SEB Banka kopš 5. janvāra veikusi izmaiņas vairākiem darījumiem ar vērtspapīriem, tostarp lai veicinātu aktīvāk sadarboties ar bankas brokeriem.

Tiesa, cenrādī sniegtā informācija gluži neliecina par to, ka noteiktie tarifi varētu veicināt aktīvi darboties akciju tirgū, jo, lai arī samazinātas maksas par vērtspapīru kontiem, tā ir nedaudz mainīta darījumiem ar vērtspapīriem un tā varētu arī neveicināt aktīvi tirgoties ar akcijām, jo komisija tagad noteikta par katru darījumu, nevis aprēķināta vienu reizi par vienas sesijas laikā veikto darījumu kopējo apjomu. Proti, par E-brokera sistēmā veiktiem darījumiem ar Rīgas, Tallinas un Viļņas Fondu biržās kotētām akcijām, turpmāk jāmaksā 025 % (min. 0.5 lati) par darījumu, bet iepriekš šajā sistēmā veiktā darījuma maksa bija 0.2 – 0.3 %, minimums 2 lati , kas aprēķināta vienu reizi par vienas sesijas laikā veikto darījumu kopējo apjomu. Turklāt, ja darījums pieteikts SEB bankas brokeriem, par darījumu jāšķiras no vismaz 2 latiem, bet kopumā tie ir 0.35 % no darījuma vērtības, bet, ja darījumu piesaka SEB Bankas filiālē – maksa ir 0.5 % no darījuma apjoma.

No 2. decembra ir nodibinātas korespondējošās attiecības starp Nasdaq CSD un Vācijas centrālo vērtspapīru depozitāriju (CSD) Clearstream Banking AG.

Abu depozitāriju tiešā sadarbība atvieglos pārrobežu norēķinus Eiropas vienotajā vērtspapīru norēķinu platformā TARGET2-Vērtspapīriem (T2S), nodrošinot ārvalstu investoriem vienkāršāku un efektīvāku piekļuvi Baltijas vērtspapīru tirgum.

Clearstream klientiem tiks nodrošināts vienots piekļuves punkts vērtspapīriem, kas emitēti Nasdaq CSD, darbojoties no savas mītnes valsts. Tas sekmēs ieguldījumus Baltijas vērtspapīru tirgū un to likviditāti, un ļaus norēķināties par Baltijas vērtspapīriem centrālajā bankā, kā arī sniegs jaunus tehniskās piekļuves risinājumus ar saskaņotiem standartiem.

“Tiešās korespondējošās attiecības starp abiem depozitārijiem ir nozīmīgs pienesums vienkāršākai piekļuvei pārrobežu vērtspapīru darījumu norēķiniem Baltijā, reaģējot uz klientu pieprasījumu augošajā tirgū. Starptautiskajiem investoriem tas paver plašu logu uz kapitāla tirgu Baltijā, veicinot investīcijas reģionā,” saka Indars Aščuks, Nasdaq CSD valdes priekšsēdētājs.

Latvijas finanšu sistēmai tiešā ekspozīcija pret Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem kopumā ir zema, tāpēc tiešā ietekme no jebkādiem pavērsieniem ar Krievijas valdības un korporatīvā sektora vērtspapīriem, piemēram, parādu atmaksāšanas rubļos, uz Latvijas kredītiestādēm nav sagaidāma, pavēstīja Latvijas Bankas eksperte Olga Lielkalne.

Viņa norādīja, ka finanšu tirgus dalībnieki ļoti uzmanīgi gaida ziņas par divu ASV dolāros denominēto Krievijas valsts obligāciju procentu maksājumu izmaksām, un kopumā situācija ap Krievijas ārējā parāda apkalpošanu ir ļoti neviennozīmīga.

Eksperte atzīmēja, ka Krievijas finanšu ministrs ziņoja, ka ir dots rīkojums veikt izmaksas ASV dolāros, bet, ja ārvalstu bankas Krievijas piemēroto sankciju dēļ nevarēs izpildīt rīkojumu, izmaksas notiks Krievijas rubļos. Savukārt, pēc "Bloomberg" sniegtās informācijas, ASV Finanšu ministrijas pārstāvis skaidrojis, ka sankcijas neierobežo Krievijas valdības spēju apkalpot ASV dolāros denominētu parādu vismaz līdz maija beigām.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Februārī vidējais dzīvokļu cenu pieaugums Rīgas mikrorajonos bija 1,9%.

Salīdzinājumam - janvāra pieaugums bija 2,4%, bet iepriekšēja gada februārī cenas cēlās vidēji par 4,5%.

Sērijveida dzīvokļu tirgū mēneša laikā piedāvājums palielinājies par 30%. Piedāvājuma palielināšanās liecina par to, ka tirgus dalībnieki vēlas pārdot savus īpašumus pirms prognozētās cenu stabilizācijas un iespējamās sērijveida dzīvokļu tirgus stagnācijas.

Pēc Ober Haus datiem vidējā dzīvokļu cena Rīgas mikrorajonos februārī sasniedza 1633 EUR par kv.m.

Rīgas mikrorajonu dzīvokļi:

Pļavnieki, Purvciems, Mežciems, Teika, Jugla

Februārī šajos rajonos cenu pieaugums bija no 0,6 % (Teikā) līdz 3,6 % (Mežciemā).

Minēto mikrorajonu dzīvokļu tirgus tendence februārī bija - piedāvājumā tiek izlikti arvien vairāk dzīvokļu, taču pieprasījums pēc tiem ir samazinājies. Pircēji cenas jau uzskata par pārāk augstām, turpretī pārdevēji vēl cer uz pircēju optimismu. Potenciālie pircēji ir kļuvuši piesardzīgāki arī attiecībā pret "vecajām mājām" kopumā un arvien biežāk izvēlas dzīvokļus "jauno projektu ēkās".

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pērn pie Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem un Sākotnējā reģistrā bija reģistrēti 64,5 tūkstoši vērtspapīru konti, kuros glabājās dažādu uzņēmumu vērtspapīri, informēja NASDAQ OMX Riga pārstāvis Āris Dreimanis.

Lielākā daļu vērtspapīru šajos kontos ir biržā kotēto Latvijas uzņēmumu akcijas.

Saskaņā ar Depozitārija datiem vislielākais akcionāru skaits NASDAQ OMX Riga kotētajos uzņēmumos ir Ventspils naftai (vairāk nekā 22 tūkstoši akcionāru), Latvijas Balzamam (14,86 tūkstoši akcionāru) un Latvijas Gāzei (7734 akcionāri).

No 64 528 vērtspapīru kontiem Latvijā 27 tūkstoši konti ir atvērti bankās un ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Par neaktīviem uzskatāmi 37 tūkstoši īpašnieku, kas savus vērtspapīrus joprojām glabā Depozitārija kārtotajā Sākotnējā reģistrā. Lai ar akcijām brīvi rīkotos un pārdotu, īpašniekiem jāpārved tās uz vērtspapīru kontu bankā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā. Pērn šādi rīkojošies 772 cilvēki.

Ne tuvu nav skaidrs, vai plānotā Eiropas ekonomiku nomētāšana ar vērtspapīriem radīs reālu vērtību vai tikai papīrus, jo problēma nav naudas trūkums, bet gan dažnedažāda ekonomiskā nesabalansētība

Tieši nesabalansētības novēršana it kā ir nupat Eiropas Komisijas publiskai apspriešanai nodotās t.s. Zaļās grāmatas par ES kapitāla tirgu savienību mērķis. Proti, Eiropā bizness ir neproporcionāli atkarīgs no banku kredītiem un visai neliela daļa nāk no vērtspapīru segtā finansējuma. Tad nu Komisija ar atbildīgo britu komisāru lordu Hilu priekšgalā nāk klajā ar ES likumprojektu par vērtspapīru tirgus liberalizāciju jeb vērtspapīrošanu (securitization), kas ES finanšu tirgū radītu papildu likviditāti.

Principiāli slidens moments ir fakts, ka tieši necaurskatāmais vērtspapīru tirgus bija vainīgs pie 2008. gada globālās finanšu krīzes, no kuras neesam atkopušies aizvien. EK savu nodomu kreditēšanas trūkuma velnu izdzīt ar vērtspapīru Belcebulu pamato ar to, ka šie būs labie vērtspapīri – ļoti kvalitatīvi un caurskatāmi. Pēc pēdējos gados ieviestajiem stingrajiem regulējumiem, kas attiecībā pret 2007. gadu likuši Eiropas vērtspapīru tirgum sarukt uz pusi, finanšu industrija nu raugās cerīgi uz Komisiju, kas sola atvieglot gan banku pašu kapitāla, gan emitentam uzliktās prasības, ja darījumi notiks ar šiem augstas drošības vērtspapīriem.

Pagājušajā gadā ar NASDAQ OMX Riga biržā iekļautajām akcijām veikti 16 318 darījumi, un vidējais viena darījuma apjoms bijis 745 lati, liecina Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) dati.

Lielākā viena darījuma apjoms ar biržā iekļautām akcijām bija 673 698 lati, darījums tika veikts ar Ventspils naftas akcijām.

Visvairāk, par 111 miljoniem latu gada laikā, ir palielinājusies biržā iekļauto korporatīvo parāda vērtspapīru kopējā vērtība, no 38 miljoniem latu 2011. gadā līdz 149 miljoniem latu pērn. Biržā esošo akciju tirgus vērtība gada laikā ir palielinājusies par 10 miljoniem latu, kopējam kapitalizācijas apjomam sasniedzot 438 miljonus latu.

Vēl augstāks vidējais darījumu apjoms bija valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek NASDAQ OMX Riga un kurām norēķinus nodrošina depozitārijs - kopējā izsoļu darījumu summa veidoja 246 miljonus latu un vidējais viena darījuma apjoms bija 599 tūkstoši latu. Lielākais viena darījuma apjoms bija 8 miljoni lati, depozitārijam vienā darījumā sinhroni nodrošinot nosolīto Latvijas valsts sešu mēnešu parādzīmju piegādi pircējam un naudas pārskaitījumu pārdevējam.

#Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem.

ABLV Banka no valsts neprasa nevienu centu, bet lūdz nopirkt mūsu rīcībā esošos augstas kvalitātes vērtspapīrus, norāda ABLV bankas valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

ABLV Banka uzsver, ka no valsts budžeta savas situācijas stabilizēšanai neprasa un neprasīs ieguldīt nevienu centu. Runa ir par bankas īpašumā esošo augstas kvalitātes vērtspapīru pārdošanu, lai banka varētu stabilizēt situāciju un īsā laika posmā normalizēt darbību. Tāpēc ABLV banka lūgusi Latvijas Bankai pretimnākšanu, nopērkot tās vērtspapīrus vai izsniedzot aizdevumu pret vērtspapīru ķīlu.

Šobrīd banka saskārusies ar tehniskām grūtībām tik īsā laika posmā pārdot daļu no tās rīcībā esošajiem vērtspapīriem, pat neskatoties uz to, ka bankas likviditāte un kapitāla pietiekamība ir labā līmenī.

Šogad atmaksājies uzsēsties uz agrākajiem uzvarētājiem – lielo tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem; kopējā tirgus sniegums gan vairs nav tik pārliecinošs

Līdz ar jūnija izskaņu pasaules finanšu tirgos beidzies visai interesants pirmais pusgads. Šo periodu raksturojis spēcīgāks ASV dolārs, pasaules vadošo centrālo banku virzīšanās (un mājieni) stingrākas monetārās politikas virzienā (tam komplektā nāk augstāku procentlikmju gaidas) un augoši ģeopolitiskie riski.

Pusceļā šim gadam uzvarētāju vidū ir izvirzījušās lielo tehnoloģiju kompāniju un arī mazākas kapitalizācijas ASV uzņēmumu akcijas. Tāpat šis gads līdz šim veiksmīgs ir bijis naftai, kuras cena kopš decembra izskaņas pieaugusi par 18% gandrīz līdz 80 ASV dolāru atzīmei par barelu (šis cenas pieaugums jūtams arī, piepildot auto bāku).

Tikmēr jau krietni neveiksmīgāks šis gads līdz šim ir bijis attīstības valstu valūtām un akcijām; diez cik spīdoši līdz ar jauniem atgādinājumiem par Eiropas sarežģīto politisko bildi nav klājies arī šī Vecā kontinenta akcijām un parāda vērtspapīriem (te gan jāņem vērā, ka Eiropā aina mēdz būt visai atšķirīga). Piemēram, Bank of America Merrill Lynch investoru aptaujas rezultāti liecina, ka tie šobrīd priekšroku dod tieši ASV akcijām, kuru īpatsvars portfeļos sasniedzis augstāko līmeni 15 mēnešu laikā. Gandrīz divas trešdaļas aptaujāto (visvairāk 17 gadu laikā) pauž pārliecību, ka tieši ASV uzņēmumiem ir pievilcīgākais peļņas potenciāls. Bank of America arī atklāja, ka uzlabojies daudzu investoru skatījums uz mazāk ciklisku ASV uzņēmumu vērtspapīriem, bet pasliktinājies – uz Eiropas un attīstības valstu vērtspapīriem. Tāpat astoņu gadu augstākajā līmenī esot investoru pozīcijas, kas gūst labumu no izejvielu cenu pieauguma.

Mēģina gan riskēt, gan ieņemt nosacīti drošas pozīcijas ar mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevējiem un ražotājiem.

Šis gads daudziem finanšu aktīviem cenu ziņā pagaidām padevies lielisks. Vērtība palielinās arī akcijām - turklāt izaugsme vērojama gan tādu uzņēmumu akcijām, kuru nozares ir cikliskākas, gan arī nosacītam drošajam patvērumam. Tas izceļ to, ka pamata pieņēmumi par notikumu attīstību pārskatāmā nākotnē joprojām ir visai optimistiski. Tomēr šajā pašā laikā valda arī saprašana, ka cenu pieaugums nupat jau ir bezmaz vai pārāk dāsns un kaut kur būtu jāmēģina paslēpties.

Pēdējā laikā tādējādi iecienīta stratēģija ir uzpirkt tādu milzīgu kompāniju vērtspapīrus, pēc kuru produktiem liels pieprasījums varētu saglabāties, ja ekonomika tomēr noiet no ceļa. Parasti pie šiem sektoriem tiek pieskaitīti mazāk ciklisku plaša patēriņa preču pārdevēji un ražotāji (Consumer Staples). Tie savus akcionārus ar stabilu peļņu spēj aplaimot gandrīz pie jebkādiem daudzmaz jēdzīgiem ekonomikas nosacījumiem. Šādu aizsardzības sektoru vērtspapīriem parasti iet labāk laikos, kad centrālās bankas samazina likmes (un tas no tām tiek šobrīd gaidīts), kas pamatā ir atbilde uz sliktākiem nosacījumiem ekonomikā. Tikmēr sliktāk tiem var klāties, ja mazināsies satraukums par pašreizējiem ekonomikas un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem.

Valstij izdevies izsolēs pārdot piedāvātos valsts vērtspapīrus par 39 miljoniem latu. Neizpārdoti palika valsts vērtspapīri 5 milj. Ls apjomā ar dzēšanas termiņu nākošā gada 2. februāris, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Konkurējošā daudzcenu izsolē pārdoti vērtspapīri 10 miljonu latu apjomā ar dzēšanas termiņu šogad 4. septembrī un vērtspapīri 3 miljonu latu apjomā ar dzēšanas datumu šogad 6. novembrī. Šajā Izsolē piedalījās 4 dalībnieki, kas kopumā pieprasīja vērtspapīrus attiecīgi 19 miljonu latu (1 mēneša termiņa vērtspapīriem) un 14 miljonu latu apjomā (1 mēneša termiņa vērtspapīriem).

Tikmēr šodien tiešajā pārdošanā pārdoti vērtspapīri 9.95 miljonu latu apjomā (pieprasījums pēc šiem vērtspapīriem bija 43.45 Ls) ar dzēšanas termiņu šogad 4. septembrī un vērtspapīri 15.97 miljonu latu apjomā (arī pieprasījums bija 15.97 milj. Ls) ar dzēšanas datumu šogad 6. novembrī.

Latvijas valdības septembra beigās pieņemtais lēmums par valsts krājobligāciju emitēšanu iedzīvotājiem 2013. gadā izskatās diezgan prātīgs un savlaicīgs, uzskata eksperti (krājobligācijas ir domātas pārdošanai privātpersonām, bet ne finansu iestādēm).

«Mērķi, kurus vēlas sasniegt valdība emitējot obligācijas, ir pilnībā saprotami. Valsts jau šogad ir sākusi atgriezt no starptautiskajiem donoriem saņemto stabilizācijas kredītu 4,4 miljardu eiro apmērā, bet no 2013. līdz 2015. gadam ir jāatmaksā lielāka daļu no šīs summas. Ir skaidrs, ka atmaksāt tādu naudu no budžeta līdzekļiem nav iespējams un šos parādus būs jāpārkreditē ar citiem aizņēmumiem,» skaidro ABLV bank galvenais analītiķis Leondīs Aļšanskis.

Lai atrisinātu šo uzdevumu, Latvija 2011. un 2012. gadā jau emitēja vairākas 5 un 10 gadu termiņa eiroobligācijas (ārvalstu valūtā emitētu obligācijas, kuras izvietotas ārējos tirgos) 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā (1,15 miljardi EUR). «Emisijām bija ļoti labs pieprasījums un tās tika izvietotas ar pieņemamu ienesīgumu 5,5% rajonā ar tā laika Latvijas kredītreitingiem - BB+ 2011. gadā un BBB 2012. gadā. Tiesa, nav īsti saprotams, kādēļ eiro valūtā nominētu parādu nolēma pārkreditēt ar parādu nominētu ASV dolāros. Protams, dolāru likmes ir nedaudz zemākas nekā eiro, bet visi ieņēmumi Valsts kasē ienāk latos, kas cieši piesaistīts eiro. Šādā gadījumā rodas valūtas risks – risks par nelabvēlīgu eiro (un lata) kursa izmaiņu pret dolāru parāda atdošanas brīdī. Iespējams gan, ka šis risks tika apdrošināts ar atbilstošiem speciāliem finanšu instrumentiem,» stāsta eksperts.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Septembrī preču eksporta pieaugums un līdzekļu ieplūde kārtējo pārvedumu kontā nodrošināja to, ka Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojās 28 miljonu latu pārpalikums, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Septembrī preču ārējās tirdzniecības deficīts saruka līdz 90,1 miljoniem latu un to gandrīz pilnībā spēja kompensēt pakalpojumu tirdzniecības pozitīvais saldo (86,3 milj. latu). Joprojām iepriecinoši bija eksporta pieauguma rādītāji (pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, eksporta gada pieaugums septembrī bija 16,5%), to nodrošināja eksporta diversificētā struktūra, skaidro centrālās bankas ekonomiste Ieva Braukša.

Pakalpojumu tirdzniecības saldo septembrī būtiski nemainījās, jo nedaudz samazinājās gan ārvalstniekiem sniegto, gan saņemto pakalpojumu vērtība. Septembrī turpināja palielināties sniegto brauciena pakalpojumu apjoms. Arī CSP dati par viesnīcu un gultas vietu noslogojumu liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tūrisma nozarē vērojams neliels pieaugums, lai gan vēl pāragri spriest, cik tas būs noturīgs.

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Aizvadītais 2009. gada pavasaris iezīmējas ar strauju pozitīvu noskaņojumu pieaugumu visos pasaules finanšu tirgos. Šajā pavasarī spēcīgs cenu pieaugums bija praktiski visiem pasaules vadošajiem akciju tirgiem (skatīt tabulu). Faktiski tas ir pirmais tik būtisks akciju cenu pieaugums kopš 2007. gada rudenī pastiprinājās krīzes parādības un sākas cenu kritums. Bet cenu pieaugums aprīlī tādiem indeksiem kā Vācijas DAX (+16.7%) un Amerikas NASDAQ (+12.4%) vispār kļuva par maksimālo indeksa pieaugumu mēneša laikā pēdējo 10 gadu garumā. Arī aprīlī Krievijas RTS ir izaudzis gandrīz par 21%, bet Ukrainas PFTS gandrīz par 50%!

Ne mazāk spēcīgs cenu pieaugums bija vērojams šajā pavasarī arī pasaules obligāciju tirgū, īpaši attīstības valstu korporatīvajā sektorā. Piemēram, tās pašas Ukrainas korporatīvas obligācijas martā-aprīlī vidējie pieauga par 60%!, Kazahstānas vērtspapīri pieauga gandrīz par 45%, bet Krievijas – par 15%. Maijā obligāciju cenu pieaugums turpinājās, bet bija vairāk mierīgs.

Ir skaidrs, ka aprakstītais cenu pieaugums nebūtu iespējams bez to iepriekšēja nobrukuma divu spēcīgu pārdošanas viļņu laikā 2008. gada septembrī-novembrī un 2009. gada janvārī-februārī.

Taču pavasara notikumi vēlreiz pierādīja, ka krīze nav tikai laiks lieliem zaudējumiem finanšu tirgos, bet arī laiks iespējām nopelnīt tajos labu naudu.

Atbildot uz pandēmijas izraisīto ekonomikas brīvo kritienu, Eiropa tomēr emitēs kopēju parādu. ASV un Ķīna turpina strīdēties. Pagaidām prieks un laime akciju tirgū, kur nobirst arī pa rekordam.

1.Atgriežamies pie rekordiem!

Pagaidām izcili turpina klāties akcijām – sevišķi dažu ASV tehnoloģiju gigantu vērtspapīriem. Piemēram, "Amazon.com" akcijas cena kopš marta vidus ir palēkusies jau gandrīz par 85% (un kopš gada sākuma par 65%). Jāsecina – tie, kas šajā neskaidrajā laikā turpinājuši turēt šos vērtspapīrus, savu bagātību spējuši gandrīz dubultot. "Netflix" akcijas cena šogad pieaugusi uz pusi. Savukārt "Microsoft" un "Apple" akcijas cena kopš gada sākuma palēkusies par trešo daļu un gan "Alphabet", gan "Facebook" – par 15%. Faktiski – kas vienam slikti, otram ir labi. Pandēmija nozīmējusi, ka vērtība turpina augt gan tehnoloģiju, gan arī, piemēram, farmācijas nozares uzņēmumiem.