Publiskais sektors konkurē ne tikai ar privāto, bet arī ar citām iestādēm

Lai arī vidējie rādītāji reizēm ir kā vidējā temperatūra slimnīcā, tomēr ir redzamas samērā būtiskas atšķirības valsts iestāžu samaksāto nodokļu apjomos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta atlase speciāli Dienas Biznesam. Turklāt lielākajai daļai iestāžu samaksātie nodokļi pamatā veidojas no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), kas ļauj spriest arī par atalgojumu attiecīgajās iestādēs. Protams, tiek maksāts arī pievienotās vērtības nodoklis, transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, muitas nodoklis (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests), dabas resursu nodoklis.

Salīdzinot ministriju līmeni, Aizsardzības ministrijā vidēji samaksātais IIN par vienu darbinieku ir divas reizes lielāks nekā, piemēram, Tieslietu vai Veselības ministrijā, savukārt Aizsardzības ministrijas samaksātās VSAOI ir pat mazākas nekā tās samaksātais IIN. Tāpat lielus darba spēka nodokļus, rēķinot uz vienu darbinieku, maksā Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts kase, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija. Vienlaikus mazus darba spēka nodokļus maksā ar izglītību un veselības, sociālo aprūpi saistītās iestādes. Nav jau noslēpums, ka arī valsts iestāžu ietvaros var variēt ar dažādām niansēm, kā, piemēram, departamentu un vadītāju, to vietnieku skaitu, kas ļauj uzlabot vidējos atalgojuma rādītājus. Ir taču valsts iestādēs departamenti, kuros to un nodaļu vadītāju, vietnieku skaits pārsniedz vecāko ekspertu skaitu. «Publiskā sektora konkurētspēja ir tikpat atšķirīga cik situācija pašā publiskajā sektorā. Tas atkarīgs, kā sokas katrai konkrētajai nozarei, cik sakārtota tā ir, kas nosaka tās pievilcību darbinieku acīs un arī iespējas maksāt, piesaistīt vēlamos darbiniekus. Specialitātēs, nozarēs, kur nepieciešamas specifiskas zināšanas vai izglītība, bet pieprasījums no privātā sektora ir augsts, publiskā sektora konkurētspēja ir ļoti zema,» norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Savā ziņā ir redzama arī korelācija starp nozares sakārtotību un ministriju samaksātajiem darba spēka nodokļiem, piemēram, rēķinot uz vienu darbinieku, vieni no zemākajiem tie ir Veselības un Tieslietu ministrijā, un nav noslēpums, ka šajās nozarēs visā Latvijā ir nepieciešami uzlabojumi.

Visu rakstu Būtiskas atšķirības samaksātajos nodokļos lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra