Vairāk nekā 100 miljonus eiro Latvijas valsts uzturēšanā samaksā divpadsmit nozares, no kurām visvairāk – tirdzniecība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. 

To liecina SIA Lursoft pētījums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta datus par katra uzņēmuma samaksātajiem nodokļiem un pašu uzņēmēju Lursoft sniegtos datus par darbības nozarēm.

Iegūtie dati rāda, ka visvairāk nodokļos samaksā uzņēmumi, kuri par pamatdarbības jomu uzrādījuši vairumtirdzniecību, to kopējie maksājumi budžetā veido 1,33 miljardus eiro. Vienlaikus samaksātais nodokļu apjoms ir mazāks, nekā šī nozare uzrādīja 2015. gadā. Mazumtirdzniecība, kura samaksājusi 907 miljonus eiro, tieši pretēji nodokļu maksājumus palielinājusi par 5,9%. «Tas ir visai ievērojams kāpums gan procentos, gan arī absolūtajā vērtībā, jo pieaugums ir par 51 milj. eiro,» par mazumtirdzniecības pieauguma situāciju atbild SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz to, ka pērn ir palielinājies to nozaru skaits, kuras valstij ienes vairāk nekā 100 milj. eiro. «Lai arī būtisks cenu kāpums kafejnīcās un restorānos nav novērots, tomēr šīs jomas kopējais devums valsts budžetam pieaudzis par vairāk nekā 10% un pārsniedz 99 milj. eiro robežu. Iespējams, ka tas panākts nodokļu administrācijas īpašas vērības rezultātā šai nozarē,» secina A. Brūvelis. Viņš vērš uzmanību uz dažu nozaru lēcienveidīgām nodokļu izmaiņām, kas dažās jomās pārsniedz pat divas reizes. «Liels nodokļu pieaugums - 20% apmērā - tiek uzrādīts inženierbūvniecībā, kura pamatā varētu būt ES struktūrfondu projektu pabeigšana komplektā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem būvniecībā kopumā,» pieļauj A. Brūvelis.

«Tāpat 27% nodokļu pieaugumu uzrāda informācijas pakalpojumu bizness, kurš gan tradicionāli ir apzinīgi nodokļus maksājošs, jo mūsdienās šī biznesa jomā visi norēķini pamatā tiek veikti tikai bezskaidrā naudā, kas varētu liecināt, ka nopietni uzņēmēji arvien vairāk apzinās informācijas nozīmi lēmumu pieņemšanā,» norāda A. Brūvelis. Tāpat viņš vērš uzmanību uz datorprogrammēšanas nozari, kura kļūst par arvien nozīmīgāku sfēru ar ievērojamu pienesumu valsts makam. «120 milj. eiro samaksātie nodokļi šo jomu ierindo 11. vietā, taču pieauguma temps – 14% gadā – ļauj secināt, ka tā var apsteigt citas jomas. Piemēram, pērn tā samaksāja nodokļos vairāk nekā tradicionāli pelnošā telekomunikāciju joma. Tiesa, Latvijas nodokļu likumdošana ir īpaši nedraudzīga radošajām nozarēm, tai skaitā datorprogrammu izstrādātājiem, kuriem nodokļu slogs ir ļoti smags – pat PVN šeit parasti automātiski tiek pielīdzināts «apgrozījuma nodoklim», trūkst tikai «akcīzes nodokļa par smadzeņu izmantošanu»,» ironizē A. Brūvelis.

Visu rakstu Valsts maka biezums atkarīgs no iekšējā patēriņa lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra