Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Pieprasījums pēc maizes pēdējos gados Baltijā ir samazinājies, tostarp Igaunijā par 15 līdz 20%, tajā pašā laikā palielinās interese par veselīgiem izstrādājumiem, piemēram, maizi ar dažādām sēklām

Tā intervijā DB stāsta Igaunijas maizes ražotāja Leibur AS valdes priekššēdētājs Aso Lankots (Asso Lankots). Uzņēmumam ir divas ražotnes – Tallinā un Tartu. 1993. gadā uzņēmums tika privatizēts, un šobrīd tā īpašnieks ir Ziemeļvalstu maiznīcu grupa Vaasan. Uzņēmuma vēsture gan ir senāka – 1762. gadā maiznieks Juliuss Valentīns Jaekšs (Julius Valentin Jaeksch) izveidoja beķereju Tallinas vecpilsētā. Šis gads tiek uzskatīts par dzimšanas dienu industriālajai maizes ražošanai Igaunijā un vienlaikus arī Leibur, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mūsu maizes piedāvājums ir visai tradicionāls. Pamatā pārdodam maizi klaipos, tostermaizi, formas maizi, doniņas. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas Igaunijā realizējam visai daudz porciju maizes – doniņas. Tai Igaunijā ir diezgan nozīmīga tirgus daļa. To nosaka gan lietošanas ērtība, gan tas, ka daļai cilvēku patīk garoziņa,» spriež A. Lankots.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi maizes tirgus monitoringu, kurā izvērtēja situāciju pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas par vienādajām maizes cenām tirgū, informē KP.

KP maizes tirgus monitoringu uzsāka, reaģējot uz gada sākumā plašsaziņas līdzekļos pausto informāciju par viena veida maizes cenu sakritībām dažādu mazumtirgotāju tīklu veikalos.

Sākotnēji apkopojot konkrēto maizes veidu cenas dažādu tirgotāju tīklu veikalos, KP novēroja atsevišķas sakritības, kā rezultātā uzskatīja par nepieciešamu noskaidrot piegādātāju un mazumtirgotāju maizes cenas veidošanas principus, kā arī izvērtēt noslēgtos sadarbības līgumus.

Vērtējot piegādātāju sadarbības līgumus ar mazumtirgotājiem, KP secināja, ka tie nesatur ierobežojumus mazumtirgotājiem patstāvīgi noteikt maizes tālākpārdošanas cenu, kas būtu smags konkurences tiesību pārkāpums.

Augsti godātais ministra kungs!

Pārtikas ražošanas nozare Latvijā pēdējos gados ir ievērojami attīstījusies un kļuvusi par vienu no lielākajām mūsu valsts pārstrādes rūpniecības nozarēm, veidojot gandrīz 20% no rūpniecības pievienotās vērtības, kā arī dodot darbu vairāk kā 25 tūkstošiem cilvēku.

Kopš 2004. gada pārtikas nozares pieaugums bijis vidēji 15% gadā, kas norāda uz samērīgu izaugsmi. Diemžēl 2008. gads ir iezīmējās ar satraucošu tendenci – ievērojamu kritumu, kas šobrīd jau pārsniedz 10% robežu.

Īpaši sāpīgi šīs negatīvās tirgus izmaiņas izjūt maizes un maizes izstrādājumu ražotāji, kuru produkciju Latvijas iedzīvotāji patērē savā ikdienas uzturā.

Nav noslēpums, ka maizes izstrādājumu cenas pēdējā gada laikā ir augušas. Tam iemesli ir dažādi – gan vietējā inflācija un ražošanas izmaksu straujais kāpums, gan negatīvās izmaiņas globālajos pārtikas tirgos.

Saldskābmaizes konkursā, ko Jelgavā Piena, maizes un medus svētku laikā Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) organizēja sadarbībā ar Mārketinga padomi, lai izceltu labākās Latvijas saldskābmaizes, pieteicās 12 Latvijas maizes ceptuves un kopā tika vērtēti 23 saldskābmaizes paraugi, informē Latvijas Maiznieku biedrība.

Ņemot vērā, ka Latvijā ražo divu veidu saldskābmaizes, t.i., no rudzu un kviešu miltiem, tad komisijas arī vērtēja abus veidus. Tomēr kā vienām, tā otram saldskābmaizes veidam nedrīkstēja būt piedevas: rieksti, žāvēti augļu utml. Atšķirībā no citiem gadiem, šogad pirmo reizi konkursa vērtēšanā piedalījās divas komisijas: patērētāju un ekspertu. Patērētāju komisija bija apmeklētāji, kuri veica izstādīto maizes šķirņu degustāciju.

Savukārt ekspertu komisija sastāvēja no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Amatniecības kameras (LAK), LMB un MP pārstāvjiem. Līdz ar to saldskābmaizei bija divas nominācijas: patērētāju atzītākā saldskābmaize un ekspertu novērtētākā saldskābmaize.Pēc patērētāju vērtēšanas tika saņemtas vairāk kā 600 degustētāju lapiņas, kas bija aizpildītas ar vērtējumu. Rezultātā nebija nevienas tādas konkursa dalības maizes, kas nebūtu saņēmusi no kāda degustētāja 1.vietu. Ekspertu komisija vērtēja maizes sensoros kvalitātes rādītājus – garšu, smaržu, maizes mīkstuma īpašības, formu un maizes garozu. Katrai maizei tomēr ir savas garšas nianses, bet tā kā galvenie rādītāji ir garša un smarža, tad liela nozīme bija maizes svaigumam.

Iespējams, ka ierobežojumi tiks saglabāti līdz maijam vai jūnijam, kad varētu sākt atjaunoties patēriņš, taču tas nebūs tāds, kāds tas bija pirms pandēmijas atnākšanas uz Latviju. Taču jau tagad daudzi cilvēki ir bez darba, iztiek ar pabalstiem, bet ir arī tādi, kuri ir bez iztikas līdzekļiem. Šķiet, ka lielā krīze būs tikai šogad. Vasaru jau skaisti pārdzīvosim.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis. Viņš teic, ka 2021. gads ir laiks, “kurā jāspēj saglabāt uzņēmumu, tajā strādājošos, jāsaglabā iespējas maksāt tās algas, kuras esam solījuši maksāt. Un, lai arī tieši uzņēmumu neietekmēja minimālās algas paaugstināšana no 430 līdz 500 eiro, tomēr netiešu šī lēmuma ietekmi attiecībā uz izmaksām jūtam. Šis vairāk ir izdzīvošanas gads, bet noteikti ne izaugsmes laiks”.

Fragments no intervijas

Vai pandēmija ietekmējusi maizes ražošanas un realizācijas apmērus?

Nē. Pandēmija maizes ražošanu Lāču ceptuvē nav ietekmējusi. Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmijas ierašanās Latvijā 2020. gada agrā pavasarī sašūpoja maizes tirgu, taču maizes patēriņu koronavīruss nesamazināja. Neraugoties uz svārstībām kopumā, 2020. gadā maizes ražošanas un pārdošanas apjomi ir bijuši stabili, kam iemesls varētu būt fakts, ka strādājam ar lielveikaliem, bet nestartējam nekādos iepirkumu konkursos par maizes piegādēm, kur būtiskākais kritērijs ir zemāka cena, nevis augstāka kvalitāte. Jāņem vērā, ka maizes tirgū pārmaiņas notiek visu laiku un, piemēram, 2021. gadā ir pieaudzis kviešu maizes patēriņš. Analizējot notiekošo pēdējā gada laikā, jāsecina, ka maizes tirgus ir nostabilizējies un arīdzan noslāņojies, jo cilvēks to maizi, kuru pirka, to arī turpina iegādāties, jo vairs netiek novērota pircēju lēkāšana no vienas maizes grupas uz citu. Tas nozīmē, ka cilvēks savā izvēlē (paradumos) ir kļuvis konservatīvāks. Tā jau ir sava veida krīzes pazīme, kas bija novērota arī iepriekšējā lielajā ekonomiskajā recesijā – 2008.–2010. gadā, kad cilvēki pirka tikai to maizi, ko labi pazina, un neeksperimentēja. Tādējādi gan toreiz, pirms 10–11 gadiem, gan arī pērn un 2021. gada sākumā ir ļoti grūti tirgū ieiet ar jaunu produktu. Piemēram, Lāči pērn pircējus centās ieinteresēt ar divām jaunām kviešu maizēm – ar griķiem un ar dārzeņiem, taču atsaucība no patērētāju puses nav tāda, kādu to varēja novērot pirms diviem – trijiem gadiem. Jauniem produktiem grūti iedzīvoties, tam vajadzīgs daudz vairāk laika. Kā interesantu faktu var minēt, ka, piemēram, vasarā, kad tika atcelti iepriekš noteiktie koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieauga valriekstu maizes pārdošanas apjomi. Savukārt gaišās un tumšās ogu maizes patēriņš visu laiku ir bijis ļoti stabils, kas nozīmē, ka tai ir savs uzticīgs pircējs. Tas ir situācijā, kad uzņēmums nav mainījis mārketinga politiku.

Maizes ražotājs AS Latvijas maiznieks nākotnē plāno paplašināties eksporta tirgos, pievēršoties arī saldētas produkcijas eksportam uz Skandināviju un citām kaimiņvalstīm, atzina maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja AS Latvijas maiznieks tirdzniecības un mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš.

«Patlaban primārais tirgus ir Latvija, tomēr skaidrs, ka kādā brīdī sasniegsim kapacitāti un būs jāattīstās arī eksporta tirgos. Arvien vairāk pievēršamies tādas produkcijas ražošanai, kur minimāli izmantotas E vielas, līdz ar to šādu maizi nav iespējams tālu eksportēt. Maizes ēšanas tradīcijas dažādās valstīs atšķiras, tomēr visur aizvien lielākā cieņā ir dažādi saldētas maizes izstrādājumi, un tas paver ļoti plašas eksporta iespējas,» sacīja Ilziņš.

Viņš atzina, ka pārtikas ražotājiem īpaši potenciāls ir Ķīnas tirgus, kur strauji pieaug maizes patēriņš, un saldētu produkciju turp var eksportēt neierobežotos daudzumos.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

Maizes ražotājiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, lai plašajā produktu daudzveidībā pārsteigtu patērētājus, tāpēc maizes tirgus attīstību veicina inovācijas, aģentūrai LETA sacīja Fazer Bakery Baltic, kurā ir apvienotas Fazer maiznīcas Ogrē un Kauņā, rīkotājdirektors Mindaugs Snarskis.

Viņš pastāstīja, ka pircēji pārtikas, tajā skaitā maizes izvēlē arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgumam, kvalitātei, kā arī maizes svaram. Tie meklē jaunas garšas un formātus, kas atbilst viņu izpratnei par veselīgumu. Tāpēc uzņēmumi iegulda daudz resursu, meklējot inovatīvus risinājumus. «Nevienu vairs nevar pārsteigt, pievienojot receptūrā jaunas sēklas vai graudus - vajadzīgi jauni risinājumi,» sacīja Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Snarskis piebilda, ka inovācijas veicina maizes tirgus attīstību, un šī tendence ir vērojama ne tikai maizes segmentos ar augstu pievienoto vērtību, bet arī tradicionālajos segmentos. Piemēram, baltmaizes segmentā pēdējā gadā laikā pēc vairāku gadu lejupslīdes ir redzama stabilizācija. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen tirgus pētījuma datiem, galvenais iemesls stabilizācijai šajā segmentā ir pircēju izvēle par labu augstvērtīgai baltmaizei.

Lai arī maize ir produkts, ko ēd visur, tomēr garšas īpatnības un maizes ēšanas tradīcijas atšķiras. Latvijā iedzīvotāji īpaši ir iecienījuši baltmaizi, kas Latvijā no visiem maizes veidiem aizņem lauvas tiesu - 37%. Tās ražošanas procesu šoreiz piedāvājam aplūkot rubrikā Kā top?.

To, ka Latvijas iedzīvotāji ir lieli baltmaizes ēdāji, apliecina arī Fazer Latvija ražošanas dati - šajā ražotnē aptuveni 55% no visas saražotās maizes ir tieši baltmaize, savukārt Mākoņmaize, kas ir arī līdere Latvijas tirgū kopumā, veido 16% no kopējiem Ogres maiznīcā saražotās maizes apjomiem. Kopumā Fazer Latvija ražo aptuveni četrdesmit dažādus maizes veidus.

«Neņemot vērā to, ka latvieši godā rudzu maizi kā savu lepnumu, visvairāk Latvijā ēd baltmaizi, tai seko rudzu maize kukulīšos, kviešu sēklu maizes, saldskābās (ar katru gadu ēd mazāk), rudzu maizes ar piedevām - sēklām un graudiem -, formas maizes jeb tautā sauktie ķieģelīšus, tostermaizes porciju maizes, bagetes,» Fazer pārstāvji skaidro Db.lv Latvijas iedzīvotāju paradumus.

Viena no lielākajām maizes ceptuvēm valstī a/s Latvijas Maiznieks pagājušā gada laikā saražojusi aptuveni 31,5 miljonus maizes klaipu, kas kopumā veido vairāk nekā 15 000 tonnu.

Latvijas Maiznieka pārstāvis Juris Užulis norāda: «Pēdējā gada laikā esam veikuši uzlabojumus ražošanas procesos, lai palielinātu saražotos apjomus un nodrošinātu pieaugušo tirgus pieprasījumu, kā arī esam paplašinājuši produktu sortimentu, uzsākot četru jaunu maizes veidu ražošanu.

Līdz ar to šobrīd jau spējam katru diennakti saražot vidēji 45 tonnas maizes.»

Latvijas Maiznieks arī šogad plānojot nostiprināt savas pozīcijas Latvijas maizes produktu segmentā, uzsākot gan jaunu maizes līniju, gan produktu ražošanu. Salīdzinājumā, ja pērn uzņēmums uzsāka četru jaunu maizes līniju ražošanu, tad šogad pircējiem uzņēmums plāno piedāvāt jau sešus jaunus maizes produktus.

Lai stiprinātu rudzu maizes ēšanas tradīcijas Latvijā, ražotāji, sabiedriskās organizācijas un Zemkopības ministrija iepazīstināja ar plānotajiem pasākumiem rudzu maizes tradīciju saglabāšanā, kā arī sabiedriskās organizācijas un ražotāji parakstīja kopīgu sadarbības memorandu, liecina medijiem sniegtā informācija.

AS «Hanzas Maiznīcas» valdes loceklis un vadītājs Uģis Mihņevičs, kas vienlaikus ir iniciators memoranda parakstīšanai un diskusijai par rudzu maizes tradīciju turpināšanu, norādīja, ka ražotājam ir svarīgi saglabāt nacionālās vērtības, kas ir rudzi. Uzņēmums izvirzījis plānus veicināt saražoto rudzu maizes apjomu palielināšanos par vairāk nekā 2 miljoniem maizes klaipu. Lai to sasniegtu, uzņēmums plāno paplašināt maizes sortimentu, liekot uzsvaru uz rudzu maizes dažādību un ražošanas tehnoloģiju pilnveidošanu.

Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka ierosināja Latvijas skolās un pirmsskolas mācību iestādēs ieviest bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, piedāvājot audzēkņiem šķiedrvielām bagātu, veselīgu, no vietējiem graudiem ražotu rudzu rupjmaizi. Viņasprāt, dot iespēju mūsu bērniem regulāri saņemt svaigu rupjmaizes škēli ir loģiska un acīmredzama nepieciešamība. Vienlaikus biedrības mērķis ir veicināt jauno maiznieku apmācību, saglabājot sentēvu maizes cepšanas tradīcijas.

Normunds Skauģis maizes cepšanas biznesu aizsāka ģimenes lokā, dzimtajās Lāču mājās, un šovasar viņa ražotajai rupjmaizei būs 15 gadi – spurains vecums, kad vēl nepieciešami tikai daži būtiski soļi, lai stabili nostātos uz kājām un izietu pasaules ceļos.

Šķiet, savai dzīvei tās personiskajos apvāršņos Normunds nav izvirzījis augstas pretenzijas un varbūt tieši tāpēc ir radis sevī iekšēju līdzsvaru, bet viņa panākumi biznesā apliecina latviešu folklorā rodamo patiesību – mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ar sīkstumu un apdomīgumu. Un šim uzņēmējam ir savs skatījums uz lietām, kas dara viņa viedokli saprotamu daudziem: «Šobrīd Latvijas biznesam ir ļoti svarīgi pēc iespējas vairāk eksportēt savu produkciju uz ārzemēm, bet šo procesu joprojām bremzē nesakārtotā likumdošana. Mums ir dota iespēja piekļūt lielajam daudzmiljonu Eiropas Savienības tirgum, robežu taču vairs nav! Dzīvojam kārtējā pārmaiņu laikā, un ir svarīgi, lai mūsu cilvēki to veiksmīgi pārdzīvotu, lai valsts augtu uz gudriem pamatiem un garīgām vērtībām. Diemžēl mēs turpinām attīstīties kā patērētāju sabiedrība, jo to uzspiež bizness, un valsts šo procesu atbalsta.»

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

AS Rīgas dzirnavnieks sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) speciālistiem šodien sāk ikgadējo apmācību ciklu Maiznieku skolas nodarbības nozares sadarbības partneriem.

Maiznieku skolas mērķis ir veicināt maiznīcu un konditoreju darbinieku attīstību Latvijā, paaugstināt maiznieku profesionālās zināšanas un iemaņas par kvalitatīviem graudaugiem un maizes ražošanas procesu, kā arī sniegt profesionālas un praktiskas konsultācijas par to, kas svarīgs maizniekmeistariem, piemēram, par ražošanas tehnoloģijām, receptūrām, maizes defektiem un to rašanās cēloņiem.

"Nodarbības Maiznieku skolā mūsu sadarbības partneriem tiek organizētas, jo šādu izglītojošu semināru rīkošanu mēs uzskatām par ieguldījumu kopējā nozares attīstībā. Šis pasākums mūsu uzņēmumā jau izveidojies par labu tradīciju, ar kuras palīdzību cenšamies dot savu artavu maiznieku kvalifikācijas celšanā. Šo gadu laikā mūsu organizētās nozares apmācības guvušas plašu atsaucību sadarbības partneru vidū, jo nodarbību tēmas tiek izvēlētas atbilstoši tirgus aktualitātēm un maiznieku vajadzībām, kā arī veicina nozares speciālistu profesionālo motivāciju," informē Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

26. februārī maizes ceptuvē Lāči tiks apbalvoti konkursa Maizes akadēmija laureāti.

Konkurss Latvijas skolām noslēdzās 30. janvārī un tā mērķis bija ieinteresēt bērnus izzināt īstas rudzu maizes vērtību un piedalīties tās tapšanas procesā, tādejādi vēlreiz atgādināt jaunajai paaudzei, cik nozīmīga un būtiska ir īsta rudzu maize.

Kā informē SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds, konkursā savus pieteikumus iesūtīja 61 klase no 19 skolām un dalībnieki tika vērtēti četrās klašu grupās.

Konkursa programmā ietilpa maizniekmeistaru stāstījums par maizes vēsturi, ekskursija pa ceptuvi, teorētiskā kārta, praktiskās nodarbības, kā arī mājas uzdevuma atrādīšana. Praktisko nodarbību laikā trīs klases izvirzīti pārstāvji veidoja kopīgu klases maizes klaipu.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Lielākā daļa pasaules centrālo banku šobrīd diezgan straujiem soļiem paaugstina procentu likmes – sešu mēnešu Euribor likme sasniegusi jau teju 3% atzīmi. Tas būtiski ietekmē kreditēšanu, bez kuras savukārt nav iedomājams nekustamā īpašuma tirgus.

Augstas procentu likmes gan esam piedzīvojuši arī iepriekš, tomēr šoreiz situācija no 2007. gadā pieredzētās būtiski atšķiras. Atšķirīgi ir gan inflācijas iemesli, gan NĪ tirgus piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, būvniecības izmaksu prognozes un potenciālo pircēju maksātspēja.

Šī krīze atšķiras no iepriekšējās

Tie, kuri nekustamo īpašumu iegādājās ap 2007.–2008. gadu, droši vien diezgan labi atceras, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) tajā laikā regulāri un mērķtiecīgi pa 0,25% solim paaugstināja bāzes procentu likmi, kas tieši ietekmē Euribor, līdz tā 2007. gada otrajā pusē un 2008. gada sākumā sasniedza rekordaugsto 4% robežu. Tas tika darīts, lai bremzētu pārkarsušo un pārkreditēto ekonomiku, samazinātu pieprasījumu un augsto inflāciju. Valstī aizsākās ekonomiskā lejupslīde, kuras rezultātā ievērojami pieauga bezdarba līmenis, 2009. gadā sasniedzot pat 18%. Inflācijai, kuru piedzīvojam šobrīd, ir citi iemesli.

Nepalielinot cenas visa gada garumā, maizes ceptuves Lāči apgrozījums 2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājies par 5.6%, sasniedzot 3.4 miljonus latu, informē uzņēmums.

2008. gadā uzņēmuma maizes pārdošanas apjomi ir noturēti 2007. gada līmenī. Tas skaidrojams ar to, ka Lāču maizei ir stabils patstāvīgo klientu loks. 2008. gadā tika arī attīstīts baltmaizes segments, tirgū ieviešot trīs jaunas kviešu maizes un ātro uzkožu segments, kas, savukārt, ir veicinājis maizes sortimenta paplašināšanos. Tāpat Lāči ir arī sākuši cept jaunu rupjmaizi un saldskābmaizi.

Visbūtiskāk ir pieauguši pārdošanas apjomi Lāču konditorejas izstrādājumiem, proti, par 19%.

"Pagājušais gads nebija no tiem vieglākajiem un 2009. gads arī būs saspringts. Tāpēc pie pašreizējās ekonomiskās situācijas ir jāstrādā gudrāk un galvenais – efektīvāk," atzīst SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Dārgākos pārtikas produktus pircēji mēģina aizstāt ar lētākiem, kā rezultātā ir mainījies pieprasījums pēc atsevišķām precēm.

Viens no iemesliem šim procesam varētu būt tas, ka, augot inflācijai, vairāk patērētāju revidē savu maku saturu un izvēlas lētākus produktus. Tādējādi, iespējams, piepildās arī tirgus speciālistes, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktores Ingūnas Gulbes iepriekš paustais, ka pārtika varētu būt tas, uz ko vairums kredītņēmēju mēģinās taupīt, izvēloties lētākus produktus (Db,12.12.2007.). Tāpat paredzams, ka ražotāji mēģinās saražot lētāku produkciju un tas nozīmē, ka varētu augt lētā segmenta preču ražošana. Arī Elvi Grupas ģenerāldirektors Ģirts Kurmis iepriekš atzīmēja, ka patērētāji daudz racionālāk izsver, ko un kā pirkt un cik viņi par to ir gatavi maksāt (Db, 09.01.2008.).

Lai iegādātos jaunu un uzņēmuma vajadzībām speciāli projektētu tuneļkrāsni rudzu maizes cepšanai, Rankas pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība Ķelmēni ir piesaistījusi finansējumu 495 000 eiro apmērā no bankas Citadele.

Šis ražošanas iekārtu modernizācijas projekts notiek zemnieku saimniecības 30. jubilejas gadā.

Jaunā krāsns būs īpaši piemērota rudzu maizes cepšanai un aprīkota ar klona virsmu. Tās projektēšanu veica Ķelmēnu saimnieks ar savu tehnisko komandu un krāsns ražotāju pārstāvjiem Čehijā. Turpat ir uzsākta arī krāsns būvniecība.

“Šobrīd maizi cepam divās krāsnīs, taču sasniegta gan maksimālā jaudas kapacitāte, gan jūtams inventāra tehniskais nolietojums. Jaunā krāsns atvieglos kolēģu darbu, jo maizes izcepšanai pietiks ar mazāku darbību skaitu nekā līdz šim. Cepšanas procesā dominējošais joprojām būs roku darbs, taču, piemēram, maizes kukulīši krāsnī nebūs jāpārcilā un jāgroza. Iekārtu modernizācija ļaus arī būt elastīgākiem darbu plānošanā, lai iespēju robežās varētu samazināt darba stundas nakts laikā,” stāsta Rūta Mūrniece, Ķelmēnu maizes ceptuves vadītāja.