Iecerētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa revolūcija palielinās ne vien naudas apjomu mazo algu saņēmēju maciņos, bet arī šī nodokļa maksājumus no kapitāla pieauguma
Ministru kabinetam vajadzēja divas sēdes, lai vienotos par nodokļu reformu. Lai arī pašlaik vēl nevarot runāt par konkrētiem tehniskajiem risinājumiem likumprojektu normu līmenī, tomēr virknei ieceru ir divas puses – gaiša un tumšā. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atbalsta iecerētās pārmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), jo tās vērstas uz darbaspēka nodokļu sloga, it īpaši mazo algu saņēmējiem, samazināšanu, kas arī vienlaicīgi mazinās ēnu ekonomiku – aplokšņu algas. Savukārt Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols norāda, ka daudzas detaļas un nianses vēl nav «uzliktas uz papīra».
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola valdības 3. maija sēdē skaidroja, ka tiek piedāvāts samazināt IIN likmi līdz 20% (pašreizējo) 23% vietā ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, savukārt 23% IIN likme būtu ienākumiem, kuri pārsniedz 45 000 eiro gadā. Uzņēmēju protestus izraisījušais solidaritātes nodoklis tiktu atcelts. Vienlaikus tiek piedāvāts minimālo algu palielināt līdz 430 eiro pašreizējo 380 vietā un noteikt neapliekamo minimumu pašam maksātajam 250 eiro apmērā, pašlaik 60 līdz 115 eiro atkarībā no algas lieluma. Tiesa, neapliekamais minimums tiem, kuru alga būs 1350 eiro mēnesī, būs nulle. Savukārt neapliekamais minimums par apgādībā esošiem bērniem tiktu palielināts no 175 eiro mēnesī līdz 250.
Savukārt autoratlīdzības saņēmējiem, kuri maksā IIN 23% apmērā, tiek piedāvāts šiem maksātājiem IIN likmi noteikt 20% apmērā un vēl +5% sociālajā apdrošināšanā, kas tiktu novirzīti pensiju uzkrāšanai. Paredzēta lielāka likme kapitāla pieaugumam. Proti, pašlaik IIN likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15%, bet tiek piedāvāts to palielināt līdz 20%.
Plašāk par iecerēm nodokļu jomā lasiet 12. maija laikrakstā Dienas Bizness.