Jaunākais izdevums

Saeima par sagatavotajiem grozījumiem varētu lemt nākamajā plenārsēdē; nodokļa maksātājiem ir bažas par nākotni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Precizētā Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likuma grozījumu redakcija ir gatava un tagad galavārds jāsaka parlamentam. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vēlreiz pārskatīja sagatavoto grozījumu projektu, kas tika precizēts pēc Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumiem. Būtisku izmaiņu gan nav. DB jau rakstīja, ka pašreizējās 9% likmes saglabāšana paredzēta ar papildu (pašlaik vēl nezināmo) valsts sociālās apdrošināšanas maksājuma ieviešanu, kā arī liegto jomu sarakstu, kurās MUN nevarēs piemērot. Minētajiem riskiem vēl līdzās jānostāda norma, kas 9% likmi automātiski (bez trīs gadu termiņa) paaugstina līdz 12%, ja šī nodokļa maksātājs pieņem darbā darbinieku, kurš jau iepriekš strādājis pie cita MUN maksātāja. Pēc LDDK aplēsēm, sagatavotās izmaiņas MUN likumā, saglabājot 9% nodokļa likmi, faktiski ir saistīta ar daudz lielākām izmaksām, kas šo režīmu uzņēmējiem padarīs nevis izdevīgāku, bet vēl dārgāku – efektīvā likme būs 2 līdz 2,5 reizes lielāka nekā līdz šim un sasniegs 19 līdz 23% no apgrozījuma. Turklāt vislielākie cietēji būšot biznesa uzsācēji ar nelielu apgrozījumu.

Daudz jautājumu

«Jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas, un jo ilgāk tapa grozījumi šajā likumā, jo vairāk jautājumu un neskaidrību par to, kā man strādāt nākamajos gados,» situāciju vērtē mikronodokļa maksātāja SIA Rū komunikācijas valdes locekle Rūta Grikmane. Viņa apsveic politiķu drosmi saglabāt šī nodokļa fiksēto likmi 9% apmērā, tomēr nav izprotami papildu nosacījumi, to piemērošanas mehānismi. «Strādāju biznesa konsultāciju jomā, taču man nav skaidrs, vai šajā jomā arī turpmāk būs ļauts strādāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Ir runas, bet konkrēta nozaru saraksta, kurā būs liegts darboties, nav. Turklāt Saeimas deputāti paši nespēj vai nevēlas šādu sarakstu izveidot, tāpēc to uzdod Ministru kabinetam, taču nekur nav noteikti kritēriji, pēc kuriem tiks nosauktas tās nozares, kurās nebūs ļauts darboties mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem,» ir sašutusi R. Grikmane. Viņa atzīst, ka šādā situācijā nav skaidrības par rītdienu.

Visu rakstu Neziņas plīvurs pār mikrouzņēmumiem lasiet 16. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem tiks nodrošināti 15 miljoni eiro ES finansējuma

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds un Latvijas valstij piederoša attīstības finanšu institūcija Altum Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) ietvaros parakstījuši mikrofinansēšanas garantijas līgumu, informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šo jauno finansēšanas līgumu nodrošinājis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas ir kodols Investīciju plānam Eiropai. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām.

Šis jaunais EaSI garantijas līgums nākamajos trīs gados ļaus Altum nodrošināt aizdevumus 600 mikrouzņēmumiem visā Latvijā. ES sponsorētās programmas ietvaros mikrouzņēmumi spēs saņemt samazinātu procentu likmju aizdevumus ar zemākām nodrošinājuma prasībām. Altum galvenokārt koncentrēsies uz jaunuzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem.

«Ar ES finansējuma palīdzību Altum uzlabos piekļuvi finansējumam aptuveni 600 mikrouzņēmumiem Latvijā, daudzi no tiem saskaras ar grūtībām saņemt kredītus no tradicionālajiem banku avotiem. Šis jaunais EaSI garantijas līgums nodrošinās iespēju mikrouzņēmumiem saņemt aizdevumus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Tas kārtējo reizi norāda uz to, ka Eiropas Komisija ar EaSI programmas atbalstu ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū,» stāsta Marianna Teisena, ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles koncerna 2017.gada pirmā pusgada neto peļņa bija 15 miljoni eiro, tostarp AS Citadele banka pusgadā guvusi 10,3 miljonu eiro peļņu, informē bankā.

Salīdzinājumam pērn pirmajā pusgadā koncerns guva 25,4 miljonu eiro peļņu, bet bankas peļņa bija 20,6 miljoni eiro.

Citadeles koncerna neto kredītportfelis pieauga par 8% līdz 1,323 miljardiem eiro, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, Latvijas iedzīvotāju kredītportfelim un Igaunijas filiāles kredītportfelim uzrādot augstākos izaugsmes rādītājus. Arī mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumus un korporatīvo klientu kreditēšana demonstrēja spēcīgu izaugsmi 2017. gada pirmajā pusē.

Privātpersonām kredītos tika izsniegti 68 miljoni eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada pirmajos sešos mēnešos. Mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika izsniegti 185 miljoni eiro – par 37% vairāk nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju Fonds (EIF) un SIA UniCredit Leasing ir parakstījusi pirmo aizdevuma līgumu Baltijas valstīs Eiropas Savienības izveidotā mikrofinansēšanas instrumenta ietvaros, informē UniCredit Leasing.

Progresa mikrofinansēšanas instrumenta aizdevuma līgums 18 miljonu eiro apmērā ļaus UniCredit Leasing nodrošināt plašākas finansējuma iespējas vairāk nekā 1000 Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mikrouzņēmumiem, kuri ir saskārušies ar grūtībām saņemt aizdevumu no tradicionālajiem finansēšanas avotiem. Progresa mikrofinansēšanas instrumentu finansē Eiropas Komisija un pārvalda Eiropas Investīciju Fonds.

Marianna Tisena (Marianne Thyssen), ES nodarbinātības, sociālo jautājumu un mobilitātes komisāre norāda: «Eiropas Komisija ir apņēmusies veicināt uzņēmējdarbību un atbalstīt mikrofinansēšanas sektoru cīņai pret sociālo un finanšu resursu nepieejamību. Šis noslēgtais līgums sniegs iespēju vairāk nekā 1000 mikrouzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saņemt aizdevumu, tādējādi radot jaunas darbavietas un stimulējot valsts ekonomiku no pašiem pamatiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mazināt administratīvo un nodokļu slogu mikrouzņēmumiem, jo īpaši - saimnieciskās darbības uzsākšanas periodā, kā arī nozarēs ar zemu ienākuma līmeņa potenciālu, vienlaikus ievērojot sabiedrības kopējās intereses godīgas konkurences un sociālās drošības jomā» – tāds beidzot likuma mērķis ir noteikts grozījumos Mikrouzņēmumu nodokļa likumā uz trešo lasījumu. Bet vai tas tā ir?

Saeima paredz mikrouzņēmuma pirmajos trīs darbības gados saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā. Uzskatu, ka šādu likmi tomēr vajadzētu saglabāt pirmos piecus darbības gadus. Kāpēc piecus?

Pirmais uzņēmuma darbības gads ir sākumstadija, kurā veidojas uzņēmējdarbības idejas attīstība un pilnveidošana. Otrajā gadā notiek uzņēmuma pilnveidošanās. Tikai trešajā gadā sākas uzņēmuma agrīnā izaugsme. Ceturtais gads iezīmē paplašināšanās izaugsmi. Un tikai piektajā gadā uzņēmumam varētu būt stabila izaugsme.

Piecu gadu laikā būtu iespējams saplānot uzņēmuma tālāko izaugsmi, novēršot problēmas pārstrukturēt darbību, pārejot vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzeme vēlas kliedēt mītus par VID

Ilze Žaime, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) īstenotie kontroles pasākumi sabiedrībā "apauguši" ar dažādiem mītiem, kur dominē viedoklis, ka uzņēmējiem tās uzsūtot konkurenti vai arī VID uz kādiem komersantiem esot vienkārši "uzēdies". "Mums jāpaver šis plīvurs, kāpēc vispār notiek auditi," uzņēmējiem Cēsīs sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Uzņēmēji piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes nodaļas, VID un Cēsu novada pašvaldības rīkotajā seminārā "Kā izvairīties no VID audita". Tajā tika runāts par nodokļu kontroles galvenajiem aspektiem.

Atklājot pasākumu LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka patlaban VID, sadarbojoties ar LTRK, strādā pie jauna tipa nodokļu administrēšanas stratēģijas izveides un organizāciju attiecības ir labas un konstruktīvas, jo vieno uzskats, ka sistēmai jākļūst uzņēmējiem draudzīgākai un saprotamākai.

Savukārt Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs sacīja, ka tieši uzņēmēji caur nodokļiem ir tie, kas finansē valsts asinisriti un publisko sektoru, tāpēc jāatrod sabalansēts veids, kā vienlaikus strādāt gan ar godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, gan tiem, kuri ir pelēkajā un melnajā zonā. Pēc viņa teiktā, zināma stabilitātes pazīme ir tā, ka nākamgad nodokļu slogs uzņēmējiem un iedzīvotājiem nepiedzīvos lielas izmaiņas. Vienlaikus J.Rozenbergs aicināja visus jautājumus starp publisko un privāto sektoru risināt dialoga ceļā, nepieļaujot neskaidras interpretācijas vai vienpusēju viedokļu uzspiešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izdevums Äripäev raksta, ka, pateicoties labi plānotai un mērķtiecīgai nodokļu politikai, Latvija ir kļuvusi par lecekti augošiem uzņēmumiem, ziņo portāls bbn.ee.

Kā vēstīts, Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem Latvijā piemēros pirmajos trīs to darbības gados. Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes ģenerāldirektors Mareks Helms norādījis, ka viņam patīk Latvijas mikrouzņēmumu nodokļa iniciatīva. Helms teicis - ir labi, ka jaunajiem uzņēmumiem nav jācīnās par izdzīvošanu jau no pirmās dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās valstīs ir ieviesti nodokļu stimuli, Latvija nav izņēmums – mūsu mikronodokļa likme nav sliktākais variants, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, Rumānija

To liecina SIA BDO Tax pētījums, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Bieži vien Latvijā ierēdņi lepni izsakās, ka mikrouzņēmumu nodoklis ir teju tikai Latvijā un viņiem ir daļēji taisnība, taču, papētot kopējo situāciju citās Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanas jomā, ir jāsecina, ka atbalsta mehānismi ir arī citās valstīs, lai arī to nedēvē par mikrouzņēmumu nodokli.

Citas metodes

Pētījums rāda, ka citās valstīs ir arī citādas mazo uzņēmumu atbalsta metodes un izmantotie instrumenti. Piemēram, Itālijā fizisku personu ieguldījumiem start-up kompānijās tiek piemērots nodokļu atvieglojums, piemērojot nodokļu kredītu. «Šie nosacījumi par nodokļu atvieglojumiem ieguldījumiem ir sava veida stimuls investēt šādās start-up kompānijās, jo ieguldījumiem lielajos un vidējos uzņēmumos nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti,» sacīja G. Avotiņa. Viņa arī norāda uz Īrijas piemēru, kur, lai arī nav noteikta samazināta nodokļa likme tieši mikrouzņēmumiem, tomēr ir tādi instrumenti, kas piemērojami arī mikrouzņēmumiem, piemēram, «Francijā mikrouzņēmumiem tiek piemērots atvieglojums, samazināts ar nodokli apliekamā ienākuma bāzes izskatā. Proti, saņemot 100 eiro, 71 eiro industriālās un komercdarbības veicējs var neaplikt ar nodokli,» stāstīja G. Avotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima konceptuāli atbalsta mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 5.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Deputātu rosinātie grozījumi paredz saglabāt līdzšinējo mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajos trīs gados tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.

Izmaiņas likumā rosinātas, lai uzņēmējdarbības uzsācējiem un mikrouzņēmumiem saglabātu draudzīgu nodokļu politiku, vienlaikus mazinot ēnu ekonomikas īpatsvara palielināšanās risku, teikts likumprojekta anotācijā.

Saeimas sēdē par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis atzīmēja, ka patlaban iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā nenodrošina pat to, lai darbinieks varētu, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā, un šāda situācija nākotnē varētu radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam, kā arī ietekmēt pašvaldību budžetus. «Problēmas ir, bet mums ir labas iespējas tās risināt, tāpēc likumprojekts ir jāpilnveido.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nevis brīnums, bet panika bēgot

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā biznesa gaidas par to, kāds būs jaunā regulējuma saturs, pagaidām nav nedz apmierinātas, nedz pieviltas, jo par to valda pilnīga neziņa

Lai gan lēmums par minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra ieviešanu no šā gada netika pieņemts, mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits kūst. Katrs desmitais MUN maksātājs rekordīsā laikā atstājis iepriekš it kā taču labi sildošo īpašā režīma mētelīti. Valsts ieņēmumu dienesta statistika rāda, ka no MUN statusa laikā no 2016. gada 1. novembra apzināti atteikušies vairāki tūkstoši sīkuzņēmēju. Jācer jau, ka tas no labas dzīves, ja vien… Ir aizdomas par citu attīstības plānu, kad juku un to neizdibināmā normatīvā turpinājuma vārdā viņi devuši priekšroku pārejai uz vispārējo nodokļu maksātāju režīmu. Pierādījums, ka mazo uzņēmēju lēmumu ietekmēja tieši neziņas sabiezēšana par turpmāko, ir statistikas fakts, ka līdz pērnajam novembrim vairāku gadu laikā nieka 140 mazo uzņēmēju bija pārgājuši vispārējā režīmā, bet te pēkšņi – tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ieviesta valsts veselības apdrošināšana un divi veselības pakalpojumu grozi

LETA, 01.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri un citi Jelgavas uzņēmēji trešdien tikās ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu, iezīmējot vairākas problēmas, kurām būtu nepieciešams operatīvs risinājums, informē LTRK.

Viena no būtiskām problēmām, ar kuru saskārušies uzņēmēji, ir elektroenerģijas izmaksu kāpums no 1.augusta. «Tas, ka iedzīvotājiem maksa palielinās, jo jāmaksā arī par pieslēguma jaudu, ir saprotams, jo viņi iepriekš par to nemaksāja, taču uzņēmēji to darīja. Neskatoties uz to, mūsu uzņēmumam maksa par elektroenerģiju būtiski palielinājās,» situāciju skaidro SIA «Signum» īpašnieks Vitālijs Upenieks, kurš atklāj, ka nākamgad uzņēmumam šis izmaksu kāpums papildus izmaksās kā minimums 5000 eiro. Vēl sarežģītāk šajā situācijā ir tiem uzņēmējiem, kuriem nepieciešamās elektrības jaudas ir nepieciešamas tikai sezonāli, bet jāmaksā par tām - cauru gadu. Ministra ierosinājumu, uz laiku samazināt maksimālo jaudu, to atslēdzot, uzņēmēji nesaskata kā risinājumu šai problēmai, jo būs lieli izdevumi, lai atkal atjaunotu atslēgtās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele šogad Latvijā izsniegusi kredītus 200 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas «Citadele» kredītportfelis sasniedzis 1,021 miljardu eiro un 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos banka piešķīra kredītus 200 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos, informē bankas «Citadele» Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Tostarp privātpersonām kredītos tika piešķirti 69 miljoni eiro, mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika piešķirti 132 miljoni eiro.

Klientu noguldījumi Latvijā pieauga par 2% – līdz 1,9 miljardiem eiro.

B. Ābelniece atzīmē, ka «Citadele» šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus jaunākajās tehnoloģijās un paredzams, ka līdz 2020. gadam pilnīgi visi norēķinu termināli Latvijā būs aprīkoti ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti.

Kopumā «Citadeles» koncerna neto kredītu portfelis turpināja pieaugt, sasniedzot 1,34 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada septembrī. Atbilstoši «Citadeles» stratēģijai «Citadeles» Baltijas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmenti bija galvenie kredītu portfeļa pieauguma veicinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mikrouzņēmumiem 9% nodokļa likmi piemēros pirmajos trīs darbības gados; ierobežos darbības nozares

LETA, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot, ka 9% nodokļa likmi mikrouzņēmumiem piemēros pirmajos trīs to darbības gados.

Likuma izmaiņas tika pieņemtas bez debatēm, par balsojot 67 valdošās koalīcijas un Saskaņas deputātiem, bet pret bija 11 deputāti no Latvijas Reģionu apvienības un No sirds Latvijai.

Likums paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā arī ietverts nosacījums, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanu un administrēšanu, šiem uzņēmumiem plānots noteikt vienu nodokļa likmi 25 procentu apmērā.

To paredz Saeimā par steidzamiem atzītie un pirmajā lasījumā pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2024.gada valsts budžetu.

25 procentu likmi plānots noteikt neatkarīgi no mikrouzņēmuma gada apgrozījuma.

Patlaban mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā ir līdz 25 tūkstošiem eiro, nodokļa likme ir 25 procenti, savukārt gada apgrozījumam, kas pārsniedz 25 tūkstošus eiro, likme noteikta 40 procentu apmērā.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka 2022.gadā tikai 368 no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 tūkstošus eiro, kam piemēroja likmi 40 procentu apmērā.

Izmaiņas rosinātas, jo, piemērojot nodokļa likmi atkarībā no apgrozījuma apmēra, mikrouzņēmumu nodokļa piemērošana un administrēšana ir kļuvusi komplicēta, kā arī neveicina pirms diviem gadiem ieviestā vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu konta - izmantošanu, anotācijā norādījuši grozījumu autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Mikrouzņēmumu nodokļa likuma sākotnējais mērķis bija sniegt atbalstu un radīt nepieciešamos priekšnoteikumus, lai ekonomiskās krīzes laikā bez darba palikušie iedzīvotāji varētu uzsākt uzņēmējdarbību, tad šobrīd esošā situācija rāda pretēju iznākumu, uzskata Finanšu ministrija.

Mikrouzņēmumu skaits no kopējā nodokļu maksātāju skaita jau sasniedzis vairāk kā 11%. Savukārt no pēdējos gados jaunreģistrēto uzņēmumu skaita mikrouzņēmumi veido jau vairāk kā trešdaļu. Šāda dinamika rada vairākus būtiskus riskus.

Mikrouzņēmumu darbības formai ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi. Nerunājot par zemo sociālo nodrošinājumu mikrouzņēmumu darbiniekiem, tā rada riskus arī veselīgas uzņēmējdarbības vides un konkurences nodrošināšanai. Redzot straujo mikrouzņēmumu skaita pieaugumu, ir jāpieņem optimāli risinājumi esošo problēmu novēršanai, norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma darbinieka atalgojuma slieksni varētu noteikt virs 1000 eiro, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Patlaban Mikrouzņēmumu nodokļa likums paredz, ka mikrouzņēmums ir tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN), ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no MUN maksājošā mikrouzņēmuma nepārsniedz 720 eiro mēnesī.

Finanšu ministres ieskatā 720 eiro mēnesī ir pārāk maza summa gadījumos, kad mikrouzņēmuma darbinieks vēlas saņemt lielāku vai nozarei atbilstošu atalgojumu. «Piemēram, informācijas tehnoloģiju MUN maksātājs, kam vajadzētu saņemt lielāku algu, nekā MUN regulējums atļauj, viņš it kā pieņem darbā draugus vai ģimenes locekļus un tādā veidā rod iespēju sev maksāt lielāku algu,» atzina ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem un mikrouzņēmumiem Latvijā būtu vairāk jāpiestrādā pie dizaina, forumā Mazais uzņēmums - Latvijas biznesa lepnums teica Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele.

Viņa skaidroja, ka dizains ir viens no trīs būtiskākajiem biznesa elementiem. Mazajam biznesam tas ir ļoti būtisks, jo ar to ir iespējams uzrunāt klientus, iesaistīt tos komunikācijā, radīt piesaistošas emocijas un tādējādi veicināt pārdošanu.

Tāpēc mazajiem un mikrouzņēmumiem ir svarīgi strādāt gan pie logo, gan produkta dizaina, kā arī pie tā, kā uzņēmums parādās internetā.

«Mazais bizness Latvijā domā par dizainu, taču gribu teikt, ka ir jādomā vēl vairāk,» atzina Egle-Ločmele.

Vēl viens no trīs elementiem esot digitalizācija. Tas nozīmē, ka mazajam biznesam ir jāpiestrādā pie tā, lai tas internetā ir «redzams, pieejams un galu galā arī aizsniedzams». Tāpēc mazajiem uzņēmumiem ir ieteicams izmantot digitālā mārketinga iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Igaunijas centrālā banka: Valsts budžets ar deficītu nav saprātīgs plāns

LETA--BNS, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas centrālās bankas prezidenta vietnieks Ilo Kāziks paziņojis, ka valdības plāns dažos nākamajos gados izstrādāt valsts budžetu ar nelielu deficītu nav saprātīgākais pasākums ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Igaunijas Bankā norāda, ka ekonomikas attīstība ir divējāda. Lai gan ekonomikas attīstība Igaunijā ir bijusi pieticīga, darba tirgus tendences ir straujākas par kopējo ekonomikas izaugsmi, Kāziks teica laikraksta Postimees un advokātu biroja Tark organizētajā ekonomikas konferencē.

«Darba tirgus situācija nenorāda uz nepieciešamību valdībai mainīt tās fiskālās politikas mērķus,» uzsvēra centrālās bankas pārstāvis.

Kāziks teica, ka satraukumu rada arī tas, ka valsts vairo nedrošību. «Valstij vajadzētu vairot optimismu uzņēmējos, un to var izdarīt nākotnē veidojot drošāku [uzņēmējdarbības] vidi,» klāstīja Igaunijas Bankas prezidenta vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ministre: Mikrouzņēmuma nodoklis varētu palikt 9% apmērā

LETA, 14.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN) varētu palikt 9% apmērā, bet ar nosacījumu, ka šie uzņēmumi maksā minimālās sociālās iemaksas, šodien, tiekoties ar Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputātiem, informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

LRA deputāti vēlējās zināt, vai mikrouzņēmumi var rēķināties, ka arī turpmāk MUN likme tiks saglabāta 9% apmērā.

Ministre stāstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) patlaban gatavo priekšlikumus mikrouzņēmumu darbības uzlabošanai, taču vēl esot daudz jautājumu.

EM sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz rudenim uzdots sagatavot jaunu regulējumu mikrouzņēmumiem un iesācējuzņēmumiem.

«Jaunais regulējums varētu paredzēt, ka dzīvesstila uzņēmumiem MUN likme tiek saglabāta 9% - ar nosacījumu, ka tiek veiktas minimālās sociālās iemaksas, savukārt liela potenciāla ātras izaugsmes uzņēmumiem jeb iesācējuzņēmumiem būs cits regulējums,» norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un nebanku aizdevējs "Noviti Finance" ir parakstījuši portfeļgarantijas līgumu 47 miljonu eiro apmērā, tādējādi mikrouzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Polijā būs iespēja saņemt aizdevumus ar atvieglotiem nosacījumiem, informē "Noviti Finance" pārstāvji.

EIF garantija tiek sniegta Eiropas Savienības programmas "InvestEU" ietvaros, un paredzams, ka kopā tiks parakstīti aptuveni 2640 mikrokredītu līgumu.

Mikrouzņēmumi ar ne vairāk kā 10 darbiniekiem un gada ieņēmumiem līdz diviem miljoniem eiro varēs saņemt aizdevumus līdz 50 000 eiro.

Uzņēmumiem netiks prasīts ieķīlāt nekādus aktīvus, un dažos gadījumos aizdevumi tiks piešķirti arī bez nodrošinājuma. Aizdevumi tiks piešķirti gan investīcijām, gan apgrozāmajam kapitālam.

EIF izpilddirektore Marjuta Falksteta norāda, ka jaunais līgums ar "Noviti Finance", ko atbalsta "InvestEU" programma, atbalstīs mikrouzņēmumus, kuriem ir grūtības saņemt tradicionālo aizdevumu un kuri saskaras ar dažādām finansiālām problēmām. Daļa aizdevumu tiks novirzīta arī Polijas tirgum, kur pašlaik mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansēšana nav nodrošināta pietiekami.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pūš uguni pakulās un gaida brīnumus

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži politiķi uzstājīgi brēkā par potenciālo militāro intervenci, turpinot raisīt jautājumus par jēgu investēt gandrīz karadarbības zonā, kamēr citi kvēli slavē dažādus sajūtu un noskaņojuma mērījumus

Eirozonas investoru pārliecība sasniegusi augstāko līmeni kopš pērnā rudens, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti. Labās vēstis no eirozonas aizēno tendence ārvalstu tiešo investīciju apmēram sarukt. Tas parāda nevis to, ar kuru kāju no gultas izkāpis investors, bet iezīmē investoru paveikto. Noplakušie dati signalizē par lielām problēmām un nebūt neliecina par labu noskaņojumu. Lai arī te netrūktu salīdzinoši lēta darbaspēka, jaunas ražotnes mūsu zeme nepievelk kā magnēts. Notiek pretējais – darbaspēks no šejienes ir ievērojami aizplūdis. Kaut gan pat Igaunijas jaunā prezidente Kersti Kaljulaida, viesojoties Latvijā, norādīja, ka zemākais atalgojuma līmenis Latviju padara pievilcīgāku tiešajām ārvalstu investīcijām par citām valstīm, tostarp Igauniju. Neskatoties uz to, mūsu valsts tautsaimniecības izaugsme, pēc Latvijas Bankas prognozēm, šogad varētu būt nīkulīgākā piecu, sešu gadu laikā, jo sevišķi zemā investīciju pienesuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Svarīgs ir izpildījums, nevis politiskais žests

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 10.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aušīgi veicot nodokļu akmens pārvelšanu no darbaspēka muguras uz patēriņa pleciem, daļa sabiedrības var gūt savainojumus

Pateicoties grūti ārstējamajai nekonsekvencei nodokļu politikā, valdība lēmusi pagaidām atlikt jaunaprēķināto kadastrālo vērtību piemērošanu, jo pastāv nopietns risks, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksājums tās pavadā varētu kļūt aplam nesamērīgs. Diemžēl atlikt nenozīmē pēcāk automātiski veiksmīgi atrisināt. Nekustamā īpašuma nodokļa briedināšana varētu novest situācijā, kad nosacīti prestižas apdzīvotas vietas tiek attīrītas no senioriem un visiem ar mazāku rocību apveltītajiem, kas tādējādi ar vieglu valsts roku tiek padarīti lielā mērā par sabiedrībai nevajadzīgiem. Nodokļa augstlēciens viņiem nozīmētu daudz vairāk nekā aukstu dušu. Daļas sirmās sabiedrības acīs tā būtu teju zārka vāka klabināšana. Ej nu meklē sev atbilstošu stūrīti vai kaktiņu, ja valsts tev saka, ka Jūrmalas vai Mežaparka priedes pa logu skatīt vairs nepiedien. Sasiet vietas prestižu vai mājas kadastrālo vērtību ar cilvēka rocību ne vienmēr ir pareizi. Un īstajam instrumentam pašvaldību rokās jābūt likmēm, nevis kadastrālajai vērtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru