Lielākās pensijas Latvijā svārstās robežās no 9000 līdz 19 400 eiro, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča pastāstīja, ka «top10» lielāko pensiju apmērs Latvijā svārstās no 9000 līdz 19 400 eiro. Ja lielākā pensija Latvijā ir 19 400 eiro mēnesī, tad otrā lielākā pensija ir aptuveni 8000 eiro.

Ministre skaidroja, ka Labklājības ministrijā tiek analizēts, kādu ietekmi uz sociālo budžetu atstāja deviņdesmitajos gados atceltie sociālo iemaksu griesti. Petraviča norādīja, ka persona, kas patlaban saņemt 19 000 lielu pensiju, visticamāk, patlaban saņem ievērojami vairāk nekā iepriekš iemaksājusi.

Stāstot par galvenajām Labklājības ministrijas prioritātēm nākamā gada budžetā, Petraviča skaidroja, ka ar 2020.gada 1.janvāri paredzēts palielināt minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērus, lai uzlabotu materiālo situāciju personām ar īpaši zemiem ienākumiem. Tāpat, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu personām ar invaliditāti, paredzēts pilnveidot un uzlabot sociālo pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī turpināt uzlabojumu ieviešanu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanā atbilstoši pieaugošajam pieprasījumam.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdz šim saņēmusi 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par teju 3000 darbinieku atbrīvošanu, otrdien tiešsaistes preses konferencē pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre uzsvēra, ka patlaban ir grūti prognozēt un plānot, kā Covid-19 pandēmijas dēļ pieaugs bezdarbnieku skaits un cik daudz papildu resursu būs nepieciešams piesaistīt.

Petraviča pastāstīja, ka līdz šim Labklājības ministrijas padotības iestādes saņēmušas 14 kolektīvās atlaišanas paziņojumus par 2884 darbinieku atbrīvošanu.

Ministre norādīja, ka kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 1200 cilvēkiem.

NVA pārstāve skaidroja, ka patlaban visvairāk cilvēku tiek atbrīvoti transporta, ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu jomā. Tāpat kopš vakardienas saņemts ievērojams paziņojumu skaits par kolektīvo atlaišanu no uzņēmumiem azartspēļu jomā.

Sociālajiem dienestiem netiks uzliktas Valsts ieņēmuma dienesta (VID) funkcijas un sociālo dienestu darbiniekiem nevar uzlikt par pienākumu izvērtēt, vai cilvēks slēpj ienākumus, pauda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre skaidroja, ka pašreizējais piedāvājums, kas vēl nav "akmenī kalts" un par ko turpināsies diskusijas, paredz sociālā dienesta pārstāvjiem sniegt palīdzību cilvēkiem, kuri ienākumi nesasniegs minimālo algu.

Vaicāta, vai atkāpsies no amata, ņemot vērā Sociālo darbinieku biedrības aicinājumu, Petraviča atbildēja noraidoši. No vienas puses ministre atzina, ka komunikācija nav bijusi īsti veiksmīga un ar pārpratumiem. Tomēr politiķe skaidroja, ka sākotnēji šis jautājumus ticis pārrunāts arī sanāksmē arī ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvi, taču LPS, kura ir pietuvināta sociālajam dienestam, laikam uzreiz neesot sapratusi jautājuma nopietnību.

2021.gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Petraviča norādīja, ka nākamgad paredzēts ieviest minimālo sociālo iemaksu veikšanu no minimālās algas, lai paredz sociālo drošību visiem strādājošajiem.

Tomēr plānots noteikt, ka autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo iemaksu, norādīja labklājības ministre.

Sociālajā dienestā šie cilvēki varētu saņemt individuālu atbalstu un viņiem arī varētu būt nepieciešams piedalīties kādos līdzdarbības pasākumos, lai sociālais dienests reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sniegtu izziņu, ka par konkrētajiem cilvēkiem minimālās sociālās iemaksas netiktu aprēķinātas no pilnas minimālās algas apmērā, norādīja politiķe.

Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu, kas paredz neaizliegt elektronisko smēķēšanas ierīču šķidrumus un tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus.

Tāpat deputāti Linda Liepiņa (LPV), Ramona Petraviča (LPV), Kristaps Krištopans (LPV), Armands Krauze (ZZS) un Vilis Krištopans (LPV) rosināja, ka maksimālā nikotīna koncentrācijas tabakas produktu aizstājējproduktā nepārsniedz 20 miligramus uz gramu. Attiecīgi Veselības ministrija (VM) rosina, ka nepārsniedz 4 miligramus uz gramu.

FM iestājas pret aizliegumu Latvijā tirgot šķidrumus e-cigaretēm  

Finanšu ministrija (FM) neatbalsta Veselības ministrijas priekšlikumu aizliegt Latvijas tirgū elektronisko...

Petraviča sēdē norādīja, ka e-cigarešu aromātu aizliegums palielinās nelegālo tirgu. Šobrīd Igaunijā pirmajā lasījumā ir nobalsots par e-cigarešu aizlieguma atcelšanu. Arī Zviedrija pērn noraidīja līdzīgus grozījumus, jo tie esot fundamentāli nepareizi un neproduktīvi. Ar to deputāte aicināja ņemt vērā Zviedrijas piemēru, jo tur ir zemākais smēķēšanas procents Eiropas Savienībā, savukārt Latvijā augstākais. Deputāte uzskata, ka nevar aizliegt patērētājiem lietot mazāk kaitīgus smēķēšanas produktus.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudele akcentēja, ka nevar piekrist, ka Zviedrija ir piemērs, kam sekot, jo tur "zelē'' tabaku. Viņa norādīja, ka 15-24 gadu vecu jauniešu vidū e-cigarešu lietotāju skaits ir palielinājies divas reizes.

VM pārstāve norādīja, ka pētījumi rāda, ka aromatizētāji tiek pievienoti, lai nomāktu tabakas nepatīkamo garšu, tāpēc aromatizētājiem ir galvenā loma, kamdēļ jauni cilvēki tās izvēlas.

Arī deputāts Lauris Lizbovskis (AS) uzskata, ka beztabakas produkti ir vairāk bīstami, jo tie nesmird, tāpēc tiek smēķēti visur. Tas esot mānīgs priekšstats, ka tas ir nekaitīgs produkts.

Deputāts Hosams Abu Meri (JV) uzskata, ka, ja atbalstīs neaizliegt aromatizētājus, tad nav vairs jēga turpināt pie šī strādāt.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve sēdē sacīja, ka Lietuvas un Igaunijas atbildīgās institūcijas atzina, ka kontrole nav iespējama. Likumprojekta grozījumu ideja ir laba, bet pagaidām nerealizējama. Lai nodrošinātu kontroli ir nepieciešami finansiāli līdzekļi, kas nav paredzēti.

Petraviča uzsvēra, ka šie produkti nav domāti bērniem un jauniešiem, tāpēc deputāti rosina, ka tos var iegādāties no 21 gadu vecuma. Viņa sacīja, ka 80% no visiem smēķētājiem esot sākuši smēķēt ''klasiskās'' cigaretes, ne e-cigaretes.

Veselības inspekcijas stingri atbalsta, ka ir nepieciešams aizliegt aromatizētājus. Inspekcijas pārstāve norādīja, ka krasi pieaug aromatizētāju izstrādājumu skaits.

Likumā tabakas aizstājējprodukts tiktu definēts kā produkts, kurš satur vai nesatur nikotīnu (izņemot ārstniecības līdzekļus, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes) un kuru paredzēts izmantot līdzīgi vai līdzīgiem mērķiem kā tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, bezdūmu tabakas izstrādājumus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes neatkarīgi no nikotīna satura šajos produktos un to lietošanas veida.

Tāpat paredzēts ierobežojums, kas attieksies arī uz jau esošiem tabakas izstrādājumiem. Paredzēts precizēt, ka aizliegts pārdot tādu smēķēšanai paredzētu tabakas izstrādājumu, arī jaunieviestu tabakas izstrādājumu, kuru sastāvā ir mentols, tā analogi un geraniols. Līdz ar to tiktu precizēts jau spēkā esošais aizliegums pārdot šādus produktus, kuru sastāvā ir piedevas, kas atvieglo ieelpošanu vai nikotīna uzņemšanu.

Valsts sociālā budžeta uzkrājums ir pietuvojies pirmskrīzes līmenim - vienam miljardam eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa norādīja, ka šis uzkrājums darbojas kā buferis situācijai, ja pēkšņi iestājas krīze.

Petraviča norādīja, ka vienlaikus arī palielinās summas, kas tiek izmaksātas no Labklājības ministrijas (LM) pārraudzībā esošā speciālā budžeta. Nākamgad no šī budžeta plānots izmaksāt par 200 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, kas esot saistīts ar pensiju, slimības un citu pabalstu pieaugumu.

Ministre atgādināja, ka nākamā gada LM budžeta prioritāte ir minimālā ienākuma līmeņa sistēmas pilnveide, kurai arī tikšot atvēlēti lielākie resursi.

Jau ziņots, ka turpmākos divus gadus - 2020. un 2021.gadā - plānots veikt vairākus pasākumus, lai uzlabotu minimālo ienākumu atbalsta sistēmu Latvijā, liecina otrdien valdībā zināšanai pieņemtais LM Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021.gadam.

Labklājības ministre Ramona Petraviča kopā ar Valsts darba inspekcijas un VDI Zemgales reģionālās nodaļas vadību, inspektoriem un Latvijas Robežsardzes struktūrvienību pārstāvjiem pārbaudes reidā apmeklējusi būvniecības objektu Vecumniekos.

Pārbaudes mērķis bijis pārliecināties, vai ir novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi darba drošības normatīvu ievērošanā un vai objektā visiem nodarbinātajiem ir sakārtotas darba tiesiskās attiecības.

Pārbaudes laikā būvdarbu objektā atradās Latvijas un ārvalstu (Ukrainas) strādnieki. Visiem būvdarbu vadītājs uzrādīja darba līgumus. Tomēr darba drošības jautājumos konstatētie pārkāpumi kļuva par iemeslu tam, lai VDI inspektori izsniegtu brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu. Tā novēršanai tika dots termiņš likumā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka būvnieki var informēt par pārkāpuma novēršanu arī elektroniski, iesūtot foto materiālu VDI, kolīdz darba drošības normatīvu prasības ir izpildītas.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Meklēs iespējas palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā Covid-19 dēļ, pieļaujot ieteikumus neievērojušajiem ceļotājiem tās neapmaksāt.

Otrdien valdības sēdē ministru vidū izvērsās diskusija par iespēju ierobežot slimības lapu apmaksu tiem cilvēkiem, kuri pēc valsts brīdinājuma tomēr ir devušies uz Covid-19 vīrusa skartajiem reģioniem, kā arī par iespējām palīdzēt uzņēmējiem slimības lapu apmaksā.

Skatot Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu par darbnespējas lapu izsniegšanu saistībā ar Covid-19, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) vērsa uzmanību uz to apmaksas kārtību, kas paredz, ka pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs. Kā akcentēja premjers, viņš vēlas pārliecināties, ka viss ir līdz galam izdomāts un ir pareizi, ka šīs pirmās desmit dienas uzņemas "privātas rokas".

Reaģējot uz Satversmes tiesā ierosināto lietu, tiek piedāvāts celt vecuma pensijas bāzi līdz 163 eiro tagadējo 80 eiro vietā, piektdien medijiem paziņoja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Savukārt personām ar trešās grupas invaliditāti šī atbalsta mehānisma bāzi piedāvāts celt līdz 163 eiro pašreizējo 80 eiro vietā. Tikmēr personām ar otrās grupas invaliditāti paredzēts palielināt pensijas līdz 228 eiro esošo 112 eiro vietā, kamēr pirmās - 260,80 eiro tagadējo 128 eiro vietā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumā ietilpst arī plāns celt personu ar trešās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas bāzi līdz 191 eiro esošo 122,69 eiro vietā, kā arī personu ar otrās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 267,40 eiro tagadējo 171,77 eiro. Tāpat paredzēts palielināt personu ar pirmās grupas invaliditāti kopš bērnības pensijas līdz 305,60 eiro, kas nodrošinātu 109,30 eiro pieaugumu relatīvi pret pašreizējo apmēru - 196,30 eiro.

Pašnodarbinātie, kuri saņem mazāk par minimālo algu, no nākamā gada nodokļus maksās proporcionāli saņemtajam 10% apmērā, šodien vienojās koalīcijas partijas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc tikšanās ar valdību veidojošajām partijām pastāstīja, ka šodien izdevies atrisināt atlikušos jautājumus, kas skar nākamā gada valsts budžetu. Politiķi vienojās, ka sociālo dienestu vietā nodokļu nomaksas kontroli veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars skaidroja, ka personas, kuru ienākumi būs zem minimālās algas sliekšņa, nodokļus maksās par reāli nopelnīto, nevis virs tā.

Dzintars stāstīja, ka koalīcija vienojās par pašnodarbināto pienākumu pašderklarēšanos reizi ceturksnī, kā arī 10% nodokļa likmi no reāli nopelnītajiem līdzekļiem.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), kā arī "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka pašnodarbinātajiem pirms gada attiecīgā ceturkšņa, kurā prognozē sev mazākus ienākumus par minimālo algu, būs jāiesniedz VID attiecīgais apliecinājums.

No nākamā gada bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts astoņus, nevis deviņus mēnešus, turklāt arī mazākā apmērā, tādējādi ietaupot 12 miljonus eiro, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Ministre paskaidroja, ka pirmos divus mēnešus pabalstu izmaksās 100% apmērā no piešķirtā pabalsta, nākamos divus - 75%, nākamos divus - 50%, bet pēdējos divus - 45% apmērā.

«Nevarētu teikt, ka tās ir pamatīgas izmaiņas, bet, iespējams, motivēs cilvēkus arī ātrāk atgriezties darba tirgū,» komentēja Petraviča, piebilstot, ka vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir 4,5 mēneši.

Pēc ministres teiktā, izmaiņas citos pabalstos nav gaidāmas.

Piešķiramo bezdarbnieka pabalstu aprēķina proporcionāli apdrošināšanas (darba) stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam.

Šobrīd visiem bezdarbniekiem, neatkarīgi no darba stāža pabalstu izmaksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus - 100% apmērā, nākamos trīs - 75% apmērā, bet pēdējos trīs - 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra.

Krīzes laikā nepareiza rīcība, līderiem pārkāpjot pašu uzstādītos noteikumus, izgaismojas īpaši spilgti. Taču tas notiek arī ikdienišķākos apstākļos. Kāpēc tas ir bīstami, jo īpaši – pandēmijas laikā?

Lai mazinātu Covid-19 izplatību, izslēgtu risku vēl plašākai vīrusa izplatībai, pasaules valstu līderi aicina ikvienu upurēties – atteikties no radu un draugu apciemošanas svētku laikā, atteikties no ceļošanas, iepirkšanās, sarokošanās un apskaušanās. Ja ir kāds, kuru ikviens sagaida ievērojam šos noteikumus, tad tas ir cilvēks, kurš aicina to darīt citus. Politiķi un valdības pārstāvji vairāk nekā jebkurš cits apzinās situācijas nopietnību, pastiprina ierobežojumus, ar saviem lēmumiem ierobežojot visas sabiedrības dzīvi, tāpēc no viņiem vēl jo vairāk tiek sagaidīts, ka viņi nepārkāps pašu uzliktās robežas. Tad kāpēc tik daudzi šo atbildību neattaisno un neievēro to, ko paši sludina?

Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šī gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi 86,708 miljonus eiro jeb 66,6% no gada plāna, liecina VSAA publiskotā statistika.

Kopumā šogad provizoriski bezdarbnieka pabalstos ir plānots izmaksāt 130,285 miljonus eiro. Vidēji mēnesī bezdarbnieku pabalstos tiek izmaksāti 10,8 miljoni eiro.

Visvairāk šogad izmaksāts februārī - 11,605 miljoni eiro, kad pabalstu saņēma 34 541 cilvēks, bet vidējais tā apmērs bija 332 eiro mēnesī.

Savukārt vismazāk izdevumu šogad bijis maijā, kad 32 077 bezdarbniekiem pabalstos izmaksāti 10,232 miljoni eiro jeb vidēji 316 eiro mēnesī. Tikmēr apdrošināšanai bezdarba gadījumā šogad veiktas obligātās iemaksas 105,079 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad tam paredzēts iekasēt 157,360 miljonus eiro. 2018.gadā bezdarbnieku pabalstos tika izmaksāti 119,887 miljoni eiro jeb 94% no gada plāna, bet apdrošināšanas obligātajās iemaksās tieši šim mērķim iekasēti 156,148 miljoni eiro.

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar priekšlikumu diskutēt par iespēju, ka lielajām pensijām nodokļu likmi no 20% varētu paaugstināt uz 50%.

Uzņēmējs Jānis Ošlejs par to tvīto: «Es maksāju visus nodokļus, jo paļaujos, ka tāpēc saņemšu labu pensiju. Petravičas ideja sodīt nodokļu maksātājus, atņemot pensijas, grauj uzticību un veicina nodokļu nemaksāšanu!» Zīmīgi, ka to retvītojuši vairāki sociālās jomas eksperti, tādējādi tam apliecinot savu piekrišanu.

Sociālās jomas eksperte Ruta Zilvere pauž savu pārsteigumu par šādu fikso ideju, saucot to par muļķīgu runāšanu. Jo uz pensiju ir jāraugās kā uz daļu no ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Ja pašlaik IIN augstākā likme ir 23%, tad nav saprotams, kādēļ lielākās pensijas lai apliktu ar dubultaugstu likmi.

Senioru lietu padomes sēdē, kas notika 26. maijā, apspriesta ideja par minimālo pensiju attīstību Latvijā, tostarp iespēju no 2023. gadā ieviest bāzes pensiju, informē Labklājības ministrijā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzsver, ka pašreizējā pensiju sistēma neapskaužamā situācijā nostāda cilvēkus ar zemiem ienākumiem. Lai gan viņi regulāri veic iemaksas, viņu uzkrātais pensijas kapitāls nākotnē nenodrošinās pensiju, par kuru iespējams iztikt.

"Ceļot tikai minimālo pensiju, mēs no nabadzības važām ārā tik drīz netiksim. Skatoties citu valstu pieredzi, pensiju sistēmas izveidošanā tiek ņemta pamatbāze un tad pārējā daļa tiek veidota no sociālajām iemaksām. Tas skartu ikvienu pensionāru un būtu nākamais solis nabadzības mazināšanai senioru vidū," uzskata R.Petraviča.

Senioru lietu padomes sēdē Labklājības ministrija un senioru organizācijas vienojās par to, ka vidējā termiņā jādomā par bāzes pensijas ieviešanu Latvijā. Tika apspriesta arī indeksācijas mehānisma pilnveidošana, pensiju piemaksu atjaunošanas jautājumi, kā arī neapliekamā minimuma palielināšana nākamajos gados.

Ar koalīcijas partneriem šodien panākta vienošanās, ka pašnodarbinātās personas maksās nodokli no faktiskajiem ienākumiem, nevis minimālās algas, pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Viņa skaidroja, ka rezultātā atkrīt ideja par sociālo dienestu jaunas funkcijas ieviešanu, proti, izvērtēt pašnodarbināto nepieciešamību veikt sociālās iemaksas. "Līdz ar to pašnodarbinātajiem uz sociālo dienestu nebūs jāiet," piebilda ministre.

Tādējādi, pēc viņas paustā, pašnodarbinātajiem tiek piemērota izņēmuma kategorija.

Šajā saistībā Sociālo darbinieku biedrība iepriekš atklātā vēstulē, kas adresēta vairākām amatpersonām, aicināja nepieļaut sociālā darba speciālistu padarīšanu par nodokļu inspektoriem un pieprasīja labklājības ministres demisiju.

Arī Saeimā nepārstāvētā partija "Progresīvie" pievienojās Sociālo darbinieku biedrības viedoklim un pieprasīja Petravičas demisiju. Petraviča gan norādīja, ka iesniegums bijis politiski motivēts, jo tajā brīdī vēl nebija panākta nekāda vienošanās par jaunas sociālo dienestu funkcijas izveidi.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) atbalsta Labklājības ministrijas piedāvātās izmaiņas bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtībā, informēja padomē.

LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs sacīja, ka lauksaimnieku, mežsaimnieku, zivsaimnieku un pārtikas ražotāju ieskatā piedāvātie grozījumi ir atbalstāmi, jo lauku reģionos saimniecībām ir ļoti problemātiska situācija ar darbaspēka nodrošinājumu un jebkuras izmaiņas, kas motivē cilvēku strādāt, nevis dzīvot no pabalstiem, ir apsveicamas.

«Katru dienu saņemam sūdzības no saimniecību vadītājiem, ka darbinieks atnāk pāris dienas, vai vispār neatnāk uz nolīgto darbu un pazūd. Ir virkne vietējo iedzīvotāju, kuri pārtiek no pabalstiem un sākt strādāt legālu darbu negatavojas,» teica Treibergs.

Arī Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode sacīja, ka laukos darbinieku problēma ir ļoti samilzusi, jo daudzi cilvēki nevēlas strādāt.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem Covid-19 izplatības radītās krīzes ietekmē dīkstāves pabalsts ir zems vai arī tiem, kuri nekvalificējas dīkstāves pabalstam darba devēja neatbilstības dēļ būs pieejams dīkstāves palīdzības pabalsts, nosakot tā zemāko slieksni 180 eiro apmērā, informē Labklājības ministrijā.

Šādu atbalstu paredz ceturtdien, 23.aprīlī, valdības sēdē pieņemtie Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par dīkstāves palīdzības pabalstu darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kurus skārusi Covid-19 izplatība"".

Db.lv jau vēstīja, ka iepriekš tika rosināts šī pabalsta zemāko apmēru noteiktu 130 eiro apmērā, tomēr ceturtdienas valdības sēdē nolemts palielināt tā apmēru līdz 180 eiro.

"Valsts šajā ārkārtējā situācijā ir apņēmusies izrādīt solidaritāti un palīdzēt pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Līdz šim aprēķināto un izmaksāto dīkstāves pabalstu summas nereti ir ļoti mazas, jo par darbiniekiem acīmredzot nav pilnībā maksāti nodokļi. Labklājības ministrija rosināja noteikt zemāko šīs palīdzības slieksni, kas būs 180 eiro. Tas nepārprotami ir signāls, ka valsts nāk palīgā arī tiem cilvēkiem, kuru darba devējs nav bijis godprātīgs un tiem, kuri iemaksas veikuši nepilnā apmērā. Vienlaikus tas ir signāls, ka nākotnē būs jāpārskata nodokļu sistēma. Nevar būt situācija, ka nonākot krīzē, cilvēkam nav sociālās aizsardzības", uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.