Eksperti

Kā pandēmijā izdzīvojušam uzņēmējam nesabrukt zem Eiropas zaļā kursa

Māris Simanovičs AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs, 09.12.2021

Jaunākais izdevums

Pandēmijas vārdu gada kopsavilkumos lokām jau otro reizi. Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina apēnot uzņēmējdarbības ikdienu un biznesa rādītājus, un nešķiet, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.

Taču Covid-19, lai arī rada zināmas grūtības, nebūt nav Latvijas ražotāju konkurētspējas lielākais bieds tuvāko gadu griezumā: īstais izaicinājums uzglūn pavisam no citas puses – ir pienācis pēdējais brīdis, lai valstiskā mērogā sakārtotu ar CO2 izmešu samazināšanu saistītos jautājumus.

Teikt, ka “Eco Baltia” uzņēmumi būtu īpaši cietuši pandēmijas dēļ, nebūtu godīgi pret citiem Latvijas uzņēmumiem. Grūtāk atkritumu šķirošanas un pārstrādes nozarei klājās 2020. gadā, bet mums izdevās ļoti veiksmīgi sagrupēties, un šogad viennozīmīgi esam uzķēruši atkritumu pārstrādes “vilni” un uz tā visu gadu “sērfojuši”, attīstot jaudas, uzlabojot kvalitātes prasības un veiksmīgi izejot vairāku lielo zīmolu sertifikāciju un audita procedūru. Taču, protams, arī šajā nozarē, tāpat kā jebkurā uzņēmējdarbības jomā, Covid-19 pandēmija ir kā raķete bez stabilizatoriem, un katra jauna tās kustība izraisa atbilstošu viļņošanos globālajos tīklos. Ar to šis gads iesākās, ar to turpinājās, un pagaidām nav nekādu indikāciju, ka nākamais būs mierīgāks.

Kopumā uzņēmuma darbību ir pozitīvi ietekmējis politiskais uzstādījums, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij nosakot pieaugošus mērķus gan atkritumu šķirošanā un savākšanā, gan otrreizējo izejvielu izmantošanā. Industriju tas nenoliedzami silda un dzen uz priekšu. Pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām strauji pieaug, kas veicināja uzņēmuma attīstību gada otrajā pusē. Vienlaikus pastāv risks pārkarsēt tirgu, jo pieprasījums ir milzīgs, bet piedāvājums tam īsti netiek līdzi. Būtu jāiegulda lielas investīcijas un jāattīsta infrastruktūra, kas nenotiek pietiekami strauji.

Nozari bez sekām nav atstājuši arī citi ārējie izaicinājumi. Ja degvielas cenas gada sākumā patīkami pārsteidza, tad gada beigās tās būtiski palielināja pašizmaksu gan atkritumu savākšanai, gan galaproduktu realizācijai tālākos tirgos. Nekas cits neatliek, kā pārlikt šo slogu uz galapatērētāja pleciem, taču tas ir iespējams tikai tik lielā mērā, cik atļauj tirgus vai konkursa nolikums, kas savukārt ietekmē uzņēmuma biznesa rādītājus īsākā vai garākā termiņā. Un kas gan tās būtu par gada beigām bez pārsteigumiem! Iespaidīgākais no tiem neapšaubāmi ir šī brīža elektrības cena Nord Pool biržā Latvijas reģionā, ko diez vai varēja iztēloties pat pārliecināti pesimisti. To, kādas būs elektrības un citu energoresursu sadārdzinājuma ilgtermiņa sekas, pašlaik ir grūti prognozēt.

Šogad saskārāmies arī ar cilvēkresursu problēmu. Atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē tas kopumā ir pastāvīgs izaicinājums, jo nav daudz cilvēku, kas ar lielu entuziasmu būtu gatavi uz līnijas šķirot atkritumus. Inflācijas radīto spiedienu uz darba tirgu pastiprināja nepieciešamība uzrādīt Covid-19 vakcinācijas sertifikātu un jezga, ko tā izraisīja daļā sabiedrības. Nācies ieguldīt daudz resursu, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, kas atkarībā no nodarbināto pozīcijas bijis zināms izaicinājums. Tomēr centieni rezultējušies ar panākumiem, un šobrīd visos mūsu grupas uzņēmumos kopā pilnu vai daļēju vakcinācijas kursu veikuši teju visi darbinieki. Tomēr, raugoties uz kopējiem nodarbinātību ietekmējošiem faktoriem, tostarp darbinieku trūkumu konkrētās jomās, vērtējam iespējas pārstrādes procesus automatizēt, jo, ja darbu veic robotizēta līnija, sliktākajā gadījumā tās ir lielākas elektrības un uzturēšanas izmaksas, bet ne Covid-19 karantīna.

Automatizācija un efektivitātes palielināšana ir bijusi mūsu uzmanības centrā visu gadu, un tas palīdzējis savlaicīgi novērst problēmas gan energoresursu, gan cilvēkresursu patēriņā. Ļoti lepojos arī ar paveikto datu digitalizācijas un procesu efektivitātes kotroles jomā – esam pārgājuši uz attālinātu uzņēmumu pārvaldību un attālinātām valdes sēdēm, kas ļauj vairāk koncentrēties uz konkrētu saturu, kopumā būtiski veicinot uzņēmuma izaugsmi.

Skatoties uz nākamo gadu, jāsecina, ka būs jāpārvar jauni izaicinājumi. Skaidrs, ka Covid-19 ietekmē cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un arī atkritumu apjoms aug. Infrastruktūras attīstības kontekstā ar to noteikti būs jārēķinās. Visticamāk, aprites ekonomika un apņemšanās būt par tās dalībniekiem Latvijai būs dārgs prieks. Līdz šim tirgus sadārdzinājums ir veidojies sistemātiski, bet globālais pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām šobrīd šaujas debesīs kosmiskā ātrumā. Sadārdzinājums var kļūt tik straujš, ka neviens vairs nevēlēsies šo produkciju iegādāties. Protams, biznesam īstermiņā tas ir ļāvis nopelnīt, bet attīstībai jābūt plūstošākai, lai tā būtu ilglaicīga un ilgtspējīga.

Kā tad izaicinājumus un krīzes pārvērst izaugsmē? “Eco Baltia” stratēģiskais uzstādījums ir saražot katru nākamo vienību, patērējot mazāk resursu, nekā ražojot iepriekšējo. Tāpēc pastāvīgi sekojam tehnoloģiju attīstībai, investējam jaunās iekārtās un meklējam atjautīgus risinājumus, lai saglabātu konkurētspēju Eiropas mērogā un nostiprinātu savas pozīcijas.

Taču, runājot ne tikai par uzņēmuma nākotni, bet Latvijas ražošanas nozares konkurētspēju vispār, īstais uzdevums, ar ko jātiek galā ļoti drīz, ir valstiska apzināšanās, ka varam arī nesasniegt Eiropas Savienības ambiciozos CO2 emisiju samazināšanas mērķus līdz 2030. gadam. Patiešām prieks par uzņēmumiem, kas seko līdzi savam emisiju apjomam un plāno, kā to samazināt. Piemēram, “Eco Baltia” pāriet no automašīnām ar dīzeļdzinējiem uz mašīnām, ko darbina dabasgāze.

Šobrīd izmantojam jau septiņas CNG automašīnas atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanai. Tomēr nešķiet, ka valstiskā līmenī tiek nenovērtēts problēmas dziļums – 2030. gads šķiet vēl tālu, taču tiltu, kas savienotu tagadni ar nākotni, būtu svarīgi būvēt jau tagad. CO2 emisiju kvotu dārdzība ir neizbēgama, un tas, visticamāk, ietekmēs Latvijas rūpniecību tuvākajos 10 gados, ja valdība steidzami ar nodokļu politiku nestimulēs energoefektivitāti. Latvijas ražotāji, kas nebūs sākuši par to domāt patstāvīgi, pēc dažiem gadiem var attapties, ka vairs nav konkurētspējīgi. Kamēr ārzemēs, pat mūsu tuvākajos kaimiņos, tiek izdarīts liels spiediens uz CO2 samazināšanu ar dažādu investīciju, atbalsta programmu un CO2 emisiju nodokļa palielināšanu, Latvijā šis jautājums ir bumba ar laika degli.

Nākamais gads ir pēdējais brīdis, kad izstrādāt valsts stratēģiju un vienoties par finanšu mehānismiem, kā piespiest uzņēmējus par to domāt jau tagad, kaut vai izvēloties alternatīvas degvielas. Diskusija, vai litija baterijas, ko izmanto elektroauto darbināšanai, ir vai nav dabai draudzīgāks risinājums, droši vien turpināsies vēl gadiem, bet dīzeļmašīna, kas “izšauj” melnu dūmu mākoni pie katra starta, arī nav pieņemams variants.

Mēdz teikt, ka jauns gads nozīmē jaunas iespējas. Jā, bet tikai tad ja tās laikus apzinām un patiešām izmantojam. Ir pienācis laiks ne tikai reaģēt uz pandēmijas apstākļiem, bet arī proaktīvi darboties, lai risinātu problēmas, pirms tās nosaka Latvijas uzņēmējdarbības dienaskārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus, prasa samazināt poligonos apglabāto atkritumu apmērus. Viena no iespējām ir daļu no tiem izmantot kā kurināmo siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi samazinot energoresursu importu.

Par to tiks diskutēts 27.aprīlī Dienas Biznesa sadarbībā ar SIA Clean R, AS Eco Baltia un SIA ZAAO rīkotajā konferencē Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu.

Transformācijas jautājumi

“Transformācija no līdzšinējiem 11 atkritumu apglabāšanas poligoniem uz pieciem līdz septiņiem reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem, ko paredz akceptētais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam,” uz jautājumu par būtiskāko nozarē atbild SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņš norāda, ka reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri ne tikai pieņem atkritumus apglabāšanai, bet arī veic to šķirošanu un domā par aprites ekonomikas iedzīvināšanas iespējām arvien lielākai atkritumu daļai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksne, dedzināmā kūdra un atkritumi ir resursi, kurus izmantojot Latvija var palielināt savu energoneatkarību tieši siltumapgādē. Tam nepieciešama lēmumu pieņēmēju vēlme to reāli īstenot.

Tādu ainu iezīmē vairāku nozaru uzņēmēji. Tiek norādīts, ka Latvijā būtībā zem kājām atrodas resursi, kurus iespējams izmantot siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Vairāk nekā miljons TJ “Latvija ir ar meža resursiem bagāta valsts, un pašreizējos apstākļos šis resurss ir jāizmanto Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai,” uzsver Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Latvijā vairāk nekā pusi valsts teritorijas klāj meži, kuru platība turpina pieaugt. Latvijas klimatiskie apstākļi un augsnes nodrošina izcilus apstākļus mežsaimniecībai. Mežsaimniecības tradīcijas un likuma prasības nodrošina meža apsaimniekošanas cikla nepārtrauktību, kura laikā tiek ievākta koksnes raža, veikta meža atjaunošana, kopšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam

Māris Ķirsons, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu.

“Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā - 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro. Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētiskā bada situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes

Māris Ķirsons, 30.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir skaidrs, ka vēl nebūt neesam sasnieguši augstāko izmaksu punktu, pēc kura sasniegšanas varētu daudzmaz droši prognozēt, ka perspektīvā inflācijas pieaugums apstāsies un atgriezīsies 1–2% līmenī.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam 

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā...

"Šāda secinājuma pamatā ir fakts, ka joprojām nav prognozējams cenu līmenis, pie kura apstāsies pārtikas cenu kāpums, un vēl jo vairāk ir jautājumi par pārtikas preču pieejamību, bez tam nav skaidrs, kādas būs energoresursu cenas. Latvijas situācijā, piemēram, nav skaidrs, cik maksās dabasgāze un vai tā būs pietiekamā apjomā visiem patērētājiem. Uz šiem jautājumiem atbildes sola tikai vēls rudens. Pēc ekspertu sacītā, Latvijā gadā ir nepieciešamas apmēram 15 TWh dabasgāzes, bet vai tik daudz tiks sagādāts, to rādīs laiks, jo īpaši, ja apkures sezonā ik mēnesi patērējam apmēram 1,5 TWh. Situācijas raksturošanai atbilstošs ir vārdu salikums “enerģētiskā krīze”, jo tāda ir teju vai visā Eiropā, nevis tikai un vienīgi Latvijā. Enerģētiskā bada – dabasgāzes deficīta – situācijā būs jautājums, kurus patērētājus pirmos atslēgt no gāzes, un es neloloju ilūzijas par to, ka tie būs rūpnieciskie patērētāji, tostarp Eco Baltia grupas ražotāji, jo politiķiem daudz mīļāks būs jebkura Rīgas mikrorajona iedzīvotājs, kura atstāšana bez siltuma ziemā draud ar lielu neapmierinātības risku un no tā izrietošajām sekām. Taču šāds iespējamais risinājums novedīs pie situācijas eskalācijas, jo, nespējot ražot, uzņēmēji būs spiesti atlaist strādājošos, valstij tiem nāksies maksāt bezdarbnieka pabalstus, kuri savukārt tiek finansēti no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Šādu situāciju nedrīkst pieļaut. Man šķiet, ka tuvojošos priekšvēlēšanu situācijā vairums politiķu baidās stāstīt patiesību par reālo situāciju, bet, ja tāda iestāsies, tad būs par vēlu kaut ko lietas labā darīt, jo tā nepaliks bez sekām".

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas  

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas...

Visu interviju lasiet 24.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

PET Baltija kļūst par Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets biedru

Db.lv, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums AS "PET Baltija" pievienojies Latvijas Eksportētāju asociācijai "The Red Jackets", informē kompānijā.

"Eco Baltia" valdes priekšsēdētājs un "PET Baltija" padomes priekšsēdētājs Māris Simanovičs norāda, ka dalība asociācijā uzņēmumam sniegs iespēju piedalīties eksportētājiem svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī dalīties pieredzē un idejās ar citiem eksportētājiem par Latvijas produktu un pakalpojumu virzību eksporta tirgos.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" apvieno vairāk nekā 50 Latvijas eksporta uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Eco Baltia organizēs savu pirmo obligāciju emisiju

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia” plānojusi tuvākajā laikā īstenot savu pirmo nenodrošināto obligāciju emisiju.

Obligāciju emisijā piesaistītais finansējums tiks izmantots grupas attīstības projektiem ar mērķi paplašināt otrreizējo izejvielu pārstrādi starptautiskā līmenī.

“Finansējuma piesaiste kapitāla tirgū ir secīgs solis “Eco Baltia” turpmākajā attīstības ceļā. Pēdējos divos gados esam restrukturizējuši savu biznesa modeli, sakārtojuši korporatīvo pārvaldību, pārliecinoši virzījušies uz CO2 neitralitāti biznesā un īstenojuši apjomīgus investīciju projektus, kas nostiprinājuši konkurētspēju un pozīcijas starptautiskajos tirgos. Mūsu mērķi un izaugsmes ambīcijas sniedzas krietni pāri Latvijas un pat Baltijas līmenim. Tāpēc esam sagatavojušies veikt arī nākamo soli un piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū, apliecinot mūsu attīstības perspektīvas un rentabilitāti,” uzsver “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 07.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.novembra žurnālā lasiet:

* Statistika

ECB beidz likmju celšanu, pagaidām

* Intervija

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai. SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris

* Tēma

Pašvaldības šogad kompensēja valsts izdevumu samazinājumu sociālajai aizsardzībai

* Uzņēmējdarbība

Recesija — labākais izrāviena brīdis Latvijai. AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

* Inovācijas

LIAA inovāciju prioritātes sola panākumus

* Inovācijas

Palīdz saprast nepieciešamo inovāciju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 17.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.janvāra numurā lasi:

Statistika

Inflācija mazina un maina patēriņu

Tēma

Nākotnes Latvijas vajadzībām nepietiks speciālistu

Aktuāli

Bez dotācijām tikai Rīgā un Pierīgā

Nekustamais īpašums

Investori komercīpašumos pērn ieguldījuši trešdaļu miljarda

Finanses

Pārtraukt naudas ierakšanu betonā. Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka

Nodokļi

Svešu parādu “dāvanas” biedē biznesu

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmēji un eksperti diskutēs par darbinieku apmācību izmaksām un to nozīmi uzņēmumu attīstībā

Sadarbības materiāls, 17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka izaicinājumus risina ar automatizāciju un ražošanas koncentrāciju, jo citādi saglabāt konkurētspēju Eiropas tirgos, kur inflācija ir vairāk nekā divas reizes zemāka nekā Latvijā, nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš uzskata, ka augstās inflācijas laikā vienīgais risinājums, lai nesamazinātu cilvēku pirktspēju, ir valstij 2023. gadā atļaut darba devējiem izmaksāt piemaksu vismaz sešus mēnešus, bez šīs summas aplikšanas ar darbaspēka nodokļiem.

Fragments no intervijas

Vai situācijā, kad eirozonas valstī Latvijā inflācija pērn otrajā pusgadā bija ap 22%, bet eirozonā līdz 10%, vispār bija iespējams produkta cenā «ielikt» visu izmaksu pieaugumu?

Šis jautājums ir attiecināms uz ikvienu ražotāju, kurš savus produktus piegādā ārvalstu tirgiem, kuros inflācijas rādītāji bija (ir) daudz zemāki nekā Latvijā. Ārvalstu patērētāji pērk preci par tirgus, nevis kādu citu cenu, un tāpēc izmaksu pieauguma apmērs Latvijā nebūt nav tāds arguments, lai pircēji to akceptētu. Šis ir jautājums Latvijas valdībai par šeit strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. Viens no būtiskākajiem ražošanas izmaksu ietekmētājiem bija un ir elektroenerģijas cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. janvārī, portālā Db.lv notiks tiešraide motiveer.eu organizētajai paneļdiskusijai “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Diskusijā šī brīža TOP vadītāji un jomas eksperti dalīsies ar savu viedokli, redzējumu un pārdomām par tēmu, kas šobrīd ir aktuāla lielākajā daļā organizāciju - apmācību izmaksu samazinājums.

Diskusijas dalībnieki:

  • Ieva Tetere, AS “SEB banka” vadītāja;
  • Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;
  • Katrīna Ošleja, vadības koučs PCC, līderības trenere KBT, supervizors;
  • Zigmunds Vīķis, biznesa izaugsmes treneris.

Diskusijas moderatore: Anita Kalniņa, FranklinCovey līderības trenere un Eleving Group personāla vadītāja

Diskusijas sākums 17:30

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides koncernā "Eco Baltia" ietilpstošā plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca SIA "Nordic Plast" investējusi 2,8 miljonus eiro jaunā otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnijā, kas otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudu palielinās līdz pat 30%, informē "Eco Baltia" pārstāvji.

"Nordic Plast" direktors Andris Trumars norāda, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai iespējami vairāk polimēra iepakojumu nonāk otrreizējā apritē, aizvietojot pirmreizējo izejvielu izmantošanu.

"Līdz šim iepakojuma šķirošanā lielā mērā balstījāmies uz roku darbu, kas, lai arī nodrošina augstu kvalitāti, tomēr ierobežo iespējas straujāk kāpināt ražošanas jaudas. Pateicoties jaunajai automatizētajai šķirošanas līnijai, mūsu rūpnīcas jaudas pieaugs līdz 300 tonnām mēnesī jeb 30%," pauž Trumars, piebilstot, ka jaunā šķirošanas līnija palīdzēs kāpināt gan efektivitāti, gan arī konkurētspēju starptautiskajos tirgos un palīdzēs nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti uzņēmuma klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides apsaimniekošanas koncerna AS "Eco Baltia" uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" ar meitasuzņēmuma starpniecību - AS "Latvijas zaļais punkts" - pabeidzis ceļu un ielu uzturēšanas uzņēmuma SIA "Pilsētas eko serviss" iegādes darījumu, informē kompānijā.

Darījums paredz 100% daļu iegādi uzņēmumos "Pilsētas eko serviss", SIA "PES serviss" un SIA "B 124". Darījuma īstenošanai piesaistīts "Luminor Bank" aizdevums. Darījuma summa netiek izpausta.

Darījuma pabeigšanai Konkurences padomes (KP) atļauja tika saņemta 2022.gada decembrī.

Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas patlaban nav plānotas.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs un "Eco Baltia" vides apsaimniekošanas segmenta vadītājs Jānis Aizbalts norāda, ka situācija ekonomikā, ražošanas izmaksu kāpums un energoresursu cenas ikvienam uzņēmumam rada papildu izaicinājumus. Vienlaikus uzņēmējdarbībā tas ir laiks, lai meklētu un ieviestu jaunus efektivitātes risinājumus, turpinātu attīstīties un nostiprinātu pozīcijas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā.

Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību," sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Fonds Uzņēmēji mieram uzsāk jaunu ziedojumu kampaņu Bez tevis nav uzvaras!

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru