Izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jābūt gatavam sevi juridiski aizsargāt

To intervijā saka juridisko zinātņu doktors, Biznesa augstskolas Turība docents un AS Latvijas Gāze (LG) Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Māris Onževs.

Nesen ir iznākusi grāmata Vispārējie tiesību principi: tiesiskā drošība un tiesiskā paļāvība, esat viens no tās zinātniskajiem līdzautoriem. Kā tiesiskā paļāvība ietekmē uzņēmējdarbību?

Zināšanas un izpratne par tiesisko paļāvību ir priekšnoteikums jebkura uzņēmēja sekmīgai ilgtermiņa darbībai biznesā. Šajos «turbulentajos» laikos, kuros esam pieredzējuši un vēl pieredzēsim neskaitāmas tiesiskā regulējuma maiņas, ikvienam uzņēmējam ir jāzina, kā sevi juridiski pasargāt. Un tas būtu jādara jau laicīgi – kad vēl tikai gaisā virmo idejas par jaunu regulējumu, iestāžu prakses maiņu u.tml, bet vēl pirms ir noticis potenciālais tiesiskās paļāvības aizskārums. Varbūt skan teorētiski, bet atbilstošām zināšanām par tiesisko paļāvību ir milzīga nozīme, lai pasargātu savu biznesu, savu peļņu un savu īpašumu. Tomēr tas, ko es redzu gan kā akadēmiķis, kurš doktorantūras ietvaros padziļināti pētījis tiesisko paļāvību, gan arī kā juridiskais praktiķis, nereti tiesiskās paļāvības princips tiek piesaukts bez juridiska seguma. Tiesiskā paļāvība jau ir kļuvusi par tādu kā modes lietu jeb «zīmolu», uz kuru katra sevi cienoša persona, gadījumā, ja viņu negatīvi ietekmē kādas likumdošanas izmaiņas, mēģina atsaukties, paziņojot, ka tās tiesiskā paļāvība ir aizskarta. Iespējams, tādēļ rodas arī situācijas, ka gadījumos, kuros tiesiskā paļāvība tik tiešām būtu jāaizsargā, neviens vairs tam uzmanību nepievērš, līdzīgi kā, piemēram, LG tirgus atvēršanas laikā. Ja simts reizes kāds sauks, ka deg, deg, taču tie būs viltus izsaukumi, nākamajā reizē, kad patiešām degs, tad vairs neviens dzēst neskries.

Kā jūs vērtējat tiesiskās paļāvības līmeni, par kuru uzņēmēji bieži saka, ka uz to nevar paļauties?

Tiesiskās paļāvības līmenis Latvijā ir vērtējams kā zems. No vienas puses, es to saistītu ar sabiedrības kopējo neuzticēšanās līmeni Saeimai un Ministru kabinetam – ņemot vērā ļoti zemo uzticēšanos personām, nevar cerēt, ka pēkšņi paļāvība uz šo personu pieņemtajiem lēmumiem būs augstāka. Tomēr, no otras puses, tieši no maksimāli ātras tiesiskās paļāvības paaugstināšanas ir atkarīga arī Latvijas ekonomiskā nākotne. Tas, ko sabiedrībā dzirdam par absolūtu neticību valsts pensiju sistēmas nākotnei un tādējādi nesamaksātiem miljoniem valsts budžetā aplokšņu algu formā, ir spilgts tiesiskās paļāvības neesamības piemērs. Tas savukārt sekojoši pierāda, ka arī ēnu ekonomikas līmeni būtu iespējams samazināt un iegūt papildu līdzekļus valsts budžetā, ja iedzīvotājiem būtu skaidrība par piešķirto tiesību saglabāšanu arī pēc desmit un divdesmit gadiem. Tādēļ skumji noskatīties, ka valsts nereti ar nepārdomātām izmaiņām normatīvajos aktos vēl vairāk grauj iespēju iziet no šī apburtā loka. Piemēram, iespējams, ka īstermiņā no nelielas nodokļu palielināšanas valsts budžets finansiāli iegūs, tomēr ilgtermiņā tas noteikti atsauksies uz valsts kopējo kredabilitāti.

Visu interviju Tiesiskā paļāvība ir jārespektē lasiet piektdienas, 3. novembra, laikrakstā Dienas Bizness!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra