Finanses

Neskaidrības un pretrunīgā informācija par Irākas karu var izraisīt finanšu aktīvu vērtības kritumu

Valters Paiders [email protected], 24.03.2003

Jaunākais izdevums

Analītiķi visai izvairīgi prognozē situācijas turpmāko attīstību finanšu un dabas resursu tirgos. Daļa analītiķu norāda, ka pēc pagājšnedēļ vērojamā "uzrāviena", kad būtiski palielinājās gan akciju cenas, gan dolāra vērtība, tirgus dalībnieki centīsies fiksēt peļņu, t.i. cenu pieaugumu "uz papīra" pārvērst sava naudas konta vērtības pieaugumā. Turklāt no Irākas pienākošā informācija ir visai pretrunīga un nesniedz priekšstatu par iespējamo kara ilgumu. Līdz ar to netiek izslēgta iespēja, ka pretrunīgā informācija sekmēs tirgus dalībnieku centienus "iziet" no tirgus un nogaidīt, līdz situācija stabilizējas.

Maz ticams ir arī naftas cenu straujš kritums tupmāk. Daudzi tirgus dalībnieki cerēja, ka līdz ar kara sākšanos naftas tirgus "sargsuņi" - Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) un ASV Enerģētikas Informācijas administrācija (EIA) atvērs Stratēģiskās naftas rezerves, taču pašreizējā informācija liecina, ka šāds solis tuvākajā laikā, visticamāk, netiks sperts. Otrkārt, ārkārtīgi straujais naftas cenu kritums ir ne pa jokam satraucis Naftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstis. OPEC vadītāji nedēļas nogalē nāca klajā ar paziņojumu, ka gadījumā, ja cenas turpinās kritumu, naftas piegādes tirgiem tiks "nogrieztas" bez brīdinājuma, norādot, ka jebkurā gadījumā OPEC turpinās uzmanīt tirgu un reaģēt, ja pēkšņi parādīsies papildu pieprasījums pēc naftas.

Jāatgādina, ka pieprasījums pēc naftas produktiem ir samērā zems un būtisks tā pieaugums pasaulē šogad prognozēts netiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas sagaida Latvijas 100 visbagātākos?

Lato Lapsa, Baltic Screen sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju LAIKA STARS, speciāli Db, 08.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā ieradīsies Irākas sieviešu - uzņēmēju delegācija

, 21.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 21. oktobra līdz 26. oktobrim Rīgā viesosies sešas Irākas sievietes – uzņēmējas, lai piedalītos sieviešu uzņēmēju pieredzes apmaiņas programmā Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā biznesā un attīstībā (Enhancing Women’s Role in Society Business and Development), informē Ārlietu ministrija.

22. oktobrī Ārlietu ministrijā apaļā galda diskusijā plānota pieredzes apmaiņa par sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā, kā arī tiks pārrunāta Latvijas loma Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Diskusiju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja.

Vizītes ietvaros Irākas sievietēm paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Vizīti veido Ārlietu ministrija sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Līdere un uzņēmumu MRS grupa. Sadarbības projekts paredz uzņemt Irākas sieviešu uzņēmēju delegāciju un sniegt tām mentoringa kursus par uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros plānota konference.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Latvijas Unibankas» valūtu tirgus apskats 23.01.—29.01.

Ainars Sedlenieks [email protected], 03.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.0887 EUR/USD Zemākais kurss: 1.0708 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 180 punktu intervālā. Pārskata periodā eiro piedzīvoja vērtības kāpumu par 1.1 centu. Joprojām dolāra vērtību galvenokārt ietekmē ASV amatpersonu retorika Irākas jautājumā, un makroekonomikas rādītājiem, kā arī jebkādiem izteikumiem par ASV valūtas politiku bija daudz mazāks iespaids uz dolāra vērtību. Pārskata periods sākās ar dolāra kritumu pēc tam, kad pieauga to ASV sabiedroto skaits, kas nostājās opozīcijā ASV vēlmei sākt vienpusēju uzbrukumu Irākai. Gan Ķīna un Krievija, gan arī Kanāda, Vācija un Francijas visas iebilst pret nekavējošu iebrukumu Irākā, dodot priekšroku diplomātiskam konflikta norisinājumam. Arī turpmākās nedēļas gaitā dolāra vērtība turpināja kristies ar Irāku saistītu izteicienu dēļ. Pie galvenajiem jāmin ANO galvenā ieroču inspektora Hansa Bliksa atskaite ANO Drošības Padomei, kurā viņš gan atzina, ka inspektoriem nav izdevies rast pierādījumus Irākas kodolieroču programmai, tomēr arī norādīja uz Irākas nepietiekamo sadarbību ar inspektoriem. Savukārt gan ASV valsts sekretārs Kolins Pauels, gan prezidents Džordžs Bušs savā uzrunā Kongresa palātām pauda pārliecību par Irākas rīcībā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem un izteica gatavību sākt vienpusēju uzbrukumu Irākai. Pie pozitīvajiem faktoriem, kas ļāva pakāpties 1.09 USD vērtību sasniegušajai ASV valūtai jāmin gan baumas par iespējamo intervenci valūtu tirgū, gan par iespējamo Irākas līdera Sadama Huseina došanos trimdā. Pie šādiem faktoriem jāmin arī ASV finansu ministra (Treasury Secretary) amatam nominētā Džona Snova pirmie izteikumi, kuros viņš izteica atbalstu stipram dolāram, norādot uz tā nepieciešamību «nācijas interesēs». Šādu paziņojumu tirgus bija gaidījis, jo atteikšanās no stipra dolāra politikas varētu draudēt ar dolāra vērtības samazināšanos ievērojami zem patreizējās vērtības. Tikmēr kara draudi ietekmē arī ASV ekonomikas rādītājus, ko apliecina patērētāju noskaņojuma (consumer confidence) kritums decembrī līdz 79.0 punktiem (iepriekšējais – 80.7, prognoze – 78.1) un ilgtermiņa lietošanas preču pieaugums (durable goods) pagājušā gada decembrī tikai par 0.2%, pretstatā prognozētajiem 0.9%. Gan uzņēmēji, gan patērētāji ir neziņā par nākotni, jo īpaši saistībā ar iespējamo karu ar Irāku, un tā ietekmē viņi ierobežo un atliek uz vēlāku laiku savus plānotos tēriņus un investīciju plānus. Tikmēr Eirozonā, atspoguļojot iepriekšējā nedēļā publicēto ZEW indeksa kāpumu, palielinājās arī Ifo uzņēmēju noskaņojuma indekss. Tā vērtība palielinājās līdz 87.4 punktiem, uzrādot pieaugumu pirmo reizi pēdējo astoņu mēnešu laikā. Tomēr paša institūta darbinieki norāda, ka par indeksa stabilizāciju liecina tā kāpums 3 mēnešu pēc kārtas, tāpēc izdarīt jebkādus secinājumus par ekonomikas atveseļošanos ir pāragri. Tikmēr no Eirozonas ir izskanējušas pirmās amatpersonu bažas par iespējamo negatīvo efektu no straujā eiro kāpuma, kura vērtība kopš decembra sākuma ir palielinājusies par 10%. Šādi Eiropas Savienības Monetārā komisāra Pedro Solbesa izteikumi ierobežoja eiro kāpumu pārskata perioda sākumā. Tomēr patreizējās ģeopolitiskās situācijas apstākļos var sagaidīt arī turpmāku dolāra kritumu, ko tikai īslaicīgi varētu apturēt peļņas fiksēšana. Tuvākais ievērojamais pretestības līmenis ir 1.10 dolāru vērtība, ņemot vērā cik viegli tika pārvarēti 1.07 un 1.08 dolāru līmeņi. Par turpmāku dolāra kritumu liecina arī Deutsche Bank apkopotie vēsturiskie dati par dolāra vērtības izmaiņām. Tie liecina, ka kopš 1972. gada dolāra vērtības izmaiņu cikli ir bijuši vidēji 7 gadus ilgi. Un balstoties uz vēsturisko tendenci, eiro 2004. gada februārī vajadzētu maksāt 1.25 dolārus. Augstākais kurss: 1.6478 GBP/USD Zemākais kurss: 1.6163 GBP/USD Pārskata perioda laikā arī GBP/USD kurss svārstījās vairāk nekā 300 punktu intervālā. Šī perioda laikā mārciņas vērtīb

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasaules margin call

Leonīds Aļšanskis, [email protected], 23.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzinauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizētuzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» naftas tirgu apskats 17.-21. februārī

Valters Paiders [email protected], 21.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Uz pasaulē valdošās neskaidrības fona attiecībā uz turpmāko ASV un ANO rīcību Irākas jautājumā, naftas cenas pasaules tirgos aizvadītajā nedēļā samazinājās. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena noslīdēja par 2.4%, līdz 32.63 dolāriem, Urālu jēlnaftas cena atkāpās par 2.70%, līdz 31.13 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā novēlās par 6.6%, līdz 324.50 dolāriem par tonnu.

Naftas cenas nedēļu uzsāka ar nelielu atkāpšanos no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem 29 mēnešu rekordlīmeņiem. Cenu kritumu noteica pagājušās piektdienas ANO ieroču inspekcijas atskaite, kurā inspektori paziņoja, ka tai nav pierādījumu par Irākas īpašumā esošiem masu iznīcināšanas ieročiem un pauda vēlmi turpināt inspekcijas valstī, uz ko uzstāj arī kara opozīcija: Krievija, Ķīna un Francija. Lēmumu, ka ieroču inspektoriem vajadzētu dot papildus laiku, otrdien pieņēma arī Eiropas Savienības valstu līderi. Uz šo ziņu fona investori apjauta, ka karš tik drīz varētu arī nesāksies un nolēma nofiksēt peļņu. Bez tam tirgu sasniedza ziņas par izlūklidmašīnas veiktajiem pirmajiem lidojumiem pār Irākas teritoriju. Jāatgādina, ka šādus lidojumus Irāka atļāva tikai pagājušajā nedēļā un tirgus tos uztvēra kā signālu par Bagdādes vēlmi sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Rosņeftj par naftas izpēti un ieguvi Irākas Kurdistānai samaksā 1,3 miljardu dolāru avansu

LETA--AFP, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kremļa kontrolētais Krievijas naftas uzņēmums «Rosņeftj» otrdien paziņoja, ka Irākas Kurdistānas varasiestādēm par piecu naftas lauku izpēti un izstrādi avansā samaksājis 1,3 miljardus ASV dolāru (1,1 miljardu eiro).

«Rosņeftj» vienošanos ar Irākas Kurdistānu noslēdza oktobrī.

Kopīgā naftas izpētes programma un ieguves pilotprojekts tiks sākts nākamgad. Ja tas būs veiksmīgs, «Rosņeftj» pilnu naftas lauku attīstīšanu sāks 2021.gadā.

Kompānija pavēstīja, ka piecos naftas laukos, pēc piesardzīgām aplēsēm, var iegūt apmēram 670 miljonus barelu naftas.

Irākas Naftas ministrija paudusi neapmierinātību ar šo vienošanos, paziņojot, ka šādas vienošanās drīkst slēgt tikai Irākas federālās institūcijas.

«Rosņeftj» un Irākas Kurdistāna jau ir sadarbojušās naftas tirdzniecībā.

Kurdistānā septembrī notika neatkarības referendums, kurā pārliecinošs vairākums balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Irākas. Tas izraisījis kurdu kaujinieku un Irākas spēku militāru konfrontāciju un raisījis bažas par naftas piegādēm no reģiona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par sviešanu Bušam ar kurpi 3 gadi cietumā

, 12.03.2009

Irākā bija atklāta arī skulptūra kurpes formā par godu tam, ka Irākas žurnālists bija atļāvies sviest ar savu kurpi ASV prezidentam.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žurnālistam Muntadaram al-Zeidi (Muntadhar al-Zeidi), kurš kādas preses konferences laikā sviedis toreizējam ASV prezidentam Džordžam Bušam ar kurpi, Irākas tiesa par šo rīcību piespriedusi trīs gadus cietumā, ziņo CNN.

Db.lv jau vēstīja, ka Irākā bija atklāta arī skulptūra kurpes formā par godu tam, ka Irākas žurnālists bija atļāvies sviest ar savu kurpi ASV prezidentam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Food Union sāk eksportu uz Irāku

Zane Atlāce - Bistere, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu Tuvajos Austrumos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums un Baltijas valstīs vadošais saldējuma ražotājs Food Union uzsāk eksportu uz Irāku, kur Latvijā ražoti piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās Irākas pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā u.c., informē uzņēmumā.

Food Union produkti būs nopērkami arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.

«Pirmā 7 tonnu krava ar Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumiem ar īpašām etiķetēm Irākas tirgum jau ir nosūtīta un veikalos šajā tirgū parādīsies no 20. jūnija. Vienlaikus notiek pārrunas par plaša sortimenta piena produktu eksportu, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Pašreizējās vienošanās ar partneriem Irākā paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīsim vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma, tādējādi Irākas tirgum kļūstot par vienu no mūsu stratēģiski svarīgajiem tirgiem. Taču nākotnē šo apjomu plānots būtiski palielināt,» stāsta Normunds Staņēvičs, AS Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

« Latvijas Unbankas» valūtu tirgus apskats 6.03.–12.03.

Ainars Sedlenieks [email protected], 17.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.1077 EUR/USD Zemākais kurss: 1.0943 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās apmēram 130 punktu intervālā. Eiro vērtība pieauga par apmēram 90 punktiem. Galvenais kursu ietekmējošais faktors arī šonedēļ bija Irākas atbruņošanās jautājums un iespējamais ASV iebrukums Irākā bez ANO sankcijas, un tā negatīvās ietekmes dēļ dolāra kurss lielāko pārskata perioda daļu atradās virs 1.1 līmeņa. Pārskata perioda sākumā dolāra kritumu izraisīja Eiropas Centrālās Bankas lēmums samazināt bāzes likmi Eirozonā par 25 punktiem. Tā kā vairuma tirgus dalībnieku, atbilstoši Eirozonas ekonomiskajai situācijai, bija gaidījuši 50 punktu samazinājumu, tad mazāks likmes samazinājums tika uztverts kā zīme, ka stāvoklis Eirozonas ekonomikā tomēr ir labāka nekā iepriekš tika uzskatīts. Eiro par labi spēlēja arī pozitīvā likmju starpība starp ASV un Eirozonu. Dolāra kritums turpinājās arī piektdien līdz ar negaidīti negatīvo ASV nodarbinātības datu paziņošanu, kas raisīja investoros bažas par ASV ekonomikas stabilitāti. ASV Nodarbinātības Departamenta dati parādīja, ka februārī bezdarbnieku skaits valstī ir palielinājies par 308.000, bet bezdarbs līmenis pieaudzis līdz 5.8%. Dolārs gan spēja mazliet pakāpties pašās pagājušās nedēļas beigās līdz ar baumām, ka ASV un Pakistānas varas iestādes ir sasniegušas būtisku progresu Osamas bin Ladena meklējušas. Līdz ar ieilgstošu polemiku Irākas sakarā un iespējamā kara negatīvo ietekmi uz ASV ekonomiku, dolārs piedzīvoja kritumu arī šīs nedēļas sākumā, un tā vērtība īslaicīgi pieauga tikai pēc ASV ārējās tirdzniecības rādītāju paziņošanas, tirdzniecības deficītam janvārī samazinoties līdz 41.12 miljardiem dolāru (iepriekšējais – 44.88, prognoze – 42.76). Pārskata perioda beigās dolāra vērtība tomēr uzkāpa par teju 90 punktiem. Tas saistāms ar ziņām par atbalstu, ko ASV esot apsolījušas līdz šim neizlēmušās ANO Drošības Padomes valstis attiecībā uz jauno rezolūciju, kas pieprasītu Irākai pasteidzināt atbruņošanos, sankcionējot karu nesadarbošanās gadījumā. Vispārējs pasaules atbalsts ASV ir nozīmīgs tādēļ, ka šādā gadījumā ASV nevajadzētu vienai pašai finansēt karu, kas varētu ievērojami pasliktināt tās budžeta stāvokli, tādējādi mazinot valdības iespējas stimulēt vietējo ekonomiku. Jaunākie Eirozonas ekonomiskie rādītāji un prognozes savukārt liek domāt, ka patreizējam eiro kāpumam ilgtermiņā nav ekonomiskā pamatojuma. Par draudiem Eirozonas ekonomikas izaugsmei liecina gan OECD nodoms samazināt savu Eirozonas 2003. gada izaugsmes prognozi no pašreizējiem 1.8%, gan Vācijas bezdarba līmenis, kas sasniedzis pēdējo 5 gadu augstāko līmeni, kā arī Francijas valdības atzīšanās, ka tās budžeta deficīts 2003. gadā varētu sasniegt 3.4% no IKP, pārsniedzot ES Stabilitātes un Izaugsmes paktā noteiktos robežlielumus. Pārskata periodā publicētais ASV nodarbinātības ziņojums nepatīkami pārsteidza tirgu, tomēr tas ir tikai viens no pēdējiem rādītājiem, kas norāda uz ekonomisko izaugsmes tempu samazināšanos pasaules lielākajā ekonomikā. Tādēļ pēdējā laikā arvien lielāku atbalstītāju skaitu gūst viedoklis, ka ekonomikas patreizējo kritumu neietekmē tikai Irākas jautājuma izraisītais ģeopolitiskais saspīlējums pasaulē. Ir maz ticams, ka līdz ar šī konflikta atrisinājumu, arī ASV ekonomika piedzīvos strauju augšupeju. Augstās enerģijas cenas, un zemie uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indeksi gan ir lielā mērā saistāmi ar Irākas krīzes izraisīto saspīlējumu, un liek uzņēmējiem nogaidīt, atliekot investīciju plānus un lēmumus pieņemt jaunus darbiniekus. Tomēr ASV ekonomikā joprojām ir jūtamas arī 90-to gadu investīciju burbuļa pārplīšanas sekas, kā rezultātā liels apjoms ražošanas jaudu patlaban stāv nenoslogotas. Kopā ar ierobežotajām valdības iespējām stimulēt ekonomiku (zemām procentu likmēm un milzīgu budžeta deficītu) tas nozīmē, ka būs vajadzīgs ilgāks laiks, lai ASV ekonomika atgūtu zaudēto tempu. Tādēļ bu

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 200 vērtīgākie uzņēmumi

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db Sadarbībā ar korporatīvo finanšu kompāniju Laika Stars Finanšu dati – LR Uzņēmumu reģistrs, Lursoft, 30.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» naftas tirgus apskats 23.12.-03.01.

Valters Paiders [email protected], 03.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušo divu nedēļu laikā naftas cenas pasaules tirgos turpināja kāpt, sasniedzot pēdējo divu gadu rekordus. Bez jau ierastajām bažām par iespējamo karu Irākā un jau mēnesi ilgstošā masu streika Venecuēlā, gadu mijā tirgus dalībniekus satrauca situācijas saasināšanās Ziemeļkorejā. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena kopš 20. decembra pakāpās par 5.3%, līdz 31.17 dolāriem, Urals jēlnaftas cena uzkāpa par 4.84%, līdz 30.12 dolāriem, bet E95 degvielas cenas Eiropā uzlēca par 5.50% līdz 297.50 dolāriem par tonnu.

Atskaites - divu nedēļu periods aizsākas ar ziņām, ka Irākas iznīcinātāji ir notriekuši ASV bezpilota izlūklidmašīnu Irākas lidmašīnām aizliegtajā zonā, kam sekoja ASV un Lielbritānijas gaisa spēku prettriecieni pa Huseina militārajiem objektiem. Lai gan līdzīgi incidenti ir bijuši jau iepriekš, šis bija pirmais kopš salīdzinoši nesen ANO padome pieņēma rezolūciju par Irākas atbruņošanos. Bez tam bažas radīja ziņas par plašu ASV bruņoto spēku izvietošanu Persijas līcī (it kā mācību nolūkos), kā arī Irākas bruņoto spēku uzsāktās mācībām.

Uz Ziemassvētkiem jau tā saspringto situāciju saasināja ziņas, ka Ziemeļkoreja ir uzsākusi sagatavošanas darbus atomreaktora darbības atsākšanai, kas ir pretrunā ar 1994. gadā noslēgto šīs valsts vienošanos ar ASV. Amerikas aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds šajā sakarā izteica brīdinājumu Ziemeļkorejai, lai tā nemaz nedomā izmantot saspīlējumu Irākā kodolieroču izstrādei, jo ASV var nepieciešamības gadījumā karot gan ar Irāku, gan arī ar Ziemeļkoreju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina Starptautisko vienošanos ar Irāku

, 03.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES iebilst pret nāvessodu Huseinam

, 21.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uzsākusi tirdzniecības un sadarbības sarunas ar Irāku, ziņo eubusiness.com. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam.

ES Ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere (Benita Ferrero-Waldner) un Tidzniecības komisārs Pīters Mendelsons (Peter Mandelson) pārrunājuši iespējamo sadarbību ar Irākas premjerministra vietnieku Barhamu Salihu (Barham Salih) ar mērķi uzsākt sarunas par plaša spektra vienošanos. "Šāda ietvara radīšana ES-Irākas tirdzniecības attiecībām ir tikai neliela daļa no Irākas grūtā ceļa uz stabilitāti", sacījis P. Mendelsons.

Plānotās vienošanās mērķis ir uzlabot tirdzniecību starp ES un Irāku, kas patlaban nav attīstīta. Sadarbība varētu ietvert virkni ekonomisku jautājumu, kā arī sabiedrības attīstību un nabadzības mazināšanu, vidi, kultūru un izglītību. Būtisks jautājums būšot arī cilvēktiesības. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam, kurš tika noteisāts ar nāvessodu šomēnes par 148 šiītu noslepkavošanu 1982.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rosme šoruden ir atvēris pirmo specializēto apakšveļas veikalu Irākā, kas tika realizēts kopā ar Irākas franšīzes partneriem, informēja ražotāja pārstāve Sigita Grauduša.

Šādu soli Rosme ir spērusi, «izanalizējot Irākas tirgu un redzot, cik ierobežotas iespējas ir Irākas sievietēm iegādāties kvalitatīvu un skaistu apakšveļu ar veļai tik ļoti nepieciešamo izmēru noteikšanas un piemērotākās konstrukcijas piemeklēšanas servisu».

Līdz šim apakšveļas tirdzniecība lielākoties notikusi vietējā tirgū ar ļoti vienveidīgu, lielākoties klasisku sortimentu un bez apakšveļas veikalam raksturīgā servisa. Irākas sievietes pie tā ir pieradušas, jo iespējas izbaudīt ko citu šajā jomā nav bijušas.

Tagad tirdzniecības centrā pilsētā Najaf, kas atrodas 160 km no Bagdādes, ir atvērts Rosme veikals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Irākas parlaments ir uzsācis plašu 17 miljardu ASV dolāru meklēšanas kampaņu, kuri esot pazuduši pēc ASV vadītās invāzijas 2003. gadā, vēsta Reuters. Naudas meklēšanā Irāka ir lūgusi ANO palīdzību.

Nozaudēta ir daļa tās naudas ko Irākai pēc Sadama Huseina gāšanas piešķīra ASV, lai valsts varētu veikt atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus. Ievērojamā summa pazuda haotiskajā periodā, kas sekoja drīz pēc ASV iebrukuma.

«Visas pazīmes liecina, ka korumpētās ASV finanšu institūcijas ir šo naudu Irākas tautai nozagušas,» teikts Irākas vēstulē Apvienotajām Nācijām.

ASV naudu piešķīra 2003. gadā izveidotajam Irākas Attīstības fondam, kuram bija jāizmaksā algas un pensijas Irākas valdības strādniekiem, kas nodarbojās ar valsts atjaunošanu.

Tomēr, kā norāda Irāka, fonda darbību tā nekontrolējusi un piešķirto finansējumu pilnībā neesot saņēmusi. «Mēs uzskatām, ka ASV administrācijai jāpaskaidro, kur un kā šī nauda ir izlietota,» norāda Irākas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» naftas tirgus apskats 5.-9. maijā

Valters Paiders [email protected], 09.05.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena pieauga par 5.20%, līdz 25.07 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena uzlēca par 10.52%, līdz 23.53 dolāriem par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā pakāpās par 0.58% līdz 261.50 dolāram par tonnu.

Pateicoties negaidītajai ASV naftas krājumu lejupslīdei pasaules naftas cenas šonedēļ pieauga. Trešdien gan Amerikas Naftas Institūts (API), gan arī Enerģētikas Departaments (DOE) paziņoja par naftas krājumu un naftas importa apjomu samazināšanos, liekot tirgus dalībniekiem pārskatīt iepriekšējo viedokli par naftas pārpalikuma veidošanos. Tirgus pirms gaidāmās OPEC naftas ieguvju apjomu samazināšanās ir nopietni nobažījies, kādas sekas varētu izraisīt Irākas naftas ieguvju atsākšanas kavēšanās. ASV naftas krājumi patlaban atrodas aptuveni 10% zem pagājušā gada atbilstošajā periodā reģistrētajiem līmeņiem, savukārt benzīna krājumi ir 3% zem pērn reģistrētajiem krājumu līmeņiem. Irākas ieguvju atsākšanu kavē gan valstī vairākus gadus ilgušā nolaidības, gan arī kara un zagšanas seku novēršanu. Jāmin arī valdošā birokrātija ap Irākas pīrāga dalīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Parex Asset Management» naftas tirgus apskats 26.-30. maijā

Valters Paiders [email protected], 30.05.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex Asset Management

Naftas cenas arī šo nedēļu noslēdza bez īpašām izmaiņām. Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena samazinājās par 0.11%, līdz 26.21 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena noslīdēja par 0.9%, līdz 24.97 dolāram par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā noslīdēja par 0.72% līdz 276.00 dolāriem par tonnu.

Kopumā naftas cenas līdz pat trešdienai saglabājās bez īpašām izmaiņām, tirgus dalībnieki gaidīja jaunus paziņojumus no OPEC un Irākas, kā arī iknedēļās Amerikas Naftas Institūta (API) un Enerģētikas Departamenta (DOE) publikācijas, kas dēļ ASV Atceres Dienas brīvdienām šonedēļ iznāca dienu vēlāk.

Nedēļās vidusdaļā cenas piedzīvoja ievērojamu atkāpšanos, kas bija saistāms ar spekulācijām ap Irākas naftas atgriešanos tirgū. Pēc pēdējām ziņām Irāka naftas eksportu varētu atjaunot jau jūnijā un līdz septembrim palielināt naftas ieguves apjomus līdz pirmskara līmeņiem - 2.5 miljoniem barelu dienā. Šajā sakarā zināmas bažas izteica pārējās OPEC dalībvalstis. Ņemot vērā, ka līdz šim uz Irāku OPEC kvotas neattiecās Saūda Arābija raizējas, ka neierobežots Irākas naftas eksports varētu izraisīt naftas cenu krahu. Kā risinājumu pasaules lielākā naftas eksportētājvalsts minēja Irākas naftas ieguvju kvotas noteikšanu pirms Līča kara esošajos līmeņos - 3.5 miljonus barelu dienā. Bez tam cenas uz leju virzīja arī ekspertu paziņojumu, ka ņemot vērā patreizējos cenu līmeņus un Irākas naftas eksporta atjaunošanas nobīdi no sākotnēji izskanējušajiem laikiem un apjomiem, OPEC 11. jūnijā plānotās tikšanās laikā varētu nesamazināt naftas kvotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

« Latvijas Unibankas» valūtu tirgus apskats 30.01.–6.02.

Ainars Sedlenieks [email protected], 10.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.0922 EUR/USD Zemākais kurss: 1.0709 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās vairāk nekā 200 punktu intervālā. Periodā laikā kopumā eiro piedzīvoja vērtības kritumu par 28 punktiem, par ko lielā mērā jāpateicas ASV valsts sekretāra Kolina Pauela uzrunai ANO Drošības Padomē, kurā viņš nāca klajā ar jauniem pierādījumiem, kas norādot uz kodolieroču esamību Irākas arsenālā. Pārskata periods sākās ar dolāra vērtības kāpumu pēc tam, kad astoņas Eiropas valstis, tostarp arī Vācija, Francija un Krievija, atklātā vēstulē bija paudušas atbalstu ASV vēlmei atbruņot Irāku. Šāda rīcība kalpo arī kā pierādījums ASV vēlmei gūt vispārēju starptautisku atbalstu pirms militāro aktivitāšu sākšanas Irākā. Tirgus šo ziņu izmantoja kā ieganstu peļņas fiksēšanai pēc iepriekšējās nedēļās piedzīvotā eiro vērtības kāpuma. Arī piektdien pēc pozitīvo ASV apstrādes rūpniecības datu publicēšanas turpinājās dolāra kāpums, investoriem uz brīdi aizmirstot ģeopolitisko saspīlējumu Irākas jautājumā. Čikāgas iepirkumu vadības indekss (Chicago purchasing managers index) janvārī palielinājās līdz 56.0 punktiem (iepriekšējais – 51.7, prognoze – 52.6), uzrādot izaugsmi apstrādes sektorā. Tomēr sekojošā Volstrītas indeksu samazināšanās un patērētāju noskaņojuma indeksa kritums pagājušās nedēļas beigās pielika punktu īslaicīgajam dolāra kāpumam. Mičigānas Universitātes aprēķinātais patērētāju noskaņojuma indekss uzrādīja kritumu līdz 82.4 punktiem (iepriekšējais – 86.0, prognoze – 83.0), norādot uz joprojām pastāvošajām pazīmēm, kas varētu apliecināt, ka patēriņš sāk zaudēt savas spēcīgās pozīcijas, iedzīvotājiem samazinot vai atliekot savus izdevumus uz vēlāku laiku, kad ģeopolitiskais saspīlējums būs rimis. Savukārt šīs nedēļas pirmā puse pagāja dolāram negatīvā gaisotnē, tirgum gaidot Kolina Pauela uzstāšanos. Pirms tās tirgus atbrīvojās no dolāriem neziņā par iespējamo dolāra reakciju uz runu, kā rezultātā eiro atkal uzkāpa virs 1.09 dolāru līmeņa, uzrādot aukstāko vērtību kopš 1999. gada marta. ASV valsts sekretāra runa tomēr pārliecināja tirgus dalībniekus, ka ASV rīcībā ir pietiekami spēcīgi pierādījumi tam, ka Irāka slēpj savu masu iznīcināšanas ieročus. Tādējādi tika prognozēts, ka ASV vajadzētu gūt starptautiskās sabiedrības atbalstu iespējamā kara gadījumā, un šādu prognožu ietekmē dolārs līdz pārskata perioda beigām uzkāpa par apmēram 140 punktiem Uz EUR/USD valūtu pāra lielo atkarību no Irākas konflikta norāda arī neskaitāmie negatīvie Eirozonas makroekonomikas rādītāji, kam nebija būtiskas ietekmes uz kursa virzību. Par ja katrs no tiem atsevišķi nevarētu nozīmēt krīzi, tad, skatīti kopumā, tie norāda uz visai negatīvām Eirozonas ekonomikas izredzēm ilgtermiņā. Nedēļas laikā publicētie janvāra rādītāji norāda uz kritumu patērētāju un uzņēmumu noskaņojumā, Eirozonas uzņēmumu aktivitātes indeksā un mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā, kā arī bezdarba pieaugumu Vācijā līdz 10.3%, kas ir augstākais līmenis pēdējo piecu gadu laikā. Nākamajai nedēļai var prognozēt turpmāku dolāra vērtības krišanos, kas saistāms ne tikai ar faktu, ka Francija, Ķīna un Krievija joprojām neatbalsta militāras aktivitātes Irākā, dodot priekšroku ilgākam inspektoru pārbaužu termiņam. Sagaidāms, ka arī pēdējie Ziemeļkorejas izteikumi par iespējamo «totālo karu» ASV jebkāda uzbrukuma gadījumā pastiprinās investoru piesardzību pret ASV valūtu un tajā denominētajiem aktīviem. Augstākais kurss: 1.6560 GBP/USD Zemākais kurss: 1.6372 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 190 punktu intervālā. Šī perioda laikā mārciņas vērtība samazinājās par 53 punktiem. EUR/GBP kurss svārstījās 100 punktu robežās, mārciņas vērtībai praktiski nemainoties. Pārskata perioda pirmajā pusē mārciņas vērtība pret eiro pieauga līdz augstākajai vērtībai pēdējo trīs nedēļu laikā. Savukārt pret dolāru mārciņa sasniedza pēdējo trīs gadu augstāko līmeni. Šo kāpum

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jānis Platais: Pārdomas par Latvijas Ekonomiku

Gada lekcijas ekonomikā lektors Jānis Platais, 21.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Komentāri

Pievienot komentāru