Zemais noguldījumu procentu likmju līmenis Latvijas kredītiestādēm ļauj iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām piedāvāt aizdevumus ar relatīvi izdevīgākiem nosacījumiem.

Tomēr aizdevumus ietekmē arī tādi faktori kā kredītiestāžu kreditēšanas politika un finansiālais stiprums, citu kredītiestāžu finansējuma avotu izmaksas un kredītņēmēju riska līmenis, kas vidējo kredītu procentu likmju ziņā Latviju kopā ar pārējām Baltijas valstīm joprojām ierindo starp eirozonas valstīm ar augstākajām kredītu procentu likmēm, teikts jaunākajā Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskatā.

Aizdevumi nefinanšu sabiedrībām 2019. gada 2. ceturksnī kļuva mazāk pieejami, bet 3. ceturksnī, sarūkot nefinanšu sabiedrību pieprasījumam, kā arī ECB paziņojot par atbalstošas monetārās politikas tālāku pastiprināšanu, nozīmīgākās Latvijas kredītiestādes kopumā samazināja procentu likmi aizdevumiem nefinanšu sabiedrībām.

Mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību eiro no jauna izsniegto kredītu procentu likmes pērn turpināja sarukt, sasniedzot zemāko Latvijā kopš neatkarības atgūšanas novēroto līmeni, liecina Latvijas Bankas pārskatā publicētā informāciju.

No jauna izsniegto kredītu zemās procentu likmes arvien vairāk ietekmēja esošo kredītu procentu likmes, ļaujot nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām ietaupīt uz kredītu maksājumu rēķina, atviegloja kredītu atmaksāšanu, uzlaboja kredītu kvalitāti un veicināja patēriņu.

Zemo kredītu procentu likmju pozitīvo ietekmi uz nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību pieprasījumu pēc jauniem kredītiem mazināja trūkumi uzņēmējdarbības vides stabilitātē un paredzamībā, kā arī kredītņēmēju neatbilstība kredītiestāžu izvirzītajiem kredītu standartiem. Mājsaimniecību kredītu atlikuma procentu likmes 2017. gadā turpināja samazināties, taču daudz lēnāk.

Esošo mājokļa iegādei eiro izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme 2017. gadā svārstījās 2.2–2.3% līmenī, savukārt attiecīgā patēriņa kredītu un pārējo mājsaimniecībām izsniegto kredītu vidējā svērtā procentu likme svārstījās 11,5–11,8% līmenī.

Latvijas Bankas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku katru ceturksni veiktais banku apsekojums liecina, ka 2016. gadā kāpis klientu kredītu pieprasījums, bet kredītu izsniegšanas prasības kredītiestādes nav būtiski mainījušas, liecina informācija centrālās bankas gada pārskatā.

Nefinanšu sabiedrību kreditēšanas sektorā Latvijas kredītiestādes kompensēja kredītu procentu likmju kritumu ar augstākām ar procentu likmēm nesaistītām maksām. Vienlaikus augošās konkurences ietekmē nefinanšu sabiedrībām izsniegtajiem kredītiem kredītiestādes noteica mazāk stingras, piemēram, ķīlas prasības, kas uzlaboja nefinanšu sabiedrību iespējas iegūt kredītresursus.

2016. gadā Latvijas tautsaimniecībā iezīmējās jauna tendence – kredītiestādēm pakāpeniski atjaunojot tautsaimniecības kreditēšanu, ar martu sāka augt iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis, bet ar aprīli arī kredītu atlikuma gada pieauguma temps kļuva pozitīvs. Gadā kopumā iekšzemes finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3% (kredītiestāžu kredītportfeļa pirmais pieaugums kopš 2008. gada).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gadā nefinanšu investīcijas* Latvijā veidoja 2722,0 milj. latu, kas ir par 13% vairāk nekā 2006.gadā. Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā sasniedza 1082,3 milj. latu (40% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 39% vairāk nekā 2006.gadā. Savukārt privātajā sektorā 2007.gadā tika investēti 1639,7 milj.latu (60% no kopapjoma), kas ir par 0,7% vairāk nekā 2006.gadā.

48% no visām nefinanšu investīcijām jeb 1300,8 milj.latu veidoja ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 30% no visām nefinanšu investīcijām jeb 823,2 milj.latu - iekārtās un mašīnās, 22% jeb 598,0 milj.latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā.

2007.gada ceturtajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 958,8 milj.latu, kas ir par 12% vairāk nekā 2006.gada ceturtajā ceturksnī.

Rūpniecībā ieguldīti 806,5 milj. latu jeb 30% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma, kas ir par 14% vairāk nekā 2006.gadā. 99,5 milj. latu jeb 12% no kopējām nefinanšu investīcijām rūpniecībā ieguldīti koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā, 83,0 milj. latu (10%) - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 73,0 milj. latu (9%) - nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, 34,6 milj. latu (4%) - izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, 30,1 milj. latu (4%) - ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā, 25,5 milj. (3%) - mēbeļu ražošanā; citur neklasificētā ražošanā.

2007.gada 9 mēnešos nefinanšu investīcijas* Latvijā veidoja 1763,2 milj. latu, kas ir par 14% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 640,9 milj. latu (36% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 42% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos. Savukārt privātajā sektorā tika investēti 1122,3 milj.latu (64% no kopapjoma), kas ir par 3% vairāk nekā 2006.gada 9 mēnešos.

49% no visām nefinanšu investīcijām jeb 862,5 milj.latu veidoja ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 30% jeb 530,5 milj.latu – ieguldījumi iekārtās un mašīnās, 21% jeb 370,2 milj.latu – ieguldījumi pārējos pamatlīdzekļos un inventārās.

2007.gada trešajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 677,5 milj.latu, kas ir par 6% vairāk nekā 2006.gada trešajā ceturksnī.

2008.gada pirmajos sešos mēnešos nefinanšu investīcijas (ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos) Latvijā bija 1 223.3 miljoni latu, kas ir par 3% mazāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 488.6 miljoni latu (40% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 18% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā. Savukārt privātajā sektorā 2008. gada pirmajā pusgadā tika investēti 734.7 miljoni latu (60% no kopējā apjoma), kas ir par 14% mazāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

48% no visām nefinanšu investīcijām jeb 582.0 miljoni latu veidoja ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 32% no visām nefinanšu investīcijām jeb 392.9 miljoni latu - iekārtās un mašīnās, 20% jeb 248.4 miljoni latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā.

2008. gada otrajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 686.3 miljoni latu, kas ir par 7% mazāk nekā 2007.gada otrajā ceturksnī.

2007.gada I.pusgadā nefinanšu investīcijas* Latvijā bija 1085,7 milj. latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2006.gada I.pusgadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā bija 354,2 milj. latu (33% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 50% vairāk nekā 2006.gada I.pusgadā. Savukārt privātajā sektorā 2007.gada I.pusgadā tika investēti 731,5 milj.latu (67% no kopapjoma), kas ir par 10% vairāk nekā 2006.gada I.pusgadā.

32% no visām nefinanšu investīcijām jeb 346,8 milj.latu veidoja iekārtas un mašīnas, 23% jeb 247,0 milj.latu veidoja pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

Rūpniecībā ieguldīti 326,2 milj. latu jeb 30% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma. 49,1 milj. latu jeb 15% no kopējām nefinanšu investīcijām rūpniecībā ieguldīti pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 29,6 milj. latu (9%) - koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā, 26,8 milj. latu (8%) - nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, 22,1 milj. latu (7%) - izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, 16,1 milj. (5%) - mēbeļu ražošanā; citur neklasificētā ražošanā, 14,9 milj. latu (5%) - ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā.

2007.gada I.ceturksnī nefinanšu investīcijas* Latvijā bija 451,8 milj. latu, kas ir par 20% vairāk nekā 2006.gada pirmajos trijos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā tika investēti 302,9 milj.latu jeb 67% no kopapjoma.

Nefinanšu investīcijas sabiedriskajā sektorā veidoja 148,9 milj. latu (33% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma), kas ir par 62% vairāk nekā 2006.gada I.ceturksnī. Savukārt privātajā sektorā 2007.gada I.ceturksnī tika investēti 302,9 milj.latu (67% no kopapjoma), kas ir par 6% vairāk nekā 2006.gada I.ceturksnī.

30% no visām nefinanšu investīcijām jeb 133,6 milj.latu veidoja iekārtas un mašīnas, 23% jeb 103,1 milj.latu - pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

Rūpniecībā ieguldīti 143,4 milj. latu jeb 32% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma. 14,3 milj. latu jeb 10% no kopējām nefinanšu investīcijām rūpniecībā investēti izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, 13,9 milj. (10%) - pārtikas produktu un dzērienu ražošanā, 13,6 (9%) - koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā, 6,7 milj. latu (5%) - nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, 5,9 milj. latu (4%) - ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā , 5,6 milj. latu (4%) - mēbeļu ražošanā; citur neklasificētā ražošanā.

Kredītiestāžu iekšzemes kreditēšana arī pirms Covid-19 pandēmijas bija gausa, jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

2019. gada 4. ceturksnī iekšzemes kreditēšanas temps kritās, un 2020. gada februārī iekšzemes kredītu atlikums bija par 2,4% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī. Arī izslēdzot vienreizējos faktorus saistībā ar divu kredītiestāžu licenču anulēšanu, kredītu atlikuma gada pārmaiņu temps februārī bija negatīvs (–1,4%).

Iekšzemes kreditēšanas temps būtiski saruka nefinanšu sabiedrību segmentā, savukārt mājsaimniecību kreditēšanas gada pieauguma temps saglabājās stabils, bet zems (aptuveni 1%). 2020. gada februāra beigās iekšzemes nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija par 0.8% mazāks nekā iepriekšējā gada februārī.

2018. gadā turpināsies neliela kopējā un nefinanšu sabiedrību kredītportfeļa palielināšanās (gada skatījumā – neņemot vērā kredītportfeļa nodošanas ārvalstu mātes bankai ietekmi), tomēr lēnākas uzņēmumu kreditēšanas ietekmē izaugsmes prognoze ir pazemināta, jaunākajā Makroekonomikas norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Galvenie faktori – ES fondu līdzekļu aktīvāka izmantošana, augoša ārējā un iekšējā pieprasījuma noteikta jaudu palielināšanas nepieciešamība, augošs uzņēmumu kapitāls un to gatavība investīcijām.

Mājsaimniecību kreditēšanas gada pieaugums atjaunojies 2018. gada 1. pusgadā, valdībai turpinot valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un paplašinot garantiju saņēmēju loku ar jaunajiem speciālistiem, kā arī augot patēriņa kredītu pieprasījumam.

Kredītportfeļa pieaugums 2018. un 2019. gadā pamazām atjaunosies, tomēr tas būs lēnāks, nekā gaidīts iepriekš. Galvenie uzņēmumu kreditēšanas kāpumu veicinošie faktori būs ES fondu līdzekļu izmantošana un jaudu palielināšanas nepieciešamība, bet kredītu pieprasījumu mazinās nevēlēšanās uzņemties riskus. Mājsaimniecību kreditēšanā turpināsies līdzšinējās tendences, uzskata eksperti.

Šā gada 3.ceturksnī Latvijā rūpniecībā ieguldīti 127.9 miljoni latu, kas veido 33% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma.

Savukārt valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas sadaļā ieguldīti 79.2 miljoni latu jeb 21% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Nozīmīgākie ieguldījumi bija Dienvidu tilta otrās kārtas Slāvu satiksmes mezgla būvniecībā, Nacionālās bibliotēkas celtniecībā, maģistrālo cauruļvadu un vietējo cauruļvadu būvniecībā pašvaldībās.

Kopumā nefinanšu investīcijas samazinājušās par 41%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un bija 386.3 miljoni latu. No visām nefinanšu investīcijām 54% jeb 209 miljoni latu veidoja ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 32% jeb 121.6 miljoni latu - iekārtās un mašīnās, 12% jeb 47,4 miljoni latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā, 2% jeb 8.3 miljoni latu bija ieguldījumi ilgtermiņa nemateriālajos ieguldījumos.

Šī gada otrajā ceturksnī nefinanšu investīcijas Latvijā bija 425.4 milj.latu, kas ir par 32 % mazāk nekā 2008. gada 2.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visām nefinanšu investīcijām 51% jeb 215.6 milj.latu veidoja ieguldījumi dzīvojamās un citās ēkās, būvēs un celtnēs, 35% jeb 150.1 milj.latu - iekārtās un mašīnās, 12% jeb 50.4 milj.latu - pārējos pamatlīdzekļos un inventārā, 2% jeb 9.3 milj.latu - ilgtermiņa nemateriālajos ieguldījumos.

Lielākie ieguldījumi 2009.gada 2.ceturksnī bija valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas sadaļā – 109.9 milj latu (26% no kopējā nefinanšu investīciju apjoma) jeb par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā ceturksnī. Nozīmīgākie ieguldījumi bija Dienvidu tilta otrās kārtas Slāvu satiksmes mezgla būvniecībā, Nacionālās bibliotēkas celtniecībā, maģistrālo cauruļvadu un vietējo cauruļvadu būvniecībā pašvaldībās.

Maijā Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga trešo mēnesi pēc kārtas, kredītu mēneša kāpuma tempam sasniedzot 1.1% (labākais rādītājs kopš 2017. gada rudens), bet kredīti nefinanšu sabiedrībām auga vēl straujāk – par 1.9%, Latvijas Bankas ekonomiskās analīzes vietnē makroekonomika.lv norāda centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tāpat kā aprīlī, noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms saruka.

Maijā, augot gan nefinanšu sabiedrībām, gan finanšu iestādēm, gan arī mājsaimniecībām izsniegto (gan mājokļa, gan patēriņa) kredītu atlikumam, iekšzemes kredītportfeļa gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -2.2%, bet, izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pieauguma temps sasniedza +3.6%, norāda V.Purviņš.

Vairākām bankām būtiski palielinot nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu portfeli, tā gada pārmaiņu temps sasniedza -0.5%, kamēr kredītiem mājsaimniecībām saglabājās negatīvāks rādītājs (-4.8%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, attiecīgi +5.8% un +0.8%). Maijā salīdzinājumā ar aprīli uzlabojās gan nefinanšu uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu rādītājs, un šā gada pirmajos piecos mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 9.5%.

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Neuzticēšanās gada pārskatos iekļautajai informācijai un bažas, ka tie neatspoguļo būtisku informāciju, mazina to lietderību lietotājiem, kas vērtē uzņēmumu saimnieciskās darbības sniegumu un ilgtermiņa ienesīguma potenciālu.

Vai gada pārskata lietotājiem ir svarīga tikai finanšu informācija? Jaunākie pētījumi pierāda, ka svarīga ir arī būtiskas nefinanšu informācijas atklāšana. Tāpēc grāmatveži, izmantojot savas zināšanas par vadības un uzņēmuma procesu kontroli, var būtiski uzlabot uzticību gada pārskatā iekļautajai finanšu un nefinanšu informācijai. Jaunajā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma redakcijā ir norādīts, ka gada pārskatā ir jāatspoguļo būtiska informācija. Tā ir tāda informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tās neatklāšana vai nepareizs izklāsts finanšu pārskatos varētu mainīt vai ietekmēt lēmumu, kuru persona pieņem, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem. Vienlaikus likumā nav atrunāts, kā novērtēt, vai informācija ir būtiska un var ietekmēt investoru, kredītiestāžu un citu gada pārskatu lietotāju lēmumus. Tāpēc katra uzņēmuma vadībai ir jāizvērtē atklājamās informācijas būtiskums. Starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) pamatnostādnēs ir atrunāts, ka par būtisku informāciju uzskatāma tāda informācija, kas var individuāli vai kolektīvi ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kurus viņi pieņem, pamatojoties uz finanšu pārskatiem.Būtiskums finanšu datiem ir jānosaka uzņēmuma iekšienē, visbiežāk vidēji būtiska finanšu informācija ir no 1% līdz 2% no kopējās aktīvu vērtības vai no cita saistoša rādītāja (piemēram, neto apgrozījums, tīrie aktīvi). Jāatzīmē, ka precīza aprēķina metodika gan nav izstrādāta un tā ir atkarīga no uzņēmuma lieluma un saimnieciskās darbības veida.

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Rēzeknes pilsētas dome šonedēļ ir parakstījusi vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta Nr.5.6.2.0/16/I/018 Industriālo teritoriju tīklojuma izveide uzņēmējdarbības veicināšanai Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes un Viļānu novados īstenošanu, informē pašvaldībā.

Projekta mērķis ir, balstoties uz komersantu vajadzībām, komercdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras sakārtošana privāto investīciju apjoma pieaugumam un uzņēmējdarbības attīstībai Rēzeknes pilsētā, Rēzeknes un Viļānu novados, reģenerējot degradētās teritorijas.

Projekta galvenās darbības ir Rēzeknes pilsētas Maskavas, Noliktavu un Varoņu ielu pārbūve 3,1 km kopgarumā, Viļānu pilsētas Centrālās un Tevenānu ielas pārbūve 1,643 km kopgarumā; Rēzeknes novada pašvaldības ceļu pārbūve Verēmu, Griškānu, Sakstagala, Stoļerovas, Lūznavas, Maltas, Ozolaines, Feimaņu, Ilzeskalna un Mākoņkalna pagastos 19,181 km kopgarumā; ūdens un kanalizācijas tīklu pārbūve un izbūve atsevišķajos ielu posmos Rēzeknes un Viļānu pilsētā; zemesgabalu rekultivācija 3,9 ha kopplatībā Rēzeknes pilsētā investīciju piedāvājumam.

Lai gan decembrī vairākas bankas ziņoja par jaunizsniegtiem liela apjoma kredītiem, kopējais dzēsto un norakstīto kredītu apjoms izrādījās lielāks un kredītportfeļa atlikums saruka, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums bija sezonāli straujš mājsaimniecību, bet neliels nefinanšu uzņēmumu sektorā. Tas apstiprināja pērn vērojamo tendenci, ka mājsaimniecību uzkrājumu kāpums apsteidz patēriņa pieaugumu, toties aug imports un investīcijas.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms decembrī samazinājās par 0.5%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.2% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.6%. Portfeļa sarukumu noteica gada nogalei raksturīgais lielais slikto kredītu norakstīšanas apjoms, kā arī sezonāla īstermiņa kredītu atmaksa. Vienlaikus decembrī nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms bija rekordliels, tomēr arī tas nespēja kompensēt kopējā portfeļa sarukumu.

Janvārī samērā bieži naudas rādītājiem raksturīga atkāpšanās pēc gada nogales sezonālās aktivitātes, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr šā gada janvārī mērena izaugsme bija vērojama gan kreditēšanā (pieauga gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kredītportfelis), gan noguldījumu piesaistē (palielinājās iekšzemes noguldījumu kopapjoms un uzņēmumu noguldījumi). Janvārī nedaudz saruka vien mājsaimniecību noguldījumi, iedzīvotājiem tērējot decembrī izveidotos uzkrājumus.

Iekšzemes kredītportfelis janvārī pieauga par 0,5%, tostarp kredīti nefinanšu uzņēmumiem un mājokļa kredīti par 0,5% un patēriņa kredīti – par 0,6%. Iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps uzlabojās līdz -3,7%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem līdz -3,9% un kredītiem mājsaimniecībām līdz -5,2%, savukārt izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs - attiecīgi 1,8%, 2,2% un 0,4%.

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Turpinoties vairāku iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis sarucis arī pērnā gada decembrī, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Aizvien rūpīgāks banku izvērtējums par klientiem, kas vēlas aizņemties, un augošā uzņēmēju piesardzība, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, kā arī būtiskas agrāk izsniegto aizdevumu atmaksas decembrī noteikušas gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikuma sarukumu, un neliels pieaugums saglabājies vien mājokļa kreditēšanā.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal nonācis negatīvajā sektorā, bet neliels pozitīvs gada kāpums saglabājies tikai mājsaimniecību kreditēšanā, norāda LB ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes noguldījumu atlikuma kāpums pērn decembrī bija sezonāli straujākais gada laikā, tomēr, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties, tas nedaudz atpaliek no iepriekšējā gada decembra rādītāja. Decembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 2,3%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 4,1%, bet mājsaimniecību kredītportfelim – par 0,2%. Kredītportfeļa kritumu galvenokārt noteica iepriekš izsniegto īstermiņa kredītu atmaksa vairākām lielākajām Latvijas komercbankām. Salīdzinājumā ar rekordzemajiem novembra līmeņiem, decembrī nedaudz uzlabojās jauno kredītu dinamika, tomēr gan decembrī, gan gadā kopumā tie izsniegti mazāk nekā gadu iepriekš – uzņēmumiem par 23,8%, mājsaimniecībām – par 4,7% mazāk.

Februārī banku sektoru skārušie notikumi pārdzīvoti bez nozīmīgām iekšzemes naudas rādītāju svārstībām, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Iekšzemes kredītportfelis kopumā saglabājies praktiski nemainīgs, nedaudz augot nefinanšu uzņēmumiem (par 0.1%), bet sarūkot mājsaimniecībām (par 0.2%) izsniegto kredītu atlikumam. Savukārt banku piesaistītie noguldījumi mēreni sarukuši nefinanšu uzņēmumu, bet nedaudz auguši mājsaimniecību sektorā.

Iekšzemes kredītportfeļa gada samazinājuma temps februārī saglabājās 2.8% līmenī, tostarp nemainoties arī nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kredītportfeļa gada pārmaiņu rādītājiem (attiecīgi -8.5% un -1.1%). No jauna izsniegto kredītu apjoms gan liecināja par zināmu tirgus vēsumu un atpalika gan no janvāra, gan pērnā gada februāra rādītājiem.

Banku piesaistītie iekšzemesnoguldījumi februārī samazinājās par 1.2%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.1%, bet mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 0.1% (gada kāpuma temps attiecīgi 2.8%, 1.3% un 7.6%).

Līdzīgi kā decembrī - arī janvārī turpināja samazināties gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelis, kredītu gada pārmaiņu tempam sasniedzot 2,8% kritumu, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt banku piesaistīto noguldījumu kāpums kopumā, tai skaitā uzņēmumu sektorā, janvārī turpinājās, toties mājsaimniecības sezonāli augstos decembra ienākumus sāka tērēt, tāpēc to noguldījumi saruka.

Iekšzemes kredītportfeļa apjoms janvārī samazinājās par 0,1%, nefinanšu sabiedrību kredītportfelim sarūkot par 0.6% un kredītiem mājsaimniecībām - par 0.2%. Auga tikai nebanku finanšu iestādēm izsniegtie aizdevumi. No jauna izsniegto kredītu apjoms gan atpalika no decembra rādītāja, tomēr ievērojami pārsniedza pērnā gada janvāra līmeni (nefinanšu sabiedrībām par 41,8%, mājsaimniecībām – par 35.9%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi janvārī palielinājās par 0.4%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 1.3%. Savukārt mājsaimniecību noguldījumi saruka par 0.7% (gada kāpuma temps attiecīgi 4.4% un 8.1%).

Pērnais novembris iezīmējās ar pēdējo trīsdesmit mēnešu laikā straujāko nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikuma kāpumu, tomēr galvenokārt auga īstermiņa kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Savukārt pēdējo piecu mēnešu laikā lielākais un par 28% lielāks nekā iepriekšējā gada novembrī bija nefinanšu uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apjoms. Lai gan turpinājās mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu kāpums, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis nedaudz saruka. Vienlaikus turpinājās ierastais mājsaimniecību noguldījumu kāpums, bet uzņēmumu līdzekļu atlikuma pieaugumu bankās noteica nebanku finanšu iestāžu uzkrājumu palielināšanās, kamēr nefinanšu uzņēmumu noguldījumi nedaudz saruka.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis novembrī pieauga par 1.5% un iekšzemes kredīti kopumā – par 0.6% (gada pārmaiņu temps attiecīgi -4.9% un -4.4%; izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi +1.1% un +1.2%). To galvenokārt noteica būtisks uzņēmējiem izsniegto īstermiņa kredītu kāpums, kamēr mājokļa kredīti mājsaimniecībām auga vien nedaudz, bet patēriņa kredīti mazliet saruka.

Jūlijā būtiski palielinājās iekšzemes uzņēmumu uzkrājumi banku kontos, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpināja augt arī mājsaimniecību noguldījumi, tomēr to kāpums sezonālo vasaras tēriņu laikā bija neliels. Jāatzīmē, ka naudas uzkrājumu nebaltām dienām straujāka palielināšanās vērojama jau kopš pērnā gada nogales, tautsaimniecības izaugsmei palēninoties un augot nenoteiktībai par turpmāko attīstību, īpaši pasaules ekonomikas kontekstā. Iekšzemes kredītportfelis jūlijā palielinājās, nedaudz augot gan nefinanšu uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītportfelim.

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi jūlijā pieauga par 3.0%, tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumi par 8.0%, bet mājsaimniecību noguldījumi – par 0.1%. Lai gan noteicošo kāpuma daļu veidoja atlikumi norēķinu kontos, neierasti straujš bija termiņnoguldījumu kāpums, kas varētu būt saistīts arī ar augstākām nekā iepriekš uzņēmumu termiņnoguldījumu procentu likmēm. Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 pieauga par 1.8%, augot gan eiro zonas rezidentu Latvijas monetārajās finanšu iestādēs veiktajiem noguldījumiem uz nakti, gan arī noguldījumiem ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem un ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu (M3 gada kāpuma temps jūlijā veidoja 9.6%; noguldījumu – attiecīgi 9.9%, 14.3% un 2.4%).