Nodokļi

Attaisnotajos izdevumos iekļaus arī izdevumus par interešu izglītību bērniem

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot, ka attaisnotajos izdevumos turpmāk iekļaus arī izdevumus par interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, informē Saeimas Preses dienests.

Līdz ar to bērnu vecāki no nākamā gada 1.janvāra varēs atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summām, kas samaksātas, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.

Grozījumi arī paredz no nākamā gada ar ienākuma nodokli neaplikt personu dāvinājumus vai ziedojumus partijām vai partiju apvienībām. Šīs summas noteiks kā attaisnotos izdevumus, kas kopā nedrīkstēs pārsniegt 20 procentus no maksātāja apliekamā ienākuma lieluma.

Šādas izmaiņas likumā rosinātas, ņemot vērā Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Ar labvēlīgāku nodokļu mehānismu mazu summu ziedotājiem plānots veicināt saikni starp sabiedrību un politiskajām partijām, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat likumu plānots papildināt ar regulējumu, lai novērstu iespēju darba tiesiskās attiecības aizstāt ar mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu, tādējādi izvairoties nodokļus maksāt vispārējā režīmā un samazinot par darbiniekiem budžetā maksājamo nodokļu apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdība un sociālie partneri konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien valdības un sociālo partneru veidojošā Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) konceptuāli vienojas par 2021.gada budžeta projektu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

NTSP sēdē pārrunāts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas process un plānotās nodokļu politikas izmaiņas. Valsts budžeta sagatavošana 2021.gadam norit, ņemot vērā pastāvošās neskaidrības un riskus, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

No sēdē sniegtās informācija izriet, ka veselības nozarei 2021.gadā piedāvāts papildu finansējums 183 miljoni eiro, tādējādi izpildot Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzēto valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Izglītības jomā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums pirmsskolas 5-6 gadīgo izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, kā arī profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, tam piedāvāts novirzīt papildu 33,3 miljonus eiro 2021.gadā un 49,1 miljonu eiro 2022.gadā un turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

LETA, 26.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

IZM prioritātēm nākamā gada budžetā pieprasa kopumā teju 137 miljonus eiro

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes aktīvi izglītojas un arvien biežāk ieņem vadošus amatus

Db.lv, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā, Dienas Biznesam stāsta nule kā ievēlētais Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Fragments no intervijas:

Cik kvalitatīva ir juridiskā izglītība Latvijā?

Vienotā valsts juristu kvalifikācijas eksāmena kontekstā mana pārliecība ir tā, ka tas ir nepieciešams. To ir parādījusi juridiskās izglītības attīstība kopš 90. gadiem. Kaut kādu laiku dzīvojām ilūzijā, ka izglītības programmu akreditācija ir process, kas nodrošina vienādu kvalitāti visās augstskolās. Tomēr prakse un dzīve ir parādījusi, ka tā nav. Akreditācijas procesā matemātiski var saskaitīt, ka bibliotēkā pietiek grāmatas, pasniedzēji atbilst un telpu ir pietiekoši, bet izglītības kvalitātes rezultāts visām augstskolām nav vienāds. Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte ir palikusi vienīgā, kur, iegūstot maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, ir gala pārbaudījums – valsts eksāmens. Praksē darbam Latvijā viskvalitatīvāk sagatavo mana mīļā Latvijas Universitāte. Visu cieņu Rīgas Juridiskajai augstskolai, bet esmu apskatījis tās programmu un tur Latvijas tiesību pamatnozarēm uzmanība tiek veltīta tikai garām ejot. Ticu, ka starptautiskās un Eiropas tiesības tai ir daudz labākā līmenī, bet darbam klasiskajās juridiskajās profesijās – advokāts, notārs, prokurors, tiesnesis –, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes programma un mācībspēku pieredze ir krietni vairāk vērā ņemama. Runājot par privātajām augstskolām, tām ir biznesa piegājiens. Tas nozīmē, mazāk «čakarēt» studentus, un diploms tāpat visiem beigās būs vienāds. Šobrīd ir tapis noteikumu projekts par valsts vienoto juristu kvalifikācijas eksāmenu, domāju, ka kopumā izglītība iegūs un konkurence juridiskās izglītības tirgū kļūs godīgāka, zinot, ka vērtēšanas līmenis visiem būs vienāds. Arī no advokātu padomes esam nosūtījuši Tieslietu ministrijai atbalsta vēstuli šāda vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrijā norisinājusies apaļā galda diskusija par biznesa iespējām Āfrikā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs kopīgi ar uzņēmējiem un Saeimas, LIAA, LTRK un augstskolu pārstāvjiem izvērtēja rezultātus un pieredzi, kas gūta šā gada aprīļa vizītēs Etiopijā, Kenijā un Ganā, kā arī iezīmēja perspektīvos tālākās darbības virzienus.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Āfrikas kontinenta valstīs ir nozīmīgs ekonomiskās sadarbības potenciāls, un Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti apgūt šo valstu tirgu vai paplašināt savu darbību tajā.

Redzamākās sadarbības iestrādes ar Āfrikas reģionu Latvijai šobrīd ir lauksaimniecības un pārtikas apstrādes jomā. Vienlaikus, viesojoties Etiopijā, Kenijā un Ganā, tika arī gūta pārliecība par Latvijas eksporta potenciālu tādās jomās kā mežkopība, IKT, ķīmiskā rūpniecība (farmācija), transports un loģistika, kā arī izglītība, īpaši inženierzinātnēs. Latvijas piedāvājums atbilst šo valstu ekonomiskās attīstības prioritātēm. To sarunā apliecināja arī uzņēmēji, kuriem ir ilglaicīga darbības pieredze Āfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 29.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets trešdien skatīs Operatīvās vadības grupas izstrādātos priekšlikumus Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu pārskatīšanai, kas paredz no 7.aprīļa atļaut darboties visiem tirgotājiem.

Operatīvā vadības grupa rosina turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzīst, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Vadības grupa piedāvā ierobežojumu atcelšanu pa posmiem, trīs nedēļu cikla ietvaros. Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, tiktu arī pārskatīti pasākumu ieviešanas soļi. Plānots, ka visi pasākumi būs īstenojami tikai ar drošiem protokoliem, nodrošinot reālu to ievērošanas kontroli un uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Māca, kā iepazīt pasauli

Kristīne Stepiņa, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interese par dabaszinātnēm un eksaktajiem priekšmetiem jāveido jau 2. vai 3. klasē.

Tā uzskata lielvārdietis Jānis Lūsis, kurš interešu izglītības centru Lielvārdi vada jau septīto gadu – kopš tā pirmsākumiem. Tiekamies šī mācību gada pirmās micro:bit robotikas nodarbības laikā, kurā teju divdesmit 3.–7. klases puiši gan no Lielvārdes, gan Ogres un Ķeguma ar lielu interesi cenšas iedziļināties dizaina domāšanā. J. Lūsis, kurš uzskata sevi par Lielvārdes patriotu, tikko ir atgriezies no Skola 2030 pedagogu apmācības kursiem, kurp devies, lai iegūtu papildu zināšanas. Viņa aicinājums ir pedagoga darbs, kuram viņš pievērsies pēc daudziem žurnālistikā nostrādātiem gadiem.

Interese liela

Uz interešu izglītības centru Lielvārdi novada bērni pēc skolas nāk uz nodarbībām dažādos t.s. pulciņos, kuros tiek apgūta programmēšana, elektronika, robotika, mēroga modelēšana u.c. Pirms diviem gadiem durvis vēra Mārītes Montesori māja, kurā pirmsskolas un sākumskolas bērni var izvēlēties sev piemērotas nodarbības individuāli vai nelielās grupās. Katru mēnesi tehnoloģiju pulciņus un Mārītes Montesori māju apmeklē vairāk nekā 200 bērnu. Centrā Lielvārdi regulāri tiek organizētas arī izglītojošas tematiskās nodarbības dabaszinībās skolēniem no visas Latvijas. Šeit 1.–6. klašu skolēniem tiek piedāvāti dažādi eksperimenti ar gaismu, skaņu, elektrību un magnētiem, bet 4.–12. klašu skolēniem ir iespēja apgūt 3D modelēšanas un 3D drukas pamatus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Igaunijā atvieglos ierobežojumus attiecībā uz pasākumu dalībnieku skaitu

LETA/BNS, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība nolēmusi no 28.jūnija mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, palielinot maksimālo pieļaujamo pasākumu dalībnieku skaitu gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Kā otrdien paziņojis valdības preses dienests, pasākumos telpās no jūnija beigām drīkstēs piedalīties līdz 1000 cilvēkiem, nodrošinot, lai attiecīgā telpa nav aizpildīta vairāk kā par 50%, savukārt ārā - līdz 5000 cilvēkiem.

Pašlaik atļautais dalībnieku skaits ir attiecīgi 600 un 1000 cilvēki.

Savukārt tādus pasākumus, kuros piedalās tikai cilvēki, kas var apliecināt, ka vakcinēti pret Covid-19, pārslimojuši šo slimību vai saņēmuši negatīvu testa rezultātu, no 28.jūnija drīkstēs apmeklēt līdz 6000 cilvēkiem telpās un līdz 12 000 cilvēkiem - brīvā dabā. Kā ziņots, kopš šīs nedēļas sākuma ar tādiem noteikumiem pasākumos jau drīkst piedalīties līdz 3000 cilvēkiem telpās un 9000 cilvēkiem ārā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tikai četros novados nodokļu ienākumi šogad ir lielāki par inflāciju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 29.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šadurskis: Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai

LETA, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skolu tīkls neatbilst mūsdienu sociālekonomiskajai un demogrāfiskajai situācijai, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Šodien, prezentējot pētījumu par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, kurā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams tikai 130 vidusskolu nokomplektēšanai (2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas), Šadurskis sacīja, ka izglītības sistēmai ir vistiešākā ietekme uz tautsaimniecību un no tā, cik labas ir mūsu skolas, atkarīgs, cik labi dzīvo mūsu sabiedrība.

Ministrs sacīja, ka mūsdienīgai vidusskolai jābūt tādai, kurai ir atbilstoša infrastruktūra, kas rada iespējas skolēniem un pedagogiem. Tāpat vidusskolai jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums pedagogiem, kā arī jāceļ pedagoga profesijas prestižs. Vienlaikus ļoti būtisks ir pietiekams skolēnu skaits jauniešu sociālo prasmju attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās ierobežos tirdzniecības centru darbu, paredz piektdien valdības ārkārtas sēdē pieņemtais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

No nākamās nedēļas iedzīvotājiem būs pieejami tie klātienes pakalpojumi, kuri ir īpaši svarīgi veselīgai un drošai sadzīvei un kuru pieejamība nav atliekama. Izprotot ārkārtējās situācijas pasākumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību kopumā, vienlaikus tiek strādāts pie atbalsta mehānismu izstrādes darba devējiem, darba ņēmējiem un tām iedzīvotāju grupām, kuras visvairāk skar vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pulcēšanās iespējamības mazināšanai no šodienas līdz 11.janvārim pastiprināti drošības pasākumi izglītības, sporta, kultūras un pakalpojumu jomās.

No 19.decembra jau ir spēkā ierobežojumi tirdzniecības jomā.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, nosakot virkni ierobežojumu.

Ierobežojumi neskars iedzīvotāju pārvietošanās brīvību.

Izglītības jomā valdība lēma, ka klātienē (arī ne individuāli) nenotiks nekāda veida praktiskās nodarbības. Profesionālajā un augstākajā izglītībā, dažādos kursos nodarbības drīkstēs notikt tikai attālināti. Izņēmums būs klīniskā prakse rezidentūrā.

Tāpat interešu izglītība un dažādi mēģinājumi drīkstēs notikt tikai attālināti. Tika arī lemts par vienu nedēļu līdz 8.janvārim 1.-6.klašu skolēniem pagarināt ziemas brīvlaiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ atsāksies mācības sākumskolās, taču vismaz līdz 7.februārim mācību process notiks attālināti, otrdien ierakstā "Twitter" paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Jau pašlaik attālināti mācās skolēni no 5.klases, profesionālo skolu audzēkņi un studenti augstskolās. Sākotnēji bija iecerēts, ka jaunāko klašu skolēni mācībās varētu atgriezties klātienē, tāpēc viņiem par trim nedēļām tika pagarināts ziemas brīvlaiks, tomēr pirms mācību atsākšanas lēmums ticis mainīts.

Šuplinska tagad skaidro, ka mācību process tomēr notiks attālināti, gaidot Covid-19 epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī.

No 4.janvāra attālināti mācīties atsāka 7.- 12.klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet speciālo izglītības iestāžu skolēni mācības organizē klātienē.

Nodarbības profesionālajā un augstākajā izglītībā, interešu izglītība, visa veida kursi un profesionālā pilnveide, amatieru mēģinājumi jau notiek attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Mūzika kā aicinājums

Linda Zalāne, 30.05.2018

Privātās mūzikas skolas BJMK Rokskola idejas virzītāji un pasniedzēji Ervīns Ramiņš un Ieva Reinberga-Ramiņa.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados privātajā mūzikas skolā BJMK Rokskola mācījušies simtiem bērnu gan no Jelgavas, gan citām Latvijas pilsētām

Pirms desmit gadiem skolu izveidoja Endijs Rožkalns, kurš laika gaitā komandā sapulcējis vēl citus profesionālus mūziķus – Zani Rožkalni, Ervīnu Ramiņu un Ievu Reinbergu-Ramiņu. «Katram ir savs amats, piemēram, es esmu direktora vietniece mācību un finanšu jomā, Ervīns ir direktora vietnieks mākslinieciskajos jautājumos, bet Zane ir skolas direktore. Tomēr pāri visam mēs esam mūziķi, kuri vēlējās citiem piedāvāt tādu mācību programmu, kāda klasiskajās pašvaldību mācību iestādēs nav pieejama. Akreditētas privātās mūzikas skolas Latvijā ir tikai divas – šī un vēl viena Rēzeknē,» paskaidro I. Reinberga-Ramiņa.

Dod iespēju

Pirmie idejas aizmetņi parādījušies pirms 13 gadiem, kad E. Rožkalns sācis privāti pasniegt ģitārspēli. Gribētāju kļuvis aizvien vairāk, tad tika izveidota biedrība Bērnu un jauniešu mūzikas klubs. Skola ir šīs biedrības turpinājums un papildinājums jau ar profesionālu ievirzi. Pirms desmit gadiem tika nodibināts SIA BJMK, kas piedāvā divas apmācību programmas – profesionālo, kas ir akreditēta mācību programma, līdz ar to audzēkņi pēc piecu gadu mācīšanās iegūst diplomu, kā arī interešu izglītības, kurā bērni un jaunieši nāk un mācās pēc savām vēlmēm un ieskatiem. Cits – vien dažus mēnešus, cits – vairākus gadus. «Viss sākās ar ģitāras apmācību, bet patlaban spektrs jau ir krietni plašāks. Audzēkņi pie mums mācās arī elektriskās ģitāras spēli, apgūst basģitāru, saksofonu, bungas, klavieres un vokālu, dzied nelielos ansambļos,» stāsta E. Ramiņš. Viņš piebilst, ka pirms desmit gadiem radās doma, ka ir jāizveido skola tiem cilvēkiem, kuri izdomā mācīties mūziku tad, kad klasiskajā mūzikas skolā sasniegtā vecuma dēļ vairs netiek uzņemti. «Viss it kā ir nokavēts, bet mēs šiem jauniešiem gribējām dot iespēju apgūt mūziku tad, kad viņi tam ir nobrieduši,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank īpašnieku labdarības fonds pērn atbalstījis projektus 479 800 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Fiļa labdarības fonds Novum Riga Charitable Foundation (iepriekš ABLV Charitable Foundation) kopumā pērn atbalstīja projektus pusmiljona eiro apmērā, norādīts fonda mājaslapā.

Reorganizējot fonda darbību, 2018. gadā tas turpināja darbu piecās jomās: «Bērni un ģimene», «Izglītība», «Pilsētvide», «Mecenātu projekti» un «Laikmetīgā māksla», atbalstot 22 iesāktus un jaunus projektus, to īstenošanai piešķirot 479 840 eiro. Fonds turpināja piesaistīt ziedojumus, kopumā pērn saņemot 139 012 eiro.

2018. gadā Novum Riga Charitable Foundation turpināja darboties sociālajos projektos, palīdzot vājdzirdīgiem bērniem, Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm un smagu slimību skartajiem. Programmā «Palīdzēsim dzirdēt!», kas ir viena no fonda ilglaicīgākajām programmām un viena no plašākajām vājdzirdīgo bērnu atbalsta platformām Latvijā, augstas kvalitātes digitālos daudzkanālu dzirdes aparātus saņēma 20 bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru