Iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ļautu Latvijai izkļūt no vidēju ieņēmumu slazda, vienlaikus stimulējot nopelnīto investēt, vēl gan jārod risinājumi vairākos jautājumos

To intervijā DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Viņš atzīst, ka piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes pacelšana no pašreizējiem 15% līdz 20% ir rūpīgi jāvērtē kontekstā ar ziemeļu kaimiņu diskusijām par šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15%.

Fragments no intervijas:

Kāpēc Ekonomikas ministrija tagad tik strikti iestājas par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN – 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija?

Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā. Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis, kas spiež cilvēkus doties strādāt uz ārzemēm, bet salīdzinoši augsts rentabilitātes līmenis – 8%, kas ir par trīs procentpunktiem augstāks nekā Vācijā, secinājums – uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt produktivitāti.

Lai kur arī virzītos – produktivitātes paaugstināšanā vai darba algu paaugstināšanā – ,uzņēmumu rentabilitāte samazināsies, kas nebūt nav uzņēmēju interesēs. To arī parāda diskusijas ar daudzu nozaru uzņēmējiem. Uz valsts jautājumu, ko vajadzētu nozarei, skan atbilde – vajag izveidot īpašu augstākās mācību iestādes programmu, lai šajā jomā būtu studenti un viņiem būtu vairāk potenciālo darbinieku, kuriem tādējādi (lielas konkurences apstākļos) varēs maksāt mazāku algu. Viņi būtībā nerunā par to, ka ir gatavi vairāk pieņemt darbā dārgāk apmaksājamus cilvēkus, jo tas nozīmētu mazāku rentabilitāti. Tirgus konjunktūra mainās, un niša, kas pirms septiņiem astoņiem gadiem ģenerēja saldu peļņu, tāda vairs nav. Satraucoši ir arī tie dati, kas rāda uzņēmumu grupas, kuras pēdējos gados ir audzējušas algas, bet nav augusi produktivitāte, un faktiski tas nozīmē, ka algas apēd peļņu.

Bez tam uzņēmējiem trūkst motivācijas investēt nopelnīto naudu, jo tā apliekama ar UIN 15% apmērā. Mazie un pat vidējie uzņēmumi nav interesanti bankām kā kredītņēmēji, jo tiem pašu kapitāls ir niecīgs un to attīstība ir ļoti lēna. Igaunijas ieviestā UIN sistēma tiek uzskatīta par vienu no konkurētspējīgākajām OECD valstu vidū. Salīdzinot Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iespēto no 2000. līdz 2015 gadam, jāsecina, ka reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli Igaunijā ļāvusi šīs valsts uzņēmumiem straujāk audzēt pašu kapitālu nekā Latvijā strādājošajiem, un šobrīd tas ziemeļu kaimiņiem ir vidēji 3,5 reizes augstāks nekā mūsu uzņēmumiem, kaut arī 2000. gadā tas bija līdzīgs.

Visu interviju Peļņas nodokļa reforma – ierocis pārmaiņām lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra