Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Ministru kabinets šodien izskatīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātiem. Sadarbojoties ar visām nozaru ministrijām, to budžetos rasti līdzekļi 64,2 miljonu eiro apmērā 2017.gadam un 62,2 miljona eiro apmērā 2018.gadam.

Izdevumu pārskatīšanas rezultātā kopējām valdības prioritātēm papildu tiks novirzīti 32,6 miljoni eiro, tādējādi par šo summu palielinot kopējo 2017.gada fiskālo telpu. Savukārt 31,6 miljoni eiro tiks rezervēti nozaru ministrijām, lai nākamā gada budžetā finansētu to noteiktās prioritātes jeb jaunās politikas iniciatīvas. Darbs pie izdevumu pārskatīšanas norisinājās no šā gada februāra līdz maijam.

Koalīcijas partneri ir noraidījuši partijas Vienotība priekšlikumu, kas paredzēja, ka ikvienam iedzīvotājam būs iespēja vienu procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pēc izvēles novirzīt kādai sabiedriskajai organizācijai.

Šis priekšlikums tapa, lai rastu risinājumu nevalstiskā sektora finansēšanai, jo līdz ar nulles procentu likmi reinvestētajai peļņai uzņēmumu ziedojumi nevalstiskajām organizācijām ir krietni sarukuši. Par to, ka nepieciešams risinājums, nav šaubu, jo nevalstiskās organizācijas ir ikvienas pilsoniskās sabiedrības un līdz ar to demokrātijas balsts un mugurkauls.

Kāpēc tad priekšlikums noraidīts? Oficiālie argumenti no premjerministra partijas – tas izmaksās 40 miljonus eiro (kas nav nepaceļami liela summa). Turklāt ir jādomā, kā šo 1% no IIN kompensēt pašvaldībām. Tie visi būtu risināmi jautājumi, ja vien būtu politiskā griba. Taču izskatās, ka tādas nav. Jo daudzas nevalstiskās organizācijas ir gana neērtas dažāda kalibra politikāņiem. Atcerēsimies, ka ir partija, kurai, piemēram, tādas nevalstiskās organizācijas kā Papardes zieds, Delna vai Providus ir kā skabarga, piedodiet, vienā vietā.

Domājot, ko un kā darīt ar nodokļiem un to likmēm, lai palielinātu valsts budžeta ieņēmumus, protams, var iet tālu, bet ne bezgalīgi. Pie šādas atziņas jānonāk, uzzinot, ka no nākamā gada Finanšu ministrija ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) vēlas aplikt arī nevalstiskās organizācijas, kas līdz šim vēl nav darīts.

Protams, varētu gari un plaši diskutēt par to, cik pareizs ir šāds solis pret sabiedriskajām organizācijām no demokrātijas un dažādiem citiem visnotaļ cēliem aspektiem, taču var arī paskatīties, kāds tam visam varētu izrādīties finansiāli aprēķināmais efekts.

Nenoliedzami sava pozitīvā ietekme šādam lēmumam varētu būt – visticamāk, izzustu lērums dažādu biroju, kas maskējas zem sabiedriskās organizācijas karoga, bet reāli veic biznesa funkcijas, nodokļu veidā maksājot ievērojami mazākas summas nekā konkurenti. Skaidrs, ka no šādām sabiedriskajām organizācijām pašai sabiedrībai nav nekāda labuma. Tajā pašā laikā šāda aplikšana ar UIN skartu arī nopietnas nevalstiskās organizācijas, kas savas darbības nopietnību ir pierādījušas jau daudzu gadu laikā, ne tikai izplatot dažādus paziņojumus un cīnoties par savu biedru tiesībām varas gaiteņos (gan Latvijas, gan Eiropas līmenī), bet arī, piemēram, rīkojot izglītojošus seminārus par dažādām jaunām likumdošanas normām un to piemērošanu. Loģiski, ka šādu semināru rīkošanai ir noteiktas izmaksas, ko sedz attiecīgās organizācijas biedri, maksājot dalības maksu. Tādējādi vismaz teorētiski iznāk, ka organizācija ir veikusi saimniecisko darbību, ko šobrīd valdība acīm redzami ir naska aplikt ar UIN, taču praktiski nekāda biznesa tur nav.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Iekļūšana Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā minimālās algas maksātāju sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti darba devēji aizpilda darba devēja ziņojumus - vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, skaidro VID.

Apkopojot iesniegtos datus, atklājušies gadījumi, kuros šis dokuments neatspoguļo specifiku, kas raksturīga uzņēmuma darba laika uzskaitei. VID aprēķinus veic sistēmā, neanalizējot cilvēciskas kļūdas, tāpēc aicina darba devējus rūpīgāk sekot līdzi tam, lai darba devēju ziņojumi tiktu aizpildīti korekti, atbilstoši likumu prasībām un iekļaujot visu nepieciešamo informāciju par darbinieku.

Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana.

VID informēja, ka darbinieki, kuriem ir norādīti «0» ienākumi un «0» nostrādātas darba stundas, netiek ietverti aprēķinā, savukārt attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir norādīti darba ienākumi, bet nav norādīts nostrādāto stundu skaits, tiek pieņemts, ka darbinieks ir nostrādājis pilnu mēnesi. «Bet pamata lieta, kas ļaus uzņēmumiem neiekļūt sarakstā, ir lielāku algu maksāšana, nemaksājot tieši valstī noteikto minimālo algu,» piebilda VID.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijā par ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām tiek dēvētas Ārvalstu investoru padome Latvijā, LDDK un LTRK, kā arī Zemnieku saeima, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ vadības vēlēšanas notika vairākās ietekmīgās uznēmēju organizācijās – LTRK (jauns padomes priekšsēdētājs – prezidents Aigars Rostovskis), LDDK (prezidenta amatu saglabāja ilggadējais vadītājs Vitālijs Gavrilovs), kā arī LIKTA (amatu saglabāja Signe Bāliņa). Jāpiebilst, iepriekšējos gados nebija vērojama tik aktīva interese par dalību šajās organizācijas, taču šobrīd situācija ir mainījusies un vērojamas pat cīņas par amatiem.

Uzņēmēju organizāciju pēdējo 25 gadu laikā ir saradies daudz, tomēr ietekmīgāko loks nav visai plašs. Minētās nevalstiskās organizācijas var uzskatīt par sava veida ekstralīgas spēlētājām, kam seko nozaru uzņēmēju asociācijas un apvienības, kuras bieži ir arī šo premjerlīgas spēlētāju biedri. To vidū par ietekmīgākajām tiek dēvēta Latvijas Komercbanku asociācija, kura savu «varēšanu» pierādīja arī saistībā ar parlamentāriešu vairākuma lēmumu nolikto atslēgu principa ieviešanu Latvijā, kas rezultējās ar grozījumiem. Līdzīgi rīkojas arī Zemnieku saeima un LOSP, Latvijas Meža īpašnieku biedrība, kuru vadītāji vai pārstāvji neizlaiž nevienu šīm organizācijām svarīgu jautājumu. Lai arī parlamenta mājā retāk var redzēt būvnieku, tirgotāju, autopārvadātāju, tranzītbiznesa, kokrūpnieku, pārtikas uzņēmumu, IT, metālapstrādātāju un citu nozaru asociāciju pārstāvjus, tomēr tas nenozīmē, ka tie nebūtu ietekmīgi, bet gan to, ka šīs organizācijas vairāk darbojas nevis likumu pieņēmēju līmenī, bet gan krietni agrīnākā stadijā, kad vēl tikai top dokumenti, kuri agrāk vai vēlāk nonāks uz konkrēta ministra galda vai valdības darbakārtībā. Šāda taktika ļauj atrasties «ēnā», vienlaikus spējot panākt labvēlīgu (ja ne citādi, tad neitrālu) lēmumu pieņemšanu. Jārēķinās, ka pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā daudzi svarīgi lēmumi, kas ietekmē uzņēmējus Latvijā, tiek pieņemti Briseles un Strasbūras kabinetos, tāpēc arvien svarīgāka kļūst uzņēmēju organizāciju sabiedroto meklēšana citās ES dalībvalstīs, kā arī mēģinājumi izmantot attiecīgo nozaru Eiropas asociācijas – konfederācijas.

Septembra beigās noslēdzās 2016.gada pieteikšanās uz Eiropas Komisijas līdzfinansējumu vides un klimata programmai. Kopējā pieejamā summa programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro, no kuriem uz Eiropas Komisijas atbalstu 8,43 miljonu eiro apmērā pretendē seši projekti no Latvijas, informē programmas pārstāve Līga Ansone.

Šogad pieteikumus no Latvijas iesniedza sešas organizācijas, kas, izstrādāto projektu ietvaros, plāno izveidot pilna cikla bioreaktora pilotprojektu, modelēt klimata pārmaiņu ietekmi uz transporta infrastruktūru, pētīt tekstilatkritumu pārstrādi, sekmēt SEG emisiju samazināšanu lauksaimniecībā un veikt virkni citus videi un klimatam būtiskus inovāciju projektus.

Projektus iesniegušas gan nevalstiskās organizācijas, gan uzņēmēji un valsts iestādes. Projektu izvērtēšana un Eiropas komisijas līdzfinansējuma piešķiršana norisināsies turpmākos sešus mēnešus.

Uz līdzfinansējumu atklātā konkursā varēja pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, pašvaldības, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus vides un klimata kvalitātes sekmēšanai, iesniedzot projektu pieteikumus. Nākamais LIFE programmas uzsaukums plānots 2017.gadā, par kuru plašāka informācija tiks publicēta LIFE programmas mājaslapā.

Lauksaimniecības nozares ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas (NVO) finansējuma saņemšanā no valsts budžeta bauda īpašas privilēģijas, kas nav raksturīgas nevalstiskajam sektoram valstī kopumā, secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā «Vai lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām piešķirtie budžeta līdzekļi ir izmantoti lietderīgi?».

Valsts kontrolē skaidroja, ka rodas priekšstats par nosacīti slēgtu klubiņu, kas darbojas tikai savu interešu vadīts, tādējādi izslēdzot plašu sabiedrības grupu iesaisti.

Veicot revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Zemkopības ministrijas (ZM) un lauksaimniecības NVO sadarbība nav atklāta un caurskatāma. Revidentiem tā arī neizdevās rast priekšstatu, kā - nozares vai atsevišķu NVO vai to pārstāvju - interesēs rezultātā tiek pieņemti lēmumi. Kopumā Zemkopības ministrija nevalstiskajam sektoram no valsts budžeta un Eiropas Savienības (ES) fondiem novirza vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, tostarp dažādu projektu realizācijai.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka, zinot, cik grūti nevalstiskajām organizācijām ir piesaistīt finansējumu savai darbībai, šķiet īpatnēji, ka vienā pašā ZM darbojas vēsturiski izveidojies slēgts klubiņš, kurā pie viena galda saujiņa nozīmīgu spēlētāju lemj par pašu finansēšanu no valsts budžeta un par naudas dalīšanu citiem projektiem. "Tikmēr ne sabiedrība, ne citas nevalstiskās organizācijas nevar zināt, kā tieši pieņemti nozarei nozīmīgi lēmumi un sadalīta nozares organizācijām paredzētā nauda. ZM jānodrošina atklātība, kas nepieciešama pilnvērtīgai pilsoniskās sabiedrības iesaistei demokrātiskas valsts attīstībā, arī lauksaimniecības nozarē,» norādīja Krūmiņa.

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sarūgtinātas, ka otrdien Ministru kabineta (MK) darba kārtībā nav iekļauti grozījumi likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos», informē organizāciju pārstāvji.

Lai ierobežotu lauksaimniecības zemes pirkšanu investīciju darījumu nolūkos, lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un Zemkopības ministrija vairāk nekā gadu strādāja pie grozījumiem šajā likumā. Iepriekš bija plānots, ka otrdien šos grozījumus skatīs MK, tomēr jautājums nav ticis iekļauts darba kārtībā.

Lauksaimnieku organizācijas ir izbrīnītas par šādu vilcināšanos ar tik būtisku lēmuma pieņemšanu, ņemot vērā, ka līdz spēkā esošā zemes iegādes moratorija beigām ir atlikuši vien pāris mēneši, norāda lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsver: «Zeme ir Latvijas resurss lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un tādējādi valsts ekonomikas attīstīšanai, nevis pirkšanas un pārdošanas objekts peļņas gūšanai. Vārdos lēmumpieņēmēji pauž atbalstu lauksaimniekiem, ražošanai, diemžēl šobrīd redzam, ka šīs runas īstenot darbos traucē šauras investoru grupas intereses. Kādēļ tiek kārtējo reizi novilcināta izstrādāto likuma grozījumu izskatīšana valdībā?»

Interesentus aicina pieteikties Eiropas komisijas līdzfinansējumam vides un klimata pārmaiņu realizēšanai. Kopējais pieejamais finansējums programmas LIFE ietvaros ir 3,4 miljardi eiro. Papildus Eiropas finansējumam pieejams arī nacionālais līdzfinansējums 13,9 mijonu eiro apmērā.

Uz šo finansējumu, iesniedzot projektu pieteikumus, var pretendēt jebkura juridiskā persona – uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības, nevalstiskās organizācijas – kas plāno veikt inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus.

«LIFE programmas atbalsts ir ļoti plašs. Un lai gan vēsturiski Latvijā to vairāk izmanto nevalstiskās organizācijas dabas projektu realizācijai, šī gada uzsaukuma jauninājums – «tirgum gatavie» produkti vides un klimata tehnoloģijās - ir ērts un pieejams veids kā arī privātie uzņēmēji var veikt jaunu produktu vai tehnoloģiju ieviešanu LIFE programmas ietvaros,» skaidro Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) LIFE atbalsta vienības vadītājs Jānis Vēbers.

Pērn izveidotās valdības saudzēšanas periods ir beidzies, un turpmāk nevalstiskās organizācijas sagaida konkrētas rīcības, piektdien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš pauda, ka iepriekšējās valdības laikā daudz tika runāts par sociālā dialoga trūkumu ar valsti, taču tagad šajā jomā situācija vismaz ar Ekonomikas ministriju uzlabojusies. "Domāju, ka saudzēšanas periods jaunajai valdībai ir beidzies. Jāsāk tiešām prasīt darbus un šie darba plāni ir, bet jautājums ir - kā mēs tos realizēsim," norādīja Bite.

Cita starpā Bite izcēla birokrātiskā sloga mazināšanas jautājumu, kā arī LTRK un LDDK kopīgi definēto mērķi veicināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos, piemēram, salāgojot nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm. "Gadiem Latvijas nodokļu likmes ir bijušas augstākas nekā konkurentvalstīs tepat aiz robežas. Mēs gadiem strādājām biznesa vidē, kurā bijušas augstākas izmaksas, dēļ dažādām obligāto iepirkumu komponenšu afērām un tamlīdzīgi," skaidroja Bite.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs–2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Dalībnieki konkursā Sējējs–2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada lauku saimniecība, kurā vērtēs augkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, Gada uzņēmums pārtikas ražošanā, Ģimene lauku sētā, Jaunais veiksmīgais zemnieks, Bioloģiskā lauku saimniecība, kā arī Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 1. jūnijam.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Krišjāņa Kariņa otrā valdība šobrīd darbojas vispārpieņemto 100 dienu saudzēšanas režīmā, tāpēc šobrīd vēlēsim visiem mums laimi un panākumus jaunajā gadā, pārāk bargi vēl nekritizējot jaunos un ne tik jaunos ministrus. Tāpēc te būs daži novēlējumi jaunajiem/vecajiem ministriem, jauno darbu cēlienu sākot, no laikraksta Diena un izdevuma Dienas Bizness.

Diena iepriekšējās valdības laikā ir pamanījusi un neatlaidīgi izgaismojusi vairākus notikumus, kas radījuši vai potenciāli var radīt būtisku ietekmi uz mūsu valsts iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, nākotni, dzīves kvalitāti un tādiem izšķirošiem lēmumiem kā – sākt pašam savu biznesu, mainīt darbu, pirkt nekustamo īpašumu, ņemt kredītu, laist pasaulē pirmo bērnu, laist pasaulē otro, trešo bērnu, godīgi maksāt nodokļus, uzrakstīt sūdzību par pāridarījumu utt. Lai šādus lēmumus pieņemtu ikdienā, ir jāizvērtē visādi notikumi un realitātes, taču valdība nedrīkst radīt/pieļaut situāciju, ka vienīgais un galvenais impulss/iemesls lēmumiem par dzīves/darba/biznesa kvalitātes pasliktināšanu ir valdības un valsts pārvaldes nepārdomāti/neizskaidroti un slikti lēmumi, faktiskās rīcības un uzvedības modelis.

Saņemto ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām šogad ir krities par 38%. Uzņēmēji jūtas nosodīti, tāpēc neziedo. Nevalstiskās organizācijas meklē izeju no straujā finanšu krituma, un tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa priekšlikumi finanšu krīzes novēršanai.

Iemesls ziedojumu kritumam ir šogad realizētā nodokļu reforma, kura uzņēmējus nemotivē ziedot naudu. «Valsts ziedotājus soda ar 25% lielu nodokli, tāpēc uzņēmēji ietur pauzi un finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas ar mazāku summu nekā pērn,» šādu viedokli Dienas Biznesam pauda kāds uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms mecenāts. Tas, ko uzņēmējs raksturo kā sodu, paredz ziedojumiem piemērot ap 25% lielu nodokli, ja tie neiekļaujas nevienā no likumā noteiktajām kategorijām, kas paredz atvieglojumu piešķiršanu ziedotājiem. Tas nozīmē, ja uzņēmējs kādai nevalstiskai organizācijai ziedo 100 eiro, valstij nodokļos papildus jāsamaksā 25 eiro.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Privātie uzņēmumi aktīvāk sākuši izmantot Eiropas Komisijas finanšu instrumenta LIFE programmas sniegtās iespējas

LIFE programma ir viens no Eiropas Komisijas finanšu instrumentiem, kas fokusējas uz vides kvalitāti, klimata pārmaiņām, sekmējot inovatīvus un ilgtspējīgus uzlabojumus. Galvenais programmas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) vides un klimata politikas īstenošanu, attīstību un aktualizēšanu, piešķirot līdzfinansējumu projektiem, kas atbilst mērķim un rada papildu pievienoto vērtību.

Latvijā LIFE programma darbojas jau 16 gadus, proti, kopš 2001. gada. Ar tās atbalstu ir realizēti 48 projekti un piesaistīti vairāk nekā 32 milj. eiro, liecina informācija projekta mājaslapā. Tas nozīmē, ka uzņēmēji, sabiedriskās un nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, kam ir iespēja kvalificēties atbalsta saņemšanai, to gana aktīvi izmanto. LIFE programmas finansēšanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam kopējais pieejamo investīciju apmērs ES ir 3,4 miljardi eiro.

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, ļoti strauji attīstās «ātro kredītu» nozare, taču kaimiņos šo kompāniju darbība tiek vērtēta piesardzīgāk, un «sms kredītu» uzņēmumus, tāpat kā citas kredītiestādes, uzrauga Lietuvas banka, vēsta LTV raidījums De Facto.

Lietuvā «ātrajiem kredītiem» noteikta maksimālā gada procentu likme 200% apmērā, kamēr Latvijā gada procentu likmes apjoms sasniedz 819% - četras reizes vairāk nekā kaimiņvalstī, vēsta raidījums.

«Atšķirībā no Rīgas, Viļņas ielās nevar redzēt lielus plakātu, kur uzņēmumi piedāvā naudu «īstajā brīdī», taču arī Lietuvā «ātro kredītu» nozare plaukst, jo pērn valstī noslēgts par 80% vairāk līgumu nekā iepriekšējā gadā,» vēsta raidījums.

«Kopš Lietuvas banka pārņēma šo iestāžu uzraudzību no Patērētāju aizsardzības aģentūras, vēlamies ātro kredītu uzņēmumiem noteikt tādus pašus nosacījumu, kādi ir citām kredītiestādēm, piemēram, ka pirms aizdevuma izsniegšanas ir jāpārliecinās par personas maksātspēju un tikai pēc tam drīkst izsniegt kredītu,» norāda Viļus Šapoka, Lietuvas bankas finanšu pakalpojumu un tirgus uzraudzības departamenta direktors.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021.gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021.gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Šodien pie Ministru kabineta (MK) pulcējās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un gandrīz simts lauksaimnieki. Neilgi pēc piketa valdība atbalstīja grozījumus likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos».

Akcijas laikā lauksaimnieki no zemes un svecēm bija izveidojuši Latvijas kartes kontūru. Ministriem un citiem garāmgājējiem tika dalīti maisiņi ar melnzemi, tādā veidā simbolizējot nesakārtoto lauksaimniecības zemes iegādes politiku. Pulcēšanās mērķis bija tas, ka pagājušās nedēļas sākumā Ministru kabineta darba kārtībā netika iekļauti jautājumi par grozījumiem likumā. Minētie grozījumi likumā paredz noteikt vairākus ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei.

Grozījumos likumā «Par zemes privatizāciju lauku apvidos» ir iekļauti kritēriji, kuri tiktu piemēroti lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) iegādei, lai veicinātu to, ka LIZ tiek izmantota tai paredzētajam nolūkam - lauksaimnieciskajai ražošanai, nevis investīciju darījumiem. Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājušas kritērijus, kuri turpmāk tiks piemēroti LIZ pirkšanas darījumiem. Piemēram, lauksaimnieciskās zināšanas vai darba pieredze, obligāta zemes izmantošana lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, nosacījumi jaunajiem lauksaimniekiem. Likumprojekts neliegs lauku īpašumu iegādi arī pilsētniekiem.

Rīgas pašvaldībai turpinot realizēt iedzīvotāju balsošanā atbalstītu līdzdalības budžeta projektu, Dārziņu apkaimē pie Daugavas top divas jaunas atpūtas zonas - Jāņogu ielā pie Dārziņu 9. līnijas un Zirņu salā.

Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtā projekta “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” realizācijas gaitā iepriekšējos gados jau tika izveidotas divas atpūtas zonas Daugavmalā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šogad organizēja iepirkumus abu pārējo atpūtas vietu izveidošanai, kur konkursā uzvarēja SIA "Smart Energy".

Jāņogu ielā 48 pie Dārziņu 9.līnijas ir jau veikta kāpņu izbūve, terases pamatu stiprināšana un koka terases konstrukciju izbūve, sākta gabionu soliņu un pārģērbšanās kabīņu uzstādīšana. Tāpat darbi tiek veikti Zirņu salā. Atpūtas vietu nodošana ekspluatācijā plānota augustā.

Lai ar iedzīvotājiem apspriestu labākos risinājumus, šonedēļ tika organizēta tikšanās ar būvdarbu izpildītāju, būvuzraugu, departamenta Vides pārvaldes darbiniekiem un Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti un precizēti biedrībai interesējošie jautājumi par konkrētu labiekārtojuma elementu - terases, paģērbšanās kabīnes, soliņu, kāpņu u.c. labiekārtojuma elementu izbūvi un to uzstādīšanu labiekārtojamā teritorijā.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!

Šobrīd notiek dažādas diskusijas par to, kā mainīt Latvijas nodokļu sistēmu. Mērķis ir paaugstināt Latvijas konkurētspēju, budžeta ieņēmumus un uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Šajā procesā ir iesaistīts ierobežots dalībnieku skaits, valsts ierēdņi, eksperti un nevalstiskās organizācijas. Tajā pašā laikā ikviens Latvijas iedzīvotājs var piedalīties mūsu valsts iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā netieši, veicinot budžeta ieņēmumu palielināšanu. To var izdarīt, veicot gudrus pirkumus, ar kuriem tiktu atbalstīti godīgi nodokļu maksātāji. Šāds mērķis ir jaunajam projektam Godīgs nodokļu maksātājs, kuru virza Apvienība par godīgiem nodokļiem visiem. Biedrības dibinātāji ir Jānis Eismonts un Valts Stūrmanis.

Atbalstot uzņēmumus, kas ir godīgi nodokļu maksātāji, ir iespēja mazināt tā saucamo ēnu ekonomiku. Tikai tādā gadījumā nodokļos samaksātā nauda veicinās valsts attīstību. «Tas, ka šobrīd nodokļu slogs paliek aizvien lielāks un lielāks, ir sekas tam, ka negodīgajiem uzņēmējiem ir plašas iespējas rīkoties un pat attīstīties,» projekta izveides galvenos mērķus pauž valdes loceklis Jānis Eismonts.

«Lai gan nodokļu sistēmas sakārtošana ir Saeimas, valdības un politisko partiju uzdevums, piemēram, veidojot efektīvu valsts pārvaldi, novēršot nodokļu shēmas, PVN izkrāpšanu utt., reizēm šķiet, ka risinājumu varam arī nesagaidīt. Tādēļ svarīgi ir ikkatram no mums, sabiedrībai kopumā, netieši iesaistīties un palīdzēt sakārtot nodokļu sistēmu. Vēlamies vai nevēlamies, bet katrs no mums ir daļa no Latvijas. Nodokļu maksāšanas, iekasēšana un lietderīga izlietošana ir visas sabiedrības atbildība,» situācijas skaidrojumam pievienojas otrs projekta iniciators – Valts Stūrmanis.