AS SEB banka vērsusies Valsts policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekotājas AS Rīgas kinostudija amatpersonu iespējamām noziedzīgām darbībām.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā bankas iesniegumā teikts, ka noziedzīgās darbības izpaužas kā nepatiesu ziņu sniegšana kredītiestādei kredīta lietošanas laikā, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošana nolūkā izvairīties no saistību izpildes, grāmatvedības noteikumu pārkāpšana, ieķīlātās lietas jeb prasījuma tiesību pret sabiedrības debitoriem prettiesisks atsavinājums un Rīgas kinostudijas mantas nobēdzināšana.

Iesniegumā rakstīts, ka 2004.gadā starp SEB banku un Rīgas kinostudiju noslēgts kredīta līgums, piešķirot 510 000 latu aizdevumu nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā, rekonstrukcijai. Laika gaitā kredīta līgums grozīts, aizdevuma summu palielinot līdz 1 816 800 eiro (1 276 840 latiem).

Kultūras ministrija pauž izbrīnu par partijas Jaunais laiks izplatīto informāciju par to, ka valsts š.g. 27. martā it kā esot zaudējusi AS Rīgas kinostudija akciju kontrolpaketi.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Kultūras ministrija dara zināmu, ka izšķirošā valsts ietekme (balsstiesību vairākums) Rīgas kinostudijā tika pazaudēta jau 1998. gadā, ko noteica Ministru kabineta 1998. gada 14. oktobra rīkojums Nr. 499 Par valsts kapitāla daļu privatizējamajā valsts akciju sabiedrībā Rīgas kinostudija, saskaņā ar kuru tika nolemts saglabāt valsts īpašumā tikai 31,31% Rīgas kinostudijas akciju. Rīkojumu parakstījusi tā laika kultūras ministre Ramona Umblija un Ministru prezidents Guntars Krasts.

Jāatzīmē, ka partija Jaunais Laiks, darbodamies Kultūras ministrijā jau pēc augstāk minētā MK rīkojuma izdošanas, neizrādīja nekādas rūpes par Kinostudijas kontrolpaketes zaudēšanu un neveica nekādas darbības, lai panāktu akciju atpakaļ nonākšanu valsts īpašumā. Vēl vairāk, tika radīti nopietni draudi kino nozares pastāvēšanai, ko simbolizēja Einara Repšes vēlme vispār likvidēt nacionālo kino.

Maija vidū paredzēts pārdot izsolē AS Rīgas kinostudija piederošas telpas, kuru novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, liecina zvērināta tiesu izpildītāja Jura Gehtmana paziņojums.

Izsolē paredzēts pārdot nekustamo īpašumu (vēsturisko kinostudijas ēku) Šmerļa ielā 3, Rīgā, kas sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168,60 kvadrātmetri. Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Izsole notiks 2015.gada 19.maijā plkst.11 Tērbatas ielā 53-8. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Iepriekš Rīgas kinostudijas valdes priekšsēdētājs Armands Liberts sacīja, ka parāds radies par 2004.gadā ēkas rekonstrukcijai ņemtu kredītu.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā. Tas ticis ierosināts janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, taču tas tika izbeigts.

Plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām.

Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu.

Strīdi par zemes īpašumu, uz kura uzcelta RK, sākās 2005. gadā, kad toreizējie zemes īpašnieki Velta Lazda un Dzintars Abuls sniedza prasību tiesā par 10 gadus nemaksāto nomas maksu. Četrus gadus vēlāk tika panākts izlīgums, taču V. Lazda un Dz. Abuls zemes īpašumu ar visu parādu pārdeva uzņēmumiem VK Estate un Šmerļa terases, kas sāka aktīvu parāda piedziņu. RK valdes priekšsēdētājs Armands Liberts atzīst, ka nespēja vienoties par īpašumu ir viena no galvenajām problēmām, kas steidzami jārisina.

AS Rīgas kinostudija piederošo telpu atkārtotā elektroniskā izsole noslēgusies bez rezultāta, aģentūra LETA uzzināja zvērinātā tiesu izpildītāja Jura Gehtmana birojā.

Šodien plkst.13 noslēdzās AS Rīgas kinostudija piederošo telpu, Šmerļa ielā 3, atkārtotā elektroniskā izsole. Par ēku, kuras novērtējums ir vairāk nekā divi miljoni eiro, izsolē netika saņemts neviens piedāvājums.

Jau ziņots, ka izsole sākās 29.augustā un tās sākumcena bija 1 585 500 eiro. Nekustamais īpašums Šmerļa ielā 3, Rīgā, sastāv no ekspluatācijā nodotas nedzīvojamo telpu ēkas ar telpu kopējo platību 16 168 kvadrātmetri.

Pārdodamā nekustamā īpašuma novērtējums ir 2 114 000 eiro. Parāda piedzinēja - AS SEB banka.

Pirmā ēku elektroniskā izsole notika pērn septembrī-oktobrī.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn 30.martā izbeigusi AS Rīgas kinostudija tiesiskās aizsardzības procesu. Tas tika ierosināts 2015.gada janvāra vidū. Savukārt 2013.gada sākumā Rīgas kinostudijai tika ierosināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, un arī tas tika izbeigts.

Aizvadītajā nedēļā lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums ir SIA Baltic Film studio, kuras pamatkapitāls ir 3,37 miljoni eiro. Uzņēmuma vienigā īpašniece ir a/s Rīgas kinostudija, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

Uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – Alvis Krasovskis un Armands Liberts. A Liberts darbojas a/s Rīgas kinostudija valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt A. Krasovskis atrodams 2009. gada veidotā Latvijas informācijas, izglītības un komunikācijas nozares miljonāru sarakstā.

Jau ziņots, ka plašsaziņas līdzekļos Rīgas kinostudijas (RK) vārds jau vairākus gadus visbiežāk izskan saistībā ar dažādiem tiesas procesiem – nebeidzami strīdi par zemes īpašumu, uz kura atrodas RK, gadiem krāti parādi un tracis ap filmu autortiesībām. Daudzās tiesvedības un neskaidrība par kinostudijas nākotni attur klientus no iespējamās sadarbības. Taču šīs tiesvedības noris jau sešus gadus un tik drīz arī nebeigsies – kinostudijas vadība atkārtoti pārsūdzējusi tiesas spriedumu gan par filmu autortiesībām, gan RK nekustamā īpašuma izsoles rezultātu. Parāds bankai ir vairāk nekā viens milj. Ls. Vēl nozīmīgas summas RK ir parādā Latvenergo, a/s Rīgas siltums, VID, bet mazākas – dažādiem piegādātājiem utt. A. Liberts iepriekš skaidroja DB, ka bez investoru palīdzības atrisināt konfliktu par zemes īpašumu un atbrīvoties no parādu sloga nav iespējams.

Rīgas Kinostudijā uzsākta dokumentālās filmas par leģendārā Titānika bojāeju filmēšana, informēja Rīgas Kinostudijas pārstāve Ieva Kustova. Tā ilgs visu šo nedēļu, un filmēšanas vajadzībām kinostudijā speciāli izbūvēts baseins, kurā tiks filmētas Atlantijas okeānā notiekošā ainas.

Filma ir Lielbritānijas, Kanādas un Latvijas kopražojums, un tās darba nosaukums – Inside the Titanic / Titānikā. Tajā tiek inscenēti 1912. gada notikumi, kad pasaulē lielākais pasažieru tvaikonis, kurš bija devies savā pirmajā reisā, sadūrās ar aisbergu un nogrima.

Lai arī par leģendārā kuģa bojāeju jau radītas vairākas filmas, Inside the Titanic autori cer atveidot dokumentāli iespējami precīzu notikumu gaitu, bez liekiem izskaistinājumiem un nesaistītām sižeta līnijām ļaujot skatītājiem izsekot traģiskajam notikumam, norādīja I.Kustova. 90 minūšu garās filmas producenti ir Dangerous Films Ltd. (Lielbritānija), Handel Productions (Kanāda) un Baltic Film Services (Latvija), un to paredzēts demonstrēt The Discovery Channel, Pro Sieben, BBC Worldwide un Francijas TV kanālā F2.

Rīgas Kinostudija sadarbībā ar Dūru brāļu ordeni vasaras otrajā pusē organizē cīņas šovu Drosmes rings. Tās ir dūru cīņas džentlmeņiem bez profesionālas pieredzes boksā, kas norisināsies neilgi pirms Rīgas Kinostudijas jaunās dokumentālās filmas Padoties aizliegts pirmizrādes.

Dūru brāļu ordeņa dibinātājs un idejas autors Arnis Ritenieks - viens no filmas Padoties aizliegts stāsta varoņiem - ideju par šādu organizāciju attīstīja ar mērķi popularizēt boksu, iesaistot neprofesionāļus: dažādu profesiju pārstāvjiem, kam pamatnodarbošanās nav saistīta ar cīņu sportu, bet kuri to dara savam priekam. 2009. gada martā boksa un svarcelšanas klubā Brāļi Ragaciemā A. Ritenieks organizēja pirmās Dūru brāļu ordeņa cīņas, lai ar Dūru brāļu ordeņa darbību iepazīstinātu plašāku publiku, kā arī lai piesaistītu finanšu līdzekļus kluba Brāļi darbībai.

A. Ritenieks norāda: «Mūsdienu pasaulē duelēties vairs nav pieņemts, taču dusmas, aizvainojums un stress ikdienā cilvēkus caurstrāvo tik un tā. Ja cilvēks neprot no tā atbrīvoties, viņš var pastrādāt noziegumus, kaitēt savai veselībai, nodoties azartspēļu valdzinājumam vai darīt citas visneiedomājamākās muļķības. Rings ir iespēja atbrīvoties no šī saspringuma.»

«Strīdā starp Rīgas kinostudijas un tās zemes īpašniekiem vairs nevar saprast, kuri ir labie un kuri sliktie. Skaidrs vien tas, ka vecā kindžene vēl ilgi nevarēs kalpot par Latvijas kinoindustrijas mugurkaulu un varbūt arī nekad vairs par tādu nekļūs. Aizvakar kinostudijas ēkas izsolē iegādājās ar zemes īpašniekiem – firmu Šmerļa terases – saistīts uzņēmums, taču gaidāms, ka izsoles akta apstiprināšana tiesā iestrēgs un piepulcēsies pārējām tiesvedībām, kas rosinātas šai stāstā,» vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Kinostudijas īpašumi – šķūņi, ēkas, filmēšanas paviljoni, dekorāciju cehi – esot pārdoti par 1 287 000 latu uzņēmumam SIA Leasing & Factoring AB.

Lai jaunais īpašnieks varētu ieiet savā pirkumā, izsoles akts jāapstiprina tiesā. Tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš gan prognozējis, ka šī procedūra varētu ieilgt uz gadiem diviem: «Noteikti vēl nekas nav beidzies. Te katrs pavērsiens pāraug jaunā strīdā.»

Konflikta būtība ir it kā pastāvošais zemes nomas parāds. R. Mežiņš vēstījis: «Viņi nevienam neko nemaksā gadiem ilgi.» Arī zemes nodokli palikuši ilgu laiku parādā. Kinostudija savukārt apstrīd gan savu parādu lielumu, gan apgalvo, ka ir norēķinājusies. Kam taisnība, juristi pūlas pierādīt tiesā.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

"Rīgas Kinostudija pauž galēju neizpratni un sašutumu sakarā ar masu saziņas līdzekļos izplatīto LR Kultūras ministrijas nekorekto paziņojumu par A/S Rīgas Kinostudija it kā nelikumīgajām darbībām ar autortiesībām uz Rīgas Kinostudijas periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām," teikts Kinostudijas paziņojumā medijiem.

Paziņojuma teksts: "Lai atspēkotu medijos izskanējušo maldīgo informāciju, kā arī ņemot vērā lietas nozīmīgumu, A/S Rīgas Kinostudija ir spiesta sniegt juridiski argumentētu situācijas skaidrojumu, kā arī tās hronoloģisko attīstību.

1) 1964. gada 1. jūnijā stājās spēkā Latvijas PSR civilkodekss, pieņemts 1963. gada 27. decembrī, kura 4. sadaļa Autortiesības Latvijas teritorijā bija spēkā līdz 1993. gada 15. maijam. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 510. pantu, autortiesības uz kinofilmu vai televīzijas filmu pieder uzņēmumam kas to uzņēmis – tātad Rīgas Kinostudijai. Saskaņā ar Latvijas PSR civilkodeksa 519. pantu, juridisko personu autortiesības ir spēkā bez termiņa.

Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

A/s Latvijas Finieris vadība, nevēloties pieļaut jaunu ārvalstu investoru kļūšanu par Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma akcionāriem un maksāt augstāku cenu uzņēmuma mazajiem akcionāriem, kuri vēlas savas akcijas pārdot, plāno uzņēmuma statūtos noteikt, ka jebkurā akciju pārdošanas vai dāvināšanas gadījumā tai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana.

Krievijas uzņēmums Sveza sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem Latvijas Finiera akcionāriem, bet vēlāk no šiem nodomiem formāli atteicās un centās sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas – investīciju fondus utml., raksta portāls Pietiek.com.

Pēc portāla rīcībā esošas informācijas, Latvijas Finiera vadība, kas reāli kontrolē arī uzņēmuma akcionāru sapulces, jau aizvadītajā rudenī ir nolēmusi būtiski mainīt kompānijas statūtus, lai akciju nonākšanu «nevēlamās» rokās padarītu faktiski neiespējamu: uzņēmuma akcionāru sapulcē pieņemtie statūtu grozījumi nu paredz veselu kompleksu īpašu akciju atsavināšanas noteikumu.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Rīgas kinostudijas privatizācijas noteikumos paredzētā kino un video ražošana, kino un video filmu ieskaņošana latviešu valodā varētu tikt apdraudēta, brīdina Kultūras ministrija (KM).

Kultūras ministrija, kā 24,31% a/s Rīgas kinostudija (RK) akciju turētāja, ir saņēmusi RK vēstuli, kurā tā informē, ka zvērināta tiesu izpildītāja Raimonda Mežiņa lietvedībā atrodas Rīgas apgabaltiesas 2010. gada 4. oktobrī izsniegtais izpildu raksts par prasību pret RK par nomas līguma noslēgšanu, nomas maksas piedziņu un reālnastas nodibināšanu, teikts Kultūras ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru valdība pieņēma zināšanai. Savukārt 2011. gada 28.oktobrī RK ir saņēmusi zvērināta tiesu izpildītāja R. Mežiņa paziņojumu par RK nekustamā īpašuma Rīgā, Šmerļa ielā 3 izsoli 2011.gada 5.decembrī. Kultūras ministrijas pārstāvis informēja, ka izsole varētu tikt pārcelta uz vēlāku laiku.

Otrdien Rīgas apgabaltiesa atcēlusi iepriekšējās tiesu instances spriedumu strīdā par mantiskajām autortiesībām Rīgas kinostudijā tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam. Līdz ar to tiesa atzinusi Rīgas kinostudijas tiesības uz minētajām filmām, informē lsm.lv.

Kultūras ministrijā norādīts, ka vēl skatīsies spriedumu, tomēr pieļauj tā apstrīdēšanu nākamajā tiesu instancē.

Savukārt Rīgas kinostudija esot apmierināta ar tiesas spriedumumu.

Lsm.lv atgādina, ka februārī šajā lietā bija jābūt pasludinātam spriedumam, tomēr tiesa aicināja abas puses iesniegt papildu pierādījumus lietā.

Kultūras ministrija jau pirms septiņiem gadiem cēla trauksmi, ka tagad privātā Rīgas kinostudija noslēgusi līgumu par padomju laiku Latvijas kino un TV filmu tiesību nodošanu kādai Dānijā reģistrētai kompānijai. Ministrija uzskata, ka Rīgas kinostudija, noslēdzot darījumu par sev nepiederošām tiesībām, iespējams, pārkāpusi likumu.

SIA Radošā apvienība Rīgas Kinostudija nosūtījusi vēstules LR Ģenerālprokuratūrai un Valsts kontrolei, aicinot pārbaudīt un izvērtēt valsts aģentūras Nacionālais kino centrs darbību. emRīgas Kinostudija /emsauc palīgā prokuratūru un Valsts kontroli

Rīgas Kinostudija uzskata, ka Nacionālais kino centrs pieņēmis virkni likumdošanai un labai pārvaldības praksei neatbilstošu lēmumu šā gada finansējuma sadalē. Par to Db uzzināja no Rīgas Kinostudijas sabiedrisko attiecību pārstāves Ievas Kustovas.

"Organizējot šāgada projektu konkursu, lai noteiktu, kurām filmām un kādā apmērā piešķirt valsts atbalstu, „Nacionālais kino centrs” ir ne tikai pārkāpis pats savus izvirzītos noteikumus līdzekļu sadalei, neinformējot par izmaiņām projektu iesniedzējus, bet arī radījis virkni jautājumu par amatpersonas pilnvaru izmantošanas traktējumu, dažādu lēmumu pieņemšanas secību un valsts budžeta līdzekļu sadales efektivitāti kopumā," tādu viedokli pauda Rīgas Kinostudijas valdes loceklis Vents Horsts.

"2007. gada 28. novembrī Rīgas Kinostudija ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un Satversmes aizsardzības biroja vadītājam ar lūgumu novērst Satversmes 1. panta apdraudējumu un apturēt LR Kultūras ministrijas amatpersonu patvaļu," liecina A/S Rīgas Kinostudija valdes priekšsēdētāja Venta Horsta paziņojums medijiem.

"Vēstulē norādīts, ka 2007. gada 5. novembrī LR Kultūras ministrija, ignorējot Latvijas Republikas kā neatkarīgas valsts statusu, ir nosūtījusi paziņojumu Nr. 2736 oficiālajā PSRS valsts valodā 14 bijušo PSRS republiku kultūras ministrijām, tādā veidā realizējot PSRS pastāvējušo pārvaldes orgānu horizontālo sakaru principu.

Paziņojumā pausta melīga informācija par autortiesību uz periodā no 1964. gada 1. jūnija līdz 1993. gada 15. maijam Rīgas kinostudijas uzņemtajām filmām piederību valstij un norādīts, ka A/S Rīgas Kinostudija un Dānijas Karalistes sabiedrības Voxell ApS noslēgtais līgums par Rīgas Kinostudijas autortiesību realizāciju un ar to saistītās darbības ir uzskatāmas par nelikumīgām.

Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, ziņo Telegraf.

Cilvēks, kas iegādāsies kādu no filmām būs atbildīgs par kino kultūras mantojuma saglabāšanu, kā arī šī mantojuma sistemātisku atjaunošanu. Tas nozīmēs, ka pircējam nāksies atjaunot filmas oriģinālu, skaņas celiņu, jaunu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu un filmu pārnešanu digitālā formātā.

"Man tikai priecē tāds situācijas pagrieziens. Bet ļoti šaubos, ka kāds vēlēsies tās iegādāties, jo cik jau gadi pagājuši, bet neviens par tām neinteresējas," komentējot filmu privatizāciju atzīst Jānis Streičs.

Db.lv sazvanoties ar projekta atbildīgo pārstāvi Valdi Vasiļjevu noskaidroja, ka neviena filma vēl neesot novērtēta. Un tas tiks darīts tikai tad, ja šo likumu pieņems Ministru kabinets.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar trim akciju tirgus ekspertiem, kuri sniedz padomu, kas būtu jāņem vērā, sākot darboties akciju tirgū, nepieciešamajām summām, riska un citiem faktoriem, ar kuriem jārēķinās potenciālajam investoram.

Uz jautājumiem atbild:

- Nordea Markets vadītājs Ritvars Kumpiņš;

- SEB Unibankas Brokerpakalpojumu un vērtspapīru emisijas nodaļas vadītāja Nataļja Točelovska;

- Hansabankas brokeris Juris Jankovskis.

- Kā cilvēkam Latvijā, kuram nav speciālu zināšanu/izglītības, bet, zinot daudzos veiksmes stāstus, ir vēlme, uzsākt darbību akciju tirgū? Kādi būtu pirmie soļi, kas jāveic, ar ko labāk sākt?

Kultūras ministrija (KM), reaģējot uz ziņām par to, ka Ekonomikas ministrija iesniegusi likumprojektu Ministru kabinetam par 125 Rīgas kinostudijas filmu nodošanu privatizācijai, izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka kategoriski iestājas pret filmu privatizāciju, un šim pieteikumam neesot nekādu izredžu tapt īstenotam.

Kultūras ministrija ir saņēmusi vairākus ar kino saistītu cilvēku un organizāciju vēstules, kurās pausts satraukums par kādas privātpersonas iesniegto privatizācijas pieteikumu uz latviešu filmu autortiesībām.

KM atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Ministru kabinetam ir pienākums izskatīt ikvienu privatizācijas pieteikumu, pat visfantastiskāko vai absurdāko. Tā ikviens, kas seko līdzi Ministru kabineta sēžu dienaskārtībai, var pārliecināties, ka gluži vai katrā valdības sēdē tiek noraidīta vesela virkne privatizācijas pieteikumu, ja atbildīgā nozares ministrija ceļ iebildumus.

Mūsu nacionālās bagātības - Latvijas kino zelta fonda - autortiesību privatizācijas pieteikums ir absurds - tas būtu līdzīgi kā privatizēt Nacionālo bibliotēku vai Nacionālo mākslas muzeju, Db.lv informēja KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule. Taču Kultūras ministrijas kompetencē nav novērst šī privatizācijas pieteikuma formālo izskatīšanas procedūru līdz noraidījumam valdības sēdē.

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Kinostudijas "Warner Bros.", "Walt Disney Company" un "Sony Pictures" atlikušas savu filmu izplatīšanu Krievijā, pirmdien paziņojuši ietekmīgie mediju un izklaides industrijas uzņēmumi.

Kinostudijas šādu lēmumu pieņēmušas pirmdien, reaģējot uz Krievijas sākto karu pret Ukrainu.

Visām trim studijām gaidāmas svarīgas pirmizrādes, tostarp "Warner Bros." filmai "The Batman", kas ir viena no šī gada gaidītākajām filmām.

"Ņemot vērā humāno krīzi Ukrainā, "WarnerMedia" aptur savas filmas "The Batman" iznākšanu Krievijā," teikts studijas pārstāvja paziņojumā.

"Mēs turpināsim sekot līdzi situācijas attīstībai. Mēs ceram uz ātru un miermīlīgu šīs traģēdijas atrisinājumu," paziņoja uzņēmums.

"Walt Disney Company" paziņoja, ka uz laiku atliek "Pixar" filmas "Turning Red" izplatīšanu Krievijā.

"Ņemot vērā neprovocētu iebrukumu Ukrainā un traģisko humāno krīzi, mēs apturam filmu izlaišanu Krievijā, tostarp gaidāmo filmu "Turning Red"," paziņoja uzņēmuma preses pārstāvis, piebilstot, ka turpmākie biznesa lēmumi tiks pieņemti atkarībā no situācijas, bet tikmēr uzņēmums sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, lai sniegtu humāno palīdzību bēgļiem.