Latvijas Mērnieku Biedrība (LMB) sadarbībā ar Valsts Zemes dienestu un Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociāciju ir uzsākusi aptauju, lai noteiktu 2007. gada labākos mērniecības uzņēmumus, un pirmo reizi Latvijas vēsturē gatavojas iedibināt apbalvojumu Labākais mērniecības uzņēmums, liecina sniegtā informācija medijiem.

Lai sekmētu kvalitatīvu mērniecības darbu izpildi un veicinātu mērniecības nozares attīstību un prestižu, LMB balvu Labākais mērniecības uzņēmums turpmāk pasniegts katru gadu. Balvas ieguvēji tiks noteikti, aptaujājot mērniecības pakalpojumu saņēmējus un mērniecības datu lietotājus visos četros Latvijas novados, kā arī atsevišķi Rīgā un tās rajonā, respondentiem izsūtot īpašas aptaujas anketas.

Latvijas Mērnieku Biedrība aicina ikvienu interesentu aptaujā izteikt savu viedokli par mērniecības uzņēmumiem un to darbu kvalitāti pat tad, ja nav saņemta izsūtītā aptaujas anketa. To līdztekus ar balvas Labākais mērniecības uzņēmums nolikumu iespējams atrast un lejupielādēt LMB mājas lapā www.lmb.lv.

Mērniecības un teritorijas plānošanas privātuzņēmums Metrum sadarbībā ar Hanza Līzings Nomaksa sāk piedāvāt iespēju veikt mērniecības darbus uz nomaksu, Db.lv informēja SIA Metrum sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Ciemīte.

Pakalpojuma ieviešana ir uzņēmuma reakcija tirgus situācijā, kad no 1.maija stāsies spēkā valdības pieņemtie noteikumi, kas mērniecības procesu lauku zemju īpašniekiem visā Latvijā sadārdzinās līdz 30%.

Nomaksas pakalpojuma ieviešanu Metrum saista ar pērn 1.augustā valdības apstiprinātajiem Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumiem, kā arī valdības apstiprinātajiem noteikumiem Nekustamā īpašuma objekta noteikšana. Ieviešot jaunos noteikumus, zemes mērīšana kļūst dārgāka, sarežģītāka un ilgāka. Jaunā kārtība paredz papildu 40 dokumentu un procedūras jauninājumus.

"Visvairāk jaunie noteikumi ietekmēs lauku iedzīvotājus, jo viņiem sadārdzinājums salīdzinot ar pilsētas zemju īpašniekiem būs lielāks," skaidro Metrum direktors Andis Strēlis. Viņš norāda, ka mērniecības procesa birokratizēšana spēcīgi ietekmēs termiņu, kādā iedzīvotāji varēs saņemt gatavos darbus. Ja agrāk mērnieki uz objektu brauca vienu reizi, lai veiktu savu darbu, no 1.maija viņu pienākums saskaņā ar MK noteikumiem ir vēlreiz braukt uz objektu, lai pārliecinātos, vai kupicas ir ieraktas un robežstigas ierīkotas atbilstoši prasībām.

A/s Privatizācijas aģentūra (PA) būs jāpārdod valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks (LVM) 571,9 tūkstošus pamatkapitāla daļu (vienas kapitāla daļas nomināl¬vērtība – viens lats), lēmis Ministru kabinets.

Tā kā LVM valstij piederošo pamatkapitāla daļu turētāja (100 procentu apmērā) ir Tieslietu ministrija, tad tai būs jānodod un PA jāpārņem savā turējumā minētās pamatkapitāla daļas, jo LVM pamatkapitāla daļu pārdošanu veiks PA. LVM pamatkapitāla daļu atsavināšanas mērķis ir pārtraukt valsts komercdarbību mērniecības jomā un pārdot pamatkapitāla daļas privātpersonai, norāda Tieslietu ministrija. Pircējam būs pienākums, norēķinoties par kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļām, 100 procentu apmērā veikt maksājumu latos.

Vienlaikus tiek virzīti grozījumi likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos un likumā Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās, kuri paredz ka LVM pabeidz visus uzsāktos par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus un nodod Valsts zemes dienestam nepieciešamas lietas un dokumentāciju un to izpildei saņemto finansējumu.

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Tieslietu ministrija, iespējams, jau šogad varētu pārdot valstij piederošo Latvijas valsts mērnieku (LVM), svētdien ziņoja LTV raidījums De facto. To raidījumam apstiprinājis arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

«Tas jau ir vairs ne tikai teorētiskā līmenī, mēs to esam ministrijas vadības līmenī pārrunājuši, mēs ceram, ka tas varētu iegūt zināmu virzību līdz šī gada beigām,» raidījumam sacījis Lazdovskis.

Raidījums vēstīja, ka LVM izveidoja pirms pieciem gadiem laikā, kad sadalīja Valsts zemes dienestu. Papildus mērniecības darbiem, Valsts mērnieks pilda arī divas valsts noteiktas funkcijas – par saviem līdzekļiem labo iepriekš zemes dienesta pieļautās uzmērīšanas kļūdas, un par valsts naudu veic zemes kadastrālo uzmērīšanu tiem, kuri atjauno īpašuma tiesības. Mērniecības nozare uzskata, ka šobrīd tirgus ir tik piesātināts, ka no šīm funkcijām valsts var atteikties un tās nodot privātajiem.

Mērnieki paredz, ka celsies cenas viņu pakalpojumiem, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Latvijas Mērnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve stāstījis, ka ar pašreizējiem ienākumiem mērnieki gan spējot savilkt kopā galus. Bet nekas nepaliekot pāri attīstībai, piemēram, jaunu mērniecības darbarīku vai datortehnikas iegādei, ko krīzes paisuma gados viņi nevarēja atļauties.

«Agrāk mērnieki ķēra pasūtījumus, dažkārt piekrītot strādāt par jebkādu samaksu. Kad no krīzes «bedres» pamazām rāpjamies ārā – top jauni celtniecības projekti, vairāk remontē agrāk celtos namus –, mūsu darbs, kas ir cieši saistīts ar būvēšanos, tiek pieprasīts arvien biežāk. Bet darbarīki noveco, jaunu iegādei ar nopelnīto nepietiek,» skaidrojis J. Klīve.

Ventspilī norisināsies Ceturtais Baltijas mērnieku forums, kas vienkopus pulcēs trīs kaimiņvalstu mērnieku sabiedrisko organizāciju vadošos pārstāvjus un par kadastra jomu atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu vadību.

Forums notiks 20. septembrī Livonijas ordeņa pilī, Jāņa ielā 17, un tajā plānots spriest par profesionāļiem un sabiedrībai aktuāliem jautājumiem mērniecības un kadastra attīstības jomā.

Baltijas mērnieku forumā piedalīsies pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemes dienestiem, Lietuvas Uzņēmumu reģistra, Lietuvas Mērnieku asociācijas, Latvijas Mērnieku biedrības, Latvijas kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas.

Forums noritēs divās paralēlās sesijās – mērniecības profesionāļiem un valsts pārvaldes iestādēm-, kurās foruma dalībnieki runās un dalīsies pieredzē par aktuālākajām tēmām kaimiņvalstu mērniecības nozarē un valstu kadastra attīstībā. Sesijas vadīs foruma organizatori: Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētājs Jānis Klīve. Valsts iestāžu pārstāvji dalīsies pieredzē un diskutēs par zemes vienību robežu nostiprināšanas apvidū problemātiku, sertificēto mērnieku pārraudzību, kā arī par kadastra sistēmas virzību un pilnveidošanu, ieviešot e-pārvaldi.

Atzīmējot izcilā kartogrāfa un mūsdienu ģeotelpiskās informācijas sistēmas pamatlicēja Merkatora - Gerarda Krēmera (Gerard de Cremer) piecsimt gadu jubileju 2012. gada 5. martā, Latvijas mērnieku biedrība kopā ar Valsts zemes dienestu aicina atsaukties Eiropas mērnieku padomes aicinājumam un šo dienu arī Latvijā pirmo reizi atzīmēt kā Eiropas mērnieku un ģeotelpiskās informācijas dienu.

G. Merkators (1512-1594) bija viens no mūsdienu kartogrāfijas sistēmas pamatlicējiem – viņš izgatavoja pirmo pasaules karti tā sauktajā cilindriskajā (Merkatora) projekcijā. Tas ļāva kuģa kursu uz reāli izliektās Zemes virsmas attēlot plaknē (kartē) kā taisnu līniju. Pēc šīs metodes navigācijas kartes tiek izgatavotas arī mūsdienās.

Sadarbībā ar Latvijas augstākās izglītības iestādēm Latvijas Mērnieku biedrība 5. martā rīkos tematiskās lekcijas par kartogrāfijas un mērniecības vēsturi Latvijā un pasaulē, kā arī mērniecības izglītības un profesijas attīstību Latvijā. Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvji šajā dienā viesosies Latvijas Lauksamniecības universitātē, kur jaunajiem speciālistiem stāstīs par karjeras iespējām.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) valde apstiprinājusi jaunus SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais VSIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās, informē PA.

SIA Latvijasmernieks.lv 571,9 tūkstošo pamatkapitāla daļas izsolē tiks pārdotas vienā paketē. Izsoles sākumcena noteikta 200 tūkstošu latu apmērā ar izsoles soli piecu tūkstošu latu apmērā. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai nomaksu. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts piecu gadu apmērā, sākot ar līguma noslēgšanas dienas. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Samaksa jāveic latos, norāda PA.

Paredzēts, ka izsole notiks PA telpās K. Valdemāra ielā 31, Rīgā, šā gada 30. novembrī plkst. 15.00. Savukārt apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 20.novembrim, plkst.15:00.

Pagājušajā gadā SIA Metrum apgrozījums sasniedzis 2,17 miljonus latu, kas ir par 72,56 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Pārskata gadā uzņēmums strādājis ar 56,26 tūkstošu latu peļņu, kas ir par 23% vairāk, un, kā norāda SIA Metrum vadība, peļņas pieaugums galvenokārt saistīts ar mērķtiecīgu darbu pie eksporta apjomu kāpināšanas, resursu optimizācijas un ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanas.

Pērn vietējais mērniecības pakalpojumu tirgus raksturojams kā stabils – saglabājies stabils pieprasījums pēc nozares pakalpojumiem, kā arī saglabājusies spēcīga cenu konkurence, līdz ar to cenas nozares pakalpojumiem būtiski nav palielinājušās.

Šogad SIA Metrum iecerējis saglabāt esošo tirgus daļu visās savās pamatdarbības jomās un palielināt apgrozījumu no eksporta pakalpojumiem. Vienlaikus, ņemot vērā ekonomiskās situācijas stabilizāciju valstī, tiek plānots apgrozījuma pieaugums mērniecības un telpiskās plānošanas pakalpojumu jomās.

RP SIA Rīgas satiksme informē, ka jebkuram uzņēmumam ir iespēja kļūt par sadarbības partneri un piedāvāt atlaidi sava uzņēmuma pakalpojumiem Rīdzinieka kartes lietotājiem.

Rīgas satiksme biznesa portālam db.lv atbild, kas jāzina potenciālajiem sadarbības partneriem:

- Kādi ir nosacījumi, lai kļūtu par sadarbības partneri?

Vienīgs nosacījums - nodrošināt Rīdzinieka karšu lietotāju elektronisko reģistrāciju (nepieciešams uzstādīt terminālu. Termināla uzstādīšanu nodrošina Rīgas satiksme). Protams, ja uzņēmuma nozare saistīta, piemēram, ar alkohola vai cigarešu tirdzniecību, tas nav atbalstāms. Lai uzsāktu darbību, jāparaksta standarta veida sadarbības līgums, kura nosacījumi ir pilnīgi vienādi visiem.

- Vai ir uzņēmumi, kuriem tiek dota priekšroka? Kuru nozaru uzņēmumus Rīgas satiksme vislabprātāk vēlētos redzēt kā sadarbības partnerus?

Uzņēmums Metrum sadarbībā ar vienu no lielākajiem Somijas teritorijas plānošanas un fotogrammetrijas uzņēmumiem Finmap uzsācis apjomīgu fotogrammetrijas pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas robežām.

Patlaban Metrum kā vienīgais Latvijas uzņēmums ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu ir iesaistīts starptautiskā projektā, kas ietver lāzerskenēšanu Somijas dienvidu reģionā un Rumānijā vairāk nekā 10 000 kvadrātkilometru platībā.

Izmantojot specializēto fotogrammetrijas aparatūru un lidmašīnu, līdz šim Metrum jau ir veicis lidojumus Somijā, Helsinku un Tamperes apkārtnē, iegūstot zemes reljefa datus vairāk nekā 2500 kvadrātkilometru platībā.

Šobrīd norit lāzerskenēšanas darbi Rumānijā Siretas upes baseinā un deviņu pilsētu teritorijā netālu no Moldovas robežas 8500 kv.km platībā. Iegūtos datus Metrum apstrādās tālāku topogrāfisko karšu izgatavošanas vajadzībām, kā arī veiks ortofoto karšu izgatavošanu.

Rīgā konkurenci mērniecības pakalpojumu sniegšanas jomā kropļo pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas ĢeoMetrs, kam atsevišķos tirgos monopolstāvokli veido Rīgas domes saistošie noteikumi. To konstatējusi Konkurences padome (KP), secinot, ka tādējādi tiek mākslīgi paaugstinātas noteiktu mērniecības pakalpojumu cenas un pagarināti izpildes termiņi.

Tirgos, kuros pastāvot brīva konkurence privātā sektora ietvaros, šāds Rīgas ĢeoMetra monopolstāvoklis neesot pamatots. Pārējās Latvijas pašvaldībās ģeodēziskos darbus varot veikt jebkura licencēta juridiska vai sertificēta fiziska persona. Rīgā, nepastāvot konkurencei, konkrēto pakalpojumu cenas ir līdz pat 50% augstākas kā šo pašu pakalpojumu cenas pārējā Latvijas teritorijā, kur darbojas privātais sektors.

Tāpat tika konstatēts, ka no pārējā Latvijā spēkā esošajiem atšķirīgie noteikumi Rīgā, pieprasot plašāku topogrāfisko specifikāciju, uzliek nepamatotu papildu finanšu slogu topogrāfiskā plāna pasūtītājam.

Rīgas pašvaldība plāno likvidēt pašvaldības uzņēmumu SIA Rīgas ĢeoMetrs. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam sadarbībā ar Rīgas pilsētas Būvvaldi ir jāsagatavo priekšlikumus SIA Rīgas ĢeoMetrs funkciju pārņemšanai un nepieciešamos ārējo un iekšējo normatīvo aktu grozījumu projektus.

Pagājušajā gadā Konkurences padome atzina, ka SIA Rīgas ĢeoMetrs galvaspilsētā kropļo konkurenci mērniecības pakalpojumu sniegšanas jomā, kam atsevišķos tirgos monopolstāvokli veido Rīgas domes saistošie noteikumi. Padome secināja, ka tādējādi tiek mākslīgi paaugstinātas noteiktu mērniecības pakalpojumu cenas un pagarināti izpildes termiņi.

Tirgos, kuros pastāvot brīva konkurence privātā sektora ietvaros, šāds Rīgas ĢeoMetra monopolstāvoklis neesot pamatots. Pārējās Latvijas pašvaldībās ģeodēziskos darbus varot veikt jebkura licencēta juridiska vai sertificēta fiziska persona. Rīgā, nepastāvot konkurencei, konkrēto pakalpojumu cenas ir līdz pat 50% augstākas kā šo pašu pakalpojumu cenas pārējā Latvijas teritorijā, kur darbojas privātais sektors.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra (PA) valde ir apstiprinājusi SIA Latvijasmernieks.lv (bijušais uzņēmums valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli, paziņojuši PA pārstāvji.

SIA Latvijasmernieks.lv 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 263 tūkst. lati ar izsoles soli 5 tūkst lati, un samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts trīs gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, informē PA.

Latvijasmernieks.lv ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti, skaidro PA.

Šā gada maijā vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 14,4 grādi, kas ir 3,6 grādus virs ilggadīgās vidējās normas, līdz ar to šis maijs ir kļuvis par vissiltāko Latvijas gaisa temperatūras novērojumu vēsturē.

Līdz šim kopumā Latvijā vissiltākais bija 1993.gada maijs, kura vidējā gaisa temperatūra šogad ir pārspēta par 0,06 grādiem. Savukārt visaukstākais laiks maijā pēc tajā laikā darbojošos novērojumu staciju datiem ir bijis 1927.gadā - tā vidējā gaisa temperatūra bija plus 6,3 grādi, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 10,1 grādu 21.gadsimtā visaukstākais maijs ir bijis 2004.gadā.

Šā gada maijā siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem bija gandrīz visu mēnesi, izņemot pirmās trīs mēneša dienas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 0,2 līdz 0,5 grādus zem normas. Naktī uz 3.maiju Ainažos tika sasniegta maijā viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 4,6 grādi.

Pēc optimisma viļņa, kas bija vērojams pirmajos pavasara mēnešos, maijā iedzīvotāju noskaņojums kļuvis nedaudz pesimistisks, liecina DNB barometra jaunākā aptauja.

Lai gan kopējā noskaņojuma indekss palicis aprīļa līmenī, vairākums apakšindeksu maijā ir vērtēti kritiskāk. Izņēmumi ir Kopējās situācijas attīstības vērtējums un Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozes, kuri maijā ir vērtēti pozitīvāk nekā aprīlī.

Kopējās situācijas attīstība maijā ir vērtēta pozitīvāk nekā aprīlī: uzskatu, ka situācija attīstās pareizā virzienā, pauda 32% (aprīlī tā domāja 28%). Kopējās situācijas attīstības vērtējums maijā ir pakāpies par trīs punktiem un šobrīd ir augstākais novērotais kopš 2008.gada.

Nedaudz retāk kā aprīlī maijā iedzīvotāji ir teikuši, ka pašreizējā ekonomikas situācija Latvijā ir laba (aprīlī: 5%, maijā: 4%). Gan aprīlī, gan maijā pašreizējo Latvijas ekonomikas stāvokli par sliktu dēvēja 53%.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2019. gada maija rezultāti liecina, ka grupa realizējusi produkciju par 10,4 miljoniem eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērnā gada maijā.

Arī piecu mēnešu provizoriskie pārdošanas rezultāti uzrāda 15% pieaugumu attiecībā pret 2018. gada provizoriskajiem piecu mēnešu rādītājiem, sasniedzot 57,7 miljonus eiro. «Olainfarm» grupas produkcija piecu mēnešu laikā tika pārdota 50 pasaules valstīs.

Kā liecina konsolidētie maija realizācijas dati, četri lielākie koncerna noieta tirgi nemainīgi ir: Latvija, kur salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju realizācijas apjoms ir pieaudzis par 21%; Krievija, kur šajā laika posmā realizācijas apjoms ir pieaudzis par 15%; Ukrainā pārdošanas apjomu palielinājās arī par 15%; un Baltkrievija ar 1% kritumu maijā. Visos citos lielākajos noieta tirgos maijā sasniegts pārdošanas pieaugums, būtiskas preču piegādes veiktas uz Uzbekistānu, Kazahstānu un Tadžikistānu. Starp 10 lielākajiem tirgiem maijā bija arī Gruzija, kur piegādes notiek dažas reizes gadā.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Maija mēnesī novērojams reklāmas apjomu pieaugums gan TV un radio, gan arī presē.

Reklāmas apjoms šī gada maijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis par 13 %. Attiecīgi maijā tika reģistrēti 2,93 miljoni cm², bet aprīlī - 2,59 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada maijā presē reģistrēti 17 979 reklāmas gadījumi, kas ir tikai par 0,14 % vairāk nekā 2006.gada maijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 953 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) maijā bijuši: L’Oreal, LMT, Lattelecom, Baltkom, Parex, Tele2, Elkor, LNT, Bite, Apranga. Reklamētākās markas presē – Baltkom, Parex, BMW, Lattelecom, L’Oreal, LMT un Nokia, Maxima, Juniversal, Norvik Banka, kā arī Norwegian air shuttle.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir radīt atskaites punktu par fizisko personu mantisko stāvokli un uzkrājumiem un nodrošināt visu fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas.

2.pants. Likuma darbība

Likums nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniedzējus, deklarācijās iekļaujamās ziņas, deklarāciju iesniegšanas kārtību, deklarāciju iesniedzēju pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci šā likuma izpildē.

II nodaļa

Reklāmas apjoms televīzijā un radio maijā, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis, kamēr presē – sarucis, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus apjomus. Maijā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar aprīli, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē - nelies kritums.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā maijā, salīdzinot ar aprīli, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 2 %. Aprīlī televīzijā noraidītas 37 387 minūtes, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada maijā bija 97 222 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada maiju, kad tika reģistrēts 125 191 reklāmas gadījums, ir par 22 % mazāk.

Pašreizējo īres tirgus attīstību būtiski bremzē 25 gadus vecais īres likums, kas neparedz lietu bezstrīdus izskatīšanas kārtību, ieraujot izīrētāju un īrnieku garos tiesu procesos.

Lai situāciju mainītu, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunu Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kuru iepriekšējā Saeima paguva izskatīt pirmajā lasījumā. Paredzēts, ka jaunā Saeima otrajā lasījumā to varētu skatīt vien jūnijā. Likumprojekta anotācijā par tā nepieciešamību teikts: šobrīd nenotiek dzīvojamo māju būvniecība ar mērķi tos izīrēt. Tas ir saistīts ar izīrētāja riskiem, kas izriet no šobrīd spēkā esošā likuma regulējuma. Šie riski, vienlaikus ņemot vērā to, ka īrnieku no dzīvojamām telpām var izlikt tikai prasības kārtībā, potenciālajiem īres namu attīstītājiem būvējamo īres namu izmaksas sadārdzina tik ievērojami (tā rezultātā paaugstinās arī iespējamā īres maksa), ka šobrīd jaunu īres namu būvniecība nav rentabla. Plānots, ka likumprojektā ietvertie konceptuāli atšķirīgie risinājumi šobrīd pastāvošos riskus būtiski samazinās.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Koksnes tirgu aprīlī un maijā joprojām diktēja aprīļa sākumā izsludinātais ārkārtas stāvoklis cīņai ar mizgrauzi. Atbilstoši noteiktajiem ārkārtas situācijas ierobežojumiem vēl līdz jūnija beigām egļu cirsmas būs stingri ierobežotas, kas nozīmē, ka sarūk ne tikai Latvijas koksnes apjoms tirgū, bet stagnē arī mežu izstrādes nozare.

Tāpat, pretēji gaidām, zāģbaļķu cenas maijā piedzīvoja mērenu kritumu, un zemā pieprasījuma dēļ tirgū sāk veidoties uzkrājumi. Savukārt kurināmās koksnes cena, kā iepriekš prognozēts, maijā piedzīvoja zemāko punktu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

Gaidas pēc būvniecības sezonas atsākšanās aprīlī sev līdzi nesa cerību, ka pieprasījums pēc skujkoku zāģbaļķiem maijā varētu palielināties, līdz ar to tā vērtībai tirgū palielinoties. Taču pretēji tam gan inflācijas pieaugums, gan Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana atstājusi būtisku ietekmi uz būvniecības nozari – būvniecība kļuvusi dārgāka un jaunu mājokļu celtniecība samazinājusies. Rezultātā mazinājies pieprasījums pēc gataviem koksnes izstrādājumiem, kā, piemēram, brusām vai dēļiem. Ķēdes reakcijas ietekmē sarūk arī pieprasījums pēc apaļkoksnes, tāpēc zāģbaļķu cena koksnes tirgū, lai arī mēreni, taču samazinās. Kopējo koksnes tirgus dinamiku turpmāk ir grūti prognozēt.