Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, augustā patēriņa cenas Latvijā ir augušās par 3,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar jūliju patēriņa cenas Latvijā ir palielinājušās par 0,2%. Zīmīgi, ka šī ir pirmā reize kopš 2007. gada, kad salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi augustā Latvijā ir augušas patēriņa cenas.

Relatīvi augstais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd gan pārsvarā skaidrojams ar ārējiem faktoriem, kā arī nodokļu un administratīvo cenu izmaiņām, savukārt iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvijā saglabājas ļoti stabila. Pakalpojumu cenu inflācijas līmenis Latvijā nav mainījies jau vairāk nekā 3 gadus un augustā pakalpojumu cenas Latvijā palielinājās par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

#TOP trīs saimniecības pēc vidējā izslaukuma no vienas govs 2016./2017. pārraudzības gadā savas pozīcijas saglabājušas.

Trīs saimniecības – Beverīnas novada z/s Vītoliņi, Rūjienas novada z/s Ceriņi un Smiltenes novada z/s Kalējiņi 1 – 2016./2017. pārraudzības gadā pārsniegušas 14 tūkstoš kg vidējo izslaukumu no vienas govs

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu līderu trijnieks palicis nemainīgs. Trīspadsmit tūkstošus kg no govs izdevies pārsniegt Ventspils novada SIA Jāņlejas, savukārt vairāk nekā 12 tūkstošus vidēji no govs slaukušas desmit saimniecības – z/s Kalna Ūdenāni, z/s Kalna Dambrāni, z/s Sporas, z/s Zilūži, SIA Vecsiljāņi, SIA Vidzemes putniņi, Rolanda Agruma saimniecība, SIA Brīvzemnieki, z/s Mazlauri un z/s Tomiņi. Pirmoreiz 100 ražīgāko ganāmpulku skaitā pēc izslaukuma iekļuvusi viena no lielākajām piena lopkopības saimniecībām – Agrofirma Tērvete – teju divu tūkstošu ganāmpulkā izslaukums sasniedzis 9905 kg vidēji no vienas govs.

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Saskaņā ar FKTK publicētajiem bankas sektora datiem 2019. gadā uzņēmumu kreditēšana konsekventi turpināja sarukt.

Nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa atlikums bankās 2019. gada 3. ceturksnī samazinājās vēl par 0,2%. Banku finansējums Latvijas uzņēmumiem kļūst mazāk pieejams, kā arī uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kļuvis piesardzīgs, atzīmē FKTK. Faktiski banku smagnējais regulējums un pelēkā ekonomika padarīja šo bankas pakalpojumu par nepievilcīgu bankām un uzņēmējiem.

Šādā situācijā kļūst vien aktuāls jautājums par citiem kapitāla piesaistīšanas veidiem. Viena no alternatīvām ir finansējuma piesaiste biržā. Atbilstoši pētījuma datiem 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Ir vairāki plusi kotēšanai biržā. Ieguvumu vidū var minēt spēcīgu korporatīvo tēlu un uzņēmuma reputāciju, kas ir svarīga, iekarojot jaunus tirgus un piesaistot stratēģiskos investorus.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Kaut gan īsi pirms valsts budžeta izskatīšanas valstī ieviestie Covid-19 ierobežojumi ir salīdzinoši saudzīgi, tie neizbēgami bremzēs ekonomisko izaugsmi un pasliktinās valsts fiskālo pozīciju.

Šādos augstas nenoteiktības apstākļos Fiskālās disciplīnas padome (FDP) aicina valdību rūpīgi izvērtēt pieaugošos riskus, kas saistīti ar Covid-19 trešo vilni. Uz to Uzraudzības ziņojumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. - 2024. gadam un 2022. gada budžetu norāda FDP.

“Covid –19 krīzes dēļ pēdējos divus gadus valsts budžeta veidošanas process ir bijis ļoti sarežģīts, un kopumā valdība un Finanšu ministrija ir tikusi galā ar šī laika izaicinājumiem. Tomēr arī šodien nenoteiktība ir liela un atbalsta pasākumu finansēšana, kuru apjoms Covid-19 trešā viļņa ietekmē atkal varētu pieaugt, rada jaunus fiskālus riskus, ” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.