Latvijā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis viens no straujākajiem vispārējā valdības parāda kāpumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienībā (ES), liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» dati.

Latvijā otrajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds pieauga par 0,8 procentpunktiem. Straujāks kāpums reģistrēts Lietuvā (+1,8 procentpunkti), Luksemburgā (+1,4 procentpunkti) un Francijā (+1,3 procentpunkti).

Tāds pats kā Latvijā parāda kāpums fiksēts arī Portugālē, bet mazāks pieaugums bijis Rumānijā (+0,5%), Somijā (+0,2%),kā arī Čehijā un Itālijā (abās valstīs +0,1%)

Kopumā otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu pirms gada valsts parāda attiecība pret IKP pieauga deviņās ES dalībvalstīs, bet 19 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais valsts parāda kritums šajā periodā reģistrēts Grieķijā (-4,7 procentpunkti), Nīderlandē (-4,5 procentpunkti), Vācijā (-3,9 procentpunkti) un Austrijā (-3,5%). Igaunijā tas samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Ceturkšņa izteiksmē valsts parāda pieaugums attiecībā pret IKP otrajā ceturksnī reģistrēts septiņās ES valstīs, 20 valstīs tas saruka, bet Apvienotajā Karalistē tas saglabājies nemainīgs.

Otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem lielākais valdības parāda pret IKP pieaugums reģistrēts Lietuvā (+2,6 procentpunkti), Portugālē (+1,7 procentpunkti), Itālijā un Latvijā (abās +0,7 procentpunkti), kā arī Francijā (+0,5% procentpunkti).

Savukārt lielākais valsts parāda kritums salīdzinājumā ar janvāri-martu reģistrēts Horvātijā (-4,5 procentpunkti), Slovākijā (-1,6 procentpunkti), Maltā (-1,4 procentpunkti), Beļģijā un Grieķijā (abās valstīs -1,1 procentpunkts) Igaunijā samazinājums bijis par 0,3 procentpunktiem.

«Eurostat» jaunākie dati liecina, ka otrajā ceturksnī Latvijā valsts parāda attiecība pret IKP bija septītā zemākā ES un atbilda 40% no IKP.

Zemāka nekā Latvijā vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP otrajā ceturksnī bija Igaunijā (8,9%), Luksemburgā (23,4%), Bulgārijā (27,7%), Dānijā (36,8%), Rumānijā (37,2%) un Čehijā (39,4%), bet nedaudz lielāka tā bijusi Lietuvā (41,7%).

Savukārt lielākā valsts parāda attiecība pret IKP otrajā ceturksnī bija Grieķijā (175%), Itālijā (134,7%) un Portugālē (132,1%).

ES lielākajā ekonomikā Vācijā valsts parāds otrajā ceturksnī bija 66% no IKP, kas bija par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējos trīs mēnešos un 3,9 procentpunktiem mazāk nekā aprīlī-jūnijā pērn.

Vidēji ES valstu parāds jūnija beigās bija sarucis līdz 83,4% no IKP pretstatā 83,8% no IKP pagājušā gada otrā ceturkšņa beigās. Savukārt 19 valstu veidotajā eirozonā tas samazinājies no 90,8% līdz 89,1% no IKP. Ceturkšņa izteiksmē valsts parāds ES sarucis par 0,3 procentpunktiem, bet eirozonā - par 0,1 procentpunktu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra