Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu 2014.gada 11.septembra spriedumu par SIA Alls un Ko (darbojas ar zīmolu Skupka24.lv) valdes locekļa administratīvo pārkāpumu par patērētāju kreditēšanu bez licences jeb tā saukto nelegālā lombarda darbību, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

PTAC 2014.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu, sodot SIA Alls un Ko valdes locekli ar maksimālo 700 eiro naudas sodu un atņemot tiesības ieņemt padomes vai valdes locekļa amatus komercsabiedrībās finanšu pakalpojumu jomā uz 2 gadiem.

PTAC situācijas izpēti uzsāka pēc patērētāja sūdzības, kurš pie komersanta bija noslēdzis līgumu par naudas līdzekļu izsniegšanu pret zelta izstrādājumu ar noteikumu, ka pēc noteikta laika termiņa varēs to atpirkt, tomēr, ierodoties pēc zeltlietas, to vairs nav varējis saņemt, jo tā tikusi pārdota. Patērētājs bijis pārliecināts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā tiek sniegti lombarda pakalpojumi. Komersants formāli saimniecisko darbību veic kā komisijas veikals un noslēdz pirkšanas-pārdošanas, atpakaļpirkuma līgumus, kas būtībā ir nelicencēti lombarda pakalpojumi.

PTAC, izvērtējot patērētāja iesniegto līgumu, konstatējis, ka līgums pēc būtības atbilst patērētāju kreditēšanas līgumam pret kustamas lietas ķīlu, piemēram, līgumā paredzot noteiktā termiņā tiesības patērētājam atpirkt konkrēto preci, atgriežot izmaksāto summu un samaksājot komersantam tā aprēķināto administrēšanas maksu. PTAC ieskatā līgums uzskatāms par aizdevuma līgumu, ja tā primārais mērķis ir bijis naudas līdzekļu piešķiršana uz laiku par zināmu atlīdzību par šo naudas līdzekļu lietošanu.

Komersants līdz šim nav novērsis konstatēto pārkāpumu un joprojām turpina sniegt kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem bez licences.

PTAC vērš uzmanību, ka aizvien tiek konstatēti gadījumi, kad patērētāju kredīta devēji (īpaši lombarda pakalpojumu sniedzēji) izvairās no licences saņemšanas par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Tādējādi faktiski tiek veikta slēpta, nelegāla kreditēšana - noslēdzot ar patērētājiem, piemēram, komisijas līgumus, glabāšanas vai pirkuma līgumus ar atpakaļpirkumu. Šādi darījumi pēc to ekonomiskās būtības ir uzskatāmi par patērētāju kreditēšanas līgumiem, kuri nodrošināti ar kustamas lietas ķīlu. Saskaņā ar tiem parasti patērētājs saņem naudas līdzekļus uzreiz pēc līguma noslēgšanas, savukārt, ja patērētājs vēlas saņemt atpakaļ savu nodoto kustamo lietu, viņam papildus saņemtajai pamatsummai ir jāveic maksājums, kas parasti noteikts komisijas veidā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par patērētāju kreditēšanu, norāda, ja patērētājs kreditora glabāšanā kā nodrošinājumu nodod kādu priekšmetu un patērētāja atbildība ir strikti ierobežota tikai ar ieķīlāto priekšmetu, tad arī šāda veida līgumi, neskatoties uz to, ka konkrētajā gadījumā tas tiek nosaukts kā atpakaļpirkuma līgumu, ir uzskatāmi par kredītlīgumiem, par cik jau no paša līguma un tā sastāvdaļām izriet cits darījuma veids un pazīmes. Pretēji noslēgtajiem kreditēšanas līgumiem komersanta un patērētāja starpā, kuri neparedz maksāt procentus vai citus papildu maksājumus. Vai pirkuma līgumu ar atpakaļpirkumu un komisijas līgumu, ar to saprotot tādu līgumu, ar kuru viena puse uztic otrai kādu kustamu lietu pārdošanai par zināmu cenu ar nosacījumu, lai patērētājs pēc zināma laika, bet, ja laiks nav noteikts, pēc īpašnieka pieprasījuma vai nu samaksā minēto cenu, vai atdod pašu lietu.

PTAC vērš uzmanību, ka no 2014.gada 1.jūlija ir stājušies spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta daļa, kas nosaka, ka par patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem uzskatāmi arī tādi pakalpojumi, kuru ietvaros no patērētāja tiek pieņemta patērētāja lieta pārdošanai vai glabāšanai un samaksa par lietu tiek veikta lietas nodošanas brīdī, ja līgumā paredzētas patērētāja tiesības atkāpties no līguma, par to paredzot maksu.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra