2018. gada valsts budžetā prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 336,3 milj. eiro, visvairāk - papildus 200,7 milj. eiro - saņems veselības aprūpe, taču arodbiedrību ieskatā šai summai vajadzēja būt 235,8 milj. eiro

Tāda aina iezīmējās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura valdības apstiprināto nākamā gada budžetu šodien iesniedz Saeimai, norādīja, ka veselības aprūpei nākamā gada budžeta projektā ir atvēlēts visvairāk papildus līdzekļu, taču tajā neesot ietverti iespējamie ieņēmumi no veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzētā maksājuma par tiem cilvēkiem, par kuriem nemaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. «Veselības aprūpes budžets kopumā pirmo reizi Latvijā pārsniegs vienu miljardu eiro,» uzsvēra finanšu ministre. Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris pārmeta valdībai atkāpšanos no iepriekš panāktās vienošanās, jo neesot ierakstīts, kādā veidā tiks nodrošināts veselības aprūpes finansējuma pieaugums līdz 4% no IKP 2020. gadā. Turklāt V. Keris brīdināja, ka gadījumā, ja tas netiks ierakstīts likumā, kā arī netiks noteikts attiecīgs algu pieaugums mediķiem, tad arodbiedrība atsauks savu atbalstu budžetam. Premjers Māris Kučinskis bija neizpratnē un atgādināja, ka valdība ir spējusi atrast būtisku summu veselības aprūpes budžetam, taču vēl papildus 150-160 milj. eiro neesot iespējams atrast, turklāt uz šādu papildus izdevumu apmēru arī «šķībi» raudzīšoties Eiropas Komisija. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns centās nodzēst nesaskaņu ugunsgrēku, piedāvājot vienādot izpratni, jo mediķiem algu palielināšanai plānoti 117 milj. eiro, turklāt izrādījās, ka runa nav par it kā trūkstošajiem 150-160 milj. eiro, bet gan par to, kurā vietā kas būtu jāfiksē. Vēl viens strīds bija par finansējumu zinātnei, kur arodbiedrības un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis atradās ierakumu pretējās pusēs. Rezultātā tika nolemts, ka sociālie partneri turpinās diskusijas par «konstatētajām neatbilstībām» un tad sagatavos savus priekšlikumus.

Finanšu ministre norādīja, ka 2018. gadā valsts konsolidētā budžeta projektā ieņēmumi paredzēti 8,751 miljards eiro, bet izdevumi par 201 milj. eiro lielāki – 8,952 miljardi eiro. Savukārt 2020. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi par 53,8 milj. eiro pārsniegs izdevumus. 2019. gadā valsts konsolidētā budžeta deficīts tiek lēsts 190 milj. eiro apmērā. «Situācija ar budžeta izpildi arī šogad ir par 63 milj. eiro labāka, nekā bija prognozēts,» piebilda D. Reizniece-Ozola. Viņasprāt, minēto iemeslu dēļ arī reālā situācija pēc budžeta izpildes fakta varētu būt labāka, nekā sākotnēji tika prognozēts.

Visu rakstu Budžeta pīrāgs ceļos uz Saeimas krāsni lasiet 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra