Radikālu pavērsienu nodokļu sistēmā šogad vēl nebūs, taču par to, kādas pārmaiņas radīs jaunā nodokļu stratēģija, kuras kontekstā arī tiek «locīts» diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, vēl esot pāragri spriest
To intervijā DB stāsta finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa nenoliedz, ka vajadzību pēc valsts budžeta finansējuma netrūkst, taču, kā rāda pieredze, vismaz daļu no nepieciešamā iestādes var atrast savos makos, pārskatot tēriņus.
Fragments no intervijas:
Kāpēc budžeta veidošanā tika ignorēta Māra Kučinska valdības deklarācijā ierakstītais: Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu?
Viss, kas minēts valdības deklarācijā, tiks ņemts vērā, strādājot pie jaunās nodokļu politikas stratēģijas. Uzdevums ir līdz nākamā gada sākumam izstrādāt konkrētus priekšlikumus nodokļu stratēģijai trim gadiem. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc nevēlos mainīt kaut ko vienā nodoklī, to izraujot no kopējās nodokļu sistēmas konteksta. Iepriekšējo gadu prakse, kad, skatoties uz ieņēmumiem un izdevumiem, tika meklēta ieņēmumu palielināšanas metode – paaugstināt nodokli vai ievest jaunu –, nav pieņemama. Šāda nodokļu «raustīšana» nepatika uzņēmējiem. Vēlamies izveidot harmonisku nodokļu sistēmu. Tas nav viegls uzdevums, bet ceru, ka izdosies. Ir izvirzīti trīs mērķi, kas jāsasniedz: nodokļu ieņēmumiem jābūt trešdaļai no iekšzemes kopprodukta, jāsamazina ienākumu nevienlīdzība, vienlaikus paaugstinot labklājības līmeni un jāpaaugstina konkurētspēja. Var jau sacīt, ka vienlaikus ir gan sociāli, gan liberāli mērķi un tos nevar sasniegt tos vienlaikus. Ceru, ka spēsim atrast labu kompromisu starp šiem mērķiem. Jautājumi jāskata kompleksi, neatraujot tos citu no cita. Ir jauna pieeja – kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem vērtēt nevis katra atsevišķa indivīda algas līmeni, bet gan kopējos ieņēmums, algai pieskaitot, piemēram, dividendes un citus ienākumus, tāpat arī vērtēt mājsaimniecības ienākumus kopā, nevis tikai atsevišķa indivīda viena veida ienākumus.
Vai Latvijā tiks ieviests Pasaules Bankas ekspertu ieteiktais diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis?
Konceptuāli neesmu pret diferencēta ienākuma nodokļa ieviešanu Latvijā. Tomēr ir vajadzīga formula, kas ļautu noteikt ne tikai piemērojamās likmes, bet arī ienākumu sliekšņus, kuros mainās šī likme. Latvija nav izolēta pasaule, tāpēc nevar noteikt tādus progresivitātes sliekšņus, kas radītu kaitējumu gan nodarbinātībai, gan budžetam, vienlaikus neignorējot to, kāda alga Latvijā ir uzskatāma par lielu vai mazu. Diskusijas ar uzņēmēju organizācijām par šiem jautājumiem vēl ir priekšā, tāpat kā atbildes – būs Latvijā diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tā nebūs. Redzu uzņēmēju ieinteresētību šajā procesā, jo tiek pasūtīti pētījumi gan par atsevišķiem nodokļiem, gan par nodokļu atvieglojumiem. Domāju, ka viena gudra galva ir labi, divas – vēl labāk, bet trīs – izcili. Nenoliedzami, lai pieņemtu lēmumu nodokļu sistēmas reformā, visiem nāksies panākt solīti pretī un izkāpt no savas komforta zonas.
Visu interviju Briest nodokļu revolūcija lasiet 29. augusta laikrakstā Dienas Bizness.