Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos visvairāk iekasējis no degvielas tirgotājiem, un lielākais nodokļu maksātājs bijis SIA Statoil Fuel&Retail Latvia (Statoil), liecina VID informācija.

Visvairāk pērn nodokļos samaksājusi Statoil Fuel&Retail Latvia - 198,2 miljonus eiro. Otrs lielākais nodokļu maksātājs bija SIA Orlen Latvija ar 144,3 miljoniem eiro, bet trešajā vietā ir SIA Neste Latvija ar 134,6 miljoniem eiro.

Ceturtais lielākais nodokļu maksātājs pērn bijusi AS Latvijas Gāze ar 132,6 miljoniem eiro, tai seko SIA Philip Morris Latvia ar 86,5 miljoniem eiro, VAS Latvijas Dzelzceļš ar 74,35 miljoniem eiro, SIA LUKoil Baltija R ar 72,77 miljoniem eiro, SIA Baltic Sales Network ar 70,9 miljoniem eiro, AS Latvenergo ar 58,56 miljoniem eiro un AS Latvijas balzams ar 55,59 miljoniem eiro.

Kopumā VID pērn nodokļus iekasējis no 86 265 uzņēmumiem. Virs pieciem miljoniem nodokļos samaksājuši 0,1% jeb 114 uzņēmumu, no viena miljona līdz pieciem miljoniem eiro nodokļos samaksājuši 0,3% jeb 579 uzņēmumi, no 100 000 eiro līdz vienam miljonam eiro samaksājuši 2,8% jeb 4826 uzņēmumi, no 10 000 eiro līdz 100 000 eiro nodokļos samaksājuši 11,2% jeb 19 120 uzņēmumu.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Alkoholisko dzērienu ražotājam «Latvijas balzams» Rīgas pilsētas būvvalde pirmdien izsniegusi būvatļauju esošās ražotnes paplašināšanai Aleksandra Čaka ielā 160, aģentūrai LETA apstiprināja kompānijā.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka izsniegtā būvatļauja attiecas uz kompānijas uzsākto ražotnes rekonstrukcijas un paplašināšanas projektu, kura kopējās izmaksas ir plānotas 23 miljonu eiro apmērā. Pērn rudenī Ministru kabinets (MK) novērtēja šī projekta nozīmi Latvijas tautsaimniecības attīstībā, piešķirot 4,1 miljona eiro uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi.

Kompānijas pārstāvji atzīmēja, ka vēsturiskās «Latvijas balzams» ražošanas ēkas rekonstrukcijas un paplašināšanas projekts ir uzsākts ar mērķi paaugstināt uzņēmuma konkurētspējas un eksporta potenciālu. Lai to nodrošinātu, «Latvijas balzamam» nepieciešams palielināt ražošanas jaudu un samazināt produkcijas pašizmaksu, kas pašlaik ir augstāka nekā vairākiem reģiona vadošajiem ražotājiem. «Ņemot vērā strauji augošās darbaspēka izmaksas Latvijā, produkcijas pašizmaksas samazināšana iespējama galvenokārt kāpinot produktivitāti (automatizējot ražošanas procesus, uzlabojot materiālu un preču plūsmu), kā arī samazinot energoresursu patēriņu,» norādīja kompānijā.

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Kļuvis zināms, kas un par cik uztur šo valsti – četru klikšķu attālumā ikvienam ir pieejams Latvijas nodokļu maksātāju saraksts

Dienas Bizness par to rakstīja vēl tālajos deviņdesmitajos, sakot, ka būtu ļoti vērtīgi, ja būtu pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums samaksā nodokļos. Igaunijā šādi dati jau kādu laiku ir pieejami, bet 2015. gadā arī Latvija ir tikusi tik tālu, lai šos skaitļus vairs neslēptu. Ir redzams, cik daudz katrs uzņēmums samaksājis Iedzīvotāju ienākumu nodoklī, cik sociālās apdrošināšanas iemaksās, un daudzas citas interesantas lietas.

Topa augšgalā pēc kopumā budžetā samaksāto nodokļu apjoma atrodas akcīzes nodokļa maksātāji. Pārskatāmības labad varētu vēlēties, lai akcīzes nodokļa maksātāji būtu nodalīti atsevišķi, jo tad topa pirmās vietas mainītos, bet labā ziņa ir tā, ka, pieliekot nedaudz pūles, iespējams aprēķināt, cik tad nodokļos konkrētais uzņēmums samaksā par vienu savu darbinieku. Šie ir dati, kas ļautu godīgāk un caurspīdīgāk sakārtot arī iepirkumus, kuros bieži dzirdamas sūdzības par to, ka uzvar tie pretendenti, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Tāpat uzņēmējiem iespējams izvērtēt savus potenciālos klientus un partnerus, izdarot attiecīgus secinājumus, piemēram, ja akcīzes nemaksātājam darbaspēka nodokļi uz kopējo nodokļos samaksāto summu ir samērā nelieli.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

2021.gada budžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2020.gada budžetu, saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) informācija.

Prognozēts, ka 2021.gada budžeta izdevumi būs 10,76 miljardi eiro, bet ieņēmumi - 9,58 miljardi eiro.

Savukārt no 2020.gada budžeta likuma izriet, ka šogad izdevumi plānoti 10,01 miljarda eiro apmērā, bet ieņēmumi - 9,9 miljardu eiro apmērā.

2021.gadā pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,7 miljardus eiro, bet izdevumi - 7,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi un izdevumi plānoti 3,2 miljardu eiro apmērā.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem mediju pārstāvjiem stāstīja, ka pirmdien tika panākta politiska vienošanās par 2021.gada valsts budžetu.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Lai iegūtu vēl plašāku atpazīstamību, piesaistītu jaunus klientus un lielākus pasūtījumus, AS “Latvijas balzams” plāno mainīt nosaukumu, liecina uzņēmuma paziņojums biržai.

AS “Latvijas balzams” pirms sešiem gadiem pievienojās alkoholisko dzērienu ražošanas un izplatīšanas kompānijai “Amber Beverage Group”. Šogad “Amber Beverage Group” plāno pievienot pieciem saviem uzņēmumiem visā pasaulē papildus atpazīstamības zīmi “Amber”.

Jaunajā AS “Latvijas balzams” nosaukumā plānots saglabāt daļu vēsturiskā nosaukuma, līdz ar to tas varētu būt “Amber Latvijas balzams”.

Lēmumu pieņems AS “Latvijas balzams” Akcionāru sapulce 30. septembrī.

Nav paredzamas nekādas izmaiņas ne AS “Latvijas balzams” darbiniekiem, ne piegādātājiem un pakalpojumu pircējiem. Tiktu mainīts tikai kompānijas oficiālais nosaukums.

Akciju sabiedrība “Latvijas balzams” ir alkoholisko dzērienu ražotājs Baltijā ar tradīcijām bagātu vēsturi kopš 1900. gada. Uzņēmumam pieder divas alkoholisko dzērienu ražotnes Rīgā – stipro alkoholisko dzērienu ražotne un dzirkstošo vīnu un vieglo alkoholisko dzērienu ražotne. AS “Latvijas balzams” ir viens no Latvijas vadošajiem eksportētājiem – tā produkcija pieejama 180 pasaules valstīs, kā arī uzņēmums ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Latvijas Balzama zīmols Rīgas Melnais Balzams uzsācis ražot balzamu ar kafijas garšu – Rīgas Melnais Balzams Espresso, informē uzņēmumā.

Šis būs jau piektais produkts šī dzēriena līnijā. «Kafijas garšas iekļaušana arī alkoholiskajos dzērienos šobrīd ir ļoti aktuāla tendence visā pasaulē. Bāros, restorānos un kafejnīcās šie dzērieni ir bārmeņu izvēles pirmajā pieciniekā,» pastāstīja Māris Kalniņš, Rīgas Melnais Balzams globālais zīmola direktors. «Radot Rīgas Melnais Balzams Espresso, esam apvienojuši divas patērētāju novērtētas garšas: Rīgas Melnais Balzams garšu un espresso garšu,» stāsta Māris Kalniņš.

Rīgas Melnais Balzams Espresso pagatavošanā izmantots balzama ekstrakts, kas atrodams katra šī dzēriena pamatsastāvā. Tam kā jauninājums klāt pievienots Arabica kafijas pupiņu ekstrakts un kanēļa ekstrakts.

Pašlaik pilnā sparā norit nākamā gada budžeta sagatavošanas process. Līdz budžeta projekta iesniegšanai Saeimā 14. oktobrī vēl ir laiks piestrādāt pie detaļām un novērst nepilnības, bet valsts finanšu plānošanā ir novērojamas vairākas pozitīvas iezīmes.

Pirmkārt, minama vēl pērn uzsāktā un šā gada pavasarī veiktā budžeta izdevumu pārskatīšana. Pirms ķerties pie jauna finansējuma meklēšanas un dalīšanas – tika veikta esošā jeb bāzes finansējuma izlietojuma efektivitātes analīze, rodot līdzekļus aktuālāku valsts vajadzību finansēšanai. Latvijas Banka jau vairākkārt norādījusi uz šādu nepieciešamību, un pozitīvi, ka t. s. bāzes izdevumu izvērtēšana beidzot ir aizsākta, turklāt iedibinot to kā pastāvīgu budžeta veidošanas procedūru.

Vajadzību pārskatīšana ir arī labs precedents tam, ka par gadskārtējo budžetu sākam domāt laikus. Meklējumi pēc ielāpiem, ar ko aizlāpīt iepriekš sazīmētās vajadzības, nenovēršami noved pie neilgtspējīgu lēmumu pieņemšanas. Prātīgs saimnieks vajadzības ierobežo pieejamo līdzekļu ietvaros, nepieciešamības gadījumā, atsakoties no mazāk degošiem tēriņiem. Esošo izdevumu pārskatīšana parādīja, ka šāda pieeja var nest augļus un liels uzsvars liekams uz šīs procedūras iestrādāšanos un uzlabošanos. Jo tomēr diez vai atrastie ~60 milj. eiro, kas ir mazāk nekā 1% no budžeta, ir maksimālā summa, ko varētu atrast visās gadu gaitā uzkrātajās izdevumu pozīcijās. Darbs šajā virzienā jāturpina!