Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciālu varētu kāpināt no esošajiem 2,5% uz vairāk nekā 5% gadā, tā Latvijas Bankas rīkotajās ekspertu sarunās "Kā panākt noturīgu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi?" 13.martā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš atzina, ka Latvija patlaban arvien vairāk atpaliek no kaimiņiem - Lietuvas un Igaunijas, un arī virzība uz Eiropas Savienības (ES) vidējo turīguma līmeni ir tik lēna, ka par šo mērķi varēs runāt nu jau vairāku paaudžu perspektīvā, ja savā darbībā neko nemainīsim.

Latvijas Bankas vērtējums liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls ir ap 2,5% gadā - tātad, neveicot reformas un kardināli nemainot esošo situāciju, Latvijas ekonomika labākajā gadījumā bez krīzēm, satricinājumiem un politikas kļūdām, augs ap 2-3% gadā vidējā termiņā, uzsvēra Rutkaste.

Atslēga straujākai izaugsmei ir trīs faktoru mijiedarbībā - darbaspēks, kapitāls, zināšanas, tātad potenciālo izaugsmi var palielināt uzlabojot katru no šiem elementiem - pilnīgāk izmantojot darbaspēku, investējot kapitāla pieaugumā, iegūstot jaunas zināšanas un prasmes, sacīja Rutkaste.

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Ārvalstu investoru vērtējumā Latvijā ir pārējai Baltijai ļoti līdzvērtīga biznesa vide, tāpēc izšķirīgs ir esošās ekonomiskās politikas efektīvs izpildījums un fokusēšanās uz trijiem lielākajiem ilgtermiņa riskiem.

Tā db.lv vērtē Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma Fortum vadītāja Jūlija Sandberga (Julia Sundberg). Viņas uzruna par šo tēmu ir daļa no Rīgā notiekošā 5. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biznesa foruma.

«Latvija ir laba zeme, kur dzīvot, un to mēs kā ārvalstu investori un rezidenti Latvijā novērtējam. Ja šeit būtu tiešām mūsdienīgas izglītības iespējas, tas sekmētu arī jauno talantu noturēšanu šeit un to piesaisti atpakaļ Latvijai,» par ĀIPL vērtējumā otro Latvijai nozīmīgāko problēmjautājumu saka J. Sandberga. «Patlaban ir sasniegts pārmaiņu brīdis, un par pārmaiņu nepieciešamību izglītībā runā gan sabiedrība, gan ministrijas, gan uzņēmēji. Pagaidām izpaliek tikai reforma.»

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums 2022, kurā piedalās desmit valstu prezidenti, valdību pārstāvji, kā arī augsta līmeņa vadītāji no tādiem uzņēmumiem kā Google, Microsoft, Rolls-Royce un Orlen.

Par Biznesa foruma organizēšanu atbild Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), tādēļ arī jautājumi par plānoto un sasniedzamo tās direktoram Kasparam Rožkalnam.

Kāda ir LIAA loma Trīs jūru samitā?

LIAA Trīs jūru samitā ir uzdota Biznesa foruma organizēšana. Proti, Trīs jūru iniciatīva sastāv no divām daļām – politiskās un ekonomiskās. Politiskais formāts ir Trīs jūru samits, ekonomiskais formāts ir Biznesa forums, kas parasti notiek paralēli politiskajai sadaļai.

Kādas ir Latvijas prioritātes Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumā 2022?

Latvijas prioritāte ir ar šīs iniciatīvas starpniecību veidot lielāku savienojamību starp Eiropas ziemeļu un dienvidu daļu, kas ir priekšnoteikums ekonomisko attiecību stiprināšanai. Vēlamies piesaistīt ilgtspējīgus investīciju projektus, kurus varētu realizēt kopā ar partnervalstīm. Viens no instrumentiem ir Trīs jūru iniciatīvas fonds, kurš investē līdzekļus investīciju projektos trīs galvenajās sadaļās vai galvenajos virzienos – enerģētika, digitalizācija un transporta infrastruktūras sistēmas. Šobrīd ir skaidrs, ka enerģētika ir prioritāte numur viens, un to diktē pašreizējā ģeopolitiskā situācija. To parāda arī FICIL jeb Ārvalstu investoru padomes pētījums, kur uzņēmēji pirmkārt satraukumu izrāda par enerģētiku, pēc tam tikai seko darbaspēks un citas lietas. Enerģētika un inflācija, kas ar to saistīta, ir šodienas TOP problēma. Mūsu uzdevums ir šīs enerģētikas problēmas izcelt, runāt ar starptautiskajiem investoriem un atrast risinājumu Latvijas interesei kļūt enerģētiski neatkarīgai, līdztekus domājot arī par saprātīgu cenu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt to, ka uzņēmējiem enerģijas cena vēl aizvien dod iespēju būt konkurētspējīgiem.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma Globālā konkurētspējas indeksa Latvija šogad ierindota 54 vietā 137 valstu vidū. Salīdzinoši ar iepriekšējo gadu, šis Latvijai ir kritums par piecām vietām.

2015-2016 gadā Latvija ierindojās 44. vietā, savukārt 2014-2015: 42 pozīcijā. Gan Lietuva, gan Igaunija šajā indeksā ieņem salīdzinoši augstākas vietas, attiecīgi 41. vietu un 29. vietu. Atbilstoši 2017-2018 gada indeksa rādītājiem, Latvija konkurētspējā atpaliek arī no tādām valstīm kā Bulgārija (49. vieta) un Krievija (38. vieta). Ņemot vērā ekonomikas attīstību un iesāktās reformas, šie rādītāji liek uzdot jautājumu vai tiešām Latvija zaudē konkurētspēju? Proti, cik objektīvs ir šāds valstu salīdzinājums un kā Globālā konkurētspējas indeksa rezultāti var tik izmantoti un ko tie tomēr neparāda?

Viens no izskaidrojumiem vietas maiņai ir izmaiņas indeksa metodoloģijā. Proti, 2017-2018 gada indeksā dati galvenokārt tika vākti, izmantojot interneta platformu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad aptaujā piedalījās lielākā daļa uzņēmēju, kuri piedalījās arī gadu iepriekš, šogad prasība bija sākt aptauju ar jaunu izlasi. Aptaujā Latvijā ik gadu piedalās ap 80-100 uzņēmēju, un izmaiņas aptaujājamo uzņēmēju profilā var radīt izmaiņas aptaujas rezultātā. Otrkārt, atšķirībā no pagājušā gada, kad intervijas galvenokārt notika telefoniski, šogad tika ieviesta prasība veikt aptauju ar interneta platformas palīdzību. Šādā veidā ir daudz sarežģītāk kontrolēt izlases kvalitāti, respektīvi, to, lai aptaujātie uzņēmēji proporcionāli pārstāvētu galvenās nozares, būtu adekvāti iedalīti pēc lieluma un citiem parametriem. Abas šīs metodoloģijas izmaiņas var tiešā veidā ietekmēt konkrētas valsts kāpumu vai kritumu indeksā un tam nebūs lielas saistības ar reālo situāciju valsts konkurētspējā.

Apavu ražotājs K-Swiss prezentējis jaunu apavu līniju aktīviem uzņēmumu vadītājiem «The Startup», raksta Business Insider.

Jaunajā kolekcijā ietilpst trīs jauni apavu dizaini, kas radīti īpaši uzņēmumu vadītājiem – gan vīriešiem, gan sievietēm.

«Pirmais iespaids ir nozīmīgs. Šie apavi izgatavoti, lai dotos biznesa un zīmola veidošanas ceļojumā,» skaidro uzņēmums. «Vienalga, vai atrodaties birojā, izklaidējat klientu vai skrienat caur lidostu, kājas nepiekusīs, un komforts jūs pavadīs visu dienu,» teikts kompānijas paziņojumā.

Apavi maksā 69 dolārus, un uzņēmums skaidro, ka šī cena ir tik zema, jo apavi tiks pārdoti tikai internetā. «Neizmantojot pārdošanas starpnieku pakalpojumus, izdodas ietaupīt ievērojamu naudas summu, tādējādi apavus, ko jūs pirktu par 120 dolāriem, jūs saņemat par vien 69 dolāriem,» norāda K-Swiss.

Latvijas laukos ārvalstu darbaspēka piesaiste ir gandrīz neizbēgama, un tas varētu notikt jau nākamgad, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» vadītājs Juris Lazdiņš.

Viņš norādīja, ka laukos samazinās cilvēku skaits, tādēļ lauksaimniekiem darbaspēka trūkums ir ļoti aktuāla problēma. Par ārvalstu darbaspēka piesaisti tiek diskutēts vairākus gadus, un Lazdiņš prognozēja, ka ārvalstu darbaspēku lauksaimniekiem nāksies piesaistīt jau nākamgad.

Pēc viņa teiktā, tuvākās kaimiņvalstis - Ukraina un Baltkrievija - varētu būt tās valstis, no kurām tiks piesaistīts darbaspēks. Taču par konkrētu skaitu strādnieku vēl ir pārragri izteikt prognozes.

«Zemnieku saeima» ir dibināta 1999.gadā. «Zemnieku saeimas» biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas, kas kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 tūkstošus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.

Latvija nav unikāla tajā ziņā, ka vēlmju un vajadzību ir vairāk nekā budžeta iespēju. Nevienai nozarei nepietiek līdzekļu, bet veselības aprūpes finansējums mūsu valstī ir kritiski zems. To būs nepieciešams palielināt arī bez Covid-19, jautājums tikai, kur rast šos brīnumlīdzekļus. Un varianti ir.

Ik pa laikam dzirdam sabiedrības pārmetumus, ka nav skaidrs, kur paliek nomaksātie nodokļi un kā veidojas valsts, tajā skaitā arī veselības budžets. Patiesi budžeta veidošanas procesu Latvijā tāpat kā citās valstīs vienkāršiem vārdiem izskaidrot ir grūti. Piekrītu viedoklim, ka laba pārskata, kur, cik, kam tiek tērēts, mums īsti nav. Arī tad, kad Saeima pieņem budžetu, ir sarežģīti atrast pareizās lapaspuses, lai varētu saprast lielos ciparus.

Ja Latvijas gadījumā finansējums veselības aprūpei ir ap 4% no iekšzemes kopprodukta, kas ir viens no zemākajiem Eiropā, tad jautājums, cik no tiem 4% veido algas, kāds ir investīciju apmērs. Neatkarīgi no tā, cik procenti no iekšzemes kopprodukta patlaban tiek atvēlēti veselības aprūpei, pie jebkādiem aprēķiniem tas finansējums ir dramatiski zems. Jā, nozares finansējums sasniedza miljardu eiro, taču būs nepieciešams rast vēl mazliet vairāk.

Latvijas student, tev nebūs izglītoties pie ārvalstu pasniedzējiem, kas ir vēlēti augstskolas mācībspēki. Augstākais, uz ko tu vari cerēt, ir vieslektoru nolasīti kursi pāris mēnešu garumā.

Tāds acīmredzami ir izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska vēstījums jaunajiem censoņiem, jo tieši ministrs 17. aprīļa Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosināja no Augstskolu likumprojekta izslēgt normu, kas ļautu vēlētam akadēmiskajam personālam latviešu valodas apguvei noteikt divu gadu pārejas periodu. Jāteic, ka minēto normu pērn Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja pirmajā lasījumā. Taču tad sekoja Šadurska uznāciens, kā rezultātā, ja tas tiks akceptēts, ārvalstu mācībspēki Latvijas augstskolās faktiski varēs būt tikai vieslektoru statusā.

Vietējam augstākās izglības istablišmentam vajadzētu saprast, ka Latvijas augstskolas pagaidām nav nedz Oksforda, nedz Kembridža, kurās par iespējām strādāt sīvi cīnās pasaules labākie prāti.

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir viens no tiem – tur pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cenu svārstības bija īslaicīgas un nelielas, toties tagad visai skaidri nojaušams, ka tās tikai turpinās kāpt.

Tā nozares eksperti spriež žurnāla "Dienas Bizness" speciālizdevumā "Nekustamais īpašums", kas pie lasītājiem nonāk otrdien, 30.martā.

Nekustamā īpašuma nozarē pandēmija pērn pavasarī bremzi nospieda vien uz pāris mēnešiem, bet jau vasaras mēnešos aktivitāte sāka atgriezties ar dažādām korekcijām pieprasījumā. Piemēram, aktuāli kļuva jaunāki un plašāki mājokļi, privātmājas vai zeme to būvniecībai aktīvajā Pierīgā.

Fragments no raksta

Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers asociētā direktore Agija Vērdiņa teic, ka jauno un renovēto dzīvokļu tirgū darījumu aktivitātē pirmais rekordmēnesis bija septembris un oktobrī jau atgūti pirmskovida rādītāji. Decembrī attīstītāji pārdeva vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt darījumu kopējo vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020.gadā pārsniedza 255 miljonus eiro. “Jāsaka godīgi, ka otrā Covid-19 viļņa ietekmi uz pieprasījumu mēs neredzam vispār,” viņa teic. Arī attīstītāji, kas vasarā vēl piesardzīgi nogaidīja, uz rudens pusi jau nolēma turpināt projektus un atklāja rezervācijas. Tomēr optimisms un eiforija tirgū gluži nevalda. “Pašlaik riskanti prognozēt, vai pārdošanas apjomi būs lielāki nekā pērn, bet ir sajūta, ka šogad ierobežojumu periods kopumā būs ilgāks, kas attiecīgi ietekmē dažādus projektus, budžetus utt., līdz ar to valda neskaidrība. Un mazliet mazāk ir projektu būvniecības stadijā – runa ir par dažiem procentiem, bet tas tomēr ietekmē potenciālo darījumu skaitu. Var just to dažu mēnešu pauzīti, kad netika izsludināti jauni projekti, un tie būtu tie, kas būtu jānodod ekspluatācijā 2021.gada beigās, bet realitātē tas notiks 2022.gadā,” skaidro A.Vērdiņa.