos par iekšējo kontroli, kā praksē tiek nodrošināta privātpersonu datu aizsardzība. "Grūti iedomāties, ka bez izmaiņām šā brīža likumdošanā kredītreģistram varētu pievienoties dalībnieki no malas, jo es domāju, ka tas būtu bīstami un pretēji sabiedrības interesēm," tā U. Cērps. Viņš atzina, ka patlaban regulēto dalībnieku vidū lielā mērā ir viedoklis, ka no risku pārvaldes viedokļa tas nav nepieciešams, esošie dalībnieki pauda reālas bažas par iespēju atvērt pieeju datiem nebanku kompānijām. U. Cērps arī minēja tendenci, ka dažas līdzšinējās bankas kreditē neregulētos kredītdevējus, piem., Societe Generale (nopērkot Inserviss Group), kas savukārt, iespējams, dod datus franču kredītreģistram. U. Cērps atzina, ka viena no lietām, par ko nākotnē būs jādomā - kā savienot dažādu valstu kredītreģistrus, lai apmainītos ar datiem, kas varētu būt nepieciešami.
Spekulanti jau zināmi
Nira fonda prezidents Vadims Markovs Db atzina, ka kredītreģistrs ir ļoti pozitīvs solis, jo, iespējams, varēs redzēt pilnīgāku informāciju par to, cik spekulantu darbojas nekustamā īpašuma tirgū, kuru darījumos bieži tiek izmantoti arī banku kredīti. No U. Cērpa teiktā varēja spriest, ka bankām spekulantu loks jau zināms. Viņš pastāstīja, ka bankas spekulantus spiež koncentrēt visu biznesu vienā iestādē un gadījumi, kad pieļauj citu situāciju, ir reti. Pēc aptuvenām aplēsēm šādi spekulatīvie darījumi bija ap 10 % no kredītu apjoma mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Tā kā šo kredītu apjoms ir 3.27 mljrd. Ls, tad no tiem spekulatīvie darījumi varētu būt līdz 300 milj. Ls. Savukārt pēc skaita spekulatīvo darījumu veicēji esot ap 5 % no mājsaimniecībām, proti, nedaudz virs 6 tūkst. kredītņēmēju. Kredītreģistrā varēs redzēt, ar cik kredītiem apkrāvušies iedzīvotāji, kā arī būs pieejama detalizētāka informācija par katru kredītņēmēju. "Kredītreģistrs palīdzēs labāk saprast, kas notiek," atzina U. Cērps.
Nezināma ietekme
Vēl nav zināms, pie cik lielām kredītu summām nāksies gādāt par legālus ienākumus apliecinošo VID izziņu un tādējādi cik lielā mērā tas skars nebanku patēriņa kreditētājus.
No Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Ulda Cērpa teiktā varēja saprast, ka par vēlmi aizņemties, piem., 30 Ls gludekļa iegādei ienākumu apliecinoša izziņas prasīšana no VID nebūtu prātīga doma. Paužot savu personisko viedokli, U. Cērps atzina, ka kredītu un arī līzinga gadījumā runa varētu būt sākot no 10 tūkst. Ls. Slieksnis būtu jānosaka arī attiecībā uz iecerēto normu noteikt 10 -15 % pirmo iemaksu kredītiem. "Domāju, ka jautājumam par konkrēto slieksni ir jābūt bāzētam uz riskiem, svarīgi ir saglabāt proporcionalitāti," tā viņš. Ja šis slieksnis būs mērāms vairākos tūkstošos latu, tad, iespējams, inflācijas apkarošanas plānā paredzētās normas nebūtiski ietekmēs nebanku patēriņa kreditētājus, sevišķi tos, kas orientējas uz nelielu summu aizdošanu.
Noteiks likumā
Runājot par VID izziņām, FKTK jau janvāra sākumā nosūtījis bankām vēstuli pārliecināties, vai kredītņēmēju uzrādītie ienākumi "eksistē dabā". Tādējādi ar iecerēto normu par aizdevumu izsniegšanu, tikai balstoties uz legāliem ienākumiem, bankām nav problēma. U. Cērps uzsvēra, ka pašlaik svarīgākais ir šādu normu attiecināt arī uz pārējiem sektoriem, kas izsniedz kredītus - nebanku sektoriem. "Uzskatu, ka šādai normai jāatrodas likumdošanā un vispiemērotākais ir patērētāju tiesību aizsardzības likums," tā viņš. U. Cērps uzskata, ka šobrīd ir izveidojusies augstākā mērā interesanta situācija, kad neregulētas kompānijas par galveno konkurētspējas elementu reklamē to, ka viņas neinteresē cilvēku ienākuma avoti un apjoms. Tomēr spēles noteikumiem jābūt vienādiem, jo arī no valsts kopējiem riskiem svarīgi mazināt iespēju, ka cilvēki ar zemāku kredītspēju vēršas pie zemākas kvalitātes aizdevējiem, kuriem ir augstāka aizdodamo resursu cena. Tiesa, par to, kas varētu kontrolēt nebanku tirgu patlaban, vēl tiek diskutēts.
Nezināma norma
Jautāts, kā VID tiks galā ar situāciju, ja cilvēkam ir arī citi - ar nodokli neapliekamie ienākumi, U. Cērps norādīja: ja likums tiek pildīts, tad cilvēkiem jāinformē VID, iesniedzot ienākuma deklarāciju par neapliekamiem ienākumiem, ja tie pārsniedz noteiktu slieksni. Piem., VID jāsniedz deklarācija par gūtajiem ar nodokli neapliekamiem ienākumiem no, piem., lietotu auto vai mēbeļu, kapitāldaļu pārdošanas, ja tie pārsniedz 1532 Ls (neapliekamais minimums 32 Ls reizināts ar 12 mēnešiem un reizināts ar 4). Tomēr U. Cērps atzina, ka, visticamāk, liela daļa cilvēku to nemaz nezina.
Jāpārdomā
Runājot par plānotās pirmās iemaksas normas apiešanu, U. Cērps minēja piemēru, kad biznesā strādājošs cilvēks, kuram piešķir overdraftu 2-3 algu apmērā un kuru tas, iespējams, varētu izmantot kredītam pirmajai iemaksai - nevarēs pateikt, vai tas ir ļaunprātīgs veids, lai saņemtu kredītu. U. Cērps pieļāva, ka uz kreditētājiem vērstie inflācijas apkarošanas plna pasākumi atstās netiešu ietekmi uz patēriņu, jo, ja grib pilnībā apturēt pieprasījumu mazumtirdzniecībā, jāizmanto citi līdzekļi.