Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Trešdien, 13.aprīlī, Ekonomikas ministrija iepazīstināja Tautsaimniecības padomi ar pasākumiem, kurus plānots iekļaut Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2016. - 2018. gadam, informē ministrija.

Tautsaimniecības padome atbalstīja ministrijas piedāvājumu, uzsverot, ka Uzņēmējdarbības plānā jāiekļauj pasākumi, kuri paredz noteiktu principu ievērošanu.

«Lai panāktu straujāku valsts ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā, manās prioritātēs ietilpst kompleksa uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Tādēļ esmu gandarīts par sadarbības partneru – uzņēmēju organizāciju, darba devēju un pašvaldību – Tautsaimniecības padomē pausto atbalstu mūsu izveidotajam Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānam, kas paredz vairāku pasākumu īstenošanu,» atzina Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Eiropas Savienības (ES) Eiropas Atveseļošanas fonda (ANM) līdzekļu izlietošana neatbilstoši reformu plāniem var radīt būtiskas finanšu sekas, norāda Valsts kontrolē (VK).

Gadījumā, ja Latvijas ANM plānā paredzētie reformu un investīciju rādītāji nebūs sasniegti 100% apmērā, tas radīs būtiskas sekas - līdzekļi, kas izlietoti šo reformu un investīciju realizācijai, būs jāsedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, jo tie netiks finansēti no ANM līdzekļiem.

Iestāde publiskojusi situācijas izpētes ziņojumu "Ar kādiem izaicinājumiem saskaramies, sagatavojot un īstenojot Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu?", kur apkopoti fakti par Latvijas ANM plāna sagatavošanu, saturu, finansējumu plānā iekļauto pasākumu īstenošanai.

Tostarp ziņojumā ietverta iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kā arī plāna ieviešanas riski un kontroles pasākumi.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iezīmē 40 pasākumus, kuru īstenošana padarītu Latviju pievilcīgāku pašmāju un ārvalstu investoru acīs.

To paredz Ministru kabineta sēdē akceptētais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.- 2022.gadam. Uzņēmēji un politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt izmaiņas – uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī, lai pielīdzinātos konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Interesanti, ka Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekta akceptēšana notika vairāk nekā sešus mēnešus pēc tam, kad tas tika pieteikts (2018. gada 1. novembrī) izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro atzina, ka uzņēmējdarbības vides pilnveidošana ir būtisks faktors, lai varētu veicināt Latvijas tautsaimniecību, lai tā kļūtu pievilcīgāka gan ārvalstu investoriem, gan pašmāju uzņēmējiem.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu 1,8 miljardu eiro apmērā, otrdien pavēstīja EK pārstāvji.

Atveseļošanās un noturības mehānisma plānu vēl būs jāapstiprina Eiropas Padomē.

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns izskatīšanai EK tika iesniegts 2021.gada 30.aprīlī par visu atbalsta grantu daļu 1,826 miljardu eiro apmērā. Plāns paredz atbalstu sešās jomās - klimata mērķu sasniegšanā, digitālajā transformācijā, nevienlīdzības mazināšanā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās, veselības nozarē un likuma varas stiprināšanā.

Plānā ir 85 pasākumi, tostarp 24 reformas un 61 investīciju elements.

Tostarp pasākumos klimata mērķu sasniegšanai (ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un elektrotīklu dekarbonizācija, pielāgošanās klimata pārmaiņām) paredzēti 676,2 miljoni eiro, digitālajā transformācijā (publiskā un privātā sektora digitalizācija, e-pārvaldes pakalpojumi, datu pārvaldība, digitālās prasmes, 5G un pēdējā kilometra savienojamība) paredzēti 365,3 miljoni eiro, bet nevienlīdzības mazināšanai (ceļu atjaunošana, skolu infrastruktūra, mājokļi par pieņemamu cenu, rūpniecības parki, sociālie pakalpojumi, ilgtermiņa aprūpe, prasmju pilnveide) plānoti 370 miljoni eiro.

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda ieviešanas vadībai un kontrolei papildus būs nepieciešami 32,302 miljoni eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien uzklausīja valdība.

FM papildus būs nepieciešami 2,448 miljoni eiro, Iepirkumu uzraudzības birojam - 2,84 miljoni eiro, Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai - 14,57 miljoni eiro, bet citām uzraudzības institūcijām - 12,4 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu Eiropas Komisijas (EK) prasībām atbilstošu ES Atveseļošanas fonda plāna ieviešanu un iespējami novērstu riskus Atveseļošanas fonda finansējuma nesaņemšanai pilnā apmērā, nepieciešama pienācīga Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas kapacitāte - attiecīgi papildu resursu nepieciešamība ir atkarīga no pārbaužu tvēruma, uzraudzības procesa un veicamo kontroļu, kā arī citu administratīvu procesa un pasākumu apjoma, teikts FM informatīvajā ziņojumā.

2016.gada vienpadsmit mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ir izveidojies pārpalikums 140,3 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Novembra mēneša laikā pārpalikuma apjoms ir samazinājies par 95,8 miljoniem eiro, ko sekmēja ieņēmumu apjoma samazināšanās un izdevumu apjoma palielināšanās salīdzinājumā ar šī gada oktobra mēnesi. Konsolidētajā kopbudžetā pārpalikums izveidojies jau kopš gada sākuma, tomēr saskaņā ar plānu prognozējams, ka decembrī izdevumi pieaugs vēl straujāk kā valsts budžetā, tā arī pašvaldību budžetos, tādējādi divpadsmit mēnešos veidojot kopbudžetā finansiālo deficītu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Fiskālās disciplīnas padomes sadarbībā ar Latvijas produktivitātes padomi (LV PEAK) izveidotā ekspertu grupa ir veikusi Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta - Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna novērtējumu.

Lai arī ANM plāns ietver daudz labu, ekonomikai un sabiedrības attīstībai lietderīgu pasākumu, pētījuma eksperti atzīst – programmas izstrādē ir jūtama resoriska jeb birokrātiska pieeja; plānam trūkst "lielā mērķa" ambīciju, kas ievērojami ietekmētu ilgtspējīgu ekonomikas un valsts sociālo attīstību.

16 Latvijas vadošo ekonomikas un finanšu ekspertu darba grupa apzinājusi gan ANM plāna makroekonomisko un fiskālo ietekmi, gan novērtējusi iekļauto reformu un projektu atbilstību plānā noteiktajiem uzdevumiem un prioritātēm.

Pēc ekspertu domām, ir nepieciešama ANM plāna ciešāka saite ar citiem valsts plānošanas dokumentiem, īpaši Nacionālo attīstības plānu. Tāpat jāpanāk, lai ANM plāns papildinātu citus valsts mēroga projektus prioritāro mērķu sasniegšanai.

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna plānotajām izmaiņām, informē Finanšu ministrijā (FM).

"ANM plāna iesniegšanas temps EK ir būtisks. Tagad mums ir jāiet uz priekšu, jāapstiprina plāns valdībā un jāiesniedz saskaņošanai EK līdz 30. aprīlim, lai ātrāk investētu šo naudu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ministrs uzsver, ka ANM naudai ir salīdzinoši īss ieguldījumu termiņš. "Tāpēc man ļoti gribētos, lai ANM plāna iesniegšana EK netiek politiski vilcināta un torpedēta, jo tas mums draud ar vakcīnu iepirkumam līdzīgu atpalicību ES mērogā," teic J.Reirs.

LDDK aicina pārskatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izvērtējot Atveseļošanas un noturības mehānisma...

Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Tāpat plānā paredzēts palielināt fokusu uz Nacionālās industriālās politikas (NIP) un Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu ar kopumā vairāk kā 1 miljarda eiro atbalstu.

FM norāda, ka uzlabotajā plānā iekļauti iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski projekti, piemēram, energoefektivitātes jomā, lai samazinātu elektroenerģijas cenu ražotājiem un palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti, lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un procesus uzņēmumos, lai atbalstītu inovatīvu produktu radīšanu. Tāpat būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, piemēram, ieguldot līdzekļus ambulatoro un stacionāro pakalpojumu uzlabošanā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā.

"Jau šobrīd varam teikt, ka savlaicīgā plāna projekta iesniegšana EK ir bijis pareizs solis. Šobrīd esam uzklausījuši EK redzējumu par plāna projektu un strādājuši pie plāna uzlabojumiem kopā ar sociālajiem partneriem. Lai arī apzināmies, ka ar šo atbalstu nevarēsim atrisināt pilnīgi visas mūsu vajadzības, tas viennozīmīgi būs neatsverams atbalsts mūsu ekonomikai Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā," uzsver finanšu ministra padomnieks, ANM plāna izstrādes darba grupas vadītājs Ints Dālderis.

Vienlaicīgi plānots veikt arī plāna saturiskās izmaiņas, novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Papildus finansējumu plānots novirzīt arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Tāpat plānots palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināt resursus energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas. Tāpat piedāvāts palielināt finansējumu privātā sektora digitalizācijai, vienlaikus paredzot būtiski lielākus ieguldījumus digitālajās prasmēs.

Savukārt no plāna paredzēts izslēgt atbalsta pasākumus biometāna patēriņam.ANM (Recovery and Resilience Facility), ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Mehānisma mērķis – atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas, paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma.

Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5% no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem.

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

29,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādījuši, ka izglītības kvalitāte Latvijā kopumā pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, 21% uzskata, ka ir vērojama uzlabošanās, savukārt lielākā daļa - 38,8% uzskata, ka nav vērojama ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās, liecina Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Pētījums veikts no 2019. gada oktobra sākuma līdz 2019. gada novembrim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 respondenti no visas Latvijas.

Salīdzinot to respondentu atbildes, kuru ģimenē ir bērni un jaunieši, kas iegūst izglītību, un to, kuru ģimenēs nav bērnu vai jaunieši, kas iegūst izglītību, secināts, ka ģimenēs ar bērniem, kas mācās, 23,8% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 33,8% - pasliktināšanos. Ģimenēs bez bērniem, kuri mācās, 18,9% novērojuši izglītības kvalitātes uzlabošanos, bet 26,8% - pasliktināšanos.

Respondentu atbildes atšķiras arī gadījumos, kad sarunvaloda ģimenē ir krievu vai latviešu. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu, 15% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 44% - pasliktināšanās. Ģimenēs, kur sarunvaloda ir latviešu, 25% norādījuši, ka vērojama izglītības kvalitātes uzlabošanās, bet 22% - pasliktināšanās.

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Sociālie partneri šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē atzina, ka valdības rīcības plānā vēlas redzēt vairākas izmaiņas, tostarp izskanēja kritika iecerētajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, norādot, ka šajās jomās redzams pārāk maz konkrētības.

Sociālie partneri vienojās pamatā atbalstīt valdības rīcības plānu, tomēr divas problemātiskākās sarunu kategorijas - par veselību un izglītību - nolemts atstāt atvērtas, lai turpinātu sarunas par šīm tēmām rīt un nākamās nedēļas sākumā. Nākamnedēļ, 26.aprīlī, valdības rīcības plāns varētu tikt skatīts Ministru kabinetā.

Uzsākot diskusiju, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) norādīja, ka ministrijās pašlaik tiek veikti auditi, kas varētu palīdzēt rast nepieciešamās finanšu rezerves vairākām iecerēm un nepieciešamajām reformām.

Premjerministrs klātesošajiem skaidroja, ka valdības rīcības plāna izveides gaitā konstatēti 442 dažādi pasākumi, kas prasīs ievērojamas naudas summas. «Pareizs lēmums bija izņemt tos pasākumus, kas prasīja lielu naudu, pietam nereālu naudu,» sacīja Kučinskis, norādot, ka atsevišķu pasākumu neiekļaušana rīcības plānā liegs nākotnē gausties par valdības nevēlēšanos piešķirt finansējumu.

Ikvienam uzņēmumam, kas darbojas internetā, noteikti nav svešs trīs burtu salikums SEO jeb Search Engine Optimization – tam, vai uzņēmums būs atrodams Google vai kādas citas meklētājprogrammas pirmajā lapā, ļoti bieži ir izšķiroša nozīme. Šoreiz apskatīsim, kādēļ SEO optimizācija nepieciešama arī mazajiem uzņēmumiem!

1. iemesls: SEO ļauj zīmolam kļūt atpazīstamam

Atrodoties meklētājprogrammu augšgalā, cilvēki arvien biežāk redzēs Tavu zīmolu, jo SEO optimizācija ir arī zīmola atpazīstamības veicināšana, veidojot kvalitatīvu, interesantu un lietotājiem noderīgu saturu gan mājaslapā, gan ārpus tās. Un nākamreiz meklējot produktu vai pakalpojumu, pastāvēs daudz lielāka iespējamība, ka potenciālais klients to iegādāsies tieši no Tevis. Tas ir īpaši svarīgs aspekts mazajiem uzņēmumiem – SEO optimizācija ir ļoti labs veids, kā ar salīdzinoši nelielām izmaksām apsteigt konkurentus – “lielās zivis”.

2. iemesls: SEO optimizācija sniedz ilgtermiņa rezultātu

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Vidzemes rajona tiesa nolēmusi ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt AS "Valmieras stikla šķiedra" tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozījumus, liecina uzņēmuma paziņojums "Nasdaq Riga".

Grozījumi plānā veikti ar mērķi nodrošināt sabiedrības ilgtspējīgu saimniecisko darbību, kā arī veicināt stabilu naudas plūsmu, kas ir priekšnosacījums tam, lai Sabiedrība varētu pilnībā norēķināties ar visiem kreditoriem.

2019. gada 18. oktobrī Vidzemes rajona tiesa apstiprināja TAP pasākumu plānu, kā arī nolēma īstenot sabiedrības TAP, termiņu nosakot divus gadus no 2019. gada 18. oktobra.

Patlaban sabiedrībai ir radušās īslaicīgas finansiālās grūtības ar apgrozāmo līdzekļu pietiekamību, kā rezultātā uzņēmums nav spējīgs izpildīt apstiprināto plānu pilnā apmērā. Prognozējamo sabiedrības produkcijas ražošanu pilnā apjomā, uz ko bija balstīta saimnieciskās darbības prognoze, ietekmēja stikla kausēšanas krāsns rekonstrukcija. Sabiedrība veica plānā paredzētos maksājumus visiem nenodrošinātajiem kreditoriem un panāca vienošanos ar nodrošinātājiem kreditoriem par plānā 4. un 5. mēnesī paredzēto pamatsummas maksājumu atlikšanu uz 2021. gada 31. oktobri.

Valdība otrdien apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027.gadam. Plāns ir vidēja termiņa (2020.-2027.gadam) politikas plānošanas dokuments, ko ir sagatavojusi VARAM.

Plāns pamatā ir vērsts uz priekšnoteikumu nodrošināšanu aprites ekonomikas ieviešanai. Plāns paredz līdz 2027.gadam sasniegt šādus rezultatīvos rādītājus - palielināt resursu produktivitāti no 0,9 eiro uz kilogramu līdz 1,55 eiro uz kilogramu, palielināt materiālu apritīgumu no 6,6% uz 11,%, kā arī palielināt sabiedrības izpratni un līdzdalību aprites ekonomikas ieviešanā.

Kopējais nepieciešamais finansējuma apjoms plānā noteikto mērķu un tajā ietverto rīcību īstenošanai šobrīd nav aprēķināms ņemot vērā, ka ne aprites ekonomika kā ekonomiskais modelis, ne ar aprites ekonomiku saistītie principi iepriekšējos gados nav iekļauti nevienā no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem.