2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

2007.gada 11.aprīlī pilnā apjomā stājas spēkā autovadītāju darba un atpūtas laika jaunais regulējums - EK Regula 561/2006. Izmaiņas braukšanas un atpūtas režīma uzskaitē skars kravu un pasažieru autopārvadātājus, informēja Valsts SIA Autotransporta direkcija Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule.

Valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) uzsver, ka no trešdienas, š.g. 11.aprīļa, mainīsies pārtraukumu un ikdienas atpūtas laika sadalīšanas iespējas autovadītājiem.

Ja šobrīd 45 minūšu pārtraukumu ir atļauts dalīt divos vai trijos pārtraukumos ne īsākos par 15 minūtēm, tad, saskaņā ar jauno regulējumu, 45 minūšu pārtraukumu būs atļauts dalīt tikai divos pārtraukumos, no kuriem pirmajam obligāti jābūt 15 minūtes un otrajam - 30 minūtes ilgam. Savukārt, ja tiek dalīts ikdienas atpūtas laiks, tad esošo iespēju ikdienas atpūtas laiku sadalīt divos vai trijos atsevišķos periodos, no kuriem vienam ir jābūt vismaz astoņas stundas ilgam, aizstās jauna prasība, ka regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var dalīt tikai divos laika posmos, no kuriem pirmajam ir jābūt vismaz trīs stundas ilgam un otram - deviņas stundas ilgam. Nedalītā ikdienas atpūtas perioda ilgums - 11 stundas saglabājas.

No šā gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašnieku un tiesisko valdītāju izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 3,08 miljoni kubikmetru, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Februārī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 1,23 miljoni kubikmetru, valsts mežos 0,29 miljoni kubikmetru, pārējos mežos – 0,94 miljoni kubikmetru. Pārējos mežos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms ir vairāk nekā trīs reizes lielāks nekā plānotais ciršanas apjoms valsts mežos.

Salīdzinājumam – iepriekšējā gadā februāra mēnesī izņemtajos apliecinājumos koku ciršanai uzrādītais plānotais apjoms ir bijis tikai nedaudz lielāks – pavisam 1,3 miljoni kubikmetru, no kuriem valsts mežos tika plānots cirst 0,24 miljonus kubikmetru, bet pārējos mežos – 1,06 miljonus kubikmetru.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Pateicoties laika apstākļiem, var uzskatīt, ka meža ugunsnedrošais laikposms tuvojas nobeigumam. Neliela ugunsbīstamība mežos vēl saglabājas tādā gadījumā, ja iestājas saulains laiks, kad meža ugunsgrēki var izraisīties no jauna, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Šis gads un iepriekšējais gads ir pieskaitāmi pie mazdegošajiem – pagājušajā gadā izcēlās 647 meža ugunsgrēki, bet šogad reģistrēti 347 meža ugunsgrēki, ar cietušo platību 107 ha. Bet tas nenozīmē, ka cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki rīcībā ar uguni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. 2005. gadā pirmais meža ugunsgrēks reģistrēts 4. aprīlī Rīgas virsmežniecībā. Meža ugunsgrēki, kas izcēlušies šajā gadā: - aprīlī – 65 meža ugunsgrēki ar cietušo pltību18 ha, - maijā – 98 meža ugunsgrēki ar cietušo platību 442 ha (Daugavpils virsmežniecībā izcēlās šajā gadā lielākais meža ugunsgrēks, kurā cieta 18,3 ha meža), - jūlijā – 111 meža ugunsgrēki ar cietušo platību 37 ha, - augustā – 12 meža ugunsgrēki ar cietušo platību 3 ha. Meža ugunsgrēku intensitāte strauji samazinājās jūlija otrā pusē un augustā.Iemesls – ievērojams nokrišņu daudzums. Pēc operatīvajām ziņām septembrī ir izcēlušies 5 meža ugunsgrēki.

Reģistrēti pirmie 8 meža ugunsgrēki šajā gadā (3 – Daugavpils raj., 2 – Ventspils raj., 2 – Rīgas raj., 1 – Ogres raj.) ar kopējo uguns skarto platību apmēram 14 hektāri, Db.lv informēja \Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Patlaban uguns vislielākos postījumus nodarījusi Daugavpils rajonā, kur kopumā nodeguši jau apmēram 10 hektāri priežu jaunaudzes.

2006. gadā ugunsnedrošais laikposms bija no 25. aprīļa līdz 9. oktobrim. Šajā ugunsnedrošajā laikposmā tika reģistrēts lielākais jebkad reģistrētais meža ugunsgrēku skaits – 1929 ugunsgrēki. Jāpatur prātā, ka 99% gadījumu meža ugunsgrēku izcelšanās iemesls ir cilvēku bezatbildīga rīcība.

Pagājušajā gadā uguns skāra mežu 3790 hektāru platībā un nodarītie zaudējumi sastādīja 1 957 418 latus. Savu roku, lai meža ugunsgrēku skaits sasniegu rekordu, tika pielikuši arī kūlas dedzinātāji. Viņu neapzinīgās un pat noziedzīgās darbības rezultātā izcēlās 394 meža ugunsgrēki, kuros cieta 1098 ha meža un jaunaudzes, tā ir trešā daļa no kopējās uguns skartās meža platības 2006. gadā.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Ciršanas apjomu samazinājums pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu ir novērots gan valsts, gan arī privātīpašnieku mežos. Vislielākais kritums ir tieši privātajos mežos, kur izcirsto kokmateriālu apjoms 2004. gadā salīdzinājumā ar aizpērno gadu ir samazinājies par 0.72 milj. m3 jeb 9.6 %, savukārt valsts mežos ciršanas apjomi kritušies par 0.2 milj. m3 jeb 4.9 %. «Ciršanas apjomu kritums ir vairāku iemeslu rezultāts,» secina Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Viņaprāt, un arī pēc uzņēmēju domām, viens no būtiskiem iemesliem bija nelabvēlīgie laikapstākļi mežizstrādei 2004. gada nogalē, kad bija slapjš un nebija sala. Savukārt kā otru iemeslu A. Muižnieks min ciršanas liegumu noteiktajā termiņā neapmežoto mežu īpašniekiem, jo, neraugoties uz mežu atjaunošanas pieaugumu, tomēr aug arī noteiktajā laikā neapmežoto izcirtumu daudzums, kas liedz ciršanu arī līdzās agrākajiem izcirtumiem. A. Muižnieks kā nozīmīgu faktu min kailcirtes vidējās platības samazināšanos, kas pērn bijusi 1.1 ha (1.8 ha valsts mežos un 1.0 ha pārējos mežos), kamēr 2003.gadā — 1.3 ha (1.9 ha valsts mežos un 1.2 ha pārējos mežos).

Pirms septiņiem gadiem Rīgas Meža aģentūras izveidotais briežu dārzs Rīgas brieži nu ir sasniedzis savu optimālo blīvumu, kas ļauj zināmu skaitu dzīvnieku vai nu pārdot, vai izlaist apkārtējos mežos, un lēmums par to vēl tiks pieņemts.

Briežu dārzs tika izveidots 2006. gadā, kopumā tajā ieguldot aptuveni 250 tūkstošus latu. Kā iepriekš rakstīja mediji, līdzekļi tika novirzīti piebraucamo ceļu ierīkošanai, vairākus kilometrus gara žoga izveidei, meliorācijas sistēmas sakārtošanai. Dārza darbības sākumā tajā tika izlaisti desmit brieži – pieci no zinātniekam G. Skribam piederošās briežaudzētavas Staltbrieži Līgatnē un vēl pieci no V. Dreimenim piederošās briežaudzētavas Strautiņi Kandavā. Pēc kāda laika tika ielaisti vēl desmit brieži. Viena brieža cena tolaik svārstījās no 300 līdz 1000 latiem, iepriekš vēstīja Diena. Pašlaik dārzā dzīvo aptuveni 40 staltbrieži – 9-14 buļļi, 9-14 govis un 12 pērnie un šā gada teļi, Db.lv stāstīja SIA Rīgas meži pārstāve Elga Zēģele.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija par mežpārkāpumiem liecina, ka valstī joprojām saglabājas tendence samazināties patvaļīgi izcirstajam koksnes daudzumam un ciršanas rezultātā mežam nodarītajiem zaudējumiem. 2006. gada sešos mēnešos konstatēti 185 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi, no tiem valsts mežos - 41, pārējos mežos - 144 gadījumi. Koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits 2006. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, valstī kopumā samazinājies par 46 % (2005. gada sešos mēnešos – 345 gadījumi). Valsts mežos samazinājums ir par 53 % (2005. gada sešos mēnešos valsts mežos - 87 gadījumi), pārējos mežos samazinājums par 44 % (2005. gada sešos mēnešos 258 gadījumi). Līdz ar patvaļīgas ciršanas gadījumu skaita mazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, samazinājušies arī izcirstie apjomi un mežam nodarītie zaudējumi. Valstī kopā patvaļīgi izcirsto koku apjoms 2006. gada sešos mēnešos bija 9,7 tūkst. kubikmetri (2005. gada pirmajā pusgadā 15,1 tūkst. kubikmetri), no tiem – 0,8 tūkst. kubikmetri valsts mežos un 8,9 tūkst. kubikmetri pārējos mežos.

No 2005. gada 21. septembra beidzas meža ugunsnedrošais laikposms, to paredz 2005. gada 15. septembra rīkojums Nr. 141, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Ugunsnedrošā laikposma atcelšana pati par sevi neizslēdz meža ugunsgrēka izcelšanās iespēju. Dedzinot zarus vai kurinot lielākus ugunskurus mežā. Joprojām pastāv iespēja, ka var izcelties nelieli ugunsgrēki. Viens no pēdējiem meža ugunsgrēkiem izcēlies 18. septembrī Daugavpils virsmežniecībā. Ugunsgrēkā, kam par iemeslu bija ugunskurs, cieta 0,35 ha meža. Tāpēc joprojām ir jāievēro „Ugunsdrošības noteikumu” 35.4 punkts, kas nosaka, ka mežā ir aizliegts dedzināt vai kurināt ugunskuru, ja augsnes kūdras slānis ir biezāks par 0,5 metriem, izņemot gadījumus, ja dedzināšana notiek pēc lietus perioda vai ziemā. Neievērojot šo aizliegumu var veidoties zemdegas, kas ilgstoši gruzd un ir grūti likvidējamas, jo ilgstošas rudens lietavas vēl nav bijušas. Līdz ugunsnedrošā laikposma beigām Valsts meža dienests atklāas un nodzēsa 353 meža ugunsgrēkus, kuros mežs cietis 108,3 ha platībā,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, izvērtējot savu nodrošinājumu ar meža ugunsgrēku dzēšanai piemērotu nepieciešamo tehniku, ir pieteicies Eiropas Savienības finansējuma apakšprogrammai „Mežsaimniecības ugunsdrošība un profilaktiskie pasākumi” un iesniedzis projektus par finansējuma piešķiršanu, lai būtu iespējams iegādāties meža ugunsgrēku dzēšanai piemērotas kravas-vieglās (Pick Up )automašīnas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Eiropas Savienības finansējuma apakšprogramma paredz 1,2 miljonus latu lielu finansējumu ugunsdrošības profilaktiskajiem pasākumiem mežsaimniecībā. Divdesmit viena Valsts meža dienesta virsmežniecība Lauku atbalsts dienestā ir iesniegusi projektus finansējuma saņemšanai. Pavisam ir cerēts iegādāties 58 automašīnas, kuras ir aprīkotas ar meža ugunsgrēku dzēšanai nepieciešamo aprīkojumu – ūdens tvertni (400 l) un ūdens augstspiediena sūkni,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, septiņās virsmežniecībās iecerēts uzbūvēt arī desmit metāla ugunsnovērošanas torņus. Neskatoties uz to, ka Lauku atbalsts dienests vēl turpina vērtēt iesniegtos projektus, ievērojot stingri noteiktos iepirkuma konkursa termiņus, Valsts meža dienests ir izsludinājis autotransporta iepirkuma konkursu, lai finansējuma saņemšanas gadījumā autotransporta piegāde notiktu raitāk, jo meža ugunsnedrošais laikposms ir jau pavisam tuvu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Sērijveidu dzīvokļu vidējā cena Rīgas mikrorajonos mēneša laikā samazinājās par 2.1% līdz 1 390 EUR/m2 (martā 1 424 EUR/m2), liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus apskats.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļā 2008. gada aprīlī būtiski pieauga reģistrēto pirkuma līgumu skaits, kas ir lielāks nekā tas bijis gada pirmajos trijos mēnešos. Savukārt ir jāatzīmē situācija, ka pagājušā gadā pirmajos 4 mēnešos lielākais darījumu skaits bija janvārī, bet šogad tas ir aprīlī.

Šobrīd pilnīgi noteikt var runāt par cenas samazināšanās tendenci jaunajos projektos. Jaunajos projektos, kuru realizācija jau notiek projektu attīstītāji gatavi dot atlaidi pat līdz 10%. Arvien vairāk projektu attīstītāji ir gatavi apstiprināt oficiāli šo pozīciju.

Pēc Ober-Haus datiem nozīmīga cenu samazināšanās notika 25-30% jaunajos projektos, kuri atrodas Rīgā. Vidējā cenu korekcija notika robežās no 5 -15%. Pirmo reizi jauno projektu vēsturē Latvijā, vidējā projekta attīstītāju piedāvātā cena jaunceltnēm Rīgas mikrorajonos samazinājās par 6.5% līdz 2 098 EUR/m2, atgriežot cenas iepriekšējā gada aprīļa līmenī.

Visos mežos Latvijā aizliegts dedzināt ciršanas atliekas, kā arī braukt pa mežiem un purviem ārpus ceļiem. To paredz Valsts meža dienesta lēmums izsludināt ugunsnedrošo laikposmu. Ugunsnedrošais periods ar visām no tā izrietošajām sekām un aizliegumiem mežizstrādātajiem ir ikgadējs un līdz ar to uzņēmēji ir iemācījušies strādāt šādos apstākļos, skaidro Latvijas Mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis. Pēdējo desmit gadu laikā Valsts meža dienests katru gadu vidēji dzēš 860 meža ugunsgrēkus. Šogad Valsts meža dienests jau reģistrējis vairāk nekā 60 meža ugunsgrēkus, tie visi galvenokārt ir izcēlušies no aizdedzinātās kūlas. Turklāt liels meža ugunsgrēks — ap 15 ha platībā bija izcēlies Ķemeru nacionālajā parkā, kur ir apgrūtināta pieejamība un līdz ar to ari sarežģīti dzēšanas apstākļi. Valsts meža dienesta rīkojums paredz, ka bez saskaņošanas ar administratīvajā teritorijā esošo mežniecību nedrīkst veikt nekādus dedzināšanas darbus, kas rada lielus dūmus un var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantus, ļoti maldinoši ir arī degošās kūlas dūmi, kas apgrūtina situācijas novērtēšanu.Visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežā šajā laikposmā, ir noteikti atsevišķi aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un kriminālatbildību. Mežizstrādātājiem līdz ar ugunsnedrošā laikposma izsludināšanu mežā ir jāpārtrauc zaru un ciršanas atlieku dedzināšana, bet meža īpašniekiem ir jāatbrīvo meža ceļi un stigas no vētras laikā sagāztajiem kokiem, lai meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Mežos un purvos aizliegts: — nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; — kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; — atstāt ugunskurus bez uzraudzības; — dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; — braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem; — ekspluatēt uz meža ceļiem transportlīdzekļus un citus mehānismus bez dzirksteļu slāpētājiem. Avots: Valsts meža dienests

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus «Ēku būvnoteikumos».

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Jau ziņots, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Zemkopības ministrija (ZM) Latvijas skolu bibliotēkām un visām Latvijas publiskajām tautas bibliotēkām dāvināja Imanta Ziedoņa un Rimanta Ziedoņa grāmatu "Mežu zemē Latvijā! Aicinām ceļā!" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izdoto karti "Aicinām atpūsties Latvijas valsts mežos", lai veicinātu bērnu interesi par Latvijas mežos sastopamajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām. Līdz ar grāmatas un kartes dāvināšanu ZM un LVM visu Latvijas skolu skolēniem izsludināja radošo konkursu "Mūsu mazais pārgājiens".

Lai sekmētu bērnu un jauniešu patriotisko audzināšanu, dzimtās zemes un dabas vērtību iepazīšanu, kā arī rosinātu bērnus un jauniešus vērīgāk ieskatīties dabā, mežā, meklēt un atrast interesanto, savdabīgo vai saudzējamo, raudzīties un atrast tā, kā to darīja Imants Ziedonis un Rimants Ziedonis, rakstot grāmatu "Mežu zemē Latvijā. Aicinām ceļā!", arī šogad ZM un LVM organizē nu jau tradicionālu konkursu skolēniem. "Aicinu skolēnus piedalīties mūsu izsludinātajā radošajā konkursā un novēlu veiksmi visiem, kas piedalīsies! Ar nepacietību gaidu brīdi, kad vārēsim iepazīties ar iesniegtajiem darbiem, vērtēt tos un apbalvot konkursa uzvarētājus," teic zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 100 ha platībā, kas ir nedaudz vairāk nekā iepriekšējos gados, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu, 2018. gadā ir sasniegts līdz šim lielākais hektāru skaits, kuros meža atjaunošana veikta stādot. Proti, pērn šādā veidā atjaunoti 14 100 ha, salīdzinājumam 2017. gadā – tikai 13 000 ha. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valsts mežos, sējot vai stādot, atjaunoti 8,5 tūkst. ha (57%), bet pārējo īpašnieku mežos – 5,6 tūkst. ha, kas ir 21% no kopējās 2018. gadā atjaunotās meža platības pārējo īpašnieku mežos. 2018. gadā Latvijā kopā atjaunoti 41,1 tūkst. ha meža – valsts mežos atjaunoti 14,9 tūkst. ha, pārējo īpašnieku mežos atjaunoti 26,2 tūkst. ha. 2018. gada atjaunošanas apjomi ir par 0,7 tūkst. ha lielāki nekā 2017. gadā, tie ir optimāli, stabili un līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.