Dienas Bizness

  • 26 trešdiena,
    aprīlis

    Alīna, Sandris, Rūsiņš

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8493

    USD: 1.0891

Finanses

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Eksperts: Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā  32

Iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ļautu Latvijai izkļūt no vidēju ieņēmumu slazda, vienlaikus stimulējot nopelnīto investēt, vēl gan jārod risinājumi vairākos jautājumos

To intervijā DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Viņš atzīst, ka piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes pacelšana no pašreizējiem 15% līdz 20% ir rūpīgi jāvērtē kontekstā ar ziemeļu kaimiņu diskusijām par šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15%.

Fragments no intervijas:

Kāpēc Ekonomikas ministrija tagad tik strikti iestājas par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN – 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija?

Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā. Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis, kas spiež cilvēkus doties strādāt uz ārzemēm, bet salīdzinoši augsts rentabilitātes līmenis – 8%, kas ir par trīs procentpunktiem augstāks nekā Vācijā, secinājums – uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt produktivitāti.

Lai kur arī virzītos – produktivitātes paaugstināšanā vai darba algu paaugstināšanā – ,uzņēmumu rentabilitāte samazināsies, kas nebūt nav uzņēmēju interesēs. To arī parāda diskusijas ar daudzu nozaru uzņēmējiem. Uz valsts jautājumu, ko vajadzētu nozarei, skan atbilde – vajag izveidot īpašu augstākās mācību iestādes programmu, lai šajā jomā būtu studenti un viņiem būtu vairāk potenciālo darbinieku, kuriem tādējādi (lielas konkurences apstākļos) varēs maksāt mazāku algu. Viņi būtībā nerunā par to, ka ir gatavi vairāk pieņemt darbā dārgāk apmaksājamus cilvēkus, jo tas nozīmētu mazāku rentabilitāti. Tirgus konjunktūra mainās, un niša, kas pirms septiņiem astoņiem gadiem ģenerēja saldu peļņu, tāda vairs nav. Satraucoši ir arī tie dati, kas rāda uzņēmumu grupas, kuras pēdējos gados ir audzējušas algas, bet nav augusi produktivitāte, un faktiski tas nozīmē, ka algas apēd peļņu.

Bez tam uzņēmējiem trūkst motivācijas investēt nopelnīto naudu, jo tā apliekama ar UIN 15% apmērā. Mazie un pat vidējie uzņēmumi nav interesanti bankām kā kredītņēmēji, jo tiem pašu kapitāls ir niecīgs un to attīstība ir ļoti lēna. Igaunijas ieviestā UIN sistēma tiek uzskatīta par vienu no konkurētspējīgākajām OECD valstu vidū. Salīdzinot Latvijas un Igaunijas uzņēmumu iespēto no 2000. līdz 2015 gadam, jāsecina, ka reinvestētās peļņas neaplikšana ar peļņas nodokli Igaunijā ļāvusi šīs valsts uzņēmumiem straujāk audzēt pašu kapitālu nekā Latvijā strādājošajiem, un šobrīd tas ziemeļu kaimiņiem ir vidēji 3,5 reizes augstāks nekā mūsu uzņēmumiem, kaut arī 2000. gadā tas bija līdzīgs.

Visu interviju Peļņas nodokļa reforma – ierocis pārmaiņām lasiet 27. marta laikrakstā Dienas Bizness.

Saistītie raksti

Komentāri

  • adegfdv

    pirms mēneša, 2017.03.27 12:18

    " Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis"

    Abi saistīti faktori.Zemas algas palīdz izdzīvot sliktiem vadītājiem.Var atļauties pārtaisīt nenovadītus darbus.

    • 3500

      pirms mēneša, 2017.03.27 16:51

      Es atvainojos ,bet kārtējais MURGS par ZEMO produktivitāti ...No Latvijas ir emigrējuši 300-400 tūkstošu ekonomisko bēgļu .Latvijā viņi NEMĀCĒJA strādāt bet TUR viņiem viss kārtībā ar PRODUKTIVITĀTI ...Varbūt mūsu vadītāji ir DUNDUKI ! Kāpēc TUR māk strādāt bet te nemāk?

    • dundukam "3500"

      pirms 30 dienām, 2017.03.27 22:46

      lasīt arī māki, jeb tikai komentārus skribelēt? neviens rakstā neapgalvo, ka zemas produktivitātes iemesls ir darbinieki! zema produktivitāte Latvijā nav nekāds murgs - tas ir pierādīts fakts. un tā iemesls nav ne vieni paši darbinieki, nedz arī vadība, bet gan tehnoloģiju un kopējās nozaru infrastruktūras nīkulība un atpalicība. un tāda tā ir lielā mērā tāpēc, ka vidējais uzņēmējs nevar un īsti arī negrib to attīstīt, jo īsā-vidējā termiņā nav izdevīgi, jo UIN noēd peļņu vienādi gan reinvestējot, gan ņemot ārā. par to, ka tā nevajag darīt arī raksts :)

    • 3500

      pirms 29 dienām, 2017.03.28 07:03

      +6 -6

      Tehnoloģijas ...Piemērs Jūrmala-Salaspils apvadceļš .Kapitāli remontēja, pagāja 5-6 gadi un jau ielāpos ,brūk kopā .Pēc uzbūvēšanas bija ,,troksnis ,,atsauca Vācu ekspertīzi .Vāciets pateica ,ka BRĀĶIS ,bet mūsējie pateica ka viss OKEI .Tad kā tur bija OKEI ! .MAXIMAS skrūves OKEI .Strādnieks vainīgs vai atslēgas vainīgas ,ar kurām savilka skrūves ...TEHNOLOĢIJAS ..Strādāt vajaga ,KONTROLĒT vajaga un VADĪT vajaga .

  • stalkers

    pirms mēneša, 2017.03.27 12:28

    Nevar būt...beidzot kāds caur puķēm pasaka produktivitātes un rentabilitātes saistību....slikti plānots process, kas caur mazām algām sniedz uzņēmējam peļņu, kas nav ieinteresēts ieguldīt, bet gan celt laukā....kas būtībā ir pretēji bļaušanai par nekvalificēto, slinko un nepieejamo darbaspēku, kas sākās pēc krīzes.

    • Blefs

      pirms 29 dienām, 2017.03.28 10:06

      +6 -0

      Par slazdiem ekonomisti runā, kad iestājas noslēgti cikli. Nodokļu gadījumā paceļot nodokļus, samazinās ar nodokļiem apliekamā bāze- aizveras uzņēmumi, aizbrauc cilvēki, utt. Valstij samazinās ieņēmumi no nodokļiem, tā atkal paceļ nodokļus, kas atkal samazina bāzi un tā pa apli, kamēr ekonomika sabrūk.
      To var mēģināt aprakstīt ar visi tiem procentiem, produktivitāti, rentabilitāti, algu lielumu, bet būtība nemainās, ja labību nopļauj tīko tā izdīgusi, graudus nekad nesagaidīsi.

  • Klīdzējs

    pirms mēneša, 2017.03.27 12:35

    +3 -3

    Iekrišana slazdā nav saistīta ar ES fondu apguves kavēšanu!?

  • Es

    pirms mēneša, 2017.03.27 12:35

    +8 -8

    "Lai kur arī virzītos – produktivitātes paaugstināšanā vai darba algu paaugstināšanā – ,uzņēmumu rentabilitāte samazināsies, kas nebūt nav uzņēmēju interesēs."

    Nesapratu, kādā veidā produktivitātes celšana samazina rentabilitāti. Godājamais ierēdnis būs sapinies meistarībā.

    • Charles

      pirms mēneša, 2017.03.27 12:41

      Šeit ar produktivitātes celšanu ir domātas investīcijas iekārtu iegādē, kas kādu laiku samazinās rentabilitāti, kamēr iekārtas amortizēsies. Manuprāt, rakstā par to bija.

  • cccc

    pirms mēneša, 2017.03.27 13:10

    +1 -0

    cik ilgi tā var? vai nu jāveras ciet vai jāpalielina produktivitāte?

  • Šalle

    pirms mēneša, 2017.03.27 13:51

    +9 -1

    Lai nogriezto koku sazāģētu dēļos, vajag zāģi. Lai šos dēļus pārtaisītu mēbelēs, vajag gan iekārtas, gan zinošu, labi apmaksātu darba spēku. Uzņēmēji kūtri investē iekārtās, jo 1) neviens tam nenod kredītu; 2) nav attīstību veicinošas nodokļu sistēmas; 3) nav zinošā darba spēka. Apburtais loks. Vai nodokļa atcelšana reinvestētajai peļņai veicinās investīcijas, to vēl redzēs.

    • Maz.vid.uzņ.

      pirms mēneša, 2017.03.27 14:30

      Vismaz, mazliet uzlabos, bet vispār ir stingri par vēlu....

    • A

      pirms 20 dienām, 2017.04.06 08:26

      +1 -0

      Kokus sūtam prom apaļokoku = baļķu veidā uz Ķīnu un brīnāmies ka nav darbavietu

  • ////

    pirms mēneša, 2017.03.27 14:05

    +7 -6

    Igaunija ar tādu reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokļiem gan ir precīzi tajā pašā slazdā. Igaunijā un citās Rietumu valstīs par nodokļu politiku atbild Finanšu ministrija, nevis blakus ministrijas, kas piedāvā bezatbildīgus risinājumus, nenesot par to sekām nekādu atbildību. Vidējo ienākumu slazds ir mikrouzņēmumu dēļ, jo tādiem bezjēdzīgi augt, neatmaksājas, ka tikai ne pašas Ekonomikas ministrijas ideja savulaik. Pirms kārtējās idejas, kurš nesīs atbildību par iepriekšējo?

    • Maz.vid.uzņ.

      pirms mēneša, 2017.03.27 14:29

      Muļķības, Igaunijas slazdā siers krietni garšīgāks! :-) Paskaties, vidējās algas rādītājus utt. Ieviešot 500eur neapliekamo min. utt. viņi iet strauji uz priekšu, par to liecina gan dzimstības, gan emigrācijas statistika- EE ir sācis pieaugt iedzīvotāju skaits!

    • ?

      pirms mēneša, 2017.03.27 15:52

      Kas tad Igaunijā garšīgāks, ja neskaita Helsinku tuvumu. Somija nodrošina lielu daļu Igaunijas IKP, daudzi igauņi tur strādā, no tā arī vidējās algas rādītājs. Igaunijas mīts diezgan pielūgts Latvijā, tikai var izrādīties, ka nav pamata. Igaunijā arī IKP stagnē.

    • ??????

      pirms 6 dienām, 2017.04.20 08:54

      +0 -0

      Es gribu zinat cik Igaunijas IKP tiek veidots no Latvijas uznemejiem? Dzivo Mezaparka un jutos ka dzivo Tallina, masinas kurse ar Igaunijas numeriem

  • Geks

    pirms mēneša, 2017.03.27 15:02

    +2 -4

    Tukša runa! Labāk vidēji nekā zemi ienākumi, kurus vēlētos eksperts. Lai naudasmaisiem būtu ko kāst!

  • rakstu

    pirms mēneša, 2017.03.27 16:12

    +9 -0

    Kad beidzot db izbeigs ar savu programproduktu ņirgāties par komentētāju ? Praktiski nav iespējams domājot uzrakstīt komentāru ,jo tas tiek sistemātiski pēc minūtēm 5-7 "aprīts" . Pie kam tā ,ka nevaru to sev saglabāt.

    • Zemu vērtēts komentārs. Parādīt...

      tekla

      pirms mēneša, 2017.03.27 17:20

      +3 -7

      viena rindiņa jums, "domājot", jāraksta 5-7min.? Garākus komentārus puse neizlasīs, puse no atlikušajiem pazaudēs domu lasot. Vai jums nebūtu jādomā, kā paaugstināt produktivitāti?

    • %

      pirms 28 dienām, 2017.03.29 14:31

      +0 -1

      Rakstiet wordā un pēc tam pārkopējiet.

  • a

    pirms mēneša, 2017.03.27 17:01

    +4 -1

    daļai uzņēmumu tā " augstā rentabilitate" , manuprāt, ir saistīta ar patiešām augsto soc un IIN slogu. Diezin vai var tā uzreiz spriest par zemo produktivitāti.

  • Mad Max

    pirms mēneša, 2017.03.27 17:06

    Un te ir rezultaats. Mums tachu vajadzeeja buut ZA Eiropas Sveicei, Luksemburgai un Holandei. Tika bankas un terminaalji, visi paareejie piipee kaut ko garshiigu, mieriigi atlaidushies shuupulkreeslaa.
    Vieniigais kas mironii iepuush shobriid dziiviibu ir ES fondi. Beigsies tie, beigsies ekonomika. Diemzheel.
    Mazai atveertai ekonomikai primaari svariigs, pie tik maza ieksheejaa tirgus, ir eksports. Te dati par janvaari no db.
    NO COMMENT.
    2017.gada janvārī Latvijas eksporta apmērs bija 809 miljoni eiro, Lietuva eksportēja preces 1,865 miljardu eiro vērtībā, bet Igaunija - 937 miljonu eiro vērtībā.
    Lietuva no mums dazhu gaismas gadu attalumaa, estipoiji ar 1,3 milj lielu populaaciju taapat mums iekabina.

  • VVZ

    pirms mēneša, 2017.03.27 18:10

    Latvija ir iekritusi pseidoekspertu, savtīgu partiju šarikovu un švonderu slazdā. Sertificēti salašņas stūrē procesus. Un, pats stulbākais, gaismas tuneļa galā nav.

  • žurcis

    pirms 30 dienām, 2017.03.27 20:52

    +2 -0

    Visi btauc prom uz angliju un vāciju

  • bijušais students

    pirms 30 dienām, 2017.03.27 22:04

    +5 -1

    Vispār Latvija ir iegrimusi zemu ienākumu slazdā, jo no ES dalībvalstīm ir viens no zemākiem ienākumiem un tāda ir valdības stratēģija. Ja apskatīsim 2000. gada stratēģiju, to arī redzēsim kā vienu no valsts konkurences priekšrocībām. Zemas algas un reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli ir Ārvalstu investoru interešu pārstāvēšana, jo kādēļ gan maksāt nodokļus, ja var nemaksāt. Nez vai Igaunija ir labākais piemērs.

    • bijušajam studentam

      pirms 30 dienām, 2017.03.27 23:16

      +4 -2

      Augstskolu tā arī nepabeidzāt, ka te tādas gudrības bārstiet? Cik pašam uzņēmumu? Vismaz viens un eksportējošs?

  • Es

    pirms 29 dienām, 2017.03.28 08:36

    +6 -0

    Neapliekot peļņu ar UIN, ja tā netiek izņemta no uzņēmuma, tiks tiešām iegūts daudz kas.

    Piemēram:

    Jaunas mašīnas uz uzņēmumu
    Jaunas privātmājas uz uzņēmumu
    Jauni zemes gabali uz uzņēmumu
    Suns uz uzņēmumu kā uzņēmuma sargs
    Sunim pārtika uz uzņēmumu jo kaut kā taču uzņēmuma sargsuns jābaro.

    Utt...

    Piesaukt Igauniju - lohatrons. Tikpat labi Latviju varēja salīdzināt ar Slovākiju. Vienīgā starpība starp Igauniju un Latviju ir tas, ka Helsinki ir 2 stundu attālumā un viņiem savā starpā ir viegli komunicēt.

    Latvijas problēma ir nevis viens no Eiropas zemākajiem UIN, bet gan tas, ka šīs valsts vadīšanu savā starpā ir sadalījuši no vienas puses vienkārši prasti bandīti kuri braukā pa Rīga ar Kiprā reģistrētiem Bentley Bentyaga un no otras puses briseles briokrāti kuriem interesē kalpot, nevis aizstāvēt vietējās intereses.

  • Hoherbahers

    pirms 28 dienām, 2017.03.29 21:03

    +8 -0

    Viņš kaut ko jauc, jo Latvija galvenokārt ir zemu ieņēmumu zeme. Tāpēc jau 1/4 iedzīvotāju ir valsti pametuši.

  • Tiešām

    pirms 26 dienām, 2017.03.31 19:19

    +3 -0

    Nevis slazdā,bet pilnīgi nepamatotā TUA un darbaspēka imigrācijas kangaru varā. Ja nebūtu importētā darbaspēka, arī algas, t.sk. minimālās algas būtu tādas kā Igaunijā, proti par procentiem 30 augstākas. Tas pilnīgi noteikti sekmētu kopēju ekonomikas efektivitāti un konkurētspēju.

  • anjansons

    pirms 24 dienām, 2017.04.02 23:28

    +0 -0

    Ok ir 10 un vairāk Latvijas ekonomikas problēmu, bet tas ka mēs cīnāmies ar vienu nenozīmē ka nav jācīnās ar citām. Nekas neliedz cīnīties gan ar zemu produktivitāti, gan arī pret visādiem oligarhiem un korumpantiem.

  • Ezis UK

    pirms 3 dienām, 2017.04.23 20:55

    +1 -0

    Kādi slazdi? Komu nistu valsts nododkļi un "valsts aparāta"apjoms nosaka visu.

Reklāma