Par Latvijā iegādātu īpašumu ārzemnieki arī turpmāk varēs iegūt īpašo termiņuzturēšanās atļauju, jo Saeima atstāja spēkā šo iepriekš pieņemto Imigrācijas likuma normu.

Atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ārzemnieks varēs iegūt, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 Ls, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 Ls.

Turklāt vienlaikus jāpastāv šādiem nosacījumiem: viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi, kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā, nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 Ls vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 10 000 Ls. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību.

Grozījumi Imigrācijas likumā paredz, ka ārzemnieks varēs iegūt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un ieguldījums ir vismaz: 25 000 Ls, un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kura saimnieciskā gada laikā kopā valsts budžetā un pašvaldības budžetā kā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 Ls; vai arī ieguldījums ir vismaz 100 000 Ls.

Jāpiezīmē, ka 3. lasījumā Imigrācijas likums sākotnēji tika atvērts pēc Iekšlietu ministrijas ierosinājuma, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, Padomes direktīvas Nr.2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2009/52/EK, ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi prasības. Likums 3. lasījumā tika pieņemts, 68 deputātiem balsojot par un 22 atturoties.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra