Likumi

Latvijā varētu atgriezties bezpeļņas uzņēmumi

Māris Ķirsons, 15.10.2014

Jaunākais izdevums

Sociālo problēmu risināšanai Latvijā pēc dažiem gadiem varētu būt speciāli bezpeļņas sociālie uzņēmumi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu iespēju paredz vakar valdībā akceptētā koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā. Tomēr vispirms no 2016. gada līdz 2018. gada nogalei notiks pilotprojekts, kuram paredzēts izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.

«Tā būs jauna uzņēmējdarbības forma, kurai līdzīgi kā zemnieku saimniecībām būs savs regulējums – normatīvais akts,» skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš norāda, ka sociālais uzņēmums būtībā būs bezpeļņas uzņēmums, kura mērķis ir sociālo problēmu risināšana konkrētā vietā, nevis peļņas gūšana. «Tas nav klasiskais komersants, tādēļ pašreiz komercreģistrā un Uzņēmumu reģistrā reģistrēto kompāniju pārreģistrācija par bezpeļņas sociālajiem uzņēmumiem nebūs iespējama,» tā uz jautājumu, vai kāds no esošajiem uzņēmumiem varētu pārreģistrēties par sociālo uzņēmumu, atbild U. Augulis. Viņš uzsver, ka šādu uzņēmumu mērķis būtu bezdarba samazināšana, noteiktu cilvēku grupu iesaistīšana darbā. Ministrs atzīst, ka Latvijā patlaban ir vairāki uzņēmumi, kas atbilst sociālā uzņēmuma definīcijai. To apliecina arī pētījums, ko ar ES finansējumu veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi un SIA Creatura.

Viens no sociālo uzņēmumu klupšanas akmeņiem var būt jautājums par to, kam pieder šāds uzņēmums – privātpersonām vai pašvaldībām. «Varētu būt arī pašvaldības, taču, apspriežot šo jautājumu ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, secinājām, ka tas nebūtu īsti pareizi. Pašvaldības varbūt varētu šādu ideju uzsākt un pēc tam nodot nevalstiskajām organizācijām, iespējams, arī privātuzņēmējiem,» skaidro U. Augulis.

Visu rakstu Latvijā varētu atgriezties bezpeļņas uzņēmumi lasiet 15. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Aptauja: Diasporas tautieši Latvijā plāno atgriezties lielākoties piecu gadu laikā

LETA, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāti: Jādod signāls, ka valsts gatava tautiešiem palīdzēt atgriezties Latvijā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem jādod skaidrs signāls, ka valsts ir gatava sniegt atbalstu visiem, kas vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, trešdien, 2.martā, uzsvēra deputāti Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kopsēdē.

«Mums jāmeklē optimālākais veids, kā motivēt ārzemēs dzīvojošos tautiešus atgriezties dzimtenē. Jāsniedz palīdzīga roka, domājot gan par materiālo atbalstu, gan skatot iespējas nodrošināt citu palīdzību - vai tas būtu saistīts ar mājokļa jautājumu vai izglītības pieejamību bērniem. Tie ir jautājumi, kas rūpīgi jāapsver, domājot par izmaiņām Repatriācijas likumā,» norāda Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.

Kā uzsver Pilsonības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis, jaunais Repatriācijas likuma projekts nonācis būtiskas izvēles priekšā. «Būtu bezjēdzīgi apmaksāt biļetes repatriantiem, kuriem pēc tam Latvijā būtu jādzīvo bez darba un no pabalstiem. Ir jāsaprot, ko darīt ar Repatriācijas likumu, lai tas veicinātu gudru, uzņēmīgu un patriotisku cilvēku atgriešanos Latvijā,» pauž I.Latkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz trešā daļa jeb 30% aizbraukušo tautiešu neplāno atgriezties Latvijā, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo latviešu aptaujas rezultāti, kurā piedalījās 14 068 respondenti no 118 valstīm.

Kā žurnālistiem pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Inta Mieriņa, 4% ārvalstīs dzīvojošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo Latvijā varētu atgriezties tuvāko sešu mēnešu laikā, 12% to plāno darīt tuvākajā piecgadē, 14% atzinuši, ka Latvijā atgriezīsies vecumdienās, bet 40% minējuši, ka varētu atgriezties noteiktu apstākļu gadījumā.

Kā uzsvēra Mieriņa, pētījuma rezultāti liecina, ka Latvija emigrācijā dzīvojošo tautiešu vidū «nav norakstīta pavisam». «Situācija varētu mainīties, ja cilvēkiem būs iespēja nodrošināt ģimeni. Tad arī varētu atgriezties vairāk tautiešu, nekā to patlaban plāno,» stāstīja pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne visas sociālās problēmas spēj atrisināt valsts – šaurās nišās, kur iespējams palīdzēt ar biznesa elementu palīdzību, to dara sociālie uzņēmēji

Lai gan dažādās valstīs izpratne par sociālo biznesu ir atšķirīga, tāpat kā nav vienota šīs prakses apzīmējuma, galvenais mērķis ir viens – padarīt pasauli labāku, intervijā DB norāda Norberts Kuncs (Norbert Kunz), Vācijas sociālā biznesa inkubatora Social Impact Lab vadītājs. Viņš vairākas reizes atzīts par gada sociālo uzņēmēju Vācijā.

Fragments no intervijas:

Kāda ir jūsu sociālā biznesa definīcija? Kā jūs definētu, kas tas ir un kas tas nav?

Tas ir ļoti sarežģīts jautājums. Mans atskaites punkts ir pasaules sociālo uzņēmēju tīkls Ashoka. Šis tīkls aizsākās 80. gados Indijā. Organizācijas dibinātājs Bils Dreitons (Bill Drayton) bija biznesa konsultants Indijā un sastapās ar cilvēkiem, kuri vēlējās risināt sociālas problēmas un saprata – lai mainītu pasauli uz labāku un risinātu sociālās problēmas, ir vajadzīgi specifiski šī procesa sekmētāji – cilvēki ar inovatīvu skatījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc astoņu gadu darba Google Cīrihes birojā Zigmārs Rasščevskis atgriežas Latvijā, lai strādātu kompānijā Clusterpoint, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zigmārs Google Cīrihes birojā bija serverpuses izstrādes vadītājs interneta meklētājam un vadīja 15 cilvēku komandu. Šajā kompānijā viņš nonāca pēc sava tagadējā kolēģa Jāņa Sermuliņa ieteikuma. Zigmārs Google nostrādāja astoņus gadus un vēlējās pamēģināt kaut ko citu. Latvijas datu bāzu programmatūras izstrādātāja Clusterpoint piedāvājums saskanēja ar to, ko viņš vēlējās darīt. «Pirmām kārtām mani interesēja tehnoloģija. Man Google bija pieredze liela izmēra sadalītā skaitļošanā, kas nozīmē, ka datu apstrāde tiek veikta uz daudziem serveriem. Sapratu, ka liela izmēra sistēmas ir lietderīgas praksē. Tāpēc gribēju izstrādāt datu apstrādes risinājumu – datubāzi, kas ir vispārīgāka nekā interneta meklētājs un ko varētu lietot organizācijas visā pasaulē. Ir daudz kompāniju, kas izstrādā datubāzes, bet Clusterpoint ir Rīgā, pazinu dibinātājus un šis bija pareizais brīdis, kad pārcelties,» stāsta Zigmārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Rīgu apciemos investori un jaunuzņēmumu dibinātāji

Anda Asere, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai palīdzētu Latvijas jaunuzņēmumiem iegūt atpazīstamību pasaulē, 20. un 21. februārī TechChill konferencē ar savu pieredzi dalīsies pasaulē atzīti uzņēmumi un investori.

Attīstoties jaunuzņēmumiem, attīstās arī ar tiem saistītie notikumi, un šobrīd teju katru otro dienu ir kāds nišas pasākums, regulāri notiek konferences, semināri un tīklošanās pasākumi. Nozīmīgākās konferences apmeklē investori, kam ieguldīšana jaunos projekts ir bizness. "TechChill" vadītāja Madara Ermansone uzsver, ka ar investoriem un potenciālajiem runātājiem, kuri uz skatuves dalās savā pieredzē un zināšanās, ir svarīgi strādāt visa gada garumā. Tas palīdz iepazīt investoru vajadzības un intereses un arī konferences auditoriju.

Jaunuzņēmējiem viņa iesaka laikus pieteikties un lejupielādēt konferences tīklošanās aplikāciju. Jo ātrāk organizatori zina, kas konferencē piedalīsies, jo agrāk var sākt komunicēt ar investoriem. "Mēs darbojamies kā starpnieks," norāda M. Ermansone. Tāpat viņa iesaka uztvert konferenci kā darba dienu, kurai jau laikus ir saplānotas tikšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

WhatsApp alternatīvas Signal un Telegram – kurš piemērotāks?

Jānis Pekša, Biznesa augstskolas Turība IT virziena vadītājs, 09.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas aizsargā fizisko personu datus arī gadījumos, kad tie tiek iesniegti uzņēmumiem, kuri reģistrēti ārpus ES, sabiedrībā aktualizējies jautājums par lietotnes WhatsApp datu apstrādes politiku un šīs lietotnes alternatīvām.

Daudzi lietotāji ir nobažījušies, ka WhatsApp nodos viņu datus Facebook, lai varētu tos izmantot produktu un reklāmu uzlabošanai. Lietotnē WhatsApp esošās cilvēku sarakstes tiek šifrētas, taču to dublējums netiek šifrēts. Tāpat, piekrītot jaunajiem privātuma politikas noteikumiem, WhatsApp lietotāji akceptē, ka gadījumā, ka atbildīgās iestādes, piemēram, sabiedrības drošības nolūkā pieprasīs sarakstes saturu, lietotne to sniegs.

WhatsApp dublēto datu drošība

Satraukumu par WhatsApp lietošanu nākotnē, lielākoties, ietekmējis Īlona Maska aicinājums izmantot lietotni Signal, lai gan tiem lietotājiem, kuri nepārkāpj likumu, patiesībā nebūtu iemesla bažām. Nenoliedzami, fakts, ka WhatsApp sarakstes tiek dublētas Google Drive mākoņa platformā un šis dublējums netiek šifrēts, nozīmē, ka citos sociālajos tīklos, e-pastā vai Google būs reklāmas, kas veidotas, balstoties uz lietotāja informāciju, tomēr jāņem vērā, ka šādas reklāmas pie lietotāja nonāks arī, piemēram, pēc dažādu produktu vai pakalpojumu meklēšanas Google.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā dzīvot (strādāt) tālāk – kāpēc uzņēmumi sāk atgriezties birojos?

Harijs Švarcs, Darījumu apkaimes “Skanstes City” pārvaldītāja “SG Capital” valdes priekšsēdētājs, 28.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā prokurors prasa cietumsodus, taču aiz restēm var nākties atgriezties tikai Štramam

LETA, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušajām domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām lūdza piespriest reālus cietumsodus, taču tiesai apmierinot prokurora lūgumu, uz neilgu laiku cietumā varētu nākties atgriezties tikai vienai amatpersonai.

Prokurors lūdza tiesai debatēs bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Pēterim Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju.

Uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Prokurors debašu pārtraukumā žurnālistiem teica, ka gadījumā, ja tiesa bijušajām domes amatpersonām piespriedīs viņa prasītos sodus, tad ieslodzījumā varētu nākties atgriezties Štramam, taču arī viņš uzreiz varētu lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurors gan precīzi nezināja teikt, cik ilgu laiku aizņems pirmstermiņa atbrīvošanas lūguma izskatīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieris Īlons Masks, kuram pieder sociālās saziņas vietne "Twitter", paziņojis par plāniem veidot savu mākslīgā intelekta sarunbotu, uzstājot, ka pašlaik populāram sarunbotam ir liberāli aizspriedumi.

Intervijā televīzijas kanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Takeram Kārlsonam Masks stāstīja par plāniem veidot alternatīvu sarunbotam "ChatGPT", dodot tam nosaukumu "TruthGPT". Masks pauda apņēmību panākt, ka "TruthGPT" ir "maksimāli patiesību meklējošs mākslīgais intelekts, kas mēģina saprast visuma dabu".

Kā teica Masks, mākslīgajam intelektam, kas vēlas saprast cilvēci, būs mazākas iespējas to iznīcināt.

Tāpat "Tesla" un "SpaceX" dibinātājs pauda bažas, ka "ChatGPT" "tiek apmācīts būt politkorekts".

Neskatoties uz vēlmi iesaistīties šajā jomā, Masks izteica nepieciešamību vairāk regulēt mākslīgā intelekta attīstību, jo tas esot bīstamāks par mašīnām vai raķetēm un var iznīcināt cilvēci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas Republikas Prezidenta Lietu pārvaldes pārvaldītā Jūrmalas sanatorija "Belorusija" ir nonākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Baltkrievijai, aģentūrai LETA atzina komisijā.

FKTK gan neatklāj, vai pret sanatoriju vērstas kādas darbības šo sankciju piemērošanā.

"Minētā juridiskā persona ir nonākusi FKTK redzeslokā, bet FKTK nedrīkst atklāt informāciju par konkrētām finanšu iestādēm, to klientiem, kā arī atklāt uzraudzības informāciju un to komentēt," uzsvēra FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

Viņa norādīja, ka starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums nosaka, ka gadījumā, ja attiecībā uz sankciju subjektu noteikti finanšu ierobežojumi, visām iestādēm atbilstoši to kompetencei ir pienākums nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma iesaldēt visus finanšu līdzekļus, kas tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji ir sankciju subjekta īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, kā arī liegt sankciju subjektam piekļuvi finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlies rozā gaisu, ko pildīt auto riepās?

Didzis Meļķis, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aptauja: Vairākumu Lietuvas pilsoņu ārzemēs neinteresē iespējas atgriezties

LETA--BNS, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā pusi ārvalstīs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu neinteresē iespējas atgriezties dzimtenē, liecina pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma veiktas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.

Tie rāda, ka par iespējām atgriezties dzimtenē interesējas 40% ārzemēs dzīvojošo Lietuvas pilsoņu. 17% respondentu atzina, ka iespējas atgriezties viņu neinteresē, bet vēl 43% atbildēja, ka tas viņiem nav aktuāli.

Visvairāk par iespējām atgriezties interesējas Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo Krievijā (61%) un Lielbritānijā (51%). Eiropas Savienības valstīs šis rādītājs ir vidēji 43%.

Pēc Lietuvas Ārlietu ministrijas pasūtījuma aptauju pagājušā gada septembrī un oktobrī veica socioloģisko pētījumu kompānija Vilmorus. Tika aptaujāti 1720 Lietuvas pilsoņi, kas dzīvo 55 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru