Jaunākais izdevums

Nepilnā desmitgadē Vācijas nekustamo īpašumu uzņēmums Noratis no pusotra miljona liela izauga līdz 150 miljonu izmēram, nokļuva Frankfurtes biržā, turpināja augt, līdz tika veiksmīgi pārdots.

Par uzņēmuma attīstību, uzņēmējdarbības un investīciju vidi gan pašu mājās, gan Vācijā Dienas Bizness jautājumus uzdeva Noratis idejas līdzautoram, investoram un uzņēmējam Edgaram Pīgoznim.

Esat ne tikai Vācijas nekustamo īpašumu kompānijas Noratis investors, bet arī Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas (LVCA) valdes loceklis. Šobrīd esat pieslēdzies sarunai no Londonas. Kā izdodas savienot visus darbus un pienākumus?

Patiesībā ir vēl dinamiskāk. Pērn tiku ievēlēts arī Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē un izvirzīts par vienu no viceprezidentiem, un nu jau gadu arī šie pienākumi paņem ievērojamu daļu mana darba laika. Sabiedrisko darbu manā ikdienā netrūkst, un jāatzīst, ka dažkārt tur ir pat interesantāk nekā biznesā. Tas patiešām aizņem lielu daļu mana laika, tāpēc katra diena tiek rūpīgi izplānota, diezgan daudz deleģēju savai profesionāļu komandai.

Vai Noratis veidošana Vācijā ir tāds kā noslēgts posms? Tas nozīmētu, ka varat par investēšanu un obligācijām pastāstīt no sākuma līdz beigām?

Jā, Noratis ir noslēgts posms manā investora pieredzē, tādēļ varētu būt interesants un noderīgs stāsts citiem uzņēmējiem. Lielā mērā pateicoties Vācijas pieredzei, es nonācu pie secinājuma, ka sabiedriskās organizācijas ir ļoti būtiskas uzņēmējiem. To saku ar nelielu rūgtumu, redzot, ka daži patiešām lieli un veiksmīgi Latvijas uzņēmumi turas savrup no sabiedriskajām organizācijām.

Vispirms - biznesa stāsts!

Šodien es sevi biznesā definēju kā Family Office pārstāvi, bet savu karjeru sāku auditorkompānijā, kas tagad saucas PWC, tad turpināju bankā, kas tagad ir zināma kā Swedbank, līdz pievērsos investīcijām individuāli. Uzsāku darbu pie investīcijām pamazām, un tas padevās, jo bija pateicīgs laiks, uzņēmu apgriezienus. Pirmsākumos strādāju vairākos virzienos, arī ar investīcijām Venture capital, ko šobrīd jau oficiāli dēvē par iespējkapitālu. Patiesībā jau iespēju ir vairāk nekā riska, lai arī ir skaidrs, ka katrai iespējai līdzi nāk risks. Ilgus gadus biju arī LVCA priekšsēdētājs līdz 2019. gadam, kad pārcēlos uz dzīvi Londonā, un tagad tiku ievēlēts par LVCA goda valdes locekli. Noratis ceļš sākās 2010. gadā. Tas notika uzreiz pēc 2008. gada krīzes, kad pilnībā viss bija apstājies. Kā jau pēc jebkuras krīzes parādās jaunas iespējas, ir tikai jāmēģina tās ieraudzīt. Starp citu, tūdaļ būs līdzīgs scenārijs. Es saskatīju iespēju situācijā, ka garlaicīgais Vācijas nekustamo īpašumu tirgus tomēr ir interesants, jo tur bija zemas nekustamo īpašumu cenas, augoša ekonomika un stabilitāte. Arī šobrīd mājokļu cenas Vācijā ir zemākas nekā citviet Eiropā, vietām pat nav augstākas kā Latvijā, ja skatāmies uz salīdzināma mēroga pilsētām. Vācijas ekonomika ir milzīga, procesi ir efektīvi. Es nebiju viens, mēs bijām trīs partneri, un katram no mums bija dažādas kompetences un darba pieredze, kas ļoti palīdzēja augt strauji un līdzsvaroti. Starta kapitāls bija tikai pusmiljons eiro, kas nekustamā īpašuma uzņēmumam ir praktiski nekas, bet, prasmīgi rīkojoties, mums izdevās to strauji audzēt.

Pamatojums – kādēļ?

Tas ir daudzu apstākļu kopums: pareizi saskatīta iespēja tirgū, Vācijas tirgus izmērs un likviditāte, ekonomikas augšupejas posms, kompetenta, profesionāla un saliedēta komanda un visbeidzot - arī partneru ambīcijas. Jāatzīst, ka Latvijā tolaik tas nebūtu bijis iespējams, jo vēl arī šodien jaunam spēlētājam nekustamo īpašumu jomā bankās finansējumu dabūt ir gandrīz neiespējami.

Tātad nebūvējāt, bet pirkāt un pārdevāt?

Jā, mēs pirkām jau esošus daudzdzīvokļu namus ar gatavu naudas plūsmu, tos modernizējām, tostarp uzlabojot energoefektivitāti, un pārdevām. Pie energoefektivitātes nozīmīguma mēs tikai tagad Latvijā esam nonākuši, bet Vācijā energoefektīvs nekustamais īpašums jau bija dienaskārtībā pirms desmit gadiem, jo bija pieejams dažāds pašvaldību atbalsts, finansēt šos projektus bija vieglāk, un noslēgumā arī īrniekus piesaistīt nesagādāja grūtības.

Cik ilgi iespējams strauji augt tikai ar pašu kapitālu?

Sākām ar pašu līdzekļiem un augām, līdz bijām ieguldījuši visu, kas mums bija tobrīd pieejams. Pēc tam sekoja tā saucamais FFF (family, friends, fools) posms, kad piesaistījām naudu tuvākajā lokā. Mūsu gadījumā neviens gan muļķos nepalika un visi labi nopelnīja. Faktiski pēc pāris gadu izaugsmes mēs secinājām, ka tā nauda, ko varam piesaistīt, ir limitēta un ierobežo uzņēmuma izaugsmi.

Pie kādas aktīvu summas šāds secinājums?

Aptuveni 35 miljoniem. Iespējas bija izsmeltas, un vajadzēja meklēt papildu finansējumu, ja gribējām uzņēmumu audzēt arī tālāk. Tieši tad arī bija pirmā saruna ar Signet Bank vadītāju Robertu Idelsonu par to, ka mūsu projekts ir izdevīgs finansiālais ieguvums visām pusēm. Proti, mēs varam turpināt izaugsmi, bet banka var saviem klientiem piedāvāt interesantu investīciju produktu ar 8% ienesīgumu. Sākumā emitējām vērtspapīrus trīs miljonu apmērā, bet jau drīz dažādu finanšu instrumentu veidā bijām piesaistījuši vairāk nekā 20 miljonus. Tas mums deva iespējas pāris gados realizēt daudz vairāk, nekā varētu ar pašu līdzekļiem, un pārvarēt maģisko 100 miljonu aktīvu robežu, kas ļāva pietuvoties sapnim par IPO.

Zinājāt, ka iesiet uz IPO (obligāciju publiskais piedāvājums)?

Jā, tāds mērķis bija, jau uzsākot šo biznesu. Tobrīd, kad apsēdāmies ar akcionāriem pie viena galda, sapratām, ka mērķis ir nokļūt biržā, un, lai to sasniegtu, mums ir jābūvē patstāvīgs un profesionāls uzņēmums, jāizaug pietiekami lieliem un - pats par sevi saprotams - jāsakārto uzņēmuma pārvaldība atbilstoši IPO standartiem.

Uzņēmuma sakārtošana bija sarežģīta?

Nebija, jo uzņēmums uzreiz bija pietiekami caurspīdīgs, tā mēs to būvējām jau no paša sākuma. Protams, atskaišu sistēmas un korporatīvās struktūras izveidošana un sakārtošana prasīja pūles, laiku un arī naudu, bet ilgtermiņā tas atmaksājas un nes vēlamo rezultātu. Trīs gadu laikā ieviesām nepieciešamos standartus un sasniedzām aktīvu apmēru – 150 miljoni eiro. Tas mums deva iespēju startēt biržā.

Kāpēc birža bija tik svarīga?

Pamatā naudas piesaistei un izaugsmei, jo jebkuram ir skaidrs, ka uzņēmums ar pāris desmitus miljonu vērtiem aktīviem nevar būt tik profesionāls kā uzņēmums ar vairāku simtu miljonu lieliem aktīviem. Parādījās iespēja izveidot specializētu komandu un piesaistīt augstas raudzes profesionāļus. Uzņēmums kļuva stabilāks un patstāvīgāks, jo ar jaunpiesaistīto kapitālu atmaksājām dārgākos aizņēmumus. Tas deva iespēju arī pašiem izbrīvēt laiku citiem biznesiem vai nodarbēm, kas interesēja vairāk. Un, protams, pats kotēšanās process biržā. Tas ir īpašs mirklis, kad Frankfurtes biržā iezvana sesiju un tas tiek atspoguļots Frankfurtes biznesa medijos! Bez cilvēciskām emocijām kotēšana biržā mums deva iespēju labāk finansēties bankās un veikt vēl vairākus obligāciju laidienus.

Bankas ir labvēlīgākas pret biržā kotētiem uzņēmumiem?

Tas bija acīmredzami! Līdz kotēšanai mums prasīja garantijas, papildu galvojumus, nācās vest sarunas ar vairākām bankām vienlaikus, jo viena visu risku nevēlējās uzņemties utt. Kad nonācām biržā, secinājām, ka tā ir tāda kā uzņēmuma kvalitātes zīme finanšu pasaulē. Ja uzņēmums kotējas biržā, bankas uzreiz saprot, ka šajā uzņēmumā viss ir kārtībā ar korporatīvo pārvaldību, ar finansēm, jo viss tiek auditēts un pārbaudīts. Tas dod iespēju iet uz banku un droši runāt par ilgtermiņa sadarbību, un nav vairs sevi jāpierāda katra projekta gadījumā. Protams, tāpat vajadzēja bankas informēt par pirkumiem, bet vairs nebija atsevišķas apstiprināšanas vai pirkumu apšaubīšanas.

Personīgi arī bija ieguvumi?

Pēc IPO es pārtraucu aktīvu dalību Noratis vadībā. Mēs pieņēmām darbā nozares ekspertus un savas jomas profesionāļus, kuri pārņēma uzņēmuma vadību. Pēc būtības šajā uzņēmumā varēju pilnībā baudīt akcionāra lomu un saņemt dividendes. Jau drīz mūs uzmeklēja stratēģiskais investors, kurš piedāvāja izpirkt divu lielo akcionāru daļas, un es exitēju jeb izgāju no šī uzņēmuma. Proti, parādījās iespēja baudīt sava darba augļus un īstenot citus projektus.

Ja neizvēlētos biržas ceļu, kāds būtu uzņēmuma attīstības scenārijs?

Statisks. Visticamāk, mēs lēnām izaugtu līdz aktīviem ap 50 miljoniem eiro un salīdzinoši labi pelnītu. Tad būtu pienākusi pašreizējā krīze un mēs vairākus gadus cīnītos ar pamatīgiem zaudējumiem, kas draudētu ar nopietnām grūtībām, jo trūktu likvīdo līdzekļu. No kapitāla piesaistes nav jābaidās! Prasmīgi izmantota, tā dod stabilitāti, iespēju izaugsmei un diversifikācijai.

Nekustamo īpašumu tirgus nereti investoros rada bažas, jo to vērtēšana ir subjektīva. Jūs nebiedēja šis sektors, vai arī kas pasargāja no bažām?

Skaidrs, ka ir jāzina, kas lācītim vēderā. Daudzi lieli spēlētāji Vācijā īpašumus savās bilancēs tur gadu desmitiem, un to reālā vērtība var būt stipri atšķirīga no bilancē norādītās. Mūsu priekšrocība Vācijā bija tā, ka mēs paši konkrēti strādājām ar katru objektu un skaidri zinājām, par ko ir stāsts. Ņemot vērā, ka mums nebija pieejams milzu kapitāls – pēc to uzlabošanas īpašumi bija jāpārdod. Mēs neko neturējām savā portfelī ilgāk, kā nepieciešams. Ja aktīvus pārdod, tad šaubu par to tirgus vērtību vairs nav. Ir saprotamas investoru bažas par fondiem, kas pērk un ilgstoši tur īpašumus. Ja tie netiek tirgoti, nav arī iespējams objektīvi novērtēt to tirgus cenu. Viena lieta ir, kā īpašums izskatās no naudas plūsmas puses, bet pavisam cita, kad tas ir jāpārdod.

Ar ko bizness Vācijā atšķiras no Latvijas?

Kaut kas ir ļoti līdzīgs Latvijai, bet kaut kas atšķiras. Tirgus ir liels un pieprasa daudz lielāku specializāciju. Proti, bieži vien darbinieks prot ļoti labi darīt to, ko viņš dara. Vienu lietu! Bet tas var nest arī trūkumus, ja nespēj būt universāls vai saskatīt kopējo bildi. Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ bija ļoti svarīgi izaudzēt uzņēmumu Vācijā līdz noteiktam izmēram, lai varētu paņemt darbā visu nepieciešamo profilu speciālistus un izveidot pilnīgu komandu. Darbinieki atšķiras arī ar augstāku pašcieņu un vienlaikus arī cieņu pret kolēģiem. Kopvērtējumā varu droši apgalvot, ka uzņēmēji Latvijā ir līdzvērtīgi Vācijas uzņēmējiem – ir tikpat uzņēmīgi un darbīgi, zinoši un gudri kā Vācijā. Atšķirība ir tāda, ka vācietis, kuram nav grandiozu pasaules plānu, var savā iekšējā tirgū nodzīvot visu savu mūžu, labi nopelnīt, būt veiksmīgs, un viņam nav spiesta lieta izkāpt no savas komforta zonas. Latvijas uzņēmējam, ja viņš vēlas būt veiksmīgs, ir jāiet ārā, jādomā par eksportu vai darbību citos tirgos, jāapgūst dažādas valodas un jāpielāgojas dažādām kultūrām. Papildus Latvija ir sarežģītā ģeopolitiskā vietā, un krīzes nāk pār mums ar lielāku spēku, ietekmi, un dažkārt pat ļoti veiksmīgi uzņēmumi nonāk pamatīgās grūtībās ne gluži savas vainas dēļ. Ja tie būtu starptautiska mēroga un strādātu vairākos tirgos, tad varbūt spētu pat noturēt biznesu arī krīzes laikā. Daudzi arī šobrīd tieši šī iemesla dēļ mēģina diversificēt riskus, meklējot jaunus tirgus, un tas ir pareizi.

Izslavētā birokrātijas joma, par ko nereti var dzirdēt pārmetumus Latvijas ierēdņiem un valdībai, kā ar to?

Ja kāds saka, ka Latvijā kaut kas ir grūti vai lēni, tad varu apliecināt, ka Vācijā birokrātija ir milzīga un daudzas lietas notiek ļoti sarežģīti, pat nevajadzīgi sarežģīti, arī Vācijas VID ir krietni noslēgtāks. To pašu tagad redzu arī Lielbritānijā. Acīmredzot tas ir lielo valstu lāsts, tāpēc droši apgalvoju - nav tā, ka Latvijā viss ir sliktāk, daudz kas vienkārši ir citādi. Man neizprotama ir tikai uzkrītošā valdības un VID neuzticība uzņēmējiem, jo pārliecinoši lielākā daļa no tiem ir godprātīgi un patriotiski. Es vienmēr biju klātesošs Latvijas uzņēmējdarbības vidē un varu droši teikt – pie mums ir iespējas. Kā jau minēju – pēc katras krīzes, ja spēj ieraudzīt, tad iespējas parādās! Līdzko krīzes punkts būs pāri, te domāju ne tikai karu, bet arī citus aspektus, iespējas būs! Tādēļ arī esmu samērā optimistisks par Latvijas iespējām nākotnē.

Vai varat salīdzināt Baltijas valstu tirgus un stāvokli?

Protams! Esmu līdzīpašnieks uzņēmumos, kas strādā visās Baltijas valstīs. Pieredze ir dažāda, un nevar teikt, ka vienā vai otrā valstī viss ir pareizi vai nepareizi. Piemēram, runājot par Igauniju, kuru bieži vien izceļ kā labās prakses piemēru un skatāmies uz viņiem ar skaudību, varu teikt, ka nav gluži tā, ka tur viss ir ideāli. Tur ir bijuši gan banku skandāli, gan krāpniecība ar obligācijām, arī aizdevumu platformas pavada vairāki skandāli. Savukārt, ja salīdzina ar Lietuvu, tad Latvijā, manuprāt, trūkst skaidru prioritāšu un saskaņotas darbības to sasniegšanā. Tā vietā katra ministrija veido savu karaļvalsti un neefektīvi tērē resursus. Bet kopumā mums jābūt pozitīvākiem par sevi, neatkarības gados esam sasnieguši ļoti daudz. Jānotic saviem spēkiem, un viss izdosies!

Atgriežamies Latvijā...

Kā riska jeb iespējkapitāla industrijas pārstāvis es vienmēr esmu norādījis, ka Latvijas pensiju fondu naudai būtu jāpaliek Latvijā. Uz vietas šobrīd tiek investēta ļoti neliela daļa no kopējā valsts pensiju kapitāla. Salīdzinājumā ar kaimiņiem varam redzēt, ka ekonomika ir mazāka, iekasēto nodokļu ir mazāk, atbilstoši valsts funkciju finansēšanai naudas trūkst. Pašsaprotami, ka papildu investīcijas ir nepieciešamas. Pēdējā laikā esam to sapratuši, un daudz kas tiek darīts, bet līdztekus milzīgs apjoms mūsu pašu naudas tiek investēts ārvalstīs, kaut vai, piemēram, Teslas akcijās, bet kas Latvijas ekonomikai no tā? Tas ir rezultāts situācijai, ka pensiju nauda tiek pārvaldīta no Stokholmas. Ārvalstu banku ienākšanai ir virkne pozitīvu efektu. Tie ir profesionāli baņķieri, kas finanšu pakalpojumu nozari sakārtoja tā, kā tam būtu jābūt. Tas ir labi, bet ir arī sava negatīvā puse. Manuprāt, šī lieta būtu jālabo ar steigu. Mēs mokāmies ar finanšu tirgus attīstību, ar investīciju piesaisti, bet paši savu naudu ieguldām kaut kādos ārvalstu finanšu instrumentos, kas ne vienmēr ir labāki par mūsējiem.

Ieguldot pašu mājās, stāsts jau nav tikai par investīciju tiešo atdevi?

Protams, efekts ir pat trīskāršs! Ātrāk augtu pašmāju uzņēmumi, pensiju fondi pelnītu, un nodokļu ieņēmumi arī pieaugtu.

Runājot par finanšu tirgus attīstību, kā vērtējat vidusmēra iedzīvotāju aktivitāti? Nevar taču visu balstīt uz valsti un lieliem investoriem.

Nesen bija publicēti dati par Igauniju, ka vērtspapīru kontu daudzums Covid laikā pārsniedza 100 tūkstošus. Latvija un Lietuva stipri atpaliek. Šī ir viena no problēmām, jo nav investīciju kultūras Latvijā. Šķiet, valda naratīvs – ja esi turīgs, tad kaut kas nav labi ar tevi! Vajadzētu būt otrādi. Ja izglītots cilvēks strādā savā profesijā algotu darbu, tas ir ļoti labi, bet vienlaicīgi var domāt par nākotni, investējot un veidojot papildu ienākumus. Šī kultūra Latvijā nav īsti attīstījusies. Tas, kas priecē, - tā strauji attīstās tieši pēdējos gados. Mazo investoru aktivitāte vairo valsts kopējo pārticību un stabilitāti, stiprina Latvijas vidusslāni.

Kā vērtējat valsts uzņēmumu kotēšanu biržā ar mērķi emitēt obligācijas vai izlaist akcijas?

Raugos ļoti pozitīvi, un te ir vairāki aspekti. Mēs redzam, ka ir valsts uzņēmumos korupcijas gadījumi. Emisijas pašas par sevi nav nekāds brīnumlīdzeklis, tomēr publiska obligāciju emisija ir priekšnoteikums korporatīvās pārvaldības sakārtošanai. Vairs nebūtu iespējams virzīt valdē vai padomē pavisam dīvainus cilvēkus, bez atbilstošas izglītības un profesionālās pieredzes. Izvēles ir jāpaskaidro. Otra lieta ir investīciju vides attīstība kopumā. Valsts uzņēmumi ir pietiekami lieli, lai piesaistītu ārvalstu uzņēmumu interesi. Ārvalstu investoriem ienākot tirgū, viņi arī redz, kas vēl šeit notiek, ierauga arī citas iespējas. Ideja ir, ka mēs nokļūstam uz radara un esam pamanīti. Vēl arī Latvijas iedzīvotājiem parādītos papildu ieguldījumu iespēja, kur var saņemt lielākus procentus nekā bankas depozītā. Es šeit redzu tikai pozitīvās puses. Saprotu, ka daudziem ir bažas par Latvijas stratēģiskajiem uzņēmumiem un to, ka mēs kā valsts zaudētu kaut kādu rīcības brīvību, tomēr domāju, ka tā ir atrisināma lieta. Var jau sākotnēji prospektos pateikt, ka uzņēmumiem ir ne tikai komerciāli uzdevumi. Tādēļ arī šo argumentu nepieņemu. Turklāt ir izvēles iespējas, var emitēt obligācijas, kas ir attīstības instruments. Savukārt akciju gadījumā var izvēlēties kādu daļu no uzņēmuma laist apgrozībā. Pieņemu, ka akciju gadījumā, ja runa ir par līdz 10% no uzņēmuma, negatīva efekta nebūs. Ir skaidrs, ka kapitāla tirgus attīstība ir nozīmīga un mums ir jābūt iespējai pelnīt no savas valsts uzņēmumiem. Ir jābūt iespējai pilsoņiem ieguldīt savā ekonomikā. Arī pensiju fondu naudu tepat var ieguldīt, savas valsts uzņēmumos.

Vēl pāris vārdos par Noratis obligāciju emisijām, kas sākotnēji bija slēgtās, bet pēdējais laidiens bija arī publiskā piedāvājumā. Vai tās varēja nopirkt arī Latvijas iedzīvotāji?

Pēdējais obligāciju laidiens, kas bija publisks, notika Vācijā vēl pirms pandēmijas, bet arī Latvijas investori to varēja iegādāties. Latvijā nekādu reklāmu gan neveicām, jo uzņēmums jau ir labi atpazīstams un nebija grūtību piesaistīt nepieciešamos līdzekļus. Toreiz vēl bija zemās ECB procentu likmes, un mēs piedāvājām 5,5% saviem investoriem, kas visiem likās ļoti pievilcīgi. Latvijas kapitāla tirgū notiek straujas izmaiņas, un tā laika pircēju aktivitāte vairs nav rādītājs, kuru būtu vērts pieminēt. Signet Bank bija nozīmīga loma Noratis sākotnējās izaugsmes nodrošināšanā, un sadarbība bija izdevīga gan bankai, gan tās klientiem. Sadarbība ar bankas profesionāļu komandu mums ļāva koncentrēties uz uzņēmuma izaugsmi un nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai tiktu Frankfurtes biržā. Šodien Signet Bank obligāciju jomā ir absolūts līderis Latvijā.

Kā vērtējat kapitāla tirgus stāvokli Latvijā šobrīd?

Jāteic, obligāciju tirgus mums ir labs, pat labāks nekā kaimiņiem. Kopsavilkumā kapitāla tirgus attīstība varētu būt viens no risinājumiem, kas minimizēs to atpalicību, kas mums izveidojusies uzņēmumu pašu kapitāla veidošanā, ja salīdzinām ar Igauniju, kas nulles likmi UIN ieviesa krietni ātrāk. Jāapzinās, ka uz Rietumeiropas fona mēs esam mazi un nabadzīgi. Tas nav kaut kāds – Latvija pēdējā vietā - vērtējums, bet objektīvs fakts. Liela veiksme Latvijā ir tikai neliela vai vidēja veiksme lielajās ekonomikās - Vācijā vai Francijā. Mums nauda ir jāpiesaista, jo nevaram salīdzināt sevi ar uzņēmumiem, kas strādā jau 50 vai 70 gadus. Latvijas uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Vācijas uzņēmējiem, tikai visu laiku ir jādomā, kā tikt pie lielāka tirgus! Es ticu Latvijai un tās uzņēmējiem!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Signet Bank iegādājas LPB Bank

Db.lv, 12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas atļaujas saņemšanas, kā arī Konkurences padomes saskaņojuma 2023. gada 11. decembrī pabeigts darījums, kura ietvaros vietējā investīciju banka, AS Signet Bank, iegādājās AS LPB Bank.

Darījuma rezultātā tiks veikta LPB Bank zīmola maiņa. LPB Bank turpinās strādāt kā Signet Bank grupas meitas uzņēmums, saglabājot savu esošo kredītiestādes licenci un fokusējoties uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu, Banking as a Service (BaaS) pakalpojumu sniegšanu un inovatīviem digitāliem finanšu produktiem.

Šis darījums dos iespēju palielināt Signet Bank grupas biznesa apjomus, stiprināt digitālos risinājumus, kā arī ievērojami palielināt un dažādot klientiem piedāvāto finanšu pakalpojumu un produktu klāstu.

“LPB Bank iegāde ir viens no stratēģiskiem soļiem Signet Bank grupas attīstībā, kas ļaus izmantot izaugsmes iespējas FinTech jomā. Inovatīvi un efektīvi, augsti tehnoloģiskie digitālie finanšu risinājumi ir nākotnes virzītājspēks banku sektorā, un LPB Bank digitālo risinājumu integrācija stiprinās Signet Bank grupas finanšu potenciālu. Latvijā joprojām trūkst banku produkti, kas ir vērsti uz FinTech uzņēmumu apkalpošanu un finanšu sistēmas inovāciju veicināšanu – Signet Bank grupa jau tuvākajā nākotnē plāno uzlabot šādu produktu pieejamību tirgū,” stāsta Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs, 31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Signet Bank aicina Vidzemes reģiona uzņēmējus uz vienas dienas akadēmiju par kapitāla tirgus finanšu instrumentu izmantošanu biznesa attīstībā

Db.lv, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank, šajā gadā turpina īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, un paplašina tās mērogu, uzsākot akadēmiju īstenošanu arī Latvijas lielākajās reģionālajās pilsētās. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

“Kapitāla tirgus akadēmijas” mērķis ir sniegt iespēju vietējiem uzņēmējiem vairot savas zināšanas un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū, vienlaikus iedrošinot izmantot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas.

Aicinām Vidzemes reģiona uzņēmējus un uzņēmuma vadītājus uz vienas dienas “Kapitāla tirgu akadēmiju”, 22. martā no plkst. 9:00 līdz 14:30 Vidzemes koncertzālē “Cēsis”, kurā nozares profesionāļi un Latvijas uzņēmēji dalīsies teorētiskās un praktiskās zināšanās par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus finanšu instrumentus – akciju un obligāciju emisijas:

  • kādās situācijās ir vērts domāt par finansējuma piesaisti kapitāla tirgū;
  • kādi mājas darbi ir jāveic uzņēmumam, kas vēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū;
  • kāds ir finansējuma piesaistes process un cik ilgu laiku tas aizņem;
  • ko sagaida investori;
  • kā maksimāli izmantot kapitāla tirgus priekšrocības sava uzņēmuma labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Virzītie grozījumi par UIN maksājumu neveicinās konkurenci Latvijas banku sektorā

LETA, 05.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības attīstība pieprasa kapitāla piesaisti, un obligāciju emisija ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā iegūt nepieciešamos finanšu līdzekļus. Lai gan var rasties pārdomas par šāda veida finansēšanas instrumentu izmantojumu – tas ir svarīgs un perspektīvs risinājums, kuru noteikti vērts apsvērt, lai sasniegtu finansiālo stabilitāti un izaugsmi.

Pēdējo gadu laikā Latvijas kapitāla tirgus piedzīvojis pozitīvu izaugsmi – kopš 2020. gada jau vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumi ar obligāciju emisijām, kā arī akciju kotāciju biržā, sava biznesa attīstībai ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro. Tas tikai apliecina, ka ambicioziem vietējiem uzņēmējiem ir labas iespējas piesaistīt finansējumu savu izaugsmes plānu realizācijai, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātas iespējas.

Taču, neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo vietējo uzņēmumu interesi un kapitāla tirgus izaugsmi – Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus. Līdz ar ko, vietējie uzņēmumi ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības, kas ierobežo gan pašu uzņēmumu, gan valsts ekonomiskās izaugsmes attīstības potenciālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, Signet Bank šajā gadā turpinās īstenot 2023. gadā veiksmīgi uzsākto ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā –, un paplašinās tās mērogu, dodoties arī uz Latvijas lielākajām reģionālajām pilsētām.

Šī gada pirmā akadēmija notika Rīgā, 1. februārī, savukārt pirmā reģionālā akadēmija projekta ietvaros notiks Liepājā, 9. februārī. Signet Bank “Kapitāla tirgus akadēmija” ir bezmaksas izglītojošs projekts, kas piemērots Latvijas uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmumu vadītājiem, kuri interesējas par finansējuma piesaisti ar kapitāla tirgus instrumentiem.

Latvijas uzņēmumi, salīdzinājumā ar citām attīstītajām valstīm, šobrīd ļoti maz izmanto alternatīvos finansējuma avotus, tostarp kapitāla tirgus instrumentus, un ir lielā mērā atkarīgi no banku finansējuma pieejamības. Kā rāda Signet Bank veiktās Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptaujas dati*, šādu uzņēmēju rīcību lielā mērā ietekmē zināšanu trūkums par kapitāla tirgus piedāvātajām iespējām – to atzīst vairāk nekā 57% aptaujāto Latvijas uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju bankas "Signet Bank" vadības komandai pievienojas Arnis Praudiņš, kas turpmāk uzņēmumā pildīs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) atbildīgā valdes locekļa un galvenā attīstības speciālista pienākumus.

Pēdējos 20 gadus Arnis Praudiņš ieņēmis vadošos amatus arī citās Latvijas bankās.

A. Praudiņš ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē un viņam ir 20 gadu profesionālā pieredze banku sektorā. No 2008. līdz 2013. gadam strādājis par Atbilstības funkcijas vadītāju "Nordea Bank AB" Latvijas filiālē, vēlāk turpinājis darbu kā Finanšu noziegumu ievērošanas vadītājs. No 2017. līdz 2022. gadam strādāja "Swedbank AS" Latvijas filiālē, vadot Darījumu uzraudzības komandu, vēlāk Finanšu noziegumu riska pārvaldīšanas departamenta komandu. 2022. gadā pievienojās "Swedbank AS" Baltijas filiālei un koordinēja finanšu noziegumu riska pārvaldīšanu "Swedbank" Baltijas holdinga kompānijā. 2023. gadā veica NILLTPFN un sankciju jomas vadītāja pienākumus "Mintos Marketpalce AS" un "Mintos Payments AS".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Nasdaq Baltic datiem, 2023. gadā Signet Bank ieņem vadošo pozīciju obligāciju tirdzniecības aktivitātē visā Baltijā.

Ieskaitot gan Baltijas Regulēto tirgu, gan Nasdaq First North, Signet Bank klienti veica darījumus 64 milj. eiro apmērā, kas sastāda 25% no visiem obligāciju darījumiem Biržā.

Signet Bank tirdzniecības aktivitāte Biržā iet roku rokā ar bankas panākumiem kapitāla tirgus segmentā, organizēt obligāciju emisijas un popularizēt obligācijas kā kvalitatīvu investīciju instrumentu adekvātu ienākumu gūšanai. Signet Bank šis ir nozīmīgs brīdis, jo līderpozīcija Biržas obligāciju tirdzniecībā ir iegūta pirmo reizi bankas darbības vēsturē un nostiprina mūsu pozīcijas kā vadošai investīciju bankai Baltijā”, komentē Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Signet Bank” piešķīrusi vienu miljonu eiro aizdevumu Latvijas investīciju uzņēmumam “Merito Partners” (“Merito”). Finansējums tiks izmantots “Merito” īstenotajā zaļās infrastruktūras projektā – 2,7 MW saules elektrostacijas izbūvei pie Zilupes, Ludzas novadā.

“Signet Bank” aizdevums ļaus jau šovasar Ludzas novada Zaļesjes pagastā, uz robežas ar Zilupi, darbu sākt 5000 saules paneļu spēkstacijai “Zilupes SES” ar 2,7 MW jaudu. Tā nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 1300 mājsaimniecībām Zilupē un tās apkaimē, savukārt papildus saražotā elektrība būs pieejama Ludzas un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem.

Roberts Idelsons, “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs: “Viens no “Signet Bank” svarīgākajiem darbības virzieniem ir finansējuma nodrošināšana Latvijas uzņēmumu izaugsmei un attīstībai. Aizdevums “Merito” ir ieguldījums zaļajā infrastruktūrā, kas i sekmēs mūsu valsts enerģētisko neatkarību un jau drīzumā nodrošinās videi draudzīgas elektroenerģijas pieejamību Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tā ir iespēja spert kārtējo soli Latvijas ekonomikas transformācijas virzienā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Jānis Goldbergs, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

iCotton sadarbībā ar Signet Bank emitē obligācijas 20 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas higiēnas preču ražotājs iCotton sadarbībā ar Signet Bank realizējis nodrošināto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā.

Obligācijas tika piedāvātas investoriem slēgta piedāvājuma veidā un tās tuvākajā laikā plānots iekļaut Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū.

Obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie finanšu līdzekļi tiks izmantoti, lai refinansētu iCotton grupas saistības Latvijā un Polijā. Banku kredītu ar atmaksas grafikiem aizstāšana ar obligācijām, ar atmaksu termiņa beigās, sniedz iespēju Grupai iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus tālākai biznesa paplašināšanai, nepalielinot kopējo saistību apjomu. Obligāciju emisija piesaistīja ievērojamu investoru interesi, un tajā piedalījās vairāk nekā 70 privātie un institucionālie investori, lielākā daļa no Baltijas valstīm. Pieprasījums no institucionālajiem investoriem, galvenokārt, ieguldījumu fondiem, pensiju plāniem un bankām, sastādīja aptuveni pusi no kopējā pieprasījuma pēc obligācijām, bet otru pusi veidoja privātie investori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Signet Bank investē 750 000 eiro Merito fonda mantu glabātavu tīkla izveidei Baltijā

Db.lv, 23.11.2023

Pirmais fonda nekustamā īpašuma darījums ir bijušā izklaides centra "Go Planet" ēkas Gunāra Astras ielā 2B, Rīgā, iegāde šī gada septembrī. Ar kopumā sešu miljonu eiro investīciju ēka tiks pārveidota par vienu no Austrumeiropā lielākajām mantu glabātavām (Self Storage) ar iznomājamo platību apmēram 10 000 kvadrātmetru.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Signet Bank" ieguldījusi 750 000 eiro Latvijas investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") specializētajā nekustamā īpašuma fondā "Merito Self Storage Fund" mantu glabātavu tīkla attīstībai Baltijas valstīs, informē "Merito" pārstāvji.

"Merito" šogad ir izveidojis 30 miljonu eiro kapitāla specializēto nekustamo īpašumu fondu "Merito Self Storage Fund" un plāno pakāpeniski piesaistīt vēl apmēram 50 miljonu eiro banku līdzfinansējuma.

""Signet Bank" atbalsta vietējo uzņēmēju biznesa izaugsmi ne tikai ar tradicionāliem bankas kredītiem, bet arī ar citiem instrumentiem – akciju un obligāciju emisiju organizēšanu, investīcijām fondos. Straujākam mūsu valsts ekonomikas izrāvienam nepieciešamas vērienīgas, ilgtspējīgas un plašākā tirgū mērogojamas biznesa idejas, tādas kā "Merito" fonda jaunais projekts. Saredzam labas šī projekta perspektīvas un potenciālu atdevi un, ņemot vērā, ka šajā posmā tam ir nepieciešamas investīcijas kapitālā, nevis citi finansējuma instrumenti, esam pieņēmuši lēmumu investēt "Merito Self Storage Fund"," saka Roberts Idelsons, AS "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Tirdzniecības centra Mols vienīgo īpašnieci kļuvusi ar Mego partnera līdzīpašnieku saistīta kompānija

LETA, 18.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām pērn sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt

LETA, 03.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām pagājušajā gadā sasniegtos augstos peļņas rādītājus 2024.gadā būs grūti noturēt, sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš norādīja, ka banku sektoram 2023.gads bija samērā pozitīvs - procentu likmju pieauguma dēļ izdevās uzlabot peļņas un kapitāla atdeves radītājus, taču jāņem vērā, ka šos augstos peļņas radītājus būs grūti noturēt 2024.gadā un jo īpaši 2025.gadā, vairāku iemelsu dēļ.

Tostarp Idelsons atzīmēja, ka 2024.gadā sāks samazināties aizdevumu procentu likmes, samazinot arī banku ieņēmumus, banku administratīvie izdevumi inflācijas un augoša administratīva sloga dēļ turpinās palielināties, kā arī vēl zināmu laiku bankām būs izdevumi augstāku depozītu procentu likmju dēļ, jo depozīti tiek izvietoti uz noteiktu termiņu vienu, diviem un pat trim gadiem, un par tiem būs jāmaksā augsto procentu likmju laikā nolīgtā likme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru