Trūkst skaidru kritēriju, pēc kādiem vienam vai otram projektam tiek piešķirti līdzekļi no tā saucamajām deputātu kvotām; svarīga arī atskaite par izdarīto

Tā DB norāda aptaujātie eksperti. Strādājot pie nākamā gada budžeta, arī šogad tika aktualizēts jautājums par tā saucamajām deputātu kvotām jeb papildu finansējumu deputātu ierosinājumiem. Šogad politiķi pauda apņemšanos atteikties no deputātu kvotām, tomēr deputāti var iesniegt priekšlikumus par efektīvāku līdzekļu izlietojumu. Iesniedzot budžeta projektu parlamentā, apņemšanos atteikties no deputātu kvotām uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, līdzīgu nostāju pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, kura arī norādīja, ka papildu fiskālās telpas deputātu priekšlikumiem nav. Parlamentāriešu priekšlikumi var attiekties uz to, kā naudu, kas atvēlēta kādai nozarei, izmantot efektīvāk. Šādi ierosinājumi tikšot vērtēti, uzklausot arī attiecīgās jomas ministru. Līdz ar to deputātiem ir iespējas izteikt piedāvājumu budžeta pilnveidošanai. Tomēr iepriekšējos gados bija ierasts, ka deputāti rosināja piešķirt finansējumu konkrētiem projektiem, bet kā resurss tika norādīti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, raksta LETA. Jāatgādina, ka 2017. gada budžeta ietvaros deputātu kvotām tika piešķirts finansējums 27,9 milj. eiro apmērā, un tas izsauca plašas diskusijas. Jāmin gan, ka Finanšu ministrija pērn norādīja, ka sporta infrastruktūras objektus sešās pašvaldībās, divus zinātnes projektus un valsts mūzikas skolu nevar pieskaitīt pie Saeimas deputātu priekšlikumiem, jo tie bija valdības atbalstīti priekšlikumi. Savukārt deputātu priekšlikumi uz otro lasījumu bija vērtībā ap 20 milj. eiro.

Iespējams, ka deputātu kvotas būtu aktuālas arī šogad, ja jau pagājušā gada nogalē nebūtu dažādiem projektiem, pēc deputātu ieskatiem, sadalīta tik milzīga summa. Jāmin gan, ka finansējumu varēs piešķirt, bet šie līdzekļi ir ieplānoti attiecīgo ministriju budžetos, tomēr kā finansējuma avotu vairs nevar norādīt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Sabiedrības par atklātību – Delna direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere DB norāda, ka Delna ir pret tā sauktajām deputātu kvotām un to piešķiršanas lietderību. «Deputātu kvotas vajadzētu skatīt kontekstā ar valsts prioritātēm un nozaru plānošanas dokumentiem. Līdz šim ir trūcis vienotu principu un kritēriju, kas ļautu pretendentiem godīgā konkurencē pieteikties uz kvotu finansējumu, tāpat šī prakse nav caurskatāma.

Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ginta Kraukle norāda, ka pašvaldības pieredze ar deputātu kvotām ir pozitīva un tās vienmēr tiek izlietotas paredzētajiem mērķiem, kas vērsti uz sabiedrības labumu. «Iedzīvotāji iegūst jaunus mūzikas instrumentus, tiek sakārtota draudzes māja, remontēta katlu māja, kolektīvam iegādāti jauni skatuves tērpi, kā arī atbalstīta radiostacija, kas gādā par latgaliešu valodas saglabāšanu. Tās ir reālas lietas, kas svarīgas iedzīvotājiem,» uzskata G. Kraukle.

Daļa projektu, kam tika piešķirts finansējums no deputātu kvotām 2017. gada budžeta ietvaros, ir pabeigti, daļa ir vēl tapšanas stadijā, bet atsevišķi mazāki nav realizējušies, liecina DB veiktā aptauja atsevišķās pašvaldībās.

Visu rakstu Deputātu kvotām trūkst izsekojamības lasiet otrdienas, 7. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra